Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikai dažu pārdomu un jautājumu loks. Latvija, kā zināms, pērn paveica milzu darbu "mēs esam tuvāk par Šveici" sistēmas nolīdzināšanā ar zemi. Latvijā faktiski vairs neatrodas un netiek veikta pasaules mēroga svešu kapitālu pārskaitījumu virzienu pārorganizēšana, kura izpildītājiem nesa ievērojamus ienākumus kā komisijas par izpildi, bet Valsts kasei - ienākumus no banku nomaksātajiem nodokļiem. Šos svešos kapitālus nosauca par "netīru atmazgājamu naudu", kurai nav vietas Latvijas bankās.

Tomēr šie finanšu resursi no pasaules aprites nekur nepazuda, tie pamatā ir pārvietojušies uz citu valstu finanšu iestādēm. Secinājums: Latvija ir zaudējusi starptautisko pārskaitījumu un resursu glabāšanas starpvalstu konkurences cīņā, jo agrāk šeit iegūtos ienākumus šobrīd iegūst bankas un valsts kases citās valstīs.

Šeit izplatītie pastāstiņi par it kā "nepareizas naudas" pareizu izmešanu no Latvijas banku apgrozījuma ir klaji konkurentu uzturēti meli. Ne jau viņi, bet gan mēs esam zaudētāji. Jautājums, kāpēc mūsu kontrolējošās un finanšu izlūkošanas iestādes rīkojās šādi, bet ne otrādi. Piemēram, paziņojot, ka, jā, šeit daži darboņi atver "nepamatotus" kontus, pārskaita neadekvāti raksturotas summas, mēs tās apzinām, kontrolējam un, ja atklājas nozieguma pazīmes, konfiscējam par labu prasītajiem.

Kas ir noticis? Mūsu ļoti jaunās bankas faktiski ir izziņotas par noziedzīgu grupējumu ja ne organizētājām, tad vismaz līdzdarboņiem. Netiek meklēti svešo resursu ieskaitītāju nodarījumi, bet gan paziņots, ka tieši "mūsējie" ir starptautiskie blēži. Rezultātā esam "norakuši" veselu pēc būtības mūsdienu vadošu nozari, jo esam izkrituši no līdzdalības pasaules maksājumu karuselī, kas vairumā gadījumu nedarbojas tā dēvētā rūpnieciskā - ražīgā kapitāla apritē, bet gan pilnīgi citā finanšu kapitāla aprites laukā, faktiski pasaules bagātības pārdales mehānismā.

Pamēģiniet šodien nosaukt, kā Latvija līdzdarbojas pasaules finanšu bagātības pārdales laukā. Slēdzot nerezidentu darbību valstī tieši finanšu kapitāla aprites jomā, esam visu savu pīrāgu par 100% atdevuši konkurentiem. Un tikai viena iemesla dēļ: finanšu sfērā mazizglītoti vietējie politiķi pat par mata tiesu neorientējas un nepārzina mūsdienu pasaules bagātības pārdales mehānisma darbības principus un raksturu. Ganiņš ar stabuli nekad neko nav dzirdējis par "elektrisko ganu" un elektrību kopumā.

No savas ekonomista karjeras astoņus gadus esmu pavadījis, darbojoties divās bankās. Šobrīd esmu pensionārs. Latvijas un vairāku ārvalstu bankās savulaik man ir bijuši SIA rēķini, bet tas jau pasen. Katrā gadījumā visai labi zinu, kā sistēma darbojas.

Man personīgi ir sajūta, ka Latvijā cilvēki ļoti slikti orientējas konkrēto uzņēmējdarbības lauciņu darbībā. Piemēram, pilsētnieki un vairums rakstošo un runājošo žurnālistu gandrīz neko nezina par šī brīža zemkopības tehnoloģijām un tehniku, slikti stādās priekšā, kā strādā metālapstrādes uzņēmums un kā tekstilfabrika, ko nozīmē transporta bizness, glabāšanas nianses un to daudzveidība. Un pilnīgi viss nosauktais nevar darboties bez reģistrācijas un konta atvēršanas bankā.

No šāda skata punkta BANKA ir visas tautsaimniecības nozares sasaistošs un apkalpojošs uzņēmums. Vienlaikus banka sasaista konta turētājus bankā ar valsti, jo caur to notiek nodokļu pārskaitījumi valsts kasē. Iedzīvotāji savos kontos saņem atalgojumu, pensijas, citus sociālos maksājumus, bet paši veic visdažādākos privātos un nodokļu un nodevu maksājumus valstij un pašvaldības iestādēm.

