Es no amata neatkāpšos un arī Kremlim noderīgo LSM redaktori atstāšu pie siles, jo ukraiņu attēlošanai par cūkām vajadzēja viņus iedvesmot un paust atbalstu cīņā pret iebrucēju
Sigita Roķe, LTV galvenā redaktore28.02.2024.
Komentāri (84)
Iesaki rakstu: 
Kopš 2022. gada janvāra sabiedrisko mediju portālā LSM atšķirīgu skatījumu uz aktuāliem notikumiem komiksa formātā veido māksliniece Gundega Evelone. Publikācijas LSM bija turpinājums autores vairākus gadus iepriekš iesāktajai komiksu virknei, kuras galvenie varoņi ir cūkas – daudznozīmīgi tēli, kas spēj pievērst uzmanību. Publicētie komiksi raisīja emocijas, reakcijas un arī diskusijas – vai cūkas tiešām var būt labas, kā iecerējusi māksliniece, ja latviešiem pret tām visbiežāk tomēr ir negatīva attieksme?
24. februārī LSM.lv publicēja "Cūku komikss: Ukrainai ir jāuzvar". Diemžēl plašāku kontekstu par iecerēto komiksa vēstījumu auditorija varēja gūt tikai portāla LSM.lv sadaļā "Ārpus ētera" – izlasot publikācijas nosaukumu un pavadtekstu: "Krievijas sāktais pilna mēroga iebrukums Ukrainā turpinās jau divus gadus, bet iebrucējiem nav izdevies salauzt ukraiņu pretestību. Pēdējā laika ziņas no frontes nav iepriecinošas, jo rietumvalstis vilcinās piegādāt solīto bruņojumu un Ukrainas armijai trūkst ieroču un munīcijas. Taču ukraiņi ir apņēmības pilni turpināt cīņu līdz uzvarai, jo labi saprot, ko nozīmētu padošanās un dzīve zem okupantu varas."
LSM.lv redakcija nebija ņēmusi vērā, ka sociālajos medijos izplatīsies tikai atsevišķi komiksa elementi – attēli –, zaudējot iespēju papildināt tos ar nepieciešamo tekstuālo stāstījumu. Izvēlēto māksliniecisko paņēmienu dēļ konkrētās satura vienības vēstījums bez papildu skaidrojuma tika pārprasts. Daļai auditorijas komiksa tēlu sistēma un vēstījums nebija skaidrs un pieņemams.
Redzot reakcijas un saprotot, ka LSM.lv iecerētais komiksa mērķis – iedvesmot un paust atbalstu ukraiņiem cīņā pret iebrucēju – netika sasniegts un ka daļu sabiedrības komiksa vēstījums aizskāra, LSM.lv redakcija rīkojās atbilstoši – lēma saturu dzēst un atvainojās.
Latvijas Televīzijas Redkolēģijas ieskatā "Cūku komikss: Ukrainai ir jāuzvar" nebija jāpublicē.
LSM.lv veica kļūdainu redakcionālo izvēli, un tādējādi tika pārkāpts Sabiedrisko mediju redakcionālo vadlīniju punkts, kas paredz: "Sabiedriskie mediji ar īpašu uzmanību izturas pret mazaizsargātām un viegli ievainojamām sabiedrības grupām, lai ar savu darbību nenodarītu kaitējumu tām un veicinātu šo grupu pārstāvju drošības sajūtu."
Viegli ievainojama sabiedrības grupa kara apstākļos ir ne tikai ukraiņi. Jūtīgi šajā laikā esam mēs visi. Asāk un spēcīgāk uztveram nianses, vārdus… Un diemžēl tieši vēstījumam izvēlētie tēli bija būtiskākais iemesls, kāpēc komikss kara laikā nevis iedvesmoja, bet sāpināja, par ko vēlreiz atvainojamies.
Konkrētā situācija ir izvērtēta gan LSM.lv redakcijā, gan LTV Redkolēģijā. LSM.lv pārskatīs komiksu un karikatūru veidošanas un publicēšanas praksi, pilnveidos redakcionālo sadarbību. LSM.lv redakcija ir lēmusi "Cūku komiksu" neturpināt, bet sadarbību ar autori Gundegu Eveloni nepārtrauks. Atbalstu LSM.lv redakcijas redzējumu, ka komiksu žurnālistikas žanrs sabiedrisko mediju portālā ir ļoti būtisks un attīstāms. Jārod daudzveidīgākas iespējas veicināt viedokļu žurnālistiku, publicēt mākslinieku radītos uzmanību piesaistošos vizuālos stāstus komiksu un karikatūru formā par sabiedrībā būtiskām norisēm.
Vienlaikus Latvijas Televīzijas vārdā vēlos paust, ka uzskatām par nepieņemamu emocionālo vardarbību, kas šobrīd vērsta pret LSM.lv galveno redaktori Martu Ceravu un mākslinieci Gundegu Eveloni. Tiesiskā valstī nav pieļaujama nesodāma draudu izteikšana par veselības un dzīvības aizskārumu. Aizsargāsim gan LSM.lv komandu, gan komiksu autori un sniegsim visu nepieciešamo atbalstu.
LSM.lv saturu izvērtēja Latvijas Televīzijas Redkolēģija, jo LSM.lv ir daļa no Latvijas Televīzijas organizācijas. LSM.lv redakcijas darbu līdz sabiedrisko mediju apvienošanai pārrauga Latvijas Televīzijas galvenā redaktore.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
