Es vadu vienkārši brīnišķīgu valdību, bet par „airBaltic”, „Rail Baltica” un budžeta krahu labāk nerunāsim
Evika Siliņa17.09.2024.
Komentāri (64)
Iesaki rakstu: 
42. Ministru kabinets strādājis gadu. Daži būtiskākie lēmumi šajā pavedienā.
Atbalstītas izmaiņas, lai samazinātu recepšu zāļu cenas. Palielināts medikamentu kompensācijas apmērs, un palielināts kompensējamo medikamentu skaits.
Kopā ar darba devējiem un ņēmējiem izstrādātās izmaiņas darbaspēka nodokļos palielinās ienākumus “uz rokas” ap 95% strādājošo, izlīdzinot Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī.
Investīcijas valsts aizsardzībā sasniegušas 3,2% no IKP. Iekšējā un ārējā drošība - gan šī, gan nākamā gada budžeta prioritāte. Bruņotie spēki attīsta pretgaisa aizsardzības, krasta aizsardzības, raķešu artilērijas un bezpilota lidaparātu spējas.
Ir parakstīti Latvijas vēsturē lielākie aizsardzības spēju attīstības līgumi. Veiksmīgi notiek Valsts aizsardzības dienesta ieviešana.
Izpildīta apņemšanās 2023. gada laikā pabeigt sauszemes žoga izbūvi uz robežas ar Baltkrieviju, lai 2024. gadā pabeigtu to uz robežas ar Krieviju. Sākta arī Baltijas aizsardzības līnijas izveide.
Atbalstīta birokrātijas mazināšanas pakotne nekustamā īpašuma attīstības jomā, kas līdz pat 70% saīsinās projektu īstenošanas laiku no ieceres līdz gatavai celtnei, pieņemti citi ar birokrātijas mazināšanas lēmumi.
Apstiprināta Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģija, kas paredz nākamo desmit gadu laikā dubultot valsts iekšzemes kopproduktu. Izstrādāts jauns vispārējās izglītības finansēšanas modelis “Programma skolā”, kas paredz taisnīgu un līdzvērtīgu atalgojumu pedagogiem neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita.
Valdība lēmusi par finansējuma palielināšanu STEM priekšmetu apguvei, tādējādi jau agrīni raisot bērnos interesi par jomām, kas atbilst tautsaimniecības vajadzībām un situācijai darba tirgū.
Atjaunots taisnīgums pensiju sistēmā, pakāpeniski piešķirot piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim.
Pēc piedzīvotā straujā maksājumu pieauguma, noteikts atbalsts mājsaimniecībām par elektroenerģiju, kā arī hipotekāro kredītu ņēmējiem.
Pieaugušajiem ar invaliditāti, kuriem tā ir jau no bērnības, pabalsts palielināts par 100 eiro mēnesī. Apstiprināts līdzfinansējums aprūpei mājās bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem. Būtiski stiprināts Bērnu tiesību aizsardzības centrs.
Pieņemts un stājies spēkā likums par reģistrētas partnerības ieviešanu. Ratificēta Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
Lai atbalstītu Ukrainas cīņu pret agresoru, militārais atbalsts Ukrainai šogad un nākamos gadus sasniegs vismaz 0,25% no IKP.
Paldies ministriem un visiem iesaistītajiem, kuri strādājuši, lai tiktu pieņemti šie un citi svarīgi lēmumi.
Vairāk par valdības paveikto gada laikā šeit: https://mk.gov.lv/lv/jaunums/aprit-gads-evikas-silinas-valdibai-parmainas-virkne-nozaru-drosiba-un-konkuretspeja-ka-prioritates
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
