Es vadu vienkārši brīnišķīgu valdību, bet par „airBaltic”, „Rail Baltica” un budžeta krahu labāk nerunāsim
Evika Siliņa17.09.2024.
Komentāri (64)
Iesaki rakstu: 
42. Ministru kabinets strādājis gadu. Daži būtiskākie lēmumi šajā pavedienā.
Atbalstītas izmaiņas, lai samazinātu recepšu zāļu cenas. Palielināts medikamentu kompensācijas apmērs, un palielināts kompensējamo medikamentu skaits.
Kopā ar darba devējiem un ņēmējiem izstrādātās izmaiņas darbaspēka nodokļos palielinās ienākumus “uz rokas” ap 95% strādājošo, izlīdzinot Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī.
Investīcijas valsts aizsardzībā sasniegušas 3,2% no IKP. Iekšējā un ārējā drošība - gan šī, gan nākamā gada budžeta prioritāte. Bruņotie spēki attīsta pretgaisa aizsardzības, krasta aizsardzības, raķešu artilērijas un bezpilota lidaparātu spējas.
Ir parakstīti Latvijas vēsturē lielākie aizsardzības spēju attīstības līgumi. Veiksmīgi notiek Valsts aizsardzības dienesta ieviešana.
Izpildīta apņemšanās 2023. gada laikā pabeigt sauszemes žoga izbūvi uz robežas ar Baltkrieviju, lai 2024. gadā pabeigtu to uz robežas ar Krieviju. Sākta arī Baltijas aizsardzības līnijas izveide.
Atbalstīta birokrātijas mazināšanas pakotne nekustamā īpašuma attīstības jomā, kas līdz pat 70% saīsinās projektu īstenošanas laiku no ieceres līdz gatavai celtnei, pieņemti citi ar birokrātijas mazināšanas lēmumi.
Apstiprināta Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģija, kas paredz nākamo desmit gadu laikā dubultot valsts iekšzemes kopproduktu. Izstrādāts jauns vispārējās izglītības finansēšanas modelis “Programma skolā”, kas paredz taisnīgu un līdzvērtīgu atalgojumu pedagogiem neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita.
Valdība lēmusi par finansējuma palielināšanu STEM priekšmetu apguvei, tādējādi jau agrīni raisot bērnos interesi par jomām, kas atbilst tautsaimniecības vajadzībām un situācijai darba tirgū.
Atjaunots taisnīgums pensiju sistēmā, pakāpeniski piešķirot piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim.
Pēc piedzīvotā straujā maksājumu pieauguma, noteikts atbalsts mājsaimniecībām par elektroenerģiju, kā arī hipotekāro kredītu ņēmējiem.
Pieaugušajiem ar invaliditāti, kuriem tā ir jau no bērnības, pabalsts palielināts par 100 eiro mēnesī. Apstiprināts līdzfinansējums aprūpei mājās bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem. Būtiski stiprināts Bērnu tiesību aizsardzības centrs.
Pieņemts un stājies spēkā likums par reģistrētas partnerības ieviešanu. Ratificēta Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
Lai atbalstītu Ukrainas cīņu pret agresoru, militārais atbalsts Ukrainai šogad un nākamos gadus sasniegs vismaz 0,25% no IKP.
Paldies ministriem un visiem iesaistītajiem, kuri strādājuši, lai tiktu pieņemti šie un citi svarīgi lēmumi.
Vairāk par valdības paveikto gada laikā šeit: https://mk.gov.lv/lv/jaunums/aprit-gads-evikas-silinas-valdibai-parmainas-virkne-nozaru-drosiba-un-konkuretspeja-ka-prioritates
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
