Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nesen Stokholmas Ekonomikas augstskolā norisinājās „QUO Tu Domā?” diskusija par to, vai Latvijai ir jāuzņem bēgļi (turpmāk – imigranti. Bēgļa statuss tiem Latvijā vēl nav piešķirts). Metot pie malas faktu, ka vairums auditorijas bija attiecīgās izglītības iestādes studenti, radās iespaids, ka pasākums organizēts, lai marginalizētu „PRET” esošo pusi.

Tā apgalvoju jo tikai viens cilvēks, Rihards Kols (VL!-TB/LNNK), iestājās pret imigrantu uzņemšanu. Lai arī Dainis Liepiņš (LRA) pauda, ka imigranti nav jāuzņem, viņš uzstāja, ka tie nav jāuzņem tieši tagad. Vienlaikus Liepiņš norādīja, ka varētu uzņemt vēlāk – kad būs līdzekļi.

Pārējie debatētāji, tostarp Jurģis Liepnieks, lika manīt par uzņemšanu, balstoties uz juridiskajām saistībām, kas liecina par šo uzņemšanu kā pienākumu, nevis brīvprātīgu.

Pretrunas? Izskanēja arī emocionāli argumenti, piemēram, „viņi ir cilvēki, un cilvēkam ir tiesības”, „21.gadsimts”, „humānisms”, „mēs arī reiz bijām bēgļi” utt. Viens no debatētājiem, Didzis Melbiksis, sacīja, un es citēju: „Zviedrijā slepkavības praktiski vispār nenotiek un izvarošanas ir daudz mazāk nekā Latvijā... Ja Jūs gribat dzīvot mierīgāk, pārcelieties uz Zviedriju.”

Izklausās pēc paradīzes? Šeit gan jāsaka, ka, iespējams, debatētājs nerēķinājās ar to, ka kādam no auditorijas ir zināmi fakti, kas atspēko viņa melus. Šeit aplūkosim, cik tad mierīga Zviedrija ir patiesībā. (Starp citu, dīvainā kārtā tie, kas argumentēja, ka latvieši reiz bija bēgļi, nevīžoja pateikt, ka Zviedrijas valdība mūsu leģionārus izdeva PSRS.)

Daudziem Zviedrija asociējas ar Volvo, vikingiem, IKEA mēbelēm un miermīlīgo, skandināvisko cilvēku dabu. Tomēr pagājušā gadsimta otrajā pusē Zviedrija strauji mainījās, precīzāk sakot, Zviedrijas elite mākslīgi sāka mainīt sabiedrību. Rezultāti diemžēl nav iepriecinoši. Saskaņā ar ANO Narkotiku un noziedzības biroja datiem 2012.gadā Zviedrija ieņēma pirmo vietu Eiropā pēc policijā reģistrētiem izvarošanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem. Tomēr šie  ir tikai reģistrētie gadījumi, un patiesais skaitlis nav zināms.

Zviedrija ir tik mierīga, ka vienā no tās lielākajām pilsētām, Malmē, pieaugot muslimu imigrantu skaitam, vienlaikus aug arī antisemītisms.[1] Šogad Igaunijas tautas dejotājus no Zviedrijas aizbiedēja projām imigrantu banda, kas ar akmeņiem apmētāja skolu, kurā tie uzturējās, vienlaikus mēģinot to nodedzināt.[2] Tāpat nesen Zviedrijas pilsētā Vasterasā notika dubultslepkavība, kurā imigrants no Eritrejas IKEA veikalā nodūra sievieti ar viņas dēlu. Pērn somāliešu izcelsmes imigrants par 12 gadus vecas meitenes izvarošanu saņēma vien 22 sabiedriskā darba dienas. 2001.gadā par 11 un 12 gadus vecu meiteņu grupveida izvarošanu aizdomās tika turēti 20 imigranti no Trešās pasaules. Jāpiebilst, ka izvarošanas notika baseinā.[3] Viens no skandalozākajiem noziegumiem bija Elīnas Krantsas (Elin Krantz) izvarošana un slepkavība 2010.gadā, ko pastrādāja etiopiešu izcelsmes imigrants.

Šādu un līdzīgu piemēru ir neskaitāmi daudz. Ļoti zīmīgi, ka kopš pagājušā gadsimta 70.gadiem vardarbīgas noziedzības gadījumi ir palielinājušies par 300%[4], savukārt izvarošanas gadījumi salīdzinājumā ar 1975.gadu ir pieauguši par vairāk nekā 10 reizēm.

