Iesaki rakstu: 
Guntars Vītols ir uzrakstījis kļūdām bagātu viedokli par airBaltic ietekmi uz ekonomiku Latvijā.
Kopumā: tā kā Vītola profesija ir grāmatvedis, tad, kā jau ierasti, viņš skatās uz atpakaļu un no pagātnes secina, ka airBaltic izaugsme ir nereāla un neiespējama, ilustrācijai pielietojot krievu literatūras tēlu Ostapu Benderu. Vītolam skaidrs, mēs jau te Latvijā nekad neko nespējam un nespēsim, idejas, ka kāda kompānija var augt, Vītolaprāt, ir benderisms.
Man ir uzņēmēja skats, vērsts uz iespējām, tāpēc redzu, ka izaugsme ir iespējama, jo airBaltic ir stratēģisks aktīvs: jaunās, ekonomiskās Airbus lidmašīnas un uz izaugsmi vērsta komanda. Izpratne par to laikam arī atšķir mani no Vītola. Dati liecina, ka šobrīd airBaltic aug: šogad +20% pasažieros, +13% apgrozījumā, tātad izaugsme notiek un var būt iespēja nokļūt pie stabilas mēroga peļņas. Dati Vītolam neizdevīgi, tāpēc tie aizvietoti ar krievu literatūru.
Vītols pareizi saka, ka Kariņš kovid laikā izpļekarēja naudu un uzsver, ka airBaltic, ieskaitot kovid atbalstu, saņēmis 500 miljonu eiro. Bet Vītols noklusē, ka citas Eiropas aviokompānijas, piemēram, Lufthansa, kovid laikā saņēma ne tikai aizdevumus, bet arī grantus. Piemēram, Lufthansa saņēma neatmaksājamus megagrantus Vācijā Austrijā, Beļģijā un Šveicē t.s. Kurzarbeit ietvaros, kur valdība daļēji (līdz 67%) sedza darba algu un pilnībā darba algas nodokļus. Milzu starpība ar airBaltic, kura saņēma tikai atgriežamus aizdevumus! Rezultātā Lufthansa ir labākā finanšu situācijā un nu pērk airBaltic!
Jāatgādina, ka pat kafejnīcas un pat kazino Latvijā saņēma neatmaksājamus grantus un neviens neprasa to atmaksu. Tas, ka valdība neatrada veidu atbalstīt airBaltic, ir tikai vēl viens piemērs eksporta fokusa trūkumam Latvijā.
Tālāk Vītols raksta, ka “ošleji” saka, ka “bez airBaltic būs komunisms un nabadzība”. Lieki piebilst, ka nekad neko tādu neesmu teicis, te Vītols vienkārši melo.
Tomēr galvenā doma ir nojaušama: proti, Ošlejs un IATA saka, ka airBaltic ir būtiska nozīme Latvijas ekonomikā, bet Vītols domā, ka nozīme ir sīka.
Pēc būtības centrālā Vītola tēze ir, ka, ja nebūs airBaltic, daļēji ienāks citi, labāk pārvaldīti pārvadātāji, bet 2000+ airBaltic darba vietās strādājošie atradīs citu darbu ārpus aviācijas (jo tas nu ir skaidrs, ka galvas kantori uz Latviju ārvalstu lidsabiedrības nepārcels, treniņu centru, lidmašīnu apkopi neattīstīs).
Latvijā vietējo kompāniju noniecināšana un vienlīdzības zīmes likšana ekonomiskajā attīstībā starp Latvijā un ārvalstīs bāzētiem uzņēmumiem ir vadošā ekonomikas pieeja jau no pašiem neatkarības sākumiem. Tādēļ mēs nekad neesam nopietni atbalstījuši savējos eksportētājus un klanījušies visiem, tikai ne Latvijas uzņēmumiem. Un nu šāda politika arī ir novedusi mūs pie vienas no pēdējām vietām Eiropā. Šīs pieejas pamata problēma ir, ka galvenā vērtība tiek radīta un notverta tieši galvas birojos, un ja nenotiek to mērķtiecīga attīstība, nenotiks arī ekonomikas izaugsme.
Es esmu praktisks uzņēmējs, kurš būvē eksportējošus uzņēmumus, un es redzu, cik maz airBaltic izmēra un pievienotās vērtības uzņēmumu ir radies Latvijā! Ļoti ļoti ļoti maz! Jo nav atbalsta un visu laiku ir priekšroka vietējā tirgū strādājošiem (skat. kaut vai pēdējo nodokļu reformu). Un tad nu, protams, vajag apstādināt pat to, kas par spīti visam veidojas un aug. Ļoti latviski. Vai krieviski. Ja es būtu Putins, es noteikti atbalstītu visus, kas mēģina nograut mūsu fiziskās saiknes ar Rietumiem un jebkuru potenciālo iespēju veiksmes stāstam.
Pēdējais Vītola arguments saka, ka no airBaltic atvestā tūrisma nav labuma, jo ienākošā tūrisma labumu dzēš sliktums no Latvijas ceļotāju lidošanas ar airBaltic uz ārvalstīm.
Bet Vītols noklusē, ka Lietuvai blakus ir ar auto sasniedzama Polija, Igaunijai ar prāmi aizbraucama Somija, bet mūsu vienīgā reālā saikne ar Rietumiem ir avio. Kā tad tie tūristi brauks uz Rīgu? Ar prāmi uz Tallinu un tad ar autobusu? Cik daudzi? Bet Vītolu mūsu tūrisma industrija neuztrauc. Viņam atkal jau ļoti latviski liekas slikti, ka Latvijas cilvēki lido uz ārzemēm, un viņš vēlas, lai lidojumu cenas no Rīgas pieaugtu par 50 miljoniem eiro, jo viņš pats var atļauties, bet par pārējiem vienalga. Un, jā, es domāju, ka ir jauki, biznesa un dzīves kvalitāti uzlabojoši, ka mēs varam aizlidot no Rīgas uz tik daudzām tiešajām lidostām.
Tik vāju un kļūdām pilnu rakstu no Vītola līdz šim vēl nebiju redzējis. Bet airBaltic malači, aiziet uz augšu!
"Nepareizais" Guntara Vītola viedoklis ar "nepareizajiem" skaitļiem lasāms šeit:
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
