Esam pieņēmuši lēmumu piedāvāt ieviest pakāpenisku pāreju uz Valsts aizsardzības dienestu
Artis Pabriks05.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Esam pieņēmuši lēmumu piedāvāt ieviest pakāpenisku pāreju uz Valsts aizsardzības dienestu, kas nozīmētu piecu gadu laikā izveidot sistēmu, kurā 18-27 gadus veci jaunieši var izvēlēties dienēt bruņotajos spēkos, Zemessardzē vai iziet alternatīvo dienestu citu ministriju dienestos.
Latvijas sabiedrībai ir jāpieņem un jāapzinās svarīgākais izdzīvošanas priekšnoteikums - jo lielāks būs militāri sagatavotu un apmācītu iedzīvotāju skaits, jo mazāka būs iespējamība, ka Krievijai būs vēlēšanās vērst savu militāro agresiju pret Latviju.
Ikvienam ir jāsaprot, ka vieglu risinājumu nav un nebūs. Patlaban esam sasnieguši limitu spēka audzēšanai ar esošo sistēmu. Mums vajag vairāk cilvēku. Mums ir piecas brigādes - četras zemessardzes un viena profesionālā -, kuras nav piepildītas līdz galam.
Ar Valsts aizsardzības dienesta palīdzību ceram dubultot Latvijas armijas skaitlisko sastāvu. Ziņošu Ministru kabinetam. Vēlamies, lai Saeima par šo balso rudenī - pirmais iesaukums attiecīgi būtu janvārī, februārī. Uzrunāsim pašus jaunākos - tos, kuri beidz skolu.
Pirmajā iesaukumā vēlamies apmācīt 1000 pilsoņus. Aicināsim brīvprātīgi pieteikties, izveidosim atlases sistēmu, kamēr būsim gatavi uzņemt visus līdzīgi kā Zviedrijā. Skaits jāpalielina katru gadu vismaz par 2000, ideālā variantā 5 gadu laikā sasniedzot 7000 iesaucamo gadā.
Katrs, kurš izies dienestu, kļūs par rezerves karavīru. Tas nozīmē, ka noteiktā laika periodā būs jāatgriežas uz īsākām apmācībām, lai atsvaidzinātu apgūtās prasmes un zināšanas.
Fakti par plānoto: dienests attiecas uz 18-27 gadus veciem vīriešiem, sievietēm izvēle brīvprātīga; laika periods - gads (11 mēneši + 1 mēnesis atvaļinājums); atlīdzība līdz 400 eiro mēnesī, ēdināšana, dienesta dzīvojamās telpas, transporta izdevumu kompensācija mēnesī.
Mums nepieciešama spēcīga un izglītota armija. Mums šajā posmā ir jāveido profesionāļi. Kad mums būs 30 000 - 40 000 militāri apmācītu cilvēku un starptautiskā brigāde, spēsim noturēties pret tā dēvēto nulles brīdinājuma uzbrukumu.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
