Es tagad pamēģināšu tēlot sociāldemokrātu, lai bīdītu savu veco programmu
Nils Ušakovs08.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tuvākajā nākotnē Latviju un Eiropu gaida pārmaiņas, kas pēc mēroga salīdzināmas ar 90. gadu sākumu. Šīs pārmaiņas diemžēl pavadīs dažādas sāpīgas krīzes – ekonomiskās, sociālās, enerģētikas. Mūsu valsts spēs pārdzīvot šo grūto laiku tikai tad, ja tā izpildīs vairākus uzdevumus. Par Eiropu un to, kā pārvarēsim krīzi, pēdējā kongresā runāja Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”.
Daudzi no mums labi atceras 90. gadus, kad viss apkārt mainījās. Tagad gaidām nākamās globālās pārmaiņas, un jāizmanto visa pieredze, lai neatkārtotos 90. gadu kļūdas. Papildus pieredzei mums ir arī dalība ES un dažādu veidu atbalsts no Briseles.
Ja mēs runājam par 90. gadu nopietnākajām kļūdām, tad mums nekavējoties jāsniedz palīdzība gan sociālajā, gan pārkvalificēšanās jomā darbiniekiem nozarēs, kuras tagad tiks paliktas zem sitiena. Mēs nevaram atļauties kārtējo reizi zaudēt desmitiem tūkstošu augsti izglītotu, augsti kvalificētu darbinieku, kā to kādreiz darījām ar tiem pašiem inženieriem, kuri pēc tam tirgojās tirgos.
Kopumā sociālajai palīdzībai tagad vajadzētu būt par kādu apjomu lielākai un plašākai nekā līdz šim. Mēs nevaram gaidīt, kad cilvēkiem masveidā draudēs bankrots vai mājokļa zaudēšana komunālo un citu parādu dēļ.
Un mums nav tiesību vēl vairāk kļūdīties nacionālajā sfērā. Kā tas bija 90. gados ar maldināšanu ar nepilsoņu institūcijas ieviešanu. Pārāk augsta cena par šādām kļūdām, par kurām vēlāk jāmaksā.
Es kā Eiropas Parlamenta deputāts un sociāldemokrāts par to runāju partijas “Saskaņa” kongresā. Mums tagad ir vajadzīga spēcīga Eiropas Savienība, tas ir vienīgais veids, kā mēs varam pārdzīvot ekonomisko un sociālo krīzi. Mums ir vajadzīga spēcīga Eiropas Savienība, jo tikai ES šajā jaunajā laikā varēs parūpēties par mazākumtautībām.
Ja runājam par ES lomu, tie nav teorētiski sapņi. Katrai valdībai tagad ir divas funkcijas - darbs mājās un darbs Eiropā, kur tiek pieņemti lēmumi par visas savienības darbību.
Mums ir vajadzīga sociāldemokrātija ekonomikā un saskaņa valsts politikā. Tikai ar šo instrumentu palīdzību kopā ar stipro Eiropu mēs varam ne tikai pārdzīvot krīzi, bet arī turpināt attīstīties tālāk.
Latvijā šobrīd ir tikai viens politiskais spēks, kas spēj aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju intereses neatkarīgi no viņu tautības un aizsargāt gan mājās, gan Eiropā - tie ir sociāldemokrāti un “Saskaņa”.
Sociāldemokrātu manifests Latvijai
SOCIĀLĀ SOLIDARITĀTE. SALIEDIETĪBA UN DAUDZVEIDĪBA. STIPRA EIROPA.
Sākusies pēdējo 30 gadu laikā lielākā globālā krīze, pasaule strauji mainīsies, mūsu valsti gaida daudzi smagi izaicinājumi. Mūsu kopējais uzdevums ir pārvarēt šo krīzi un panākt, lai Latvija kļūtu stiprāka, pārticīgāka, drošāka zeme. Lai to panāktu, būs nepieciešams darbs - Rīgā Saeimā, uz vietām pašvaldībās, Briselē Eiropas institūcijās.
Šis ir sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” īsais saraksts ar uzdevumiem un darbiem visos līmeņos, kas ir jāveic nekavējoties.
TRĪS GALVENIE UZDEVUMI
1. Jānodrošina līdz šim nepieredzēts sociālais atbalsts vairākām iedzīvotāju grupām. Būs nepieciešams plašs atbalsts ekonomikas restrukturizācijai un darbinieku tiesību aizstāvībai.
2. Jāveido saliedēta vienota politiska nācija, kur tiek attīstītas gan latviskas vērtības, gan daudzveidība, atbalstītas minoritātes un stiprināta krieviski runājošo cilvēku Latvijas un Eiropas identitāte.
3. Jāstiprina Eiropas Savienība un jāpaplašina savienības kompetences, īpaši sociālajā jomā, veselības aizsardzības un enerģētikas jautājumos. Jāpaplašina ES instrumenti finanšu atbalsta sniegšanai dalībvalstīm.
Astoņi uzdevumi
Eiropas līmenī būtu jāievieš kopīgi obligāti sociālie standarti. Ir vajadzīga vienota pieeja sociālā atbalsta sniegšanas principiem krīzes laikā. Nesen ieviests Eiropas minimālās algas princips - tas ir tikai pirmais solis.
Ir jāstiprina arodbiedrību loma, lai tiktu galā ar izmaiņām darba tirgū, jaunām nodarbinātības formām, piemēram, digitālajās platformās, un problēmām ar darbinieku tiesībām.
Eiropas līmenī ir jānodrošina atsevišķi atbalsta instrumenti pierobežas reģioniem, īpaši tiem, kurus tagad skar gan bēgļu krīze, gan ievesto ekonomisko sankciju sekas, kā, piemēram, Latgalei.
Eiropas un dalībvalstu enerģētikas politikai ir jābūt centralizētai gan energoresursu iepirkumos, gan cīnoties ar ekonomiskām un sociālām sekām, ko izraisīs atteikšanās no energoresursu iegādes no Krievijas.
Eiropas Savienībai ir jānodrošina vienota pieeja bēgļu politikai, vienlaikus nodrošinot lielāku solidaritāti un finansiālā atbalsta mehānismus.
Ir nepieciešami kopīgi Eiropas standarti, lai ievērotu etnisko un lingvistisko minoritāšu tiesības.
Nepieciešams attīstīt mūsdienīgu daudzvalodību Latvijas izglītībā visās izglītības iestādēs. Mācību process ir jānodrošina latviešu valodā, vienlaikus plaši un elastīgi izmantojot citas valodas, gan ES, gan mazākumtautību valodas.
Nepieciešams attīstīt pilnvērtīgus medijus mazākumtautību valodās, galvenokārt krievu valodā, ar atbalstu gan valsts, gan Eiropas līmenī.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
