Es un man līdzīgie esam tie, kas nosaka, kurš ir un kurš nav ārsts!
Inga Spriņģe, ručekiste25.10.2024.
Komentāri (186)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome lems vai anulēt Edgaram Mednim pediatra un arī homeopāta (jā, arī es brīnījos, ka tāds oficiāli pastāv) sertifikātus. Izskaidrošu, kādēļ lieta nonākusi tik tālu.
Mednis nav ārsts. Vismaz viņa rīcība pēc tādas neizskatās. Par to var pārliecināties, ieejot viņa sociālo mediju profilos. Neminēšu nosaukumus, lai nereklamētu. Bet tur ir viss. Sākot no ezotērikas - ieteikumi likt sāli uz iekaisuša gudrības zoba smaganas vai arī mierinājums, ka šobrīd "notiek milzīga pārbūve visumā, tādēļ nogurums, jo organismam jāpielāgojas”. Un beidzot ar joprojām Bērnu slimnīcas ārstu profesionalitātes apšaubīšanu no difterijas mirušā puisēna gadījumā. No Medņa izteikumiem Telegram noprotams, ka viņš un vēl divi viņa cīņu biedri pat devās uz Bērnu slimnīcu, lai pieprasītu dokumentus un izvērtētu, kā tiek ārstētas mirušā zēna māsas.
Mednis nav ārsts, jo viņa motivācija nav palīdzēt meitenēm. Mednis ar šo rīcību vāc sev klikšķus un jaunus klientus. Kad puisēns nomira, visi profesionālie dezinformatori salidoja kā maitu lijas. Jo viņi zināja: šī tēma patiks sociālo mediju algoritmiem. Viņi varēs nopelnīt vairāk "likes" un "shares". Kāds ar tiem sev veidoja politisko kapitālu. Kāds piesaistīja jaunus klientus. Kāds - ķēra kaifu no adrenalīna, ko rada auditorijas iesaiste. Tik vienkārši. Reti kuram no šiem "influenceriem" pēc būtības rūp, kas patiešām notiek ar bērniem. Lai to izdarītu, visur tiek vazāta apmulsušā mamma, kurai nav izglītības medicīnā, kura var izteikt tikai minējumus un kurai, atceramies, ir tikko miris bērns.
Mednis nav ārsts, jo viņš arī nākotnē turpinās maldināt. Ar vai bez ārsta sertifikāta. Viņam jau ir krietns fanu pulks, un šo cilvēku viedokli mainīt ir faktiski neiespējami. Taču šajā gadījumā nav jādomā par šo auditoriju.
Ir jādomā par 1) vecākiem, kuri potenciāli var noticēt Medņa muļķībām, un 2) uzticēšanos ārstu profesijai.
Ja Mednis arī turpmāk var saukties par ārstu, daļa vecāki vairāk ticēs viņa teiktajam, jo "to taču saka ārsts". Telegram čatos Mednim ļoti patīk pieminēt, ka ir "dakteris". Būtiski ir, ka tagad paši ārsti, nevis policija vai kāda iestāde no malas, pasaka, ka Mednis nerīkojas kā ārsts. Nevar vienmēr gaidīt, ka policija atrisinās visas problēmas. Arī pašai profesijai ir jāsaņemas un jāveic attīrīšanās no iekšpuses. Ja Ārstu biedrība atļaus Mednim turpināt saukties par ārstu, tā netieši leģitimizē viņa rīcību. Arī mums, žurnālistiem, ir grūtāk paskaidrot sabiedrībai, ka Mednis nerīkojas profesionāli, jo pārējie ārsti taču to akceptē.
Mednis nav ārsts. Ir miris bērns. Pie lēmumiem nevakcinēt bērnus parasti vecāki nonāk, pateicoties šādiem medņiem. Ir pienācis laiks beigt izlikties, ka tādu medņu rīcība ir nekaitīga. Mēs nevaram atļauties nākotnē zaudēt vēl kādu bērnu.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