Vai tam ir kāds kopsaucējs ar imigrāciju? Lai arī zviedru presē netiek norādīta noziedznieka izcelsme, ārzemju mediji pamanās noskaidrot faktu, ka noziedznieki ir nevis no pamatnācijas, bet gan imigranti no Āfrikas vai Tuvo Austrumu valstīm. Diemžēl Zviedrijā neveic noziedzības statistiku, kas balstīta uz cilvēka izcelsmi, politkorektumā bāzētās cenzūras dēļ. Šāda statistika palīdzētu labāk identificēt problēmu konkrētā sabiedrības grupā.

Tomēr pētnieks Pēters Martens (Peter L. Martens) jau pirms 18 gadiem norādījis, ka imigrantiem Zviedrijā ir lielākas tendences uz noziedzību nekā pamatnācijai.[5] Zviedrijas ekonomikas pētnieks un „National Review” autors Tino Sanandaži (Tino Sanandaji) skaidro, ka Zviedrija „strauji dodas pretī klints malai” ar imigrācijas politiku. Patlaban Zviedrija uzņem vairāk migrantu nekā Lielbritānija, Francija un visas ziemeļvalstis kopā. Vienlaikus saskaņā ar ESAO datiem Zviedrijā ir vislielākā plaisa nodarbinātības jomā starp pamatnāciju un imigrantiem.[6] Arī šī labklājības problēma Zviedrijā tiek noklusēta, jo viss, kas imigrācijas tēmu ceļ sliktā gaismā, ir pakļauts cenzūrai. Lai arī „uz papīra” Zviedrijā ir preses brīvība un preses brīvības indekss to ievieto 5.vietā[7], jebkurš reportieris vai pētnieks, kas pasniedz imigrantus un integrācijas problēmas negatīvi riskē ar savu karjeru un reputāciju, pat ja šis atspoguļojums ir patiess.[8]

Zviedrija ar pašcenzūru un politkorektumu ir aizgājusi tik tālu, ka absurdi precedenti vairs nav dīvaina parādība, bet gan ikdiena. Protams, par to zviedru presē neraksta. Zviedrijas tā laika finanšu ministrs Anderss Borgs pauda, ka vēlas, lai Zviedrija līdzinās Āfrikai. Šis pats ministrs arī sacīja, ka nepieciešams celt nodokļus, lai uzturētu imigrācijas procesu.[9] Īpaši šokējoši šķiet zviedru sociāldemokrātes Monas Salinas (Mona Sahlin) izteikumi, ka no diviem kvalificētiem pretendentiem uz darba vietu, kurā maz imigrantu, ir jāuzņem tas, kura vārds ir Muhameds, jo ne-zviedru tautība ir liels pluss.[10] Tas drīzāk liecina par pozitīvo diskrimināciju, t.i. diskrimināciju, kas vērsta pret pamattautu. Likumdošana tiek pakārtota imigrantiem par labu, sākot no cūkgaļas izņemšanas no atsevišķu skolu ēdienkartēm, krustu nēsāšanas aizlieguma un pat dažos gadījumos – karoga nodēvēšanas par aizskarošu krusta dēļ.

Tiesa gan, Zviedrija reiz bija viena no drošākajām un mierīgākajām valstīm pasaulē. Tas ir, līdz valdošā elite neuzsāka imigrantu uzņemšanas politiku savas industrijas attīstīšanai, vienlaikus uzsākot sociālo eksperimentu – integrāciju.  Sandra Veinberga raksta, ka tolaik Zviedrija sociāldemokrātiskās politikas rezultātā kļuva par patvēruma meklētāju miera ostu karu un politisko apvērsumu plosītu valstu bēgļiem no visas pasaules.[11] Tagad, pēc astoņu gadu pārtraukuma, sociāldemokrāti atkal ir pie varas, un sociālā eksperimentēšana turpinās. Ja pirmās paaudzes imigranti pārvaldīja zviedru valodu, tad nākamajām klājās arvien grūtāk. Zviedrijā visi imigrantu bērni mācās zviedru skolās zviedru valodā, taču, neraugoties uz to, zviedru sabiedrībā neintegrējas, jo ikdienā dzīvo savā etniskajā vidē un uztver pasauli caur savas etniskās subkultūras filtru. Rezultātā ir izveidojušies geto rajoni, uz kuriem pat vairs nekursē sabiedriskais transports un nedežurē policija to bīstamības dēļ. Lai arī Zviedrijā no 1996.gada līdz 2014.gadam bija Integrācijas lietu ministrija, skaidri redzams, ka jebkuri mēģinājumi integrēt Trešās pasaules imigrantus ir cietusi fiasco, viss ir aizgājis pašplūsmā.

