Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kultūras vismodernākā definīcija ir ļoti lakoniska un  viegli paturama atmiņā. Tas, pirmkārt. Otrkārt, kultūras vismodernākā definīcija ir loģiski ļoti skaidra un pamatota. Tā faktiski nevar sagādāt nekādu intelektuālo pārslodzi un intelektuālo pretestību, jo ir pašsaprotama un uzskatāmi dabiska jebkuram veselajam saprātam.

Kā parasti var izmantot divas definīcijas. Viena definīcija ir domāta ikdienišķajām vajadzībām un kultūras populāram izskaidrojumam. To var dēvēt par kultūras populāro definīciju.
Otra definīcija ir domāta zinātniskajām vajadzībām un kultūras izskaidrojumam zinātniskajā terminoloģijā. To var dēvēt par kultūras zinātnisko definīciju.
Kultūras populārā definīcija ir šāda: kultūra ir tas viss, kas atrodas starp cilvēku un dabu. Respektīvi, mūsdienās ir nostiprinājies viedoklis, ka kultūrā ietilpst tas viss, kas ir cilvēka radīts un atrodas starp cilvēku un dabu. Cilvēka dzīves vide ir ne tikai daba, bet arī kultūra. Kultūra ir “otrā daba”  – cilvēka radītā daba, bez kuras nav iespējama cilvēka pastāvēšana.
Kultūras populāro definīciju māca Latvijas vidusskolās mācību priekšmetā „Kulturoloģija”. Ne visās zemes ir tāds mācību priekšmets un ne visās zemēs māca kultūras vismodernāko definīciju. Ministrijas atbildīgā darbiniece Dr.Spodra Austruma kautrīgi izvairās veikt mūsu pieejas (lielā mērā pateicoties viņas iniciatīvai un organizatoriskajai neatlaidībai) salīdzinošu analīzi ar citām zemēm. Ja tāda analīze tiktu veikta, tad var slavējoši atklāties mūsu pārākums modernajā attieksmē pret kultūru.
Speciālajā literatūrā ir sastopama šāda kultūras zinātniskā definīcija: kultūra ir cilvēciskās darbības, uzvedības un komunikācijas superbioloģisko programmu sistēma un tās realizācijas rezultāti, kas nodrošina sociālās dzīves pastāvēšanu un pilnveidošanos. Kultūras zinātniskā definīcija ir lasāma 2003.gadā izdotajā grāmatā „Ievads kulturoloģijā. Kultūras teorija un kultūras vēsture”.
Darbības, uzvedības un komunikācijas superbioloģiskās (t.i., pāri dabai stāvošās) programmas un to realizācijas rezultāti izpaužas zināšanu, normu, iemaņu, ideālu, paraugu, ideju, hipotēžu, ticējumu, mērķu, vērtību, cilvēku sagatavotās visdažādākās produkcijas formā un kopumā veido vēsturiski uzkrātu sociālo pieredzi un artefaktus (cilvēka darinājumus). Kultūra izpaužas sociālās dzīves visās jomās, un nav tāda sociālās dzīves fenomena, kas nebūtu saistīts ar kultūru.
Par ko liecina kultūras vismodernākā definīcija? Tā liecina par radikāli jaunu pieeju kultūrai. Radikāli jaunā pieeja izpaužas divos aspektos.
Vispirms liecina par kultūras jēdziena satura paplašināšanos. Kultūrā tiek iekļauts viss materiāls, kas ir saistīts ar cilvēka darbību, uzvedību un komunikāciju. Tādējādi kultūras saturs ir maksimalizēts līdz galējai robežai, jo kultūrā faktiski ietilpst viss – gan tā dēvētā garīgā kultūra, gan tā dēvētā materiālā kultūra. Ap cilvēku ir tikai divas sfēras – daba un kultūra. Ap cilvēku nav kaut kāda trešā, ceturtā sfēra.
