Es pavēstīšu kaut ko, kas daudziem (un arī Vējonim) varbūt būs jaunums - Latvijā jau tagad nedzimst nepilsoņi
Aleksis Zoldners11.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu:  varbūt būs jaunums - Latvijā jau tagad nedzimst nepilsoņi&url=http://www.pietiek.com/raksti/es_pavestisu_kaut_ko,_kas_daudziem_un_ari_vejonim_varbut_bus_jaunums_-_latvija_jau_tagad_nedzimst_nepilsoni/img/baneri/img/rtitles/kom_arhivs.png)
Lai nebūtu nekādu pārpratumu, vispirms vēlos uzsvērt - Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu par automātisku pilsonības piešķiršanu jaundzimušajiem nepilsoņu bērniem, es neuzskatu ne par bīstamu, ne par valsts pamatus graujošu, ne ko tamlīdzīgu. Manis pēc tādu likumu var pieņemt. Tomēr es šo ideju uzskatu par garlaicīgu (bez izdomas) un nedaudz kaitinošu (amerikāņi teiktu “cringy”).
Jā, tas skan labi - Latvijā vairs nedzims nepilsoņi. Bet es pavēstīšu kaut ko, kas daudziem varbūt būs jaunums - Latvijā jau tagad nedzimst nepilsoņi. OK, labi, labi, daži dzimst, daži desmiti gadā - 0,02% no visiem jaundzimušajiem. Jā, pēc noapaļošanas mēs iegūstam tieši 0% gadā - tik daudz nepilsoņu piedzimst Latvijā. 0% - atcerieties to.
Dažiem ir jautājums - bet kā tas ir iespējams, ka vispār vēl kāds nepilsonis Latvijā var piedzimt? Kāpēc Latvijas valsts tik nepareizi rīkojas? Atbilde - Latvijas valsts nerada nepilsoņus. Lai divu nepilsoņu vecāku atvase kļūtu par pilsoni, šādu vēlmi vienkārši vajag izteikt vienam no viņa nepilsoņu vecākiem. Jā, vienam, nevis abiem. Un, jā, vienkārši vajag izteikt vēlmi, nevis kārtot sarežģītas juridiskas procedūras.
Faktiski vajag atķeksēt sadaļu “jā, gribu, lai mans jaundzimušais būtu pilsonis”. Un jaundzimušais kļūst par pilsoni. Viss. Tātad jaundzimušos nepilsoņus rada viņu vecāki, nevis Latvijas valsts. Turklāt tas nav tā - neiesvētīji savu bērnu pilsoņa kārtā pirmajā dienā, tad viss ir nokavēts. Nē, līdz bērns sasniedz 15 gadu vecumu, viens no viņa vecākiem var uzrakstīt iesniegumu, un bērns, wait for it… kļūst par pilsoni! Tieši tik vienkārši.
Vēlreiz atkārtojot, ka manis pēc var arī ieviest automātisku pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņu bērniem (pat, ja viņu vecāki to nevēlas), ir argumenti, lai šādu ieceri neatbalstītu. Padomājiet - ja bērna vecāki pat nav gatavi ievilkt vienu ķeksīti anketā, lai viņu bērns kļūtu par pilsoni, tad par ko īsti tas liecina? Visticamāk, tas liecina par principiālu nostāju pret Latvijas valsti. Līdz ar to rodas jautājums - cik nākotnē valstij lojāls valstij būs šo cilvēku pēcnācējs, ja augs ģimenē, kurā valda tik nelabvēlīga nostāja pret Latviju?
Jā, piekrītu, bērni, protams, ne vienmēr izaug par savu vecāku atspulgu. Mēs varam pieņemt, ka šodienas jaundzimušais nepilsonis var arī izaugt par jaunieti, kurš Latviju vērtē pozitīvi. Bet arī šādā gadījumā man ir labas ziņas! Pēc 15 gadu sasniegšanas jaunietis drīkst kļūt par pilsoni pēc paša vēlēšanās. Un tas nav grūti. Viņam tikai vajag apliecināt latviešu valodas prasmes, kas atbilst vidusskolas centralizēto eksāmeni D līmenim (tas tiešām nav pārāk augsts līmenis). Ā, un sava fotogrāfija arī jāiesniedz. 3x4 formātā. Apakšā pievienoju linku ar vietām, kur Latvijā var tādu iegūt - izrādās, ja labi pameklē, tad visu mūsu valstī var atrast.
Citiem vārdiem, “automātiskā pilsonības piešķiršana jaundzimušajiem nepilsoņu bērniem” neviena dzīvē neko nemainīs, un, pat ja to pasniegs kā kaut kādu grandiozu mega dāvanu Latvijas mazākumtautībām valsts simtgadē, visiem par to būs vienalga, nekādas starpetniskās attiecības tas neuzlabos, to savā ikdienā neviens nepamanīs.
Tad kāpēc šāda iniciatīva radusies? Es pateikšu, kāpēc tā ir radusies. Tā ir radusies, jo valsts politiskajā vadībā visi jau īstenībā saprot, ka nepilsoņu institūta radīšana bija pareizs risinājums; visi saprot, ka jau pašlaik mums viss šajā jomā ir juridiski pareizi sakārtots; visi saprot, ka nekādus nepilsoņus Latvijas valsts neražo (atcerieties - 0%), bet tomēr vienlaikus dažus urda kaut kāda neliela vainas izjūta par kaut kādām 91. gada “nodevībām” vai “uzmešanām”, vai “solījumu laušanām”, vai ko tur mūsu valstij nepārtraukti atgādina tās kritiķi un pretinieki, kuri būtu vēlējušies pilsonības nulles variantu pēc Latvijas de facto neatkarības atgūšanas (vai, kuriem ir izdevīga kopienu sašķeltība).
Tāpēc Latvijas politiķi (un liela daļa vainas izjūtas mocītu latviešu) grib izrādīt šādu “pretimnākšanu”, lai paši justos labāk, kaut gan pašiem mazākumtautību pārstāvjiem par šo pretimnākšanu būs vienalga (īstenībā jau šis “žests” pēc būtības pat ierobežos nepilsoņu izvēles iespējas noteikt sava bērna nākotni, nevis piešķirs kaut kādas jaunas tiesības).
Lūk, tāpēc ir nedaudz (tikai nedaudz) kaitinoši un ļoti (tiešām ļoti, ļoti) garlaicīgi šos procesus novērot. Taču jābeidz ņemties un vienkārši jāpasaka - nepilsoņi, viss jums ir nodrošināts, reģistrējiet savus bērnus pilsonībā, kļūstiet par pilsoņiem paši, viss ir, nāciet, iesaistieties, celsim valsti kopā. Politiķiem un viņiem ausīs čukstošajiem ekspertiem būtu jāsniedz tieši šāds mesidžs, nevis ar kārtējiem “žestiem” un “dāvanām” jālej ūdens uz mīta par “91. gada nodevību” dzirnavām.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
