Es vadu vienkārši brīnišķīgu valdību, bet par „airBaltic”, „Rail Baltica” un budžeta krahu labāk nerunāsim
Evika Siliņa17.09.2024.
Komentāri (64)
Iesaki rakstu: 
42. Ministru kabinets strādājis gadu. Daži būtiskākie lēmumi šajā pavedienā.
Atbalstītas izmaiņas, lai samazinātu recepšu zāļu cenas. Palielināts medikamentu kompensācijas apmērs, un palielināts kompensējamo medikamentu skaits.
Kopā ar darba devējiem un ņēmējiem izstrādātās izmaiņas darbaspēka nodokļos palielinās ienākumus “uz rokas” ap 95% strādājošo, izlīdzinot Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī.
Investīcijas valsts aizsardzībā sasniegušas 3,2% no IKP. Iekšējā un ārējā drošība - gan šī, gan nākamā gada budžeta prioritāte. Bruņotie spēki attīsta pretgaisa aizsardzības, krasta aizsardzības, raķešu artilērijas un bezpilota lidaparātu spējas.
Ir parakstīti Latvijas vēsturē lielākie aizsardzības spēju attīstības līgumi. Veiksmīgi notiek Valsts aizsardzības dienesta ieviešana.
Izpildīta apņemšanās 2023. gada laikā pabeigt sauszemes žoga izbūvi uz robežas ar Baltkrieviju, lai 2024. gadā pabeigtu to uz robežas ar Krieviju. Sākta arī Baltijas aizsardzības līnijas izveide.
Atbalstīta birokrātijas mazināšanas pakotne nekustamā īpašuma attīstības jomā, kas līdz pat 70% saīsinās projektu īstenošanas laiku no ieceres līdz gatavai celtnei, pieņemti citi ar birokrātijas mazināšanas lēmumi.
Apstiprināta Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģija, kas paredz nākamo desmit gadu laikā dubultot valsts iekšzemes kopproduktu. Izstrādāts jauns vispārējās izglītības finansēšanas modelis “Programma skolā”, kas paredz taisnīgu un līdzvērtīgu atalgojumu pedagogiem neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita.
Valdība lēmusi par finansējuma palielināšanu STEM priekšmetu apguvei, tādējādi jau agrīni raisot bērnos interesi par jomām, kas atbilst tautsaimniecības vajadzībām un situācijai darba tirgū.
Atjaunots taisnīgums pensiju sistēmā, pakāpeniski piešķirot piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim.
Pēc piedzīvotā straujā maksājumu pieauguma, noteikts atbalsts mājsaimniecībām par elektroenerģiju, kā arī hipotekāro kredītu ņēmējiem.
Pieaugušajiem ar invaliditāti, kuriem tā ir jau no bērnības, pabalsts palielināts par 100 eiro mēnesī. Apstiprināts līdzfinansējums aprūpei mājās bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem. Būtiski stiprināts Bērnu tiesību aizsardzības centrs.
Pieņemts un stājies spēkā likums par reģistrētas partnerības ieviešanu. Ratificēta Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
Lai atbalstītu Ukrainas cīņu pret agresoru, militārais atbalsts Ukrainai šogad un nākamos gadus sasniegs vismaz 0,25% no IKP.
Paldies ministriem un visiem iesaistītajiem, kuri strādājuši, lai tiktu pieņemti šie un citi svarīgi lēmumi.
Vairāk par valdības paveikto gada laikā šeit: https://mk.gov.lv/lv/jaunums/aprit-gads-evikas-silinas-valdibai-parmainas-virkne-nozaru-drosiba-un-konkuretspeja-ka-prioritates
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
