Iesaki rakstu: 
Šodien iegadījās izlasīt divas ziņas. Viena par to, ka Ukrainā no krievu lodēm cietuši lietuvieši, kuri piegādāja palīdzību brīvības kareivjiem, un otra, ka Polijā valdība uzsākusi plašu programmu, lai apmācītu valsts iedzīvotājus, kā pretoties potenciālajam krievijas iebrukumam.
Un tad man kļuva skumji. Gan tādēļ, ka redzēju, cik ļoti skaidra un nepārprotama ir Lietuvas valdības reakcija un pozīcija, gan tādēļ, ka Polijas valdība dara to, par ko es jau gadiem esmu runājis; cilvēki ir jāapmāca un jāgatavo iespējamam karam. Mūsu valdošie diemžēl ir pilnīgs pretstats. Ir nevis reāla darbība, bet imitācija. Ir nevis mērķis pēc būtības, bet gan mērķis veidot PR un tēlu.
Progresīvais aizsardzības ministrs ir izveidojis dronu koalīciju savā galvā. NBS vadība plati smaida un sit sev uz pleca, jo aizsardzības dienestā apmācīti pāris simti jauniešu. Es nezinu, kā tur ir vairāk – stulbuma vai nodevības…
Krievu priekšrocība ir tajā, ka viņu cilvēkresurss ir lēts, maznozīmīgs un daudzskaitlīgs. Ne Latvijai, ne Eiropai tāda nav. Mums katra dzīvība ir vērtība!
Kad lasu, ka aizsardzības ministrs pašlaik skaļi deklarē, ka risinās jautājumu par mājdzīvniekiem patvertnēs, pārņem dusmas, jo pašlaik nav pat aizmetņu tam, ka patvertnes būtu pieejamas cilvēkiem.
Tukši vārdi, darbības imitācija, pašapmāns, sabotāža un mērķtiecīga ietekmes aģentūra ir tas, kas šobrīd raksturo mūsu valsts drošības sfēru.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