Tāpat liecina par kultūras autoritātes paplašināšanos, no kultūras viedokļa izskaidrojot un vērtējot dzīves visas parādības. Tātad liecina par kultūras determinisma (cēloniskās nosacītības) klātbūtni. Kultūras determinisma koncepcija tika izstrādāta 2006.gadā, un par to ir stāstīts grāmatā „Spīdolas telpa”.
Vienā no iepriekšējām etīdēm citēju šādu izteikumu: „Dažādu vēsturisku procesu dēļ latviešiem nav izdevies izveidot pašiem savu valsti līdz 1918. gada 18. novembrim, un šis faktors ir ietekmējis kultūru, jo sevi nekā citādi latvieši nav varējuši izteikt kā vien caur kultūru." Šajos vārdos pareizi ir tas, ka valsts neizveidošana (vai izveidošana) ietekmē kultūru.
Savas valsts pastāvēšana dziļi atsaucas uz tautas pašapziņu,  ietekmē mākslas un literatūras tematiku un tematikas idejisko orientāciju. Ja nav savas valsts, tad tautas kultūrā nepastāv daudzi segmenti. Piemēram, heraldika, naudas sistēma, politiskās varas institūti utt. Sava valsts ir tautas kultūras morālā un intelektuālā brieduma spogulis. Ne velti mēdz uzskatīt, ka savas valsts izveidošana ir katras tautas kultūras lielākais pārbaudījums. Kas attiecas uz latviešu tautu, tad tagad ir nepārprotami redzams, ka šis pārbaudījums nav sekmīgi izturēts un saņemta ir negatīva atzīme.
Taču citētajos vārdos ļoti aplami ir tas, ka valsts neizveidošanas rezultātā „nekā citādi latvieši nav varējuši izteikt sevi kā vien caur kultūru”. Jāņem ir vērā, lūk, kas.
Cilvēks bez kultūras neeksistē. Cilvēks neeksistē bez dabas – gaisa, ūdens, gaismas, dabas pārtikas produktiem. Cilvēks neeksistē arī bez „otrās dabas” – kultūras. Kultūra ir katra cilvēka (tautas) esamības obligāts atribūts. Kultūras vide pastāv vienmēr neatkarīgi no tā, vai dzīvojam savā valstī vai dzīvojam svešā valstī.
Neapšaubāmi, dotajā citātā runa ir par garīgo kultūru. Citāta autors (reāli – kultūras ministre) gribēja teikt, ka latviešiem, dzīvojot bez savas valsts, nekas cits neatlika, kā vienīgi dziedāt un dancot. Latvieši varēja sevi apliecināt vienīgi garīgajā kultūrā.
Tā nedrīkst teikt. Tas skan naivi un smieklīgi. Latvieši pirms 1918.gada 18.novembra sevi apliecināja ne tikai garīgajā jomā, bet arī materiālajā jomā. Latviešu kultūra pastāvēja vienmēr un arī pastāvēs vienmēr, kamēr pastāvēs latviešu tauta neatkarīgi no tā, vai tai ir jeb nav sava valsts.
Vienā iepriekšējā etīdē bija runa par „kultūras” vietu Nacionālās attīstības plānā (NAP 2020). Plānā ir teikts, ka "uzņēmējdarbības attīstība ikvienā apdzīvotā vietā ir priekšnoteikums teritorijas ilgtspējīgai izaugsmei", tāpēc "lielākā daļa resursu jānovirza ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai [..] un vienlaikus atjaunojot novadu kultūrvēsturisko mantojumu, aktivizējot kultūras dzīvi, var izveidoties kvalitatīva dzīves telpa, uzņēmējdarbībai pievilcīga vide un tūrisma attīstība." 