Caur bankām notiek visa valsts budžeta maksājumu plūsma. Visi eksporta un importa, reeksporta maksājumi, kā arī tūrisma "turp - atpakaļ" maksājumi. Ārzemēs strādājošo pārskaitījumi, gan mums, gan prom, uz citām valstīm.

Tas par MAKSĀŠANAS funkciju, bet tad parādās finanšu resursu GLABĀŠANAS funkcija Un to var veikt gan vietējie iedzīvotāji un bizness, gan ārzemnieki. Ar ārzemniekiem, izrādās, lielas problēmas, jo, izrādās, tie var būt darboņi, kas izvairās no savās mītnes zemēs maksājamo nodokļu izpildes. Un visai bieži šie ārzemnieki ir finanšu resursu izmantotāji tā dēvētajā "pasaules 24 stundu maksājumu", laika nepārtrauktības karuselī.

Esmu atradies blakus bankas īpašniekiem, kuri no rīta "šauj šampanieti", jo naktī no Rīgas apkārt pasaulei "apdzītais", visai riskantais maksājumu karuselis ir nesis desmitiem tūkstošu dolāru peļņu  Un šis ir piemērs svešu resursu izmantošanai personīgas peļņas ieguves nolūkā.

Šobrīd tam uzliktas nopietnas kontroles važas, bet pēc 1976. gada apmēram 30 gadu garumā tā darīja visi, kuri tikai spēja mobilizēt svešus resursus. Un tā esam nonākuši pie banku darbības pamatdarbības specifiskās funkcijas – SVEŠA KAPITĀLA MOBILIZĀCIJA UN IZMANTOŠANA. Par to atsevišķs stāsts, jo baņķieru "savs kapitāls" vēsturiski parasti ir bijis proporcijā 1 pret 10.

Un vel svarīgāk, vismaz 25 gadus pēc 1976. gada, bagātības pārdale nenotika ar banku instrumentiem, pārdale tiek realizēta biržās, bet bankas ir tikai glabāšanas un pārskaitījumus organizējoša un nodrošinoša iestāde. Situācijā kad "pasaules naudas" funkciju pilda ASV dolārs, bet šīs valsts FRS ir 12 privātu komercbanku veidojums, banku darbības kontroles mehānisma izveidē par primāro kontroles uzdevumu ir kļuvusi tieši ASV dolāra un šīs valsts politisko lēmumu aizsardzība vispasaules mērogā.

Ja jāizsakās par LATVIJAS banku darbības "kapitālo remontu", tad, manuprāt, vispirms ir jāatkāpjas nedaudz senāka pagātnē. Kā zināms, pirmās bankas Eiropā sāka darboties 14. gs. Latviešu valodā ir ļoti precīzs šo institūciju apzīmējums – KREDĪTIESTĀDE.

Interesanti, vai kāds redakcijā var pateikt kad, piemēram, mūsu valstī ir ieviesta kārtība, ka visiem uzņēmējdarbības veicējiem ir obligāti jāatver bankas konts. Vai 30. gadu Latvijā visiem vai tikai daļai lielāko šāds konts bija. Vai zemniekam, kas pārdeva pienu katru dienu vietējā pienotavā, bija bankas konts. Un kā šis zemnieks saņēma samaksu par cūku vai teļu, kuru pārdeva.

No vēstures zinām, ka senā Rīga, tāpat kā citās lielākās pilsētas, kala savu monētu izskatā noformētu naudu. Tātad bija kalēji, kuri no vietējās varas pirka patentu un uz šīs atļaujas pamata privāti kala naudas monētas. Lielajos tirdzniecības centros, parasti gadatirgu punktos, bija cilvēki, kuri specializējās dažādas izcelsmes naudas monētu maiņā, tos sauca par naudas mijējiem.

Bet kā nepieciešamo naudas apjomu pavasarī pirms sējas ieguva zemnieks, lai nopirktu zirgu, sēklu, arklu? Pavasarī ražas, ko pārdot, viņam nebija. Viņi izrakstīja vekseļus, tos pieņēma tiešais pārdevējs, jo zināja, ka zemniekam ir zeme un rudenī, pārdodot izaudzēto ražu, vekseļa parāds tiks dzēsts. Lūk, pirmais kreditēšanas veids pret reālu materiālu nodrošinājumu, kontrakta veidā ar nākotnes ražas nodrošinājumu.

