Es strādāšu tikpat lieliski un rezultatīvi kā Briškens!
Atis Švinka, antisemīts no Progresīvajiem05.03.2025.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Paldies Progresīvajiem par uzticību un nominēšanu satiksmes ministra amatam. Mans uzdevums ir skaidrs – turpināt iesāktās reformas un nodrošināt, lai transporta nozare attīstās mērķtiecīgi.
Valdības galvenā prioritāte ir drošība. Aizsardzības ministrijā esmu strādājis pie būtiskiem infrastruktūras projektiem: Sēlijas poligona un Austrumu robežas izbūves, kas īstenoti ātri un bez lieliem sadārdzinājumiem. Tieši šādu pieeju – kontrolētas izmaksas un birokrātijas mazināšanu – īstenošu arī Satiksmes ministrijā. Šajos ģeopolitiskajos apstākļos satiksmes nozares projektos ir jāstiprina drošības dimensija, gan attiecībā uz infrastruktūru, gan kritiski svarīgām piegāžu ķēdēm. Rail Baltica būvniecība ir jāpaātrina, lai pēc iespējas ātrāk savienotu Iecavu ar Lietuvas robežu un nodrošinātu militāro kravu plūsmu no Eiropas.
Valdībā nevar būt tabu jautājumu par finansējumu. Mums ir atklāti jārunā ar sabiedrību par to, kā līdzsvarot lielākus ieguldījumus aizsardzībā ar pārējo nozaru attīstību. Transporta nozares finansēšanai jābūt skaidrai un caurspīdīgai, ar ilgtermiņa redzējumu par tās attīstību. Ieguldījumiem satiksmē jābūt investīcijām drošībā, ekonomikā un reģionālajā savienojamībā.
Satiksmes nozarei jāizmanto savi resursi gudri. Meklēsim veidus, kā tos efektīvāk izmantot, apgūsim un piesaistīsim Eiropas līdzekļus, vienlaikus ciešā sadarbībā ar Finanšu ministriju nodrošinot nozares vajadzībām atbilstošu finansējumu. Pārskatīsim rēķinus un līgumus, lai nepieļautu nelietderīgus tēriņus un atteiktos no liekā.
Vienlaikus saglabāsies Satiksmes ministrijas galvenās prioritātes – dzelzceļš kā sabiedriskā transporta mugurkauls, autoceļu reģionālā savienojamība, pieejams sabiedriskais transports un satiksmes drošība. Atbalstīsim mikromobilitāti un zaļāku transportu. Vienlaikus stiprināsim eksportspējīgas nozares, lai transporta un loģistikas sektors kļūtu par spēcīgu atbalstu Latvijas ekonomikai.
Lai nodrošinātu darbu nepārtrauktību, savā komandā iekļaušu cilvēkus no līdzšinējā ministra biroja un parlamentāro sekretāru, turpinot iesāktos darbus un sadarbību ar nozares pārstāvjiem.
Paldies līdzšinējam ministram Kasparam Briškenam par pašaizliedzīgo darbu un ieguldījumu transporta nozares attīstībā. Viņa iesāktie darbi un reformas tiks turpinātas.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
