Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Esmu atradusi jaunu sili Sabiedrības integrācijas fonda vietā!

Zaiga Pūce, Latvijas Universitātes fonda izpilddirektore
02.05.2025.
Komentāri (153)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas Latviju padara stipru? Valsts amatpersonu uzrunās dzirdam, ka tie ir Latvijas cilvēki. Ik reizi jādomā – kas ar to domāts? Kas ir līdzcilvēku stiprums, spēks un devums Latvijai? Ko dodam un ko saņemam pretī?

Mēs – katrs indivīds un sabiedrība kopumā – vēlamies dzīvot labāk. Pasaules kontekstā nedzīvojam slikti, taču vēlamies būt Eiropas bagātāko valstu vidū. Mēs vēlamies, pasaules līmeņa sasniegumus mākslā, zinātnē, sportā. Gribam, lai mūsu uzņēmumu nosaukumus atpazīst globāli, lai Latvijas uzņēmēju saražotās preces ievērojami ietekmētu pasaules ikdienas ritējumu. Lai ko mēs domātu par vispārējo izglītību Latvijā, starptautiskā mērogā tā ir pietiekami laba. Arī vispārējais dzīves līmenis Latvijā pasaules kontekstā ir apmierinošs. Tomēr pastāv virkne jomu, kur vēl daudz darāmā.

Jau Latvijas valsts tapšanas laikā mūsu cilvēku spēku apliecināja trīs lietas – vīzija, griba to īstenot un gatavība ziedot. Lai sasniegtu mērķi, neatkarīgu valsti, nebūtu pieticis tikai ar ideju, valsts tapšanai jāziedo laiks, zināšanas un nauda, jāiegulda darbs. Būtisks priekšnoteikums tam, lai latvieši spētu apzināties sevi kā vienotu tautu un spēku, bija izglītības iespējas latviešu bērniem, pirmā kapitāla uzkrāšanās un spēja pašorganizēties. Latvijas valsts izveidojās aktīvas, pilsoniskas apziņas rezultātā.

Līdzīgi kā šodien, arī 19. gadsimta sākumā ne visiem latviešiem bija vienots redzējums par savu, neatkarīgu valsti. Tomēr, lai arī kāds bija katra atsevišķa latvieša viedoklis par Latvijas nākotni, visi saprata, ka nepieciešama sistēma, kas balstītu latviešu centienus "izsisties", ļautu latviešiem aizvien plašākā skaitā iegūt izglītību, veidot savus uzņēmumus un pelnīt. Tā radās Rīgas Latviešu biedrība. Lai varētu pulcēties cilvēki, kurus vieno līdzīgas vērtības, valoda un kultūra, bija nepieciešama ēka. Pateicoties ziedojumiem, tapa Latviešu biedrības nams.

Arī mūsdienās šajā ziņā nekas daudz nav mainījies. Ne visas vajadzības var nosegt ar valsts budžeta ieņēmumiem – nodokļu maksātāju naudu vai Eiropas fondiem. Vairākkārt sabiedrība savu pilsonisko aktivitāti paudusi, atbalstot dažādas iniciatīvas no personīgajiem līdzekļiem. Tā ir aktīva gribas demonstrēšana, skaidri norādot, kas mums kā sabiedrībai svarīgs un sasāpējis – ar ziedošanu tiek risināti jautājumi, kurus valsts nepietiekami risina citā veidā. Tā lēmumu pieņēmējiem liekam skaidri saprast, kuri jautājumi nekavējoties jārisina. Biežāk ievērojama palīdzība tiek sniegta veselības aprūpē vai jomās, kur "jādzēš ugunsgrēki". Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ziedošanas kultūra Latvijā būtiski attīstījusies – palīdzam ne tikai sev, bet arī citiem, atbalstām Ukrainas tautu. Iepriecina, ka arvien noteiktāk izpaužas vēlme ziedot sabiedrības izglītošanai.

Raugoties ilgtermiņā, sasāpējušie jautājumi varētu atrisināties līdz ar labklājības pieaugumu. Lai tā notiktu, jāatgriežas pie izglītības jautājuma. Stiprai valstij nepieciešami gudri, izglītoti cilvēki, kurus vieno augstākas vērtības – cieņa pret latviešu valodu un kultūru, Latvijas neatkarība, labklājība un izcilība. Turklāt būtiska ir vide, kurā lielām idejām augt. Pasaules pieredze rāda, ka šo vidi uztur un stiprina augstskolas.

Ja vēlamies ievērojamus sasniegumus, gribam būt izcili, saņemt ne tikai Oskara balvu, bet arī Nobela prēmiju, jāuzstāda augsti mērķi, primāri – zinātnē! Jāattīsta inovācijām atvērta vide, jāizceļ ne tikai vietēja mēroga, bet arī globāli svarīgas tēmas, jārada sen gaidīti risinājumi un jāattīsta zinātnes komercializācija. Tas nav vienā dienā atrisināms jautājums un tā noteikti nav vienkārša sistēma, tomēr šis mērķis nav arī nekas nesasniedzams. Mērķtiecīgi novirzot līdzekļus tā sasniegšanai, tai skaitā atbalstot izglītību un zinātni, iegūsim nozīmīgu ilgtermiņa labumu – labi attīstītu pētniecības vidi un izglītotu sabiedrību.

Latvijas Universitāte šajā virzienā spērusi lielu soli – ar mērķi veicināt zinātnes izcilību un Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzsākta "LU Attīstības programma ar lielu ietekmi", kas cieši saistīta ar ANO Ilgtspējas attīstības mērķiem. Par prioritāti izvirzīta tieši cilvēkkapitāla attīstība, veselas un zināšanās balstītas sabiedrības veidošana. Mūsu spēks ir gudri, mērķtiecīgi un talantīgi cilvēki, tāpēc jādara viss, lai radītu vidi, kur tiem nodrošināta iespēja augt un attīstīties.

Latvijas Universitātes fonds ir būtisks partneris Latvijas Universitātei un Latvijai šajā ceļā. Ar LU fonda starpniecību ikviens var iesaistīties, palīdzot sasniegt izcilību. Tāpat kā mūsu valsts veidošanās sākumā, tam nepieciešama skaidra vīzija un griba. Mūsu vīzija ir radīt sistēmu, lai atbalstītu Latvijas zinātnieku darbu, un līdz 2050. gadam kāds saņemtu pirmo Nobela prēmiju. Lai radītu vietu šādai izaugsmei un izcilībai, vajadzīgs ne tikai intelektuāls atbalsts, bet arī finansiāls nodrošinājums. Ikviens var pielikt spēku šī mērķa sasniegšanai, ar ziedojumu atbalstot Latviju ceļā uz Nobela prēmijas iegūšanu. Ziedošana ļauj aktīvi paust savu gribu un atbalstīt nozīmīgus projektus. Tas ir veids, kā ietekmēt procesus ātrāk, skaidri demonstrēt lēmumu pieņēmējiem to, kas mums kā sabiedrībai ir būtiski.

Atjaunotās Latvijas dzimšanas dienā mēs – Latvijas Universitātes fonds – aicinām: esi tas, kurš atbalsta lielus mērķus un drosmīgas ambīcijas! Esi tas, kas domā par Latvijas izaugsmi un dod Latvijai spēku! Ziedo pētniecībai, zinātnei un izcilībai, tā parādot arī lēmumu pieņēmējiem, ka dzīvojam sabiedrībā, kas skaidri apzinās – Latvijas spēks ir gudri, talantīgi cilvēki ar augstiem mērķiem!

Novērtē šo rakstu:

25
126

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mani 10 punkti, jeb par ko es iestājos

FotoŠonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Lasīt visu...

21

Mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi

FotoŠī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Lasīt visu...

21

Cīņai pret vardarbību ir jābūt šauri formulētai

FotoJa vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Lasīt visu...

21

Kāpēc ir jāizstājas no Stambulas konvencijas

FotoEsmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Lasīt visu...

3

Es par stulbo Latvijas nodokļu maksātāju naudu atlidoju biznesa klasē uz Brazīliju, lai teiktu šo nozīmīgo runu

FotoEkselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Lasīt visu...

21

Ar diskrimināciju un represijām pret diskrimināciju un represijām

FotoPar kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Lasīt visu...

12

„Palladium” popularizē krievu valodu

FotoŠodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi