Es tagad pamēģināšu tēlot sociāldemokrātu, lai bīdītu savu veco programmu
Nils Ušakovs08.05.2022.
Komentāri (103)
Iesaki rakstu: 
Tuvākajā nākotnē Latviju un Eiropu gaida pārmaiņas, kas pēc mēroga salīdzināmas ar 90. gadu sākumu. Šīs pārmaiņas diemžēl pavadīs dažādas sāpīgas krīzes – ekonomiskās, sociālās, enerģētikas. Mūsu valsts spēs pārdzīvot šo grūto laiku tikai tad, ja tā izpildīs vairākus uzdevumus. Par Eiropu un to, kā pārvarēsim krīzi, pēdējā kongresā runāja Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”.
Daudzi no mums labi atceras 90. gadus, kad viss apkārt mainījās. Tagad gaidām nākamās globālās pārmaiņas, un jāizmanto visa pieredze, lai neatkārtotos 90. gadu kļūdas. Papildus pieredzei mums ir arī dalība ES un dažādu veidu atbalsts no Briseles.
Ja mēs runājam par 90. gadu nopietnākajām kļūdām, tad mums nekavējoties jāsniedz palīdzība gan sociālajā, gan pārkvalificēšanās jomā darbiniekiem nozarēs, kuras tagad tiks paliktas zem sitiena. Mēs nevaram atļauties kārtējo reizi zaudēt desmitiem tūkstošu augsti izglītotu, augsti kvalificētu darbinieku, kā to kādreiz darījām ar tiem pašiem inženieriem, kuri pēc tam tirgojās tirgos.
Kopumā sociālajai palīdzībai tagad vajadzētu būt par kādu apjomu lielākai un plašākai nekā līdz šim. Mēs nevaram gaidīt, kad cilvēkiem masveidā draudēs bankrots vai mājokļa zaudēšana komunālo un citu parādu dēļ.
Un mums nav tiesību vēl vairāk kļūdīties nacionālajā sfērā. Kā tas bija 90. gados ar maldināšanu ar nepilsoņu institūcijas ieviešanu. Pārāk augsta cena par šādām kļūdām, par kurām vēlāk jāmaksā.
Es kā Eiropas Parlamenta deputāts un sociāldemokrāts par to runāju partijas “Saskaņa” kongresā. Mums tagad ir vajadzīga spēcīga Eiropas Savienība, tas ir vienīgais veids, kā mēs varam pārdzīvot ekonomisko un sociālo krīzi. Mums ir vajadzīga spēcīga Eiropas Savienība, jo tikai ES šajā jaunajā laikā varēs parūpēties par mazākumtautībām.
Ja runājam par ES lomu, tie nav teorētiski sapņi. Katrai valdībai tagad ir divas funkcijas - darbs mājās un darbs Eiropā, kur tiek pieņemti lēmumi par visas savienības darbību.
Mums ir vajadzīga sociāldemokrātija ekonomikā un saskaņa valsts politikā. Tikai ar šo instrumentu palīdzību kopā ar stipro Eiropu mēs varam ne tikai pārdzīvot krīzi, bet arī turpināt attīstīties tālāk.
Latvijā šobrīd ir tikai viens politiskais spēks, kas spēj aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju intereses neatkarīgi no viņu tautības un aizsargāt gan mājās, gan Eiropā - tie ir sociāldemokrāti un “Saskaņa”.
Sociāldemokrātu manifests Latvijai
SOCIĀLĀ SOLIDARITĀTE. SALIEDIETĪBA UN DAUDZVEIDĪBA. STIPRA EIROPA.
Sākusies pēdējo 30 gadu laikā lielākā globālā krīze, pasaule strauji mainīsies, mūsu valsti gaida daudzi smagi izaicinājumi. Mūsu kopējais uzdevums ir pārvarēt šo krīzi un panākt, lai Latvija kļūtu stiprāka, pārticīgāka, drošāka zeme. Lai to panāktu, būs nepieciešams darbs - Rīgā Saeimā, uz vietām pašvaldībās, Briselē Eiropas institūcijās.
Šis ir sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” īsais saraksts ar uzdevumiem un darbiem visos līmeņos, kas ir jāveic nekavējoties.
TRĪS GALVENIE UZDEVUMI
1. Jānodrošina līdz šim nepieredzēts sociālais atbalsts vairākām iedzīvotāju grupām. Būs nepieciešams plašs atbalsts ekonomikas restrukturizācijai un darbinieku tiesību aizstāvībai.
2. Jāveido saliedēta vienota politiska nācija, kur tiek attīstītas gan latviskas vērtības, gan daudzveidība, atbalstītas minoritātes un stiprināta krieviski runājošo cilvēku Latvijas un Eiropas identitāte.
3. Jāstiprina Eiropas Savienība un jāpaplašina savienības kompetences, īpaši sociālajā jomā, veselības aizsardzības un enerģētikas jautājumos. Jāpaplašina ES instrumenti finanšu atbalsta sniegšanai dalībvalstīm.
Astoņi uzdevumi
Eiropas līmenī būtu jāievieš kopīgi obligāti sociālie standarti. Ir vajadzīga vienota pieeja sociālā atbalsta sniegšanas principiem krīzes laikā. Nesen ieviests Eiropas minimālās algas princips - tas ir tikai pirmais solis.
Ir jāstiprina arodbiedrību loma, lai tiktu galā ar izmaiņām darba tirgū, jaunām nodarbinātības formām, piemēram, digitālajās platformās, un problēmām ar darbinieku tiesībām.
Eiropas līmenī ir jānodrošina atsevišķi atbalsta instrumenti pierobežas reģioniem, īpaši tiem, kurus tagad skar gan bēgļu krīze, gan ievesto ekonomisko sankciju sekas, kā, piemēram, Latgalei.
Eiropas un dalībvalstu enerģētikas politikai ir jābūt centralizētai gan energoresursu iepirkumos, gan cīnoties ar ekonomiskām un sociālām sekām, ko izraisīs atteikšanās no energoresursu iegādes no Krievijas.
Eiropas Savienībai ir jānodrošina vienota pieeja bēgļu politikai, vienlaikus nodrošinot lielāku solidaritāti un finansiālā atbalsta mehānismus.
Ir nepieciešami kopīgi Eiropas standarti, lai ievērotu etnisko un lingvistisko minoritāšu tiesības.
Nepieciešams attīstīt mūsdienīgu daudzvalodību Latvijas izglītībā visās izglītības iestādēs. Mācību process ir jānodrošina latviešu valodā, vienlaikus plaši un elastīgi izmantojot citas valodas, gan ES, gan mazākumtautību valodas.
Nepieciešams attīstīt pilnvērtīgus medijus mazākumtautību valodās, galvenokārt krievu valodā, ar atbalstu gan valsts, gan Eiropas līmenī.
Seko mums 
Ražotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana un jāpadara neizdevīga atkritumu apglabāšana. Šķiet pašsaprotami, vai ne? Diemžēl pašlaik valdība nesaprotamu iemeslu dēļ bremzē jau ar visām iesaistītajām pusēm apspriestu likumprojektu un dod priekšroku no iedzīvotāju kabatām katru gadu maksāt ES 15 miljonus par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu.
2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi vērtējama reklāma, par kuru esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas. Uz vienas no autobusu reklāmām ir attēloti pieci dažāda vecuma bērni, sieviete un vīrietis, kā arī uzraksti “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni!”. Bet otra veida reklāma uz autobusiem ievietotā reklāma ietver politiskās partijas “Latvija pirmā” biedru kopbildi, kā arī uzrakstus “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni! Apvienosim Latvijas tautu!”.
1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā skaitā “Vāgnera” grupu. Ir arī citi nelieli izrāvieni.
Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Enerģētiskā
Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