Arī šajā citātā ar jēdzienu „kultūra” ir domāta tikai garīgā kultūra. NAP 2020 plānotā „kultūras dzīves” aktivizēšana novados nozīmē pašdarbības kolektīvu, tautas daiļamatniecības pulciņu, bibliotēku darbību. Tāda pieeja atgādina marksistu viedokli, ka „kultūra” ir vienota ar politekonomiju. Taču „kultūra” var eksistēt neatkarīgi no politekonomijas. Jebkurā gadījumā „kultūra” ir cilvēka dzīves galvenā sastāvdaļa.
Kādas jaunas politiskās partijas mājas lapā var sastapties ar šādu kultūras izpratni: „Pētījumi pierāda, ka investīcijas kultūras sfērā spēj radīt sabiedrības ekonomisku uzplaukumu. Kultūras un mākslas procesi aktivizē sabiedrības radošo domāšanu, respektīvi - paaugstina darbaspēka efektivitāti. Kultūras un radošie procesi iekustina mūsu smadzeņu labo puslodi, kura diemžēl tika atstāta ierūsēšanai līdz ar skolas gaitu uzsākšanu, kur par attīstīšanas vērtu tika un joprojām tiek uzskatīta kreisā smadzeņu puslode, kas atbild par loģiku, valodu, informācijas uzkrāšanu, abstrakto domāšanu, secīgumu laikā."
Šī citāta autors ar neslēptu entuziasmu noteikti vēlas akcentēt garīgās kultūras lomu un nepieciešamību atbalstīt garīgo kultūru. Taču viņa pieeja ir dīvaina. Viņš ir izvēlējies nesaprotamu dalījumu „kultūras un mākslas procesi”, „kultūras un radošie procesi”.
Labi ir zināms, ka „mākslas procesi” un „radošie procesi” ietilpst garīgajā kultūrā. Tāpēc nav saprotama citāta autora vēlēšanās mums stāstīt par „kultūru” + „mākslas procesi” un „kultūru” + „radošie procesi”. Pat grūti ir izskaidrot tāda dalījuma iemeslu. Acīmredzot, cilvēkam ne visai ir skaidrs, kas ir garīgā kultūra, ja no tās viņš atšķeļ „mākslas procesus” un „radošos procesus”. Iespējams, cilvēkam nav īsti skaidrs, ka mākslas process un radošais process principā var būt viens un tas pats. Māksla neeksistē bez radošā procesa. Tiesa, radošā procesa rezultāts var būt ne tikai māksla, bet arī zinātne, kas tāpat kā māksla nav iespējama bez radošā procesa.
Kultūras vismodernākā izpratne, kā jau minēju, nevar sagādāt intelektuālo pārslodzi un intelektuālo pretestību. Kultūras populārā definīcija intelektuāli ir pa spēkam  katram cilvēkam. Vienīgais, ko no katra cilvēka tagad pieprasa kultūras populārā definīcija, ir nepieciešamība būt ļoti uzmanīgam kultūras jēdziena lietojumā. Izvēloties lietot jēdzienu „kultūra”, katram cilvēkam tagad ir jābūt ļoti uzmanīgam. Nepieciešamība būt ļoti uzmanīgam liecina par nepieciešamību lietot pareizos epitetus - apzīmētājus.
Kultūra ir ļoti daudzveidīga. Kultūras daudzveidīgo materiālu arī turpmāk nāksies aplūkot diferencēti. Savukārt diferenciāciju var palīdzēt realizēt epiteti, tos lietojot kopā ar jēdzienu „kultūra”.
Kopā ar jēdzienu „kultūra” divus populārākos epitetus jau lietojām šajā tekstā: garīgā kultūra un materiālā kultūra. Tos izmanto kultūras diferenciācijā jau sen. Noteikti izmantos arī turpmāk. Jau sen izmanto arī citus epitetus (apzīmētājus): sadzīves kultūra, politiskā kultūra, parlamentārā kultūra, komunikācijas kultūra, reliģiskā kultūra, zinātniskā kultūra, morālā kultūra, izglītības kultūra, ražošanas kultūra, apkalpošanas kultūra, sporta kultūra, tiesiskā kultūra, audzināšanas kultūra, ēšanas kultūra, braukšanas kultūra, iepirkšanās kultūra, etnogrāfiskā kultūra, lasīšanas kultūra, domāšanas kultūra, valodas kultūra.