Te arī nākotnes cenas jautājums, jo neviens pavasarī nezina, kāds būs gads, ražīgs, mazražīgs, vai zemniekam izaugs atdošanai nepieciešamais ražas apjoms. Šeit tātad arī riska un riska garantiju jautājums.

Franču izcilais ekonomikas vēsturnieks F. Brodēls, uzskatīja, ka Rietumeiropas un Centrāleiropas zemniecības pārvēršanās (tikai daļas) par dzimtcilvēkiem ir neatdoto vekseļu parādu sekas, Šī reģiona dzimtbūšana faktiski bija zemniecības parādu verdzība.

Austrumeiropā, Krievijā, mehānisms bija nedaudz cits. Tirgotājiem, piemēram, arkla pārdevējiem, kuri pieņēma minētos zemnieku vekseļus, samaksai zviedru metāla lemešu izgatavotājiem bija vajadzīga reāla nauda, viņi to ieguva, zemnieku izsniegtos vekseļus ieķīlājot vai tieši pārdodot bankai.

Šis moments un vieta ir būtiski, lai saprastu, no kurienes un kā apgrozībā parādās nauda. Nauda kura iegūst nosaukumu – KREDĪTNAUDA. Izrādās, papīra formātā šo kredītnaudu pret vekseļu summāro uzskaitījumu producē, elementāri drukā baņķieri. Un šo papīra "apgleznoto veidojumu", kuram pašam par sevi nav nekādas vērtības, sauc par BANKNOTI.

Šīs banknotes vērtību veido vekseļu summas, kuru nodrošinājums ir zeme un citas materiālas vērtības. Tas arī ir tas lielākais banku darbības noslēpums - iespēja emitēt papīra naudu, laist to apgrozībā kā kredītresursu un iegūt ienākumus banknotes pārdošanas līgumā, kas ir kredītlīgums, fiksējot samaksu par naudas resursa aizdošanas pakalpojumu, bankas procentu formā.

Tā ir tipiska darbības forma līdz pat I Pasaules karam, kad 1913. g. decembrī līdz ar ASV Centrālās bankas nodibinājumu, kura atšķirībā no citu valstu Centrālajām bankām saucas Federālā rezervju sistēma, noslēdzās banku darbības centralizācija kapitālismā.

Tieši 19. gs. pēdējās divas desmitgades un 20. gs. pirmie 13 gadi ir kapitālistiskās naudas apgrozības pārslēgšanās periods, kurā izveidojas finanšu kapitālisma laikmets ar pilnīgi citiem sistēmas darbības mērķiem.

Ja augstāk aprakstītais ir naudas apgrozības un kreditēšanas sistēmas izveide ražīgā kapitālisma izaugsmes un efektīvas apgrozības nodrošinājumam, tad finanšu kapitālisma sistēmā centrālais jautājums un pamatproblēma ir pasaules bagātības koncentrācija un pārdale aizvien šaurākam bagātnieku lokam.

Novērtē šo rakstu:

71
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

21

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

FotoAtgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā, es sapratu, ka mani priekšstati par izglītības sistēmas degradācijas procesu ir nepilnīgi. Neteikšu, ka tagad es visu saprotu līdz galam, bet dažas lietas noteikti esmu sapratis labāk. Un viens secinājums ir šāds: mūsu izglītības sistēma tika nolemta kraham nevis tajā brīdī, kad mēs sākām ieviest degradējošas mācību programmas, bet tad, kad mēs salauzām izglītības procesa ētisko mugurkaulu.
Lasīt visu...

21

Izdevusies valsts

Foto1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar mani “nedistancējās” daži cilvēki, ar kuriem draudzīgi parunājām. Par to mūs izdrāza “izdevusies valsts”, kaut gan neviens necieta, nevienam no klātesošajiem nekas ļauns netika nodarīts un arī šodien pasaulē ir jau pierādīts, ka distancēšanās bija lielākais absurds pasaules vēsturē.
Lasīt visu...

21

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

FotoJaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir atkal iestrēdzis. Darbu pabeigšanas termiņš atkal nav zināms, un pašlaik jau tiek runāts par līguma laušanu starp darba pasūtītāju (Valsts nekustamie īpašumi) un celtniekiem (Skonto). Tas savukārt nozīmētu remonta beigu atlikšanu vēl uz 2-3 gadiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...