Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikai dažu pārdomu un jautājumu loks. Latvija, kā zināms, pērn paveica milzu darbu "mēs esam tuvāk par Šveici" sistēmas nolīdzināšanā ar zemi. Latvijā faktiski vairs neatrodas un netiek veikta pasaules mēroga svešu kapitālu pārskaitījumu virzienu pārorganizēšana, kura izpildītājiem nesa ievērojamus ienākumus kā komisijas par izpildi, bet Valsts kasei - ienākumus no banku nomaksātajiem nodokļiem. Šos svešos kapitālus nosauca par "netīru atmazgājamu naudu", kurai nav vietas Latvijas bankās.

Tomēr šie finanšu resursi no pasaules aprites nekur nepazuda, tie pamatā ir pārvietojušies uz citu valstu finanšu iestādēm. Secinājums: Latvija ir zaudējusi starptautisko pārskaitījumu un resursu glabāšanas starpvalstu konkurences cīņā, jo agrāk šeit iegūtos ienākumus šobrīd iegūst bankas un valsts kases citās valstīs.

Šeit izplatītie pastāstiņi par it kā "nepareizas naudas" pareizu izmešanu no Latvijas banku apgrozījuma ir klaji konkurentu uzturēti meli. Ne jau viņi, bet gan mēs esam zaudētāji. Jautājums, kāpēc mūsu kontrolējošās un finanšu izlūkošanas iestādes rīkojās šādi, bet ne otrādi. Piemēram, paziņojot, ka, jā, šeit daži darboņi atver "nepamatotus" kontus, pārskaita neadekvāti raksturotas summas, mēs tās apzinām, kontrolējam un, ja atklājas nozieguma pazīmes, konfiscējam par labu prasītajiem.

Kas ir noticis? Mūsu ļoti jaunās bankas faktiski ir izziņotas par noziedzīgu grupējumu ja ne organizētājām, tad vismaz līdzdarboņiem. Netiek meklēti svešo resursu ieskaitītāju nodarījumi, bet gan paziņots, ka tieši "mūsējie" ir starptautiskie blēži. Rezultātā esam "norakuši" veselu pēc būtības mūsdienu vadošu nozari, jo esam izkrituši no līdzdalības pasaules maksājumu karuselī, kas vairumā gadījumu nedarbojas tā dēvētā rūpnieciskā - ražīgā kapitāla apritē, bet gan pilnīgi citā finanšu kapitāla aprites laukā, faktiski pasaules bagātības pārdales mehānismā.

Pamēģiniet šodien nosaukt, kā Latvija līdzdarbojas pasaules finanšu bagātības pārdales laukā. Slēdzot nerezidentu darbību valstī tieši finanšu kapitāla aprites jomā, esam visu savu pīrāgu par 100% atdevuši konkurentiem. Un tikai viena iemesla dēļ: finanšu sfērā mazizglītoti vietējie politiķi pat par mata tiesu neorientējas un nepārzina mūsdienu pasaules bagātības pārdales mehānisma darbības principus un raksturu. Ganiņš ar stabuli nekad neko nav dzirdējis par "elektrisko ganu" un elektrību kopumā.

No savas ekonomista karjeras astoņus gadus esmu pavadījis, darbojoties divās bankās. Šobrīd esmu pensionārs. Latvijas un vairāku ārvalstu bankās savulaik man ir bijuši SIA rēķini, bet tas jau pasen. Katrā gadījumā visai labi zinu, kā sistēma darbojas.

Man personīgi ir sajūta, ka Latvijā cilvēki ļoti slikti orientējas konkrēto uzņēmējdarbības lauciņu darbībā. Piemēram, pilsētnieki un vairums rakstošo un runājošo žurnālistu gandrīz neko nezina par šī brīža zemkopības tehnoloģijām un tehniku, slikti stādās priekšā, kā strādā metālapstrādes uzņēmums un kā tekstilfabrika, ko nozīmē transporta bizness, glabāšanas nianses un to daudzveidība. Un pilnīgi viss nosauktais nevar darboties bez reģistrācijas un konta atvēršanas bankā.

No šāda skata punkta BANKA ir visas tautsaimniecības nozares sasaistošs un apkalpojošs uzņēmums. Vienlaikus banka sasaista konta turētājus bankā ar valsti, jo caur to notiek nodokļu pārskaitījumi valsts kasē. Iedzīvotāji savos kontos saņem atalgojumu, pensijas, citus sociālos maksājumus, bet paši veic visdažādākos privātos un nodokļu un nodevu maksājumus valstij un pašvaldības iestādēm.

