Es par stulbo Latvijas nodokļu maksātāju naudu atlidoju biznesa klasē uz Brazīliju, lai teiktu šo nozīmīgo runu
Edgars Rinkēvičs*10.11.2025.
Komentāri (99)
Iesaki rakstu: 
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Mēs apzināmies, ka mūsu lielākais izaicinājums klimata mērķu īstenošanā, ir ekonomisko aktivitāšu līdzsvarošana ar atbildīgu zemes resursu izmantošanu. Daudzas kopienas iebildīs pārmaiņām, ja tām netiks piedāvātas piemērotas alternatīvas. Redzējums par klimata politiku nevar balstīties tikai uz tukšiem solījumiem. Klimata politikai jādarbojas arī cilvēka labā. Cilvēks ir pārmaiņu virzītājs.
Latvija augsti vērtē cilvēka dzīvību, sociālo labklājību, mieru, noturību pret klimata pārmaiņām un pielāgošanos. Pievienojoties ANO Drošības padomei 2026. gadā, mēs apņēmīgi veicināsim šos principus katrā diskusijā.
Mēs nosodām rīcību, kas grauj šīs vērtības. Krievijas agresija pret Ukrainu ir mēģinājums pārveidot globālo kārtību ar konfliktu palīdzību. Tā bez jebkāda attaisnojuma atņem cilvēku dzīvības un nodara kaitējumu dabai. Tā ierobežo ieguldījumus klimata jomā, jo resursi tiek novirzīti aizsardzības vajadzībām.
Latvija izmanto mūsdienu tehnoloģijas, lai panāktu vairāk ar mazākiem līdzekļiem. Šīm iespējām jābūt pieejamām ikvienam. Ražot vairāk, izmantojot tīru enerģiju. Ceļot tālāk, patērējot mazāk degvielas. Audzēt vairāk pārtikas, izmantojot mazāk resursu.
Rīcība klimata jomā nedrīkst būt vienas valsts vai vienas grupas atbildība. Arī ieguvumus no klimata rīcības nedrīkst sadalīt tikai šauru, privileģētu grupu starpā. Kad notiek katastrofas, tieši sabiedrības kopienas ir tās, kas uzņemas atbildību, lai atjaunotu nopostīto. Diemžēl šo nesamērīgo slogu redzam pārāk bieži, tai skaitā nesenās traģēdijas, kas skārušas mazo salu jaunattīstības valstis. Lai cilvēki saprastu, kādēļ pārmaiņas ir svarīgas, ieguvumiem ir jābūt sadalītiem taisnīgi.
Paldies!
* uzruna ANO Klimata pārmaiņu Pušu konferences 30. sesijā
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
