Gandrīz neko savā dzīvē neesmu izdarījis pareizi ar pirmo reizi. Kļūdījos, kļūdas atzinu un mācījos. Manu valsti jau vairākus gadus pārvalda cilvēki, kuri bliež pa nagiem atkal un atkal – pašapmierināti un finansiāli nodrošināti mazohisti. Kā precīzi rakstīja Alvis Hermanis - politiķi, kas par tādiem kļuvuši pārsvarā tikai tāpēc, ka nespēj atrast godīgu darbu kur citur.
Daži klaigā, ka politika esot profesija. Tiešām? Neviens no 100 “tautas kalpiem” nevar uzrādīt attiecīgu izglītības sertifikātu. Arī es. Mans diploms ir mani darbi – dziesmas un tīrumos nobriedušie augļi.
Es pievienojos “Bez partijām”. Jo nevaru citādāk. Jo nebūs man miera, ja palikšu malā. Jo kopā ar Alvi esam gājuši izlūkos. Jo abi esam atgriezušies, viens otru neatstājot aiz frontes līnijas.
P.S. Es jau gara acīm redzu – dzirdu: "Kremļa lakstīgala! Okupekļa dziedātājs! Kādas tev vispār tiesības šajā sakarā kaut ko teikt?
Lai nu kam, bet tieši man ir tiesības! Nevienam citam, bet man savulaik pietika drosmes ar palmas zaru rokā doties Latvijas krievu midzenī ar cerību, ka dziesma un vārds palīdzēs viņus padarīt lojālus zemei, kurā viņi dzīvo. Varbūt par vēlu, tāpēc nesanāca. Bet es vismaz mēģināju. Un ar to lepojos joprojām.
Dievs svētī Latviju!






Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.