Iesaki rakstu: 
“Es tev neesmu “skaistule””- šāds uzraksts lasāms ukraiņu mākslinieka Andreja Jermoļenko radītajā plakātā. “Šis ir turpinājums plakātam, ko biju uzzīmējis labu laiku iepriekš,” saka mākslinieks. „Mūsu meitene ir jau ir pieaugusi.”.
Pirmajā plakāta daļā redzama jauna meitene, kurai mutē ievietots ieroča stobrs un ko papildina uzraksts “Nepieciešams vienoties. 2014”. Tas simbolizē situāciju, kāda tā bija Ukrainā uz 2014. gadu.
Savukārt plakāta labajā pusē attēlota jau nobriedusi sieviete, kas līdzīgā veidā pavērsusi ieroci pret nīkulīgu vīreli, kas stipri atgādina Krievijas prezidentu un kara noziedznieku Vladimiru Putinu.
Vārdi “Es tev neesmu “skaistule” rosina atcerēties kādu Kremļa žurkas frāzi sakarā ar Ukrainu un Minskas vienošanos preses konferences laikā pēc tikšanās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu: "Ну, нравится, не нравится — терпи, моя красавица. Нужно выполнять." (Nu, patīk vai nepatīk, - nāksies paciest, manu skaistulīt. Vajag izpildīt.)
Šie vārdi gandrīz viens pret vienu sakrīt ar Krievijas grupas "Красная плесень" (“Sarkanais pelējums”) dziesmas vārdiem:
"Спит красавица в гробу
Я подкрался и *бу
Нравится не нравится
Спи моя красавица!"
Minētā grupa ir pazīstama ar to, ka savā “daiļradē” plaši izmanto necenzētu leksiku. Ja kādam tas interesē, tad par to var pārliecināties šeit https://youtu.be/DvPVfgjfhRg un šeit https://youtu.be/F_bAZB_7Xw0.
Tas, ka kādreizējais Pēterburgas vārtrūmju iemītnieks fano par šo, izbrīnu neizraisa, ja atceramies iepriekšējās viņa “asprātības”, piemēram, šo: “Viņi tur kaut ko izķeksē no deguna un tad izsmērē uz papīra.” (Tas bija adresēts Rietumu žurnālistiem.)
Jāatzīst, ka ukraiņu mākslinieka plakāts iedvesmo un labi raksturo situāciju, kāda tā bija 2014. gadā un kāda tā ir tagad. Par to, ka sākotnējais Kremļa zibenskarš ir izgāzies ar blīkšķi, pārliecināt nevajag. Spriežot pēc publiski pieejamas informācijas, karadarbība pamazām sāk pieņemt pozicionāla kara formu. Kremlis acīmredzot cer uzkrāt rezerves, veicot slēptu mobilizāciju, un veikt pasākumus loģistikas uzlabošanai, vienlaicīgi turpinot ukraiņu pilsētu apšaudi no droša attāluma cerībā salauzt ukraiņu pretošanās garu un piespiest Zeļenski pieņemt Maskavas ultimātu.
Paralēli tam tiek veikts nepārtraukts spiediens uz Lukašenko ar mērķi piespiest ūsaino tarakānu dod pavēli baltkrievu sauszemes spēkiem sākt iebrukumu Ukrainā, cerot, ka tas palīdzēs nogriezt Rietumu militārās palīdzības ceļus no Polijas un atvieglot Krievijas BS veikt Kijevas aplenkšanu.
Tarakāns saprot risku un tāpēc lavierē. Kā atzīmē militārie apskatnieki, tad baltkrievu BS kaujas spējas ir zemas, ņemot vērā motivācijas un kaujas pieredzes trūkumu. Turklāt, veicot uzbrukumu Luckas un Rivnes virzienā ir jārēķinās ar mežainu un purvainu apvidu. Domājams, ka tas nenotiks tuvāko dienu laikā, jo baltkrievu uzbrukumam vajadzētu būt sinhronam ar aktīvās karadarbības atsākšanu no krievu puses Kijevas virzienā.
Kas šajā situācijā būtu svarīgi Ukrainai? Kā atzīmē ukraiņu militārie analītiķi, tad karot gribētāju viņiem pietiek, un arī tie MIG-29, kurus ASV un Polija mētāja viena otrai kā karstu kartupeli, nav tas svarīgākais, bet ir nepieciešams smagais bruņojums un it īpaši efektīvi pretgaisa aizsardzības līdzekļi, kas ļautu ne vien cīnīties pret pretinieka aviāciju, bet arī pārtvert raķetes, tai skaitā ballistiskās.
Ja var ticēt ukraiņu BS sniegtajai informācijai, tad uz raksta tapšanas brīdi notriekto krievu kaujas lidmašīnu skaits ir pārsniedzis simtu. Tas nozīmē, ka krieviem sāk trūkt pieredzējušu lidotāju (lai pienācīgi sagatavotu kaujas lidotāju, ir nepieciešami 6-7 gadi) un uzsvars tiks likts uz raķešu apšaudi.
Krievijas rīcībā ir mobilie sauszemes kompleksi Iskander ar darbības rādiusu 500 km, uz peldlīdzekļiem bāzētās spārnotās raķetes Kalibr (2000 km), ka arī stratēģiskie raķešu nesēji Tu-160, kas var tikt bruņoti ar spārnotajām vai ballistiskajām raķetēm. Kā izriet no publiski pieejamas informācijas, tad 13.martā raķešu trieciens pa Javorovas bāzi Ukrainā 20 km attālumā no Polijas robežas tika veikts no šiem lidaparātiem, kas pacēlās no lidlauka Saratovā un triecienu veica ar spārnotajām raķetēm, atrodoties virs Melnās Jūras akvatorijas. Ir vēl hiperskaņas raķetes “Kinžal”, bet domājams, ka to nav vairāk par pāris eksemplāriem.
Mediji ziņo, ka ASV taisās vai jau ir piegādājušas Ukrainai vēl padomijā saražotos kompleksus S-300. Visai ticams, ka tie ir novecojuši modeļi un ASV ražotie kompleksi Patriot būtu noderīgāki. Turklāt arguments, ka ukraiņi nav apmācīti rīkoties ar šo bruņojumu, ir nevietā. Piemēram, kāpēc šos kompleksus nevar apkalpot kāds “ārvalstu brīvprātīgais”, kā to dara pati Krievija, paziņojot, ka Donbasā viņu militārpersonu nav, bet tur karo “ogļrači”.
Ak, jā, Kremlis var uzzināt un sāks atkal draudēt ar kodolrungu. Šai sakarā nāk prātā pazīstamā apskatnieka Jurija Šveca komentārs attiecībā uz Kremļa žurku: “Kāds ar tik rūpīgi koptiem nagiem nebūs tas, kas nospiedīs sarkano pogu.” Es no savas puses papildināšu: “Kāds, kas publiski zīmējas jakā no brenda Loro Piana par 13500 USD, nebūs tas, kurš būs gatavs visu zaudēt vienā acumirklī.”
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