Caur bankām notiek visa valsts budžeta maksājumu plūsma. Visi eksporta un importa, reeksporta maksājumi, kā arī tūrisma "turp - atpakaļ" maksājumi. Ārzemēs strādājošo pārskaitījumi, gan mums, gan prom, uz citām valstīm.

Tas par MAKSĀŠANAS funkciju, bet tad parādās finanšu resursu GLABĀŠANAS funkcija Un to var veikt gan vietējie iedzīvotāji un bizness, gan ārzemnieki. Ar ārzemniekiem, izrādās, lielas problēmas, jo, izrādās, tie var būt darboņi, kas izvairās no savās mītnes zemēs maksājamo nodokļu izpildes. Un visai bieži šie ārzemnieki ir finanšu resursu izmantotāji tā dēvētajā "pasaules 24 stundu maksājumu", laika nepārtrauktības karuselī.

Esmu atradies blakus bankas īpašniekiem, kuri no rīta "šauj šampanieti", jo naktī no Rīgas apkārt pasaulei "apdzītais", visai riskantais maksājumu karuselis ir nesis desmitiem tūkstošu dolāru peļņu  Un šis ir piemērs svešu resursu izmantošanai personīgas peļņas ieguves nolūkā.

Šobrīd tam uzliktas nopietnas kontroles važas, bet pēc 1976. gada apmēram 30 gadu garumā tā darīja visi, kuri tikai spēja mobilizēt svešus resursus. Un tā esam nonākuši pie banku darbības pamatdarbības specifiskās funkcijas – SVEŠA KAPITĀLA MOBILIZĀCIJA UN IZMANTOŠANA. Par to atsevišķs stāsts, jo baņķieru "savs kapitāls" vēsturiski parasti ir bijis proporcijā 1 pret 10.

Un vel svarīgāk, vismaz 25 gadus pēc 1976. gada, bagātības pārdale nenotika ar banku instrumentiem, pārdale tiek realizēta biržās, bet bankas ir tikai glabāšanas un pārskaitījumus organizējoša un nodrošinoša iestāde. Situācijā kad "pasaules naudas" funkciju pilda ASV dolārs, bet šīs valsts FRS ir 12 privātu komercbanku veidojums, banku darbības kontroles mehānisma izveidē par primāro kontroles uzdevumu ir kļuvusi tieši ASV dolāra un šīs valsts politisko lēmumu aizsardzība vispasaules mērogā.

Ja jāizsakās par LATVIJAS banku darbības "kapitālo remontu", tad, manuprāt, vispirms ir jāatkāpjas nedaudz senāka pagātnē. Kā zināms, pirmās bankas Eiropā sāka darboties 14. gs. Latviešu valodā ir ļoti precīzs šo institūciju apzīmējums – KREDĪTIESTĀDE.

Interesanti, vai kāds redakcijā var pateikt kad, piemēram, mūsu valstī ir ieviesta kārtība, ka visiem uzņēmējdarbības veicējiem ir obligāti jāatver bankas konts. Vai 30. gadu Latvijā visiem vai tikai daļai lielāko šāds konts bija. Vai zemniekam, kas pārdeva pienu katru dienu vietējā pienotavā, bija bankas konts. Un kā šis zemnieks saņēma samaksu par cūku vai teļu, kuru pārdeva.

No vēstures zinām, ka senā Rīga, tāpat kā citās lielākās pilsētas, kala savu monētu izskatā noformētu naudu. Tātad bija kalēji, kuri no vietējās varas pirka patentu un uz šīs atļaujas pamata privāti kala naudas monētas. Lielajos tirdzniecības centros, parasti gadatirgu punktos, bija cilvēki, kuri specializējās dažādas izcelsmes naudas monētu maiņā, tos sauca par naudas mijējiem.

Bet kā nepieciešamo naudas apjomu pavasarī pirms sējas ieguva zemnieks, lai nopirktu zirgu, sēklu, arklu? Pavasarī ražas, ko pārdot, viņam nebija. Viņi izrakstīja vekseļus, tos pieņēma tiešais pārdevējs, jo zināja, ka zemniekam ir zeme un rudenī, pārdodot izaudzēto ražu, vekseļa parāds tiks dzēsts. Lūk, pirmais kreditēšanas veids pret reālu materiālu nodrošinājumu, kontrakta veidā ar nākotnes ražas nodrošinājumu.

Te arī nākotnes cenas jautājums, jo neviens pavasarī nezina, kāds būs gads, ražīgs, mazražīgs, vai zemniekam izaugs atdošanai nepieciešamais ražas apjoms. Šeit tātad arī riska un riska garantiju jautājums.