Vislielākā piesardzība ir vajadzīga, lietojot kultūras jēdzienu bez epiteta (apzīmētāja). Saskaņā ar kultūras vismodernāko definīciju tas nozīmē, ka runa ir par visu kultūru kopumā. Tātad runa ir par visu „otro dabu”.
Piemēram, vārdi „latviešu kultūra” liecina gan par latviešu mākslu un literatūru, valodu un mentalitāti, zinātni un reliģiju, folkloru un etnogrāfiju, vēsturi un arheoloģiju, idejām, tēzēm, koncepcijām, teorijām, metodoloģijām, stratēģijām, sacerējumiem, diktātiem, referātiem, disertācijām, monogrāfijām, paražām, uzskatiem, ticējumiem, tradīcijām, normām, vērtībām, mānijām, fobijām, stereotipiem, gan par ekonomisko un politisko darbību, firmām un bankām, partijām un biedrībām, uzvedību veļas mazgātavā, pirtī, restorānā, baznīcā, uz ielas, kā arī izgatavotajiem pārtikas produktiem, krekliem, naktskrekliem, krēsliem, galdiem, cepurēm, kleitām, lūpu krāsošanu, manikīru, komunikāciju Saeimā, ministrijā, tramvajā, skolā, universitātē, iepirkšanās un izklaides, atpūtas un sportošanas tradīcijām, alus un degvīna izgatavošanas un lietošanas paņēmieniem, attieksmi pret bērniem, veciem cilvēkiem, invalīdiem, policistu un slepenpolicistu formas tērpu, rektoru un prezidentu amata ķēdēm un cepurēm, naudu un pastmarkām, Interneta portāliem un komentāriem, mediju izdevumiem, TV kanāliem, autoceļiem un veloceliņiem, jūras un dzelzceļa satiksmi utt.
Lietojot kultūras jēdzienu bez epiteta (apzīmētāja), aktuāla kļūst intuīcijas loma – intelektuālā apjausma. Intuīcijas loma kultūras uztverē vienmēr saglabāsies. Katrā kultūrā ir tādi slāņi, kas neiemiesojās noteiktā materiālajā noformējumā, zinātniskajā, mākslinieciskajā, estētiskajā, reliģiskajā saturā, bet ir būtiska, taču grūti uztverama substance.
Piemēram, tas attiecas uz garīgo kultūru un tādu tās sastāvdaļu kā idejas. Protams, mēs lieliski zinām, ka mūsu darbības, uzvedības un komunikācijas sākums ir ideja. Bez idejas nekas nenotiek. Taču ideja ir grūti uztverama substance. Idejai nav materiālais noformējums. Ideju kopskaits kultūrā nav nosakāms. Mēs varam saskaitīt kultūras priekšmetiskos artefaktus. Taču kultūras garīgos artefaktus mēs nevaram saskaitīt.
Tiesa, Rainis savā laikā gribēja uz papīra pierakstīt visas savas idejas. Viņš gribēja saskaitīt, cik idejas viņš „ražo” stundā, dienā, nedēļā, mēnesī. Ideju skaits liecinātu par viņa garīgo produktivitāti. Protams, ideju skaitīšanas ideja netika realizēta un kļuva kārtējā Raiņa amizantā ideja. Kļuva tāda pati ideja kā „rakstīt runču stāstu no mūsu katra runča” vai ideja gatavot „zoles, pieliekamas pie kurpēm, kā galošas, var arī ar naglām” un stādīt „Bibliotēku dārzus”.
Vislielākais mūsdienu izzinātājdarbības sasniegums neapšaubāmi ir kultūras jēdziena lietojums bez epitetiem. Tas paver pilnīgi jaunu skatījumu uz cilvēku un viņa dzīvi. Šis skatījums nav intelektuāli viegls, taču ar tā palīdzību mūsu dzīves kopaina iegūst jaunu vērtību un jaunas perspektīvas.