Šie un daudzi citi atgadījumi Zviedrijā neliecina par paradīzi zemes virsū. Drīzāk elles ķēķi, un ir jābūt muļķim, lai neredzētu skarbo realitāti, ko sev līdzi nes Trešās pasaules imigrācija masveidā. Nav iespējams sajaukt eļļu ar ūdeni. Šis sociālais eksperiments ir izgāzies Francijā, Lielbritānijā, Nīderlandē u.c. valstīs, kur Trešās pasaules imigranti dzīvo savos geto pēc saviem likumiem. Latvija nav spējusi tikt galā ar gandrīz 40% cittautiešu integrāciju no visas plašās PSRS. Ir absolūti muļķīgi darīt vienu un to pašu, katru reizi gaidot citu rezultātu. Ir nepareizi mudināt sabiedrību uzņemt imigrantus, spekulējot uz jūtām. Jā, karš ir šausmas, bet ir jāizvērtē riski un ieguvumi un sabiedrības reakcija, nevis aiz slēgtām durvīm steigšus pateikt: „Jā un viss!” Ir absolūts neprāts domāt, ka 250 (+ģimenes saskaņā ar Dublinas regulu) ir sākums un beigas un Latvija vairāk neņems. Tikpat liels prāta deficīts ir censties nodarbināt viņus valstī, kurā pēc Eurostat datiem ir 10% bezdarbs (izteikts jauniešu vidū).

Es nevēlos, lai Latvija ir otra Zviedrija. Es nevēlos, lai politkorektuma cenzūras dēļ Latvijas tautai ir jāklusē, lai neaizskartu imigrantus. Es nevēlos šeit vēl vienu kriminogēnu apkaimi. Es nevēlos, lai latviskās tradīcijas vienā saulainā un politkorektā dienā aizskartu imigrantu reliģiskās jūtas. Es nevēlos, lai Latvija bezjēdzīgi tērē savas jau tā nelielās finanses, cenšoties integrēt neintegrējamo.

Nobeigumā neliels ad hominem. Melbikša kungs par ākstiem dēvē tos, kas konfrontē viņa melus. Vai tas būtu iespējams, ka Melbikša darbības ir ākstiem vairāk raksturīgas? Ākstam raksturīgi būtu zīmēt fallus uz Latvijas karoga.[12] Neņemsim pat vērā mistisko apsēstību ar falliem. Ākstam raksturīgi būtu tiešajā ēterā šķobīties, bolīties, ākstīties un vilkt galvā zeķubikses.[13] Ākstam raksturīgi uzdoties par žurnālistu, lai gan neviena nopietna publikācija un pētnieciskais darbs šīs personas vārdā nav atrodams. Par komentētājiem, relīžu atgremotājiem un „ekspertiem” var uzdoties ikviens, kam nav slinkums un netrūkst bezkaunības. Ākstam raksturīgi ir izplatīt melus par cilvēkiem, kā tas bija ar deputātu Ati Lejiņu.[14] Ākstam pavisam noteikti būtu raksturīgi pašam par sevi iesūtīt rakstu vikipēdijā, lai kaut kādā veidā mēģinātu gūt lielāku atpazīstamību un piešķirtu sev nozīmi. Uzraksts vikipēdijā skaidri norāda: „Šī raksta temata nozīmīgums tiek apšaubīts.”[15]

Nobeigšu ar romiešu dzejnieka Aurēlija Prudencija Klementa citātu: „Dievs vēlējās apvienot ļaudis un valstības ar dažādām valodām un savstarpēji naidīgiem kultiem zem vienas impērijas un visiem kā vienam lika pieņemt viena harmoniska likuma saites.” Šis pats dzejnieks pieredzēja Romas norietu.


[1]http://www.cbc.ca/news/world/anti-semitism-in-malm%C3%B6-reveals-flaws-in-swedish-immigration-system-1.3080484

[2]http://m.ohtuleht.ee/689746/pagulaste-runnaku-all-rahvatantsijad-pogenesid-oobimiskohast-ummisjalu

[3]http://www.eutimes.net/2011/03/20-refugees-suspected-of-gang-rape-at-stockholm-public-swimming-pool/

[4] http://www.d-intl.com/2013/11/08/multicultural-sweden-explodes-in-violence/?lang=en

[5] Peter L. Martens, Immigrants, Crime and Criminal Justice in Sweden. (Chicago UP, 1997).

