Esmu „Jaunās Vienotības” sētnieks – kur liks, tur slaucīšu
Pietiek lasītājs13.03.2024.
Komentāri (81)
Iesaki rakstu: 
Neviens negaidīja tik muļķīgu pašatmaskošanos. Nupat Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atmaskojuši sevi kā Jaunās Vienotības (JV) interešu izpildītāji.
Visiem labi zināms, ka aplokšņu algas ir VID kompetence. Turpretī KNAB kompetence ir korupcija, interešu konflikti un partiju finansēšana. Likums stingri nosaka katras šīs iestādes darbības jomu un atbildību. Lūgt KNAB izmeklēt aplokšņu algas ir tas pats, kas vecākajam ķirurgam likt strādāt par apkopēju medicīnas iestādē.
JV aplokšņu algu izmeklēšanu tikko VID aizstūma pie KNAB ar paziņojumu, ka to izmeklēs KNAB. Tas apstiprina faktu, ka JV aplokšņu algas 100% pastāv. Acīmredzami faktu ir pārāk daudz, ko VID vairs nespēj aizslaucīt. Izmeklēt tos VID ir pašnāvība. Turpretī KNAB var viegli tos paslaucīt zem paklāja, jo aplokšņu algas nav iestādes kompetence.
Labi zināms, ka, vēršoties KNAB ar iesniegumu par iespējamu korupciju, kamēr vien nebūs nofilmēta naudas došana un piefiksēts katras banknotes numurs, tikmēr no KNAB būs atteikums – tie ir jūsu pieņēmumi bez konkrētiem faktiem un pierādījumiem.
Beidzot VID un KNAB novilkuši maskas un ar savu rīcību atklājuši: esam JV sētnieki – kur liks, tur slaucīsim.
Šobrīd pienākusi KNAB vadītāja zvaigžņu stunda un uznāciens uz skatuves. Gaidīsim šedevru ar nepacietību.
Dziļu nožēlu izsauc klusums un bezdarbība no Valsts darba inspekcijas, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un citu iestāžu puses par notikušo. Ja minētais būtu noticis privātā uzņēmumā, tad sabiedrisko attiecību speciālisti šajās iestādēs būtu pieklieguši soctīklus pilnus ar nosodījumiem. Bet šobrīd tās klusē kā beigtas zivis. Dara to par mūsu samaksāto nodokļu naudu. Esošā pārvalde ir sapuvusi līdz kaulam un grauj jebkādas ilūzijas par mūsu nākotni.
Vai nav pienācis laiks mums visiem paņemt rokā slotas un iztīrīt valsti no mēsliem? Mūsu un slotu ir daudz vairāk nekā atkritumu. Cik ilgi vēl dzīvosim tajos?
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