Kā parasti var izmantot divas definīcijas. Viena definīcija ir domāta ikdienišķajām vajadzībām un kultūras populāram izskaidrojumam. To var dēvēt par kultūras populāro definīciju.

Otra definīcija ir domāta zinātniskajām vajadzībām un kultūras izskaidrojumam zinātniskajā terminoloģijā. To var dēvēt par kultūras zinātnisko definīciju.

Kultūras populārā definīcija ir šāda: kultūra ir tas viss, kas atrodas starp cilvēku un dabu. Respektīvi, mūsdienās ir nostiprinājies viedoklis, ka kultūrā ietilpst tas viss, kas ir cilvēka radīts un atrodas starp cilvēku un dabu. Cilvēka dzīves vide ir ne tikai daba, bet arī kultūra. Kultūra ir “otrā daba”  – cilvēka radītā daba, bez kuras nav iespējama cilvēka pastāvēšana.

Kultūras populāro definīciju māca Latvijas vidusskolās mācību priekšmetā „Kulturoloģija”. Ne visās zemes ir tāds mācību priekšmets un ne visās zemēs māca kultūras vismodernāko definīciju. Ministrijas atbildīgā darbiniece Dr.Spodra Austruma kautrīgi izvairās veikt mūsu pieejas (lielā mērā pateicoties viņas iniciatīvai un organizatoriskajai neatlaidībai) salīdzinošu analīzi ar citām zemēm. Ja tāda analīze tiktu veikta, tad var slavējoši atklāties mūsu pārākums modernajā attieksmē pret kultūru.

Speciālajā literatūrā ir sastopama šāda kultūras zinātniskā definīcija: kultūra ir cilvēciskās darbības, uzvedības un komunikācijas superbioloģisko programmu sistēma un tās realizācijas rezultāti, kas nodrošina sociālās dzīves pastāvēšanu un pilnveidošanos. Kultūras zinātniskā definīcija ir lasāma 2003.gadā izdotajā grāmatā „Ievads kulturoloģijā. Kultūras teorija un kultūras vēsture”.

Darbības, uzvedības un komunikācijas superbioloģiskās (t.i., pāri dabai stāvošās) programmas un to realizācijas rezultāti izpaužas zināšanu, normu, iemaņu, ideālu, paraugu, ideju, hipotēžu, ticējumu, mērķu, vērtību, cilvēku sagatavotās visdažādākās produkcijas formā un kopumā veido vēsturiski uzkrātu sociālo pieredzi un artefaktus (cilvēka darinājumus). Kultūra izpaužas sociālās dzīves visās jomās, un nav tāda sociālās dzīves fenomena, kas nebūtu saistīts ar kultūru.

Par ko liecina kultūras vismodernākā definīcija? Tā liecina par radikāli jaunu pieeju kultūrai. Radikāli jaunā pieeja izpaužas divos aspektos.

Vispirms liecina par kultūras jēdziena satura paplašināšanos. Kultūrā tiek iekļauts viss materiāls, kas ir saistīts ar cilvēka darbību, uzvedību un komunikāciju. Tādējādi kultūras saturs ir maksimalizēts līdz galējai robežai, jo kultūrā faktiski ietilpst viss – gan tā dēvētā garīgā kultūra, gan tā dēvētā materiālā kultūra. Ap cilvēku ir tikai divas sfēras – daba un kultūra. Ap cilvēku nav kaut kāda trešā, ceturtā sfēra.

Tāpat liecina par kultūras autoritātes paplašināšanos, no kultūras viedokļa izskaidrojot un vērtējot dzīves visas parādības. Tātad liecina par kultūras determinisma (cēloniskās nosacītības) klātbūtni. Kultūras determinisma koncepcija tika izstrādāta 2006.gadā, un par to ir stāstīts grāmatā „Spīdolas telpa”.

Vienā no iepriekšējām etīdēm citēju šādu izteikumu: „Dažādu vēsturisku procesu dēļ latviešiem nav izdevies izveidot pašiem savu valsti līdz 1918. gada 18. novembrim, un šis faktors ir ietekmējis kultūru, jo sevi nekā citādi latvieši nav varējuši izteikt kā vien caur kultūru." Šajos vārdos pareizi ir tas, ka valsts neizveidošana (vai izveidošana) ietekmē kultūru.