[6] OECD Employment Outlook 2015. http://ifuturo.org/documentacion/Employment%20outlook%202015.pdf

[7] https://index.rsf.org/#!/

[8] Sweden headed toward a cliff, https://www.youtube.com/watch?v=UHsXWYaTlik

[9] http://sverigesradio.se/sida/artikel.aspx?programid=2054&artikel=5942999

[10] https://sv.wikiquote.org/wiki/Mona_Sahlin

[11]http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/467341-stokholmas_imigrantu_nemieri_ko_no_tiem_var_macities_latvija

[12]https://anarhijalv.wordpress.com/2011/08/29/preses-relize-karogs-nav-svets-nost-ar-kriminallikuma-93-pantu/

[13] https://www.youtube.com/watch?v=DskPiT6V4y4

[14]http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/201175/deputats-lejins-par-zurnalista-didza-tvitu-vai-varda-briviba-ir-teikt-visu-kas-uz-meles

[15] https://lv.wikipedia.org/wiki/Didzis_Melbiksis

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

Foto2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi kritizējusi vairākus runātājus ikgadējā Indijas Zinātnes kongresā par neracionālu, galvenokārt reliģijā balstītu pieņēmumu izteikšanu”. Sašutumu izraisīja, piemēra, Āndhra Pradēšas centrālās universitātes vicekanclera Nagešvara Rao apgalvojums, ka “dēmonu dievam Rāvanam savulaik bijuši lidlauki mūsdienu Šrilankas teritorijā un 24 veidu lidmašīnas,” (“Vadošā Indijas zinātnieku konferencē vadību pārņem reliģisku teoriju sludinātāji”, Delfi, 2019, 7. janvāris).
Lasīt visu...

21

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

FotoPietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas gaitu[2][3][4]. 
Lasīt visu...

21

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

FotoVai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs cittautietis? Vai latviešiem patiks, ka Valsts prezidents ir ļoti nekaunīgs un aprobežots ebrejs, no kura jau sen ir novērsusies ebreju tauta un kurš tagad, lai tiktu ievēlēts, demonstrē šausmīgu sava etnosa necieņu? Latvijā vēl nav bijis tik nekaunīgs un nelietīgs Valsts prezidenta kandidāts. Vai latvieši protestēs?
Lasīt visu...

21

Latvija gaida nākamo vadoni

FotoEsošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu, jo ir skaidrs, ka Saeimā trūkst balsu viņa ievēlēšanai.
Lasīt visu...

12

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

FotoRīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa kultūras ēku galvaspilsētā radās vēl padomju laikos, 80.gados. Toreiz projekts tika apturēts naudas trūkuma un nestabilās politiskās situācijas dēļ.
Lasīt visu...

21

Nacionālā ideja un identitāte

FotoŠo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai no iekšas, bet arī no malas. Man bija nepieciešamas dažas dienas pārdomām.
Lasīt visu...

21

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

FotoEdvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas tiesas apelācijas spriedums liecina par pašreizējā "Latvijas dzelzceļa" vadītāja "augstajiem" biznesa un reputācijas standartiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kas nogāja greizi Tālim Linkaitam

Gan citi JKP politiķi, gan pats Tālis Linkaits valdības veidošanas procesā ne tikai neslēpa, ka viņu galvenais uzdevums ir apturēt dzelzceļa...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa un „Uzvaras” svinības

Kā jau bija gaidāms, Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa kļūst arvien redzamāka, ko nosaka arī partiju aģitēšanas laiku izmantošana televīzijā...

Foto

Mēs ļoti labprāt šautu arī migrējošās zosis pavasarī, ja vien mums to atļautu

1. Juridiskais pamatojums. Gan Medību likums, kurā ir pilnībā pārņemtas direktīvas prasības par...

Foto

Virknē Ventspils ostas kompāniju šobrīd ir ļoti vājš menedžments, ko vada starptautiskais blēdis Ostaps Benders jeb Rūdolfs Meroni...

Ventspils brīvostas mājas lapā publicēta vērā ņemama intervija...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 2. Jocīgā laime

2019.gada 1.aprīlī Latvijā izveidojās it kā jocīga situācija. Turklāt situācijas jocīgums netika apzināti izraisīts atbilstoši pirmā aprīļa, Lielās Joku dienas,...

Foto

Aptiekas nav bodītes ar farmaceitu kā kasieri pie lodziņa

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāplašina, neaprobežojoties tikai ar...

Foto

Par paranormālās dzīvesziņas pārņemto pasaules daļu

Kad Saeima pārtikas iepakojumā aizliegs izmantot plastmasu ar bisfenolu A, vienīgais arguments skolas bērnu apgādāšanai tieši ar "Memory Water" ūdeni,...

