Iesaki rakstu: 
Man kļuvis zināms par gatavošanos uzbrukt Ukrainas vēstniecības Latvijā darbiniekiem. Man ir zināms par grupējumu, kas plāno tuvākajās dienās veikt uzbrukumu Ukrainas vēstniecības darbiniekiem. Viņi plāno veikt frontālu sadursmi Ukrainas vēstnieka automašīnai ar autocisternu, kas pēc sadursmes tiks uzspridzināta.
Ar šādu nodomu Latvijā iekļuvuši Krievijas Federācijas GRU darbinieki, kuri nepastarpināti veiks uzbrukumu. Viņi to plāno paveikt tuvākajās dienās, lai destabilizētu situāciju valstī un iegrūstu Baltijas valstis rašistu apmaksātā jūkli. Krievu teroristi to darīs ar saviem latviešu domubiedriem, kas simpatizē Putinam.
Viņi vienojās veikt uzbrukumu Ukrainas vēstniekam un sarīkot dažādas provokācijas, lai norautu vēlēšanas. Viņiem nepatīk oficiālais valdības kurss un tas, ka Latvija palīdz Ukrainai. Latvieši nodrošinās uzbrukuma piesegšanu un drošu izpildītāju atkāpšanos caur Baltkrieviju, šim nolūkam savi cilvēki uz robežas uztaisīs zaļo koridoru.
Man kļuvuši zināmi dažu uzbrukumā iesaistīto cilvēku vārdi. Atslēgas lomu ieņem čečenu “uzticamības persona”, policijas darbinieks XXX, - caur viņu parasti tiek nodota nauda, ieroči un spridzekļi dažādu uzdevumu veikšanai, lai aizvāktu un iebiedētu nevēlamus biznesmeņus.
Policijas darbinieks XXX grupējumā izpilda uzdevumus, lai nodrošinātu ar piesegdokumentiem un transportu diversantu robežas šķērsošanai. XXX ir plaši sakari ar autozagļiem, kuri nodrošina grupējumu ar viltotiem numuriem un nepieciešamības gadījumā mašīnām.
Policijas darbinieks XXX nodrošina grupējuma loģistiku un atbild par “klientu” izsekošanu. Uzstāda upuru automašīnām GPS izsekošanas ierīces, viņam ir mīnēšanas zināšanas.
Policijas darbinieks XXX atbild par informācijas vākšanu un ir ar plašiem sakariem Latvijas robežsardzē, nodrošinot zaļo koridoru, lai Latvijā ievestu ieročus un iekļūtu Krievijas Federācijas GRU darbinieki. To viņš dara ar robežsardzes darbinieka XXX starpniecību.
XXX, izmantojot savu dienesta stāvokli, dod laiku patruļu gaitām uz robežas un ir Latvijas grupējuma līderis, kas cieši sadarbojas ar Krievijas specdienestiem un grib atdalīt Latgali no Latvijas, pasludinot tās suverenitāti pēc Luhanskas tautas republikas un Doņeckas tautas republikas parauga. Caur viņu tika nosūtīta liela automātisko strēlnieku ieroču partija. Pirms pāris gadiem kārtējā naudas nodošanas reizē uz loga robežā bija mēģinājums viņu aizturēt ar naudu, kas tas bija, man ir zināms.
Iespējams, tā bija Ukrainas Drošības dienesta operācija vai apzināta Ukrainas patriotu rīcība, kas uzzināja par viņa blakus biznesu. Tad viņš saņēma vairākus sitienus ar āmuru pa galvu. Caur saviem draugiem (XXX) viņš šo lietu notušēja. Viņš personīgi pavadīja cilvēkus, kas pārgāja robežu Jūsu iznīcināšanai.
Ar diversantu no Eiropas un Eiropā tikšanās organizēšanu grupējumā nodarbojās policijas darbinieks XXX, viņa sieva ieņem augstu posteni Jelgavas policijā, tāpēc viņš bez šķēršļiem var pavadīt ieradušos diversantus pierobežas zonā. Man ir zināms, ka viņš glabā piesegdokumentus viesiem no Raškas, kā arī lielu daudzumu sprāgstvielu, kas jāizmanto uz dzelzceļa Krievijas spēku ielaušanās brīdī. Tāpat viņi visi ir Latvijas oficieru padomes locekļi, kuri pirms Saeimas vēlēšanām izplatīja skrejlapas ar aicinājumu gāzt Latvijas valdību.
Rakstu jums anonīmi, jo šī informācija tika nodota VDD un SAB. No kurienes notika informācijas noplūde, un tagad manai dzīvībai draud briesmas.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
