Esmu „Jaunās Vienotības” sētnieks – kur liks, tur slaucīšu
Pietiek lasītājs13.03.2024.
Komentāri (81)
Iesaki rakstu: 
Neviens negaidīja tik muļķīgu pašatmaskošanos. Nupat Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atmaskojuši sevi kā Jaunās Vienotības (JV) interešu izpildītāji.
Visiem labi zināms, ka aplokšņu algas ir VID kompetence. Turpretī KNAB kompetence ir korupcija, interešu konflikti un partiju finansēšana. Likums stingri nosaka katras šīs iestādes darbības jomu un atbildību. Lūgt KNAB izmeklēt aplokšņu algas ir tas pats, kas vecākajam ķirurgam likt strādāt par apkopēju medicīnas iestādē.
JV aplokšņu algu izmeklēšanu tikko VID aizstūma pie KNAB ar paziņojumu, ka to izmeklēs KNAB. Tas apstiprina faktu, ka JV aplokšņu algas 100% pastāv. Acīmredzami faktu ir pārāk daudz, ko VID vairs nespēj aizslaucīt. Izmeklēt tos VID ir pašnāvība. Turpretī KNAB var viegli tos paslaucīt zem paklāja, jo aplokšņu algas nav iestādes kompetence.
Labi zināms, ka, vēršoties KNAB ar iesniegumu par iespējamu korupciju, kamēr vien nebūs nofilmēta naudas došana un piefiksēts katras banknotes numurs, tikmēr no KNAB būs atteikums – tie ir jūsu pieņēmumi bez konkrētiem faktiem un pierādījumiem.
Beidzot VID un KNAB novilkuši maskas un ar savu rīcību atklājuši: esam JV sētnieki – kur liks, tur slaucīsim.
Šobrīd pienākusi KNAB vadītāja zvaigžņu stunda un uznāciens uz skatuves. Gaidīsim šedevru ar nepacietību.
Dziļu nožēlu izsauc klusums un bezdarbība no Valsts darba inspekcijas, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un citu iestāžu puses par notikušo. Ja minētais būtu noticis privātā uzņēmumā, tad sabiedrisko attiecību speciālisti šajās iestādēs būtu pieklieguši soctīklus pilnus ar nosodījumiem. Bet šobrīd tās klusē kā beigtas zivis. Dara to par mūsu samaksāto nodokļu naudu. Esošā pārvalde ir sapuvusi līdz kaulam un grauj jebkādas ilūzijas par mūsu nākotni.
Vai nav pienācis laiks mums visiem paņemt rokā slotas un iztīrīt valsti no mēsliem? Mūsu un slotu ir daudz vairāk nekā atkritumu. Cik ilgi vēl dzīvosim tajos?
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