Foto

Latvijas dzelzceļa sistēma pārmaiņu priekšvakarā

Dzelzceļš – tā nav tikai infrastruktūra, vagoni un kravas. Lai dzelzceļš veiksmīgi darbotos, ir jābūt cilvēkam; ir jābūt interesei, enerģijai un...

Foto

Tik labi kā vēl nekad

Valsts prezidenta kampaņas iesākumā tika paziņots, ka "Latvijas iedzīvotāji pašreiz dzīvo tik labi kā vēl nekad". Kad varas aprindas pauž kārtējo...

Foto

Būs atkal draudzenes, klasesbiedri, mīļākās vai vēl nezin kas attiecīgajos amatos

Vienotības valdība ir ķērusies pie finanšu sektora kapitālā remonta. Un loģiski rodas jautājums – kāpēc ir...

Foto

Lai valsts piedzīvotu uzplaukumu, nepieciešama sadarbība ar Dievišķo

Ļoti cienījamās un godājamās valsts amatpersonas, valdības pārstāvji, ministri, dievkalpojuma dalībnieki, visi tie, kas tajā piedalās ar televīzijas...

Foto

Novērtēsim, ka varam tagad svinēt mūsu valsts brīvību pie baltiem galdautiem

Šogad atzīmējam simtgadi mūsu armijai, kas dzima kaujās par Latvijas brīvību laikā, kas bija izšķirošs...

Foto

Patofobijas vietējais dizains

Fobiju sarakstu nepieciešams papildināt. To ir pelnījusi latviešu varas inteliģence. Tās darbībā ir uzkrītoši konstatējama etniski specifiska fobija – īpaša tipa paniskas bailes,...

Foto

Mediji savās rīcības iespējās kļūst arvien brīvāki

Nedēļas sākumā jaunās valdības apstiprināšanā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) iestājās pret mediju darba nopēlumu, uzvelkot džemperi ar...

Foto

Pirmās 100 dienas

Pirmajās 100 dienās paveiktais Satiksmes ministrijā: sabiedriskā transporta maršrutu tīkla konkursa sagatavošanā esam tikuši līdz koncepcijas prezentācijai Sabiedriskā transporta padomē, ar mērķi maijā...

Foto

Mana tauta, visa pasaule tevi muļķo, uzticies man un dzer superūdeni par uzskrūvētu cenu

“Memory water” dibinātājam Jānim Pļaviņam nepietiek, ka cilvēki maksā eiro par litru...

Foto

Es esmu drošs, ka tauta nostāsies manā pusē un šis process tikai pieņemas spēkā, un tautas spēks ir neapturams

Vēlos detalizēti informēt par Satversmes aizsardzības biroja...

Foto

Satiksmes ministram riebjas popularitāte?

Interesanti, ar ko dižu un svarīgu sevi ikdienā nodarbina Tālis Linkaits? Ar kādu veikumu viņš varētu mums atskaitīties par savām pirmajām 100...

Foto

Ikšķiles novada pašvaldība aptauju organizē likumu ietvaros un to arī sarīkos

Ikšķiles novada pašvaldības domes lēmums organizēt Ikšķiles novada pašvaldības (Pašvaldība) administratīvās teritorijas iedzīvotāju aptauju ar...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 1. Pamatbūtība

Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”. Tautas garīgā bojāeja notiek precīzi saskaņā ar zinātniskajā literatūrā apkopoto cilvēces vēsturisko pieredzi . Pagātnē garīgi...

Foto

Puņķu valdība

Mēs varam sajūsmā spiegt par premjerministra angļu valodas zināšanām, kas tiešām ir lieliskas, taču mums jābūt godīgiem: valdība Latvijā šobrīd ir sastiķēta ar puņķiem....

Foto

Zāļu valsts aģentūrai nebija likumīgu šķēršļu zāles „Rigvir” nepārreģistrēt

Zāļu valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) sniedz informāciju par Aģentūras un tās Zāļu reģistrācijas komisijas veikto darbu...

Foto

Smiekli nevietā

Pirms nedēļas Pietiek iepazīstināja ar manu piedāvājumu Valsts prezidenta amatam, kurš bija publicēts rubrikā "Pietiek nopietnības". Komentāros izraisījās diskusija, kurā jautrības bija maz. Izvirzījās nopietni, Latvijai...

Foto

Dzirkstele

Maz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu, vēršoties pie žurnālistiem,...

Foto

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

Kristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība,...

Foto

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

Latvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas...

Foto

Nacionālais suicīds

2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam...

Foto

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

Šucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz...

Foto

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

Klausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā...

Foto

Palīdzība...

2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc?...

Foto

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

Esmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu...

Foto

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme...

Foto

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī...

Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....