Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikai dažu pārdomu un jautājumu loks. Latvija, kā zināms, pērn paveica milzu darbu "mēs esam tuvāk par Šveici" sistēmas nolīdzināšanā ar zemi. Latvijā faktiski vairs neatrodas un netiek veikta pasaules mēroga svešu kapitālu pārskaitījumu virzienu pārorganizēšana, kura izpildītājiem nesa ievērojamus ienākumus kā komisijas par izpildi, bet Valsts kasei - ienākumus no banku nomaksātajiem nodokļiem. Šos svešos kapitālus nosauca par "netīru atmazgājamu naudu", kurai nav vietas Latvijas bankās.

Tomēr šie finanšu resursi no pasaules aprites nekur nepazuda, tie pamatā ir pārvietojušies uz citu valstu finanšu iestādēm. Secinājums: Latvija ir zaudējusi starptautisko pārskaitījumu un resursu glabāšanas starpvalstu konkurences cīņā, jo agrāk šeit iegūtos ienākumus šobrīd iegūst bankas un valsts kases citās valstīs.

Šeit izplatītie pastāstiņi par it kā "nepareizas naudas" pareizu izmešanu no Latvijas banku apgrozījuma ir klaji konkurentu uzturēti meli. Ne jau viņi, bet gan mēs esam zaudētāji. Jautājums, kāpēc mūsu kontrolējošās un finanšu izlūkošanas iestādes rīkojās šādi, bet ne otrādi. Piemēram, paziņojot, ka, jā, šeit daži darboņi atver "nepamatotus" kontus, pārskaita neadekvāti raksturotas summas, mēs tās apzinām, kontrolējam un, ja atklājas nozieguma pazīmes, konfiscējam par labu prasītajiem.

Kas ir noticis? Mūsu ļoti jaunās bankas faktiski ir izziņotas par noziedzīgu grupējumu ja ne organizētājām, tad vismaz līdzdarboņiem. Netiek meklēti svešo resursu ieskaitītāju nodarījumi, bet gan paziņots, ka tieši "mūsējie" ir starptautiskie blēži. Rezultātā esam "norakuši" veselu pēc būtības mūsdienu vadošu nozari, jo esam izkrituši no līdzdalības pasaules maksājumu karuselī, kas vairumā gadījumu nedarbojas tā dēvētā rūpnieciskā - ražīgā kapitāla apritē, bet gan pilnīgi citā finanšu kapitāla aprites laukā, faktiski pasaules bagātības pārdales mehānismā.

Pamēģiniet šodien nosaukt, kā Latvija līdzdarbojas pasaules finanšu bagātības pārdales laukā. Slēdzot nerezidentu darbību valstī tieši finanšu kapitāla aprites jomā, esam visu savu pīrāgu par 100% atdevuši konkurentiem. Un tikai viena iemesla dēļ: finanšu sfērā mazizglītoti vietējie politiķi pat par mata tiesu neorientējas un nepārzina mūsdienu pasaules bagātības pārdales mehānisma darbības principus un raksturu. Ganiņš ar stabuli nekad neko nav dzirdējis par "elektrisko ganu" un elektrību kopumā.

No savas ekonomista karjeras astoņus gadus esmu pavadījis, darbojoties divās bankās. Šobrīd esmu pensionārs. Latvijas un vairāku ārvalstu bankās savulaik man ir bijuši SIA rēķini, bet tas jau pasen. Katrā gadījumā visai labi zinu, kā sistēma darbojas.

Man personīgi ir sajūta, ka Latvijā cilvēki ļoti slikti orientējas konkrēto uzņēmējdarbības lauciņu darbībā. Piemēram, pilsētnieki un vairums rakstošo un runājošo žurnālistu gandrīz neko nezina par šī brīža zemkopības tehnoloģijām un tehniku, slikti stādās priekšā, kā strādā metālapstrādes uzņēmums un kā tekstilfabrika, ko nozīmē transporta bizness, glabāšanas nianses un to daudzveidība. Un pilnīgi viss nosauktais nevar darboties bez reģistrācijas un konta atvēršanas bankā.

No šāda skata punkta BANKA ir visas tautsaimniecības nozares sasaistošs un apkalpojošs uzņēmums. Vienlaikus banka sasaista konta turētājus bankā ar valsti, jo caur to notiek nodokļu pārskaitījumi valsts kasē. Iedzīvotāji savos kontos saņem atalgojumu, pensijas, citus sociālos maksājumus, bet paši veic visdažādākos privātos un nodokļu un nodevu maksājumus valstij un pašvaldības iestādēm.

Caur bankām notiek visa valsts budžeta maksājumu plūsma. Visi eksporta un importa, reeksporta maksājumi, kā arī tūrisma "turp - atpakaļ" maksājumi. Ārzemēs strādājošo pārskaitījumi, gan mums, gan prom, uz citām valstīm.

Tas par MAKSĀŠANAS funkciju, bet tad parādās finanšu resursu GLABĀŠANAS funkcija Un to var veikt gan vietējie iedzīvotāji un bizness, gan ārzemnieki. Ar ārzemniekiem, izrādās, lielas problēmas, jo, izrādās, tie var būt darboņi, kas izvairās no savās mītnes zemēs maksājamo nodokļu izpildes. Un visai bieži šie ārzemnieki ir finanšu resursu izmantotāji tā dēvētajā "pasaules 24 stundu maksājumu", laika nepārtrauktības karuselī.

Esmu atradies blakus bankas īpašniekiem, kuri no rīta "šauj šampanieti", jo naktī no Rīgas apkārt pasaulei "apdzītais", visai riskantais maksājumu karuselis ir nesis desmitiem tūkstošu dolāru peļņu  Un šis ir piemērs svešu resursu izmantošanai personīgas peļņas ieguves nolūkā.

Šobrīd tam uzliktas nopietnas kontroles važas, bet pēc 1976. gada apmēram 30 gadu garumā tā darīja visi, kuri tikai spēja mobilizēt svešus resursus. Un tā esam nonākuši pie banku darbības pamatdarbības specifiskās funkcijas – SVEŠA KAPITĀLA MOBILIZĀCIJA UN IZMANTOŠANA. Par to atsevišķs stāsts, jo baņķieru "savs kapitāls" vēsturiski parasti ir bijis proporcijā 1 pret 10.

Un vel svarīgāk, vismaz 25 gadus pēc 1976. gada, bagātības pārdale nenotika ar banku instrumentiem, pārdale tiek realizēta biržās, bet bankas ir tikai glabāšanas un pārskaitījumus organizējoša un nodrošinoša iestāde. Situācijā kad "pasaules naudas" funkciju pilda ASV dolārs, bet šīs valsts FRS ir 12 privātu komercbanku veidojums, banku darbības kontroles mehānisma izveidē par primāro kontroles uzdevumu ir kļuvusi tieši ASV dolāra un šīs valsts politisko lēmumu aizsardzība vispasaules mērogā.

Ja jāizsakās par LATVIJAS banku darbības "kapitālo remontu", tad, manuprāt, vispirms ir jāatkāpjas nedaudz senāka pagātnē. Kā zināms, pirmās bankas Eiropā sāka darboties 14. gs. Latviešu valodā ir ļoti precīzs šo institūciju apzīmējums – KREDĪTIESTĀDE.

Interesanti, vai kāds redakcijā var pateikt kad, piemēram, mūsu valstī ir ieviesta kārtība, ka visiem uzņēmējdarbības veicējiem ir obligāti jāatver bankas konts. Vai 30. gadu Latvijā visiem vai tikai daļai lielāko šāds konts bija. Vai zemniekam, kas pārdeva pienu katru dienu vietējā pienotavā, bija bankas konts. Un kā šis zemnieks saņēma samaksu par cūku vai teļu, kuru pārdeva.

No vēstures zinām, ka senā Rīga, tāpat kā citās lielākās pilsētas, kala savu monētu izskatā noformētu naudu. Tātad bija kalēji, kuri no vietējās varas pirka patentu un uz šīs atļaujas pamata privāti kala naudas monētas. Lielajos tirdzniecības centros, parasti gadatirgu punktos, bija cilvēki, kuri specializējās dažādas izcelsmes naudas monētu maiņā, tos sauca par naudas mijējiem.

Bet kā nepieciešamo naudas apjomu pavasarī pirms sējas ieguva zemnieks, lai nopirktu zirgu, sēklu, arklu? Pavasarī ražas, ko pārdot, viņam nebija. Viņi izrakstīja vekseļus, tos pieņēma tiešais pārdevējs, jo zināja, ka zemniekam ir zeme un rudenī, pārdodot izaudzēto ražu, vekseļa parāds tiks dzēsts. Lūk, pirmais kreditēšanas veids pret reālu materiālu nodrošinājumu, kontrakta veidā ar nākotnes ražas nodrošinājumu.

Te arī nākotnes cenas jautājums, jo neviens pavasarī nezina, kāds būs gads, ražīgs, mazražīgs, vai zemniekam izaugs atdošanai nepieciešamais ražas apjoms. Šeit tātad arī riska un riska garantiju jautājums.

Franču izcilais ekonomikas vēsturnieks F. Brodēls, uzskatīja, ka Rietumeiropas un Centrāleiropas zemniecības pārvēršanās (tikai daļas) par dzimtcilvēkiem ir neatdoto vekseļu parādu sekas, Šī reģiona dzimtbūšana faktiski bija zemniecības parādu verdzība.

Austrumeiropā, Krievijā, mehānisms bija nedaudz cits. Tirgotājiem, piemēram, arkla pārdevējiem, kuri pieņēma minētos zemnieku vekseļus, samaksai zviedru metāla lemešu izgatavotājiem bija vajadzīga reāla nauda, viņi to ieguva, zemnieku izsniegtos vekseļus ieķīlājot vai tieši pārdodot bankai.

Šis moments un vieta ir būtiski, lai saprastu, no kurienes un kā apgrozībā parādās nauda. Nauda kura iegūst nosaukumu – KREDĪTNAUDA. Izrādās, papīra formātā šo kredītnaudu pret vekseļu summāro uzskaitījumu producē, elementāri drukā baņķieri. Un šo papīra "apgleznoto veidojumu", kuram pašam par sevi nav nekādas vērtības, sauc par BANKNOTI.

Šīs banknotes vērtību veido vekseļu summas, kuru nodrošinājums ir zeme un citas materiālas vērtības. Tas arī ir tas lielākais banku darbības noslēpums - iespēja emitēt papīra naudu, laist to apgrozībā kā kredītresursu un iegūt ienākumus banknotes pārdošanas līgumā, kas ir kredītlīgums, fiksējot samaksu par naudas resursa aizdošanas pakalpojumu, bankas procentu formā.

Tā ir tipiska darbības forma līdz pat I Pasaules karam, kad 1913. g. decembrī līdz ar ASV Centrālās bankas nodibinājumu, kura atšķirībā no citu valstu Centrālajām bankām saucas Federālā rezervju sistēma, noslēdzās banku darbības centralizācija kapitālismā.

Tieši 19. gs. pēdējās divas desmitgades un 20. gs. pirmie 13 gadi ir kapitālistiskās naudas apgrozības pārslēgšanās periods, kurā izveidojas finanšu kapitālisma laikmets ar pilnīgi citiem sistēmas darbības mērķiem.

Ja augstāk aprakstītais ir naudas apgrozības un kreditēšanas sistēmas izveide ražīgā kapitālisma izaugsmes un efektīvas apgrozības nodrošinājumam, tad finanšu kapitālisma sistēmā centrālais jautājums un pamatproblēma ir pasaules bagātības koncentrācija un pārdale aizvien šaurākam bagātnieku lokam.

Novērtē šo rakstu:

71
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Latvijas atbilde uz dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumiem ir darbs pie augstākas sabiedrības noturības

FotoSavas uzrunas sākumā vēlos apsveikt Maldīvijas ārlietu ministru Abdulu Šahida kungu ar iecelšanu ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijas priekšsēdētāja amatā. Varu jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies sesijas norisē.
Lasīt visu...

21

Vai “būvnieku karteli” nomainīs “ierēdņu kartelis”?

FotoKonkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Lasīt visu...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...