Savas valsts pastāvēšana dziļi atsaucas uz tautas pašapziņu,  ietekmē mākslas un literatūras tematiku un tematikas idejisko orientāciju. Ja nav savas valsts, tad tautas kultūrā nepastāv daudzi segmenti. Piemēram, heraldika, naudas sistēma, politiskās varas institūti utt. Sava valsts ir tautas kultūras morālā un intelektuālā brieduma spogulis. Ne velti mēdz uzskatīt, ka savas valsts izveidošana ir katras tautas kultūras lielākais pārbaudījums. Kas attiecas uz latviešu tautu, tad tagad ir nepārprotami redzams, ka šis pārbaudījums nav sekmīgi izturēts un saņemta ir negatīva atzīme.

Taču citētajos vārdos ļoti aplami ir tas, ka valsts neizveidošanas rezultātā „nekā citādi latvieši nav varējuši izteikt sevi kā vien caur kultūru”. Jāņem ir vērā, lūk, kas.

Cilvēks bez kultūras neeksistē. Cilvēks neeksistē bez dabas – gaisa, ūdens, gaismas, dabas pārtikas produktiem. Cilvēks neeksistē arī bez „otrās dabas” – kultūras. Kultūra ir katra cilvēka (tautas) esamības obligāts atribūts. Kultūras vide pastāv vienmēr neatkarīgi no tā, vai dzīvojam savā valstī vai dzīvojam svešā valstī.

Neapšaubāmi, dotajā citātā runa ir par garīgo kultūru. Citāta autors (reāli – kultūras ministre) gribēja teikt, ka latviešiem, dzīvojot bez savas valsts, nekas cits neatlika, kā vienīgi dziedāt un dancot. Latvieši varēja sevi apliecināt vienīgi garīgajā kultūrā.

Tā nedrīkst teikt. Tas skan naivi un smieklīgi. Latvieši pirms 1918.gada 18.novembra sevi apliecināja ne tikai garīgajā jomā, bet arī materiālajā jomā. Latviešu kultūra pastāvēja vienmēr un arī pastāvēs vienmēr, kamēr pastāvēs latviešu tauta neatkarīgi no tā, vai tai ir jeb nav sava valsts.

Vienā iepriekšējā etīdē bija runa par „kultūras” vietu Nacionālās attīstības plānā (NAP 2020). Plānā ir teikts, ka "uzņēmējdarbības attīstība ikvienā apdzīvotā vietā ir priekšnoteikums teritorijas ilgtspējīgai izaugsmei", tāpēc "lielākā daļa resursu jānovirza ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai [..] un vienlaikus atjaunojot novadu kultūrvēsturisko mantojumu, aktivizējot kultūras dzīvi, var izveidoties kvalitatīva dzīves telpa, uzņēmējdarbībai pievilcīga vide un tūrisma attīstība." 

Arī šajā citātā ar jēdzienu „kultūra” ir domāta tikai garīgā kultūra. NAP 2020 plānotā „kultūras dzīves” aktivizēšana novados nozīmē pašdarbības kolektīvu, tautas daiļamatniecības pulciņu, bibliotēku darbību. Tāda pieeja atgādina marksistu viedokli, ka „kultūra” ir vienota ar politekonomiju. Taču „kultūra” var eksistēt neatkarīgi no politekonomijas. Jebkurā gadījumā „kultūra” ir cilvēka dzīves galvenā sastāvdaļa.

Kādas jaunas politiskās partijas mājas lapā var sastapties ar šādu kultūras izpratni: „Pētījumi pierāda, ka investīcijas kultūras sfērā spēj radīt sabiedrības ekonomisku uzplaukumu. Kultūras un mākslas procesi aktivizē sabiedrības radošo domāšanu, respektīvi - paaugstina darbaspēka efektivitāti. Kultūras un radošie procesi iekustina mūsu smadzeņu labo puