Esmu enerģiska, izglītota, gudra un to apliecinu, atpazīstot sevi romāna "Nāve" personāžā!
Beata Jonite07.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Mazgadīgā pļorza” vēlas komentēt lappusi no Lapsas grāmatas [domāts Indriķa Latvieša romāns Nāve], ko uzgāju Tviterī. Ņemot vērā, ka nesen pabeidzu maģistra darbu tieši par attieksmi pret sievietēm Latvijā (tas gan vardarbības kontekstā), šī lappuse brīnišķīgi ilustrē tieši tās mentalitātes problēmas, kas Latviju pozicionē tik slikti dažādos statistikas rādītājos.
Pirmkārt - lika pasmieties žanra klasika seksistisku autoru rokasgrāmatā - mēģināt nostādīt vienu jaunu, politiski aktīvu sievieti pret citu jaunu, politiski aktīvu sievieti - lai tik plēšas savā starpā. Nebūs. Ar Selmu mums ir labas attiecības, ļoti cienu viņu un viņas darbību, un man no sirds prieks, ka vēl ir palikušas jaunas sievietes, kas tomēr vēlas veicināt politiskas pārmaiņas. Vienmēr par to esmu iestājusies, un atbalstīšu katru, kas centīsies izlauzties cauri “stikla griestiem”, jo tas Latvijā nav viegli.
Šis punkts lai atsperas otrajā - kad mēs beidzot pārstāsim par jaunām sievietēm jebkādos amatos rakstīt kā par pērkamām seksa rotaļlietām? Man jau it kā šķita, ka 2021. gadā tam būsim tikuši pāri - bet vai tiešām kāds vēl mūsdienās uzskata, ka, lai strādātu atbildīgās pozīcijās, sievietēm vienīgais ceļš ir caur gultu vai vecākiem…
Vai neņemsim vērā izglītību, spējas, motivāciju, degsmi - nu, un jebkuras citas īpašības, pēc kādām parasti vērtē jebkāda vecuma vīriešu atbilstību darba vietām? Kā arī - vai tiešām visus vīriešu dzimtas darba devējus uzskatīsim par tik sekliem, ka vienīgais, pēc kā viņi varētu vadīties savu darbinieku izvēlē, ir seksuāla rakstura intereses? Varbūt deviņdesmitajos tā bija, bet, manuprāt, šie laiki (kā arī Lapsas uzskati) ir sena aizvēsture.
Darbaspēks mūsdienās ir vērtīgs resurss, naudu lieki uz nekompetenci nešķiež, un man ir grūti iztēloties darba devēju, kurš man šajā sakarā nepiekristu. Jā, es godīgi varu pateikt, ka tālajā 2018. gadā mani pie sevis paaicināja Linda - tas arī bija mans sākotnējais „foot in the door”. Bet viņai nebūtu nekādas motivācijas mani ņemt, ja es nebūtu gatava un spējīga strādāt - un viss, kas tālākos mēnēšus un gadus notika, bija nevis politiska izrēķināšanās, bet citu cilvēku ticība tam, ka būšu vērtīga komandas sastāvdaļa. Ir ļoti viegli no izlasītā internetā nonākt pie citādiem secinājumiem, bet aicinu tomēr domāt kritiskāk.
Esmu pateicīga, ka mani darba devēji (atšķirībā no dīvāna ekspertiem un komentētājiem) nenobijās no mana vecuma un deva man iespēju. Es daudz un cītīgi strādāju, un arī daudz iemācījos - pateicoties šīm pieredzēm esmu augusi visos iespējamajos veidos. Šis mani noved līdz trešajam punktam.
Nu jau savos 26 zinu, ka jā - 23 gadi nav daudz. Bet tomēr nav arī tik maz - jau divi gadi, kopš biju pabeigusi politologus/ekonomistus universitātē, un pieci, kopš sāku pelnīt pati savus līdzekļus. Ar cītīgu darbu, zināšanām un entuziasmu biju sev pareizajās vietās, pareizajos laika posmos un atbilstošos amatos, un atdevu tam visus 100%. Cik bieži medijos redzam, ka tik cītīgi cilātu vecumu puišiem, kas strādā padomnieku amatos - vai tas būtu ministrijās vai Saeimā? Godīgi teikšu - man bieži šādus rakstus lasīt nesanāk.
Šobrīd esmu no Latvijas politikas paņēmusi pauzi, lai izstudētu maģistrantūru diplomātijā Oksfordas Universitātē, bet pieļauju, ka pat, ja atgriezīšos politikā 30 gadu vecumā, tāpat ar visu izglītību un pieredzi būšu “glupa un mazgadīga”. Es gan vienmēr esmu uzskatījusi spēju veikt nopietnus, atbildīgus darbus savos agrajos 20-tajos kā kaut ko ļoti pozitīvu un jaudīgu, un vēlos, lai tā uzskata arī citi jaunie censoņi. Mēs esam nākotne - un mēs visi esam malači. Varbūt sanāks pieļaut kļūdas, dažreiz uzticēties nepareizajiem cilvēkiem, un šo to nožēlot, bet katrs solis uz priekšu ir vērtīga mācība.
Nobeigumā - lai jau raksta. Neviens nekad nezinās pilno bildi, izņemot mūs pašus. Neļaujiet troļļiem sev nogriezt spārnus - arī es neļaušu. Apzinieties savu vērtību, un turpiniet mācīties un censties! Man ir tāds prieks, ka sociālie tīkli (īpaši Tviteris) ir veicinājuši vairāk jauniešus izteikt savu viedokli par politiku. Ceru, ka šī aktivitāte atspoguļosies arī reālajā pasaulē. Man ir prieks, ka partijās sāk parādīties vairāk jauniešu. Veidojas jauna aktīvistu paaudze, un tas vieš ticību Latvijas nākotnē. Paldies katram jaunietim, kas nav vienaldzīgs pret Latviju.
Un šādu, brīnišķīgu grāmatu lasītājiem - atceraties, ka nekas dzīvē nav melns un balts. Ir daudz citu toņu - un katram stāstam ir vairākas puses. Tas, ka kaut kas ir uzdrukāts melns uz balta vēl nenozīmē, ka tā ir patiesība. Ja kādam ir interese man konstruktīvi uzdot jautājumus par jebko, ko esmu darījusi - lūdzu, uzdodiet - man nav, ko slēpt.
Seko mums 
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
