Esmu saodis gaisā jaunās vēsmas un esmu gatavs tām sekot!
Edgars Rinkēvičs17.02.2025.
Komentāri (97)
Iesaki rakstu: 
Minhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
Pirmkārt, ASV administrācija formulē savas ārpolitikas pamatnostādnes. Skaidrs ir tas, ka tās būs balstītas uz savu interešu īstenošanu. Skaidrs, ka ir ideoloģiskas pretišķības. Lai saglabātu transatlantisko saikni, Eiropai jāspēj sevi pozicionēt kā spēcīgu partneri, kam ir ko piedāvāt ASV, kas spēj pretoties Krievijai un ļaunuma asij.
Otrkārt, ne visos jautājumos ASV un Eiropas viedokļi sakritīs, tas netraucē meklēt kopējo, mazināt atšķirīgo.
Treškārt, sarunas par noregulējumu Ukrainā tikai sākas. ASV interesējas par sabiedroto viedokli, šobrīd formulē savu stratēģiju. Būtiski, lai visas sarunas notiek ar Ukrainas dalību, ar Eiropas līdzdalību. Taču tam nepieciešams spēcīga Eiropa ar skaidru atbalsta plānu Ukrainai.
Ceturtkārt, NATO samitā Hāgā lēmumam par aizsardzības izdevumiem jābūt minimums 3-3.5% no IKP, Austrumu flanga valstīm 4-5% no IKP. Tas ir nepieciešams, lai izpildītu NATO spēku attīstības mērķus, ne tikai politikas vārdā. Tas iet ciešā sazobē ar industrijas mobilizāciju, jo ar naudu nepietiek, mums vajag ieročus, bruņojumu un munīciju tagad. Šodien! Šajā ziņā nepelnīti paslīdējis garām Eiropas komisijas prezidentes paziņojums, ka aizsardzības izdevumi netiks (ar zināmiem nosacījumiem) iekļauti ES budžeta deficīta griestos.
Piektkārt, gan incidenti Baltijas jūrā, gan migrācijas spiediens uz mūsu robežām ir nostiprinājis Baltijas, Ziemeļvalstu un Polijas sadarbību un koordināciju. Ar Lielbritānijas dalību pastāv Apvienotie reaģēšanas spēki. Kopīgi būs jālemj un jāīsteno Austrumu robežas militārā stiprināšana un citi pasākumi. Šis sadarbības mehānisms un spēki palīdzēs cīnīties par atbilstošiem lēmumiem NATO un ES, arī ātri reaģēt krīzes laikā.
Sestkārt, Ukrainas miera sarunas nav prognozējamas. Mūsu pamatprincipi paliek nemainīgi: stipra un neatkarīga Ukraina, atbalsts tai, Krievijas maksimāla ierobežošana, spēcīga Eiropa, transatlantiskā sadarbība. Mēs saprotam, ka Krievija mēģinās panākt NATO spēku atvilkšanu “1997.gada robežās” Tas ir tas, pret ko jācīnās un nedrīkst pieļaut.
Visbeidzot, par Latviju. Mēs esam daudz darījuši savas drošības stiprināšanā, nenovērtēsim sevi par zemu. Tomēr nepamet sajūta, ka joprojām nespējam mobilizēties un saprast stāvokļa nopietnību- valsts drošība un aizsardzība nav kaut kas virtuāls un attālināts. Par to jārūpējas visiem šodien, atliekot sīkus kašķus un lietas. Mums jāmobilizējas.
Aizsardzības izdevumi, sabiedrības uzticība varai, Zemessardzes palielināšana, aizsardzības industrijas attīstība, civilā aizsardzība, tie ir tikai daži jautājumi, kas ir dienas kārtībā. Mēs varam tos atrisināt, bet jāsaņemas. Stiprām un pārliecinātām valstīm neuzbrūk, pat ja tās nav lielas. Mums joprojām ir visu sabiedroto, ieskaitot ASV, atbalsts, mūsu darbus novērtē. Vienlaikus ar pagātnes sasniegumiem nepietiek. Latvijas diplomātijai jābūt ašai un enerģiskai. Latvijas aizsardzībai jābūt stiprai. Latvijas sabiedrībai jābūt noturīgai. Latvijas valdībai jābūt gudrai.
Minhenes konference bija laba ar to, ka skaidri redzam, ka pasaule mainās. Laiks mums ir, iespējas arī. Es dodos prom no Minhenes ne kā optimists vai pesimists, drīzāk kā reālists. Tuvākajā laika būs daudz ziņu, paziņojumu un informācijas. Būs mēģinājumi mūs iebiedēt un iedragāt mūsu pārliecību. Šajā info troksnī svarīgi ir atšķirt drazu no būtiskā. Esmu pārliecināts, ka mēs tiksim pāri arī šim laikam. Mūsu prieksteči neatkarību izcīnīja, mūsu uzdevums to nosargāt, vispirms jau ar prātu un gribu, ja nepieciešams ar ieročiem. Gatavosimies visiem scenārijiem, lai izvairītos no sliktākā. Mums ir pārliecība spēks un labi draugi, un sabiedrotie!
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
