Iesaki rakstu: 
“Es tev neesmu “skaistule””- šāds uzraksts lasāms ukraiņu mākslinieka Andreja Jermoļenko radītajā plakātā. “Šis ir turpinājums plakātam, ko biju uzzīmējis labu laiku iepriekš,” saka mākslinieks. „Mūsu meitene ir jau ir pieaugusi.”.
Pirmajā plakāta daļā redzama jauna meitene, kurai mutē ievietots ieroča stobrs un ko papildina uzraksts “Nepieciešams vienoties. 2014”. Tas simbolizē situāciju, kāda tā bija Ukrainā uz 2014. gadu.
Savukārt plakāta labajā pusē attēlota jau nobriedusi sieviete, kas līdzīgā veidā pavērsusi ieroci pret nīkulīgu vīreli, kas stipri atgādina Krievijas prezidentu un kara noziedznieku Vladimiru Putinu.
Vārdi “Es tev neesmu “skaistule” rosina atcerēties kādu Kremļa žurkas frāzi sakarā ar Ukrainu un Minskas vienošanos preses konferences laikā pēc tikšanās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu: "Ну, нравится, не нравится — терпи, моя красавица. Нужно выполнять." (Nu, patīk vai nepatīk, - nāksies paciest, manu skaistulīt. Vajag izpildīt.)
Šie vārdi gandrīz viens pret vienu sakrīt ar Krievijas grupas "Красная плесень" (“Sarkanais pelējums”) dziesmas vārdiem:
"Спит красавица в гробу
Я подкрался и *бу
Нравится не нравится
Спи моя красавица!"
Minētā grupa ir pazīstama ar to, ka savā “daiļradē” plaši izmanto necenzētu leksiku. Ja kādam tas interesē, tad par to var pārliecināties šeit https://youtu.be/DvPVfgjfhRg un šeit https://youtu.be/F_bAZB_7Xw0.
Tas, ka kādreizējais Pēterburgas vārtrūmju iemītnieks fano par šo, izbrīnu neizraisa, ja atceramies iepriekšējās viņa “asprātības”, piemēram, šo: “Viņi tur kaut ko izķeksē no deguna un tad izsmērē uz papīra.” (Tas bija adresēts Rietumu žurnālistiem.)
Jāatzīst, ka ukraiņu mākslinieka plakāts iedvesmo un labi raksturo situāciju, kāda tā bija 2014. gadā un kāda tā ir tagad. Par to, ka sākotnējais Kremļa zibenskarš ir izgāzies ar blīkšķi, pārliecināt nevajag. Spriežot pēc publiski pieejamas informācijas, karadarbība pamazām sāk pieņemt pozicionāla kara formu. Kremlis acīmredzot cer uzkrāt rezerves, veicot slēptu mobilizāciju, un veikt pasākumus loģistikas uzlabošanai, vienlaicīgi turpinot ukraiņu pilsētu apšaudi no droša attāluma cerībā salauzt ukraiņu pretošanās garu un piespiest Zeļenski pieņemt Maskavas ultimātu.
Paralēli tam tiek veikts nepārtraukts spiediens uz Lukašenko ar mērķi piespiest ūsaino tarakānu dod pavēli baltkrievu sauszemes spēkiem sākt iebrukumu Ukrainā, cerot, ka tas palīdzēs nogriezt Rietumu militārās palīdzības ceļus no Polijas un atvieglot Krievijas BS veikt Kijevas aplenkšanu.
Tarakāns saprot risku un tāpēc lavierē. Kā atzīmē militārie apskatnieki, tad baltkrievu BS kaujas spējas ir zemas, ņemot vērā motivācijas un kaujas pieredzes trūkumu. Turklāt, veicot uzbrukumu Luckas un Rivnes virzienā ir jārēķinās ar mežainu un purvainu apvidu. Domājams, ka tas nenotiks tuvāko dienu laikā, jo baltkrievu uzbrukumam vajadzētu būt sinhronam ar aktīvās karadarbības atsākšanu no krievu puses Kijevas virzienā.
Kas šajā situācijā būtu svarīgi Ukrainai? Kā atzīmē ukraiņu militārie analītiķi, tad karot gribētāju viņiem pietiek, un arī tie MIG-29, kurus ASV un Polija mētāja viena otrai kā karstu kartupeli, nav tas svarīgākais, bet ir nepieciešams smagais bruņojums un it īpaši efektīvi pretgaisa aizsardzības līdzekļi, kas ļautu ne vien cīnīties pret pretinieka aviāciju, bet arī pārtvert raķetes, tai skaitā ballistiskās.
Ja var ticēt ukraiņu BS sniegtajai informācijai, tad uz raksta tapšanas brīdi notriekto krievu kaujas lidmašīnu skaits ir pārsniedzis simtu. Tas nozīmē, ka krieviem sāk trūkt pieredzējušu lidotāju (lai pienācīgi sagatavotu kaujas lidotāju, ir nepieciešami 6-7 gadi) un uzsvars tiks likts uz raķešu apšaudi.
Krievijas rīcībā ir mobilie sauszemes kompleksi Iskander ar darbības rādiusu 500 km, uz peldlīdzekļiem bāzētās spārnotās raķetes Kalibr (2000 km), ka arī stratēģiskie raķešu nesēji Tu-160, kas var tikt bruņoti ar spārnotajām vai ballistiskajām raķetēm. Kā izriet no publiski pieejamas informācijas, tad 13.martā raķešu trieciens pa Javorovas bāzi Ukrainā 20 km attālumā no Polijas robežas tika veikts no šiem lidaparātiem, kas pacēlās no lidlauka Saratovā un triecienu veica ar spārnotajām raķetēm, atrodoties virs Melnās Jūras akvatorijas. Ir vēl hiperskaņas raķetes “Kinžal”, bet domājams, ka to nav vairāk par pāris eksemplāriem.
Mediji ziņo, ka ASV taisās vai jau ir piegādājušas Ukrainai vēl padomijā saražotos kompleksus S-300. Visai ticams, ka tie ir novecojuši modeļi un ASV ražotie kompleksi Patriot būtu noderīgāki. Turklāt arguments, ka ukraiņi nav apmācīti rīkoties ar šo bruņojumu, ir nevietā. Piemēram, kāpēc šos kompleksus nevar apkalpot kāds “ārvalstu brīvprātīgais”, kā to dara pati Krievija, paziņojot, ka Donbasā viņu militārpersonu nav, bet tur karo “ogļrači”.
Ak, jā, Kremlis var uzzināt un sāks atkal draudēt ar kodolrungu. Šai sakarā nāk prātā pazīstamā apskatnieka Jurija Šveca komentārs attiecībā uz Kremļa žurku: “Kāds ar tik rūpīgi koptiem nagiem nebūs tas, kas nospiedīs sarkano pogu.” Es no savas puses papildināšu: “Kāds, kas publiski zīmējas jakā no brenda Loro Piana par 13500 USD, nebūs tas, kurš būs gatavs visu zaudēt vienā acumirklī.”
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