Franču izcilais ekonomikas vēsturnieks F. Brodēls, uzskatīja, ka Rietumeiropas un Centrāleiropas zemniecības pārvēršanās (tikai daļas) par dzimtcilvēkiem ir neatdoto vekseļu parādu sekas, Šī reģiona dzimtbūšana faktiski bija zemniecības parādu verdzība.

Austrumeiropā, Krievijā, mehānisms bija nedaudz cits. Tirgotājiem, piemēram, arkla pārdevējiem, kuri pieņēma minētos zemnieku vekseļus, samaksai zviedru metāla lemešu izgatavotājiem bija vajadzīga reāla nauda, viņi to ieguva, zemnieku izsniegtos vekseļus ieķīlājot vai tieši pārdodot bankai.

Šis moments un vieta ir būtiski, lai saprastu, no kurienes un kā apgrozībā parādās nauda. Nauda kura iegūst nosaukumu – KREDĪTNAUDA. Izrādās, papīra formātā šo kredītnaudu pret vekseļu summāro uzskaitījumu producē, elementāri drukā baņķieri. Un šo papīra "apgleznoto veidojumu", kuram pašam par sevi nav nekādas vērtības, sauc par BANKNOTI.

Šīs banknotes vērtību veido vekseļu summas, kuru nodrošinājums ir zeme un citas materiālas vērtības. Tas arī ir tas lielākais banku darbības noslēpums - iespēja emitēt papīra naudu, laist to apgrozībā kā kredītresursu un iegūt ienākumus banknotes pārdošanas līgumā, kas ir kredītlīgums, fiksējot samaksu par naudas resursa aizdošanas pakalpojumu, bankas procentu formā.

Tā ir tipiska darbības forma līdz pat I Pasaules karam, kad 1913. g. decembrī līdz ar ASV Centrālās bankas nodibinājumu, kura atšķirībā no citu valstu Centrālajām bankām saucas Federālā rezervju sistēma, noslēdzās banku darbības centralizācija kapitālismā.

Tieši 19. gs. pēdējās divas desmitgades un 20. gs. pirmie 13 gadi ir kapitālistiskās naudas apgrozības pārslēgšanās periods, kurā izveidojas finanšu kapitālisma laikmets ar pilnīgi citiem sistēmas darbības mērķiem.

Ja augstāk aprakstītais ir naudas apgrozības un kreditēšanas sistēmas izveide ražīgā kapitālisma izaugsmes un efektīvas apgrozības nodrošinājumam, tad finanšu kapitālisma sistēmā centrālais jautājums un pamatproblēma ir pasaules bagātības koncentrācija un pārdale aizvien šaurākam bagātnieku lokam.

Novērtē šo rakstu:

71
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

FotoLatvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova, Mihaila Ļermontova un Aleksandra Puškina, kā arī citu Krievijas impērijas rusifikācijas iespaidā radušos ielu pārdēvēšanu. Profesora nostāja ir noraidoša: “Vai tāpēc visu šo vēstures daļu dzēsīsim ārā? Es te būtu uzmanīgs un katru šādu lēmumu rūpīgi pārdomātu. Mums ir komplicēta, brīžiem ļoti pretrunīga vēsture, kas saistīta ar mūsu kaimiņu.”
Lasīt visu...

21

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

FotoJau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās ap to laiku, kad noslēpt Ropažu novada finanšu problēmas vairs nebija iespējams. Šobrīd, lai pašvaldība varētu savilkt galus kopā, tiek ļaunprātīgi iznīcinātas kapitālsabiedrības, nemaksājot par veiktajiem darbiem.
Lasīt visu...

21

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

FotoDrīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad, ja tuvākajā laikā sāksies miera sarunas, - pirmās pazīmes steidzamu sarunu taustāmiem iemesliem ir pamanāmas.
Lasīt visu...

12

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

FotoPortālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo portālu. Daži, sauksim tos par “īstiem patriotiem”, kas balso par Vienotību un patiesi tic, ka vara visu dara pareizi un cilvēku labā, sarunā teica - kāpēc ienīsti amerikāņus un ebrejus? Nē, man riebjas ASV un Izraēla, divas terorismu izplatošas organizācijas. Cilvēkus, kuri dzīvo teroristu pārvaldītajās teritorijās, es neienīstu, man viņu žēl. Stokholmas sindroms ir nopietna mentāla problēma.
Lasīt visu...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai birokrāts - mūsu kungs?

Domājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās...

Foto

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

Ļenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti...

Foto

Karš kibertelpā

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā....

Foto

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

Patiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un...

Foto

Ak, eglīte...

Pēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās...

Foto

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti...

Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...