Es runāju par vienu cilvēku un vienu konkrētu grāmatu, kas grauj uzticību valsts varai
Linda Ozola, JKP*30.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es domāju, ka skatītājiem tas arī būs interesanti, jo, kamēr es gaidīju, kad mēs uzsāksim mūsu sarunu, man bija iespēja tepat uzkavēties un dzirdēt jūsu iepriekšējā viesa komentāru, kur bija visādi krāšņi veltījumi arī Jaunajai konservatīvajai partijai. Un skatītāji droši vien bija arī pamanījuši, ka tas ir Lato Lapsa, kas sēdēja šajā krēslā pirms tam.
Un jāatzīst, mani mazliet pārsteidz, ka TV24 aicina šādu cilvēku un uzklausa viņu kā ekspertu, un es nojaušu, ka viņš arī pēc tam komentēs manis teikto šobrīd.
Jo mums arī sabiedriskajā medijā jautāja par šo zemo vēlētāju aktivitāti, un viņa tiešām ir zema objektīvi šajā vēlēšanās. Tur droši vien ir virkne iemeslu. Tomēr man liekas, ka viens no tādiem iemesliem ir arī sistemātiska darbība lai grautu uzticību valsts varai.
Man liekas šis cilvēks to dara nu ļoti uzskatāmi, vēršoties pat pret augstāko valsts amatpersonu – valsts prezidentu ar saviem sacerējumiem. Manā skatījumā es to tā vērtēju.
Un man liekas, ka šāda pilināšana, bet mēs dodam leģitīmi šādam cilvēkam arī medijā izteikties un komentēt. Stāsts nebija par to, ka mūs kritizē. Stāsts šoreiz nebija par to. Jā, jā, nebija stāsts par to, ka mūs kritizē, bet par to, ka mēs dodam ēteru, mēs dodam iespēju komentēt cilvēkam, kurš patiesībā arī vienlaikus ļoti mērķtiecīgi grauj uzticību valsts varai, vēršoties pret mūsu augstākajām amatpersonām.
Ja šie kungi, kas komentēja, tik dedzīgi uzbrūk Jaunajai konservatīvajai partijai, tad kaut ko mēs darām pareizi. Par to es esmu droša, un tas mani iedvesmo. Es piedalos demokrātiskās vēlēšanās, ja rīdzinieki šajā gadījumā mani ievēlēs, tas būs viņu dotais mandāts man. Un arī jāatzīst, ka, ko kritizēt pēc būtības, tad cilvēks izvēlas ad hominem veida uzbrukumus. Un tiešām tas ir zem mana goda ko tādu komentēt.
Un pēdējā lieta, ko es varbūt tikai piemetināšu, profesores teiktais, man liekas, tur jau izskanēja zināma manipulācija par to, ko es biju teikusi. Es nevienu brīdi neteicu, ka nevar kritizēt deputātus vai nevar kritizēt valsts augstākās amatpersonas. To es neteicu. Es runāju par vienu konkrētu grāmatu.
Grāmatas „Viltvārdis” pirmais izdevums, kas „papīra” grāmatas formā jau faktiski izpirkts, e-grāmatas formātā iegādājams „Jāņa Rozes” grāmatnīcu tīkla e-grāmatu veikalā: https://www.janisroze.lv/lv/jra-e-gramatas/viltvardis-e-gramata.html?utm_source=LLtwitter&utm_medium=tweet&utm_campaign=Viltvardis un arī Amazon.com platformā: https://www.amazon.com/dp/B08DRSJ71Y/ref=sr_1_1?dchild=1&keywords=viltv%C4%81rdis&qid=1595993174&sr=8-1
* Uzstāšanās Rīga TV24 vēlēšanu nakts raidījumā
Seko mums 
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
