Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nesen Stokholmas Ekonomikas augstskolā norisinājās „QUO Tu Domā?” diskusija par to, vai Latvijai ir jāuzņem bēgļi (turpmāk – imigranti. Bēgļa statuss tiem Latvijā vēl nav piešķirts). Metot pie malas faktu, ka vairums auditorijas bija attiecīgās izglītības iestādes studenti, radās iespaids, ka pasākums organizēts, lai marginalizētu „PRET” esošo pusi.

Tā apgalvoju jo tikai viens cilvēks, Rihards Kols (VL!-TB/LNNK), iestājās pret imigrantu uzņemšanu. Lai arī Dainis Liepiņš (LRA) pauda, ka imigranti nav jāuzņem, viņš uzstāja, ka tie nav jāuzņem tieši tagad. Vienlaikus Liepiņš norādīja, ka varētu uzņemt vēlāk – kad būs līdzekļi.

Pārējie debatētāji, tostarp Jurģis Liepnieks, lika manīt par uzņemšanu, balstoties uz juridiskajām saistībām, kas liecina par šo uzņemšanu kā pienākumu, nevis brīvprātīgu.

Pretrunas? Izskanēja arī emocionāli argumenti, piemēram, „viņi ir cilvēki, un cilvēkam ir tiesības”, „21.gadsimts”, „humānisms”, „mēs arī reiz bijām bēgļi” utt. Viens no debatētājiem, Didzis Melbiksis, sacīja, un es citēju: „Zviedrijā slepkavības praktiski vispār nenotiek un izvarošanas ir daudz mazāk nekā Latvijā... Ja Jūs gribat dzīvot mierīgāk, pārcelieties uz Zviedriju.”

Izklausās pēc paradīzes? Šeit gan jāsaka, ka, iespējams, debatētājs nerēķinājās ar to, ka kādam no auditorijas ir zināmi fakti, kas atspēko viņa melus. Šeit aplūkosim, cik tad mierīga Zviedrija ir patiesībā. (Starp citu, dīvainā kārtā tie, kas argumentēja, ka latvieši reiz bija bēgļi, nevīžoja pateikt, ka Zviedrijas valdība mūsu leģionārus izdeva PSRS.)

Daudziem Zviedrija asociējas ar Volvo, vikingiem, IKEA mēbelēm un miermīlīgo, skandināvisko cilvēku dabu. Tomēr pagājušā gadsimta otrajā pusē Zviedrija strauji mainījās, precīzāk sakot, Zviedrijas elite mākslīgi sāka mainīt sabiedrību. Rezultāti diemžēl nav iepriecinoši. Saskaņā ar ANO Narkotiku un noziedzības biroja datiem 2012.gadā Zviedrija ieņēma pirmo vietu Eiropā pēc policijā reģistrētiem izvarošanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem. Tomēr šie  ir tikai reģistrētie gadījumi, un patiesais skaitlis nav zināms.

Zviedrija ir tik mierīga, ka vienā no tās lielākajām pilsētām, Malmē, pieaugot muslimu imigrantu skaitam, vienlaikus aug arī antisemītisms.[1] Šogad Igaunijas tautas dejotājus no Zviedrijas aizbiedēja projām imigrantu banda, kas ar akmeņiem apmētāja skolu, kurā tie uzturējās, vienlaikus mēģinot to nodedzināt.[2] Tāpat nesen Zviedrijas pilsētā Vasterasā notika dubultslepkavība, kurā imigrants no Eritrejas IKEA veikalā nodūra sievieti ar viņas dēlu. Pērn somāliešu izcelsmes imigrants par 12 gadus vecas meitenes izvarošanu saņēma vien 22 sabiedriskā darba dienas. 2001.gadā par 11 un 12 gadus vecu meiteņu grupveida izvarošanu aizdomās tika turēti 20 imigranti no Trešās pasaules. Jāpiebilst, ka izvarošanas notika baseinā.[3] Viens no skandalozākajiem noziegumiem bija Elīnas Krantsas (Elin Krantz) izvarošana un slepkavība 2010.gadā, ko pastrādāja etiopiešu izcelsmes imigrants.

Šādu un līdzīgu piemēru ir neskaitāmi daudz. Ļoti zīmīgi, ka kopš pagājušā gadsimta 70.gadiem vardarbīgas noziedzības gadījumi ir palielinājušies par 300%[4], savukārt izvarošanas gadījumi salīdzinājumā ar 1975.gadu ir pieauguši par vairāk nekā 10 reizēm.

Vai tam ir kāds kopsaucējs ar imigrāciju? Lai arī zviedru presē netiek norādīta noziedznieka izcelsme, ārzemju mediji pamanās noskaidrot faktu, ka noziedznieki ir nevis no pamatnācijas, bet gan imigranti no Āfrikas vai Tuvo Austrumu valstīm. Diemžēl Zviedrijā neveic noziedzības statistiku, kas balstīta uz cilvēka izcelsmi, politkorektumā bāzētās cenzūras dēļ. Šāda statistika palīdzētu labāk identificēt problēmu konkrētā sabiedrības grupā.

Tomēr pētnieks Pēters Martens (Peter L. Martens) jau pirms 18 gadiem norādījis, ka imigrantiem Zviedrijā ir lielākas tendences uz noziedzību nekā pamatnācijai.[5] Zviedrijas ekonomikas pētnieks un „National Review” autors Tino Sanandaži (Tino Sanandaji) skaidro, ka Zviedrija „strauji dodas pretī klints malai” ar imigrācijas politiku. Patlaban Zviedrija uzņem vairāk migrantu nekā Lielbritānija, Francija un visas ziemeļvalstis kopā. Vienlaikus saskaņā ar ESAO datiem Zviedrijā ir vislielākā plaisa nodarbinātības jomā starp pamatnāciju un imigrantiem.[6] Arī šī labklājības problēma Zviedrijā tiek noklusēta, jo viss, kas imigrācijas tēmu ceļ sliktā gaismā, ir pakļauts cenzūrai. Lai arī „uz papīra” Zviedrijā ir preses brīvība un preses brīvības indekss to ievieto 5.vietā[7], jebkurš reportieris vai pētnieks, kas pasniedz imigrantus un integrācijas problēmas negatīvi riskē ar savu karjeru un reputāciju, pat ja šis atspoguļojums ir patiess.[8]

Zviedrija ar pašcenzūru un politkorektumu ir aizgājusi tik tālu, ka absurdi precedenti vairs nav dīvaina parādība, bet gan ikdiena. Protams, par to zviedru presē neraksta. Zviedrijas tā laika finanšu ministrs Anderss Borgs pauda, ka vēlas, lai Zviedrija līdzinās Āfrikai. Šis pats ministrs arī sacīja, ka nepieciešams celt nodokļus, lai uzturētu imigrācijas procesu.[9] Īpaši šokējoši šķiet zviedru sociāldemokrātes Monas Salinas (Mona Sahlin) izteikumi, ka no diviem kvalificētiem pretendentiem uz darba vietu, kurā maz imigrantu, ir jāuzņem tas, kura vārds ir Muhameds, jo ne-zviedru tautība ir liels pluss.[10] Tas drīzāk liecina par pozitīvo diskrimināciju, t.i. diskrimināciju, kas vērsta pret pamattautu. Likumdošana tiek pakārtota imigrantiem par labu, sākot no cūkgaļas izņemšanas no atsevišķu skolu ēdienkartēm, krustu nēsāšanas aizlieguma un pat dažos gadījumos – karoga nodēvēšanas par aizskarošu krusta dēļ.

Tiesa gan, Zviedrija reiz bija viena no drošākajām un mierīgākajām valstīm pasaulē. Tas ir, līdz valdošā elite neuzsāka imigrantu uzņemšanas politiku savas industrijas attīstīšanai, vienlaikus uzsākot sociālo eksperimentu – integrāciju.  Sandra Veinberga raksta, ka tolaik Zviedrija sociāldemokrātiskās politikas rezultātā kļuva par patvēruma meklētāju miera ostu karu un politisko apvērsumu plosītu valstu bēgļiem no visas pasaules.[11] Tagad, pēc astoņu gadu pārtraukuma, sociāldemokrāti atkal ir pie varas, un sociālā eksperimentēšana turpinās. Ja pirmās paaudzes imigranti pārvaldīja zviedru valodu, tad nākamajām klājās arvien grūtāk. Zviedrijā visi imigrantu bērni mācās zviedru skolās zviedru valodā, taču, neraugoties uz to, zviedru sabiedrībā neintegrējas, jo ikdienā dzīvo savā etniskajā vidē un uztver pasauli caur savas etniskās subkultūras filtru. Rezultātā ir izveidojušies geto rajoni, uz kuriem pat vairs nekursē sabiedriskais transports un nedežurē policija to bīstamības dēļ. Lai arī Zviedrijā no 1996.gada līdz 2014.gadam bija Integrācijas lietu ministrija, skaidri redzams, ka jebkuri mēģinājumi integrēt Trešās pasaules imigrantus ir cietusi fiasco, viss ir aizgājis pašplūsmā.

Šie un daudzi citi atgadījumi Zviedrijā neliecina par paradīzi zemes virsū. Drīzāk elles ķēķi, un ir jābūt muļķim, lai neredzētu skarbo realitāti, ko sev līdzi nes Trešās pasaules imigrācija masveidā. Nav iespējams sajaukt eļļu ar ūdeni. Šis sociālais eksperiments ir izgāzies Francijā, Lielbritānijā, Nīderlandē u.c. valstīs, kur Trešās pasaules imigranti dzīvo savos geto pēc saviem likumiem. Latvija nav spējusi tikt galā ar gandrīz 40% cittautiešu integrāciju no visas plašās PSRS. Ir absolūti muļķīgi darīt vienu un to pašu, katru reizi gaidot citu rezultātu. Ir nepareizi mudināt sabiedrību uzņemt imigrantus, spekulējot uz jūtām. Jā, karš ir šausmas, bet ir jāizvērtē riski un ieguvumi un sabiedrības reakcija, nevis aiz slēgtām durvīm steigšus pateikt: „Jā un viss!” Ir absolūts neprāts domāt, ka 250 (+ģimenes saskaņā ar Dublinas regulu) ir sākums un beigas un Latvija vairāk neņems. Tikpat liels prāta deficīts ir censties nodarbināt viņus valstī, kurā pēc Eurostat datiem ir 10% bezdarbs (izteikts jauniešu vidū).

Es nevēlos, lai Latvija ir otra Zviedrija. Es nevēlos, lai politkorektuma cenzūras dēļ Latvijas tautai ir jāklusē, lai neaizskartu imigrantus. Es nevēlos šeit vēl vienu kriminogēnu apkaimi. Es nevēlos, lai latviskās tradīcijas vienā saulainā un politkorektā dienā aizskartu imigrantu reliģiskās jūtas. Es nevēlos, lai Latvija bezjēdzīgi tērē savas jau tā nelielās finanses, cenšoties integrēt neintegrējamo.

Nobeigumā neliels ad hominem. Melbikša kungs par ākstiem dēvē tos, kas konfrontē viņa melus. Vai tas būtu iespējams, ka Melbikša darbības ir ākstiem vairāk raksturīgas? Ākstam raksturīgi būtu zīmēt fallus uz Latvijas karoga.[12] Neņemsim pat vērā mistisko apsēstību ar falliem. Ākstam raksturīgi būtu tiešajā ēterā šķobīties, bolīties, ākstīties un vilkt galvā zeķubikses.[13] Ākstam raksturīgi uzdoties par žurnālistu, lai gan neviena nopietna publikācija un pētnieciskais darbs šīs personas vārdā nav atrodams. Par komentētājiem, relīžu atgremotājiem un „ekspertiem” var uzdoties ikviens, kam nav slinkums un netrūkst bezkaunības. Ākstam raksturīgi ir izplatīt melus par cilvēkiem, kā tas bija ar deputātu Ati Lejiņu.[14] Ākstam pavisam noteikti būtu raksturīgi pašam par sevi iesūtīt rakstu vikipēdijā, lai kaut kādā veidā mēģinātu gūt lielāku atpazīstamību un piešķirtu sev nozīmi. Uzraksts vikipēdijā skaidri norāda: „Šī raksta temata nozīmīgums tiek apšaubīts.”[15]

Nobeigšu ar romiešu dzejnieka Aurēlija Prudencija Klementa citātu: „Dievs vēlējās apvienot ļaudis un valstības ar dažādām valodām un savstarpēji naidīgiem kultiem zem vienas impērijas un visiem kā vienam lika pieņemt viena harmoniska likuma saites.” Šis pats dzejnieks pieredzēja Romas norietu.


[1]http://www.cbc.ca/news/world/anti-semitism-in-malm%C3%B6-reveals-flaws-in-swedish-immigration-system-1.3080484

[2]http://m.ohtuleht.ee/689746/pagulaste-runnaku-all-rahvatantsijad-pogenesid-oobimiskohast-ummisjalu

[3]http://www.eutimes.net/2011/03/20-refugees-suspected-of-gang-rape-at-stockholm-public-swimming-pool/

[4] http://www.d-intl.com/2013/11/08/multicultural-sweden-explodes-in-violence/?lang=en

[5] Peter L. Martens, Immigrants, Crime and Criminal Justice in Sweden. (Chicago UP, 1997).

[6] OECD Employment Outlook 2015. http://ifuturo.org/documentacion/Employment%20outlook%202015.pdf

[7] https://index.rsf.org/#!/

[8] Sweden headed toward a cliff, https://www.youtube.com/watch?v=UHsXWYaTlik

[9] http://sverigesradio.se/sida/artikel.aspx?programid=2054&artikel=5942999

[10] https://sv.wikiquote.org/wiki/Mona_Sahlin

[11]http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/467341-stokholmas_imigrantu_nemieri_ko_no_tiem_var_macities_latvija

[12]https://anarhijalv.wordpress.com/2011/08/29/preses-relize-karogs-nav-svets-nost-ar-kriminallikuma-93-pantu/

[13] https://www.youtube.com/watch?v=DskPiT6V4y4

[14]http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/201175/deputats-lejins-par-zurnalista-didza-tvitu-vai-varda-briviba-ir-teikt-visu-kas-uz-meles

[15] https://lv.wikipedia.org/wiki/Didzis_Melbiksis

Novērtē šo rakstu:

3
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

12

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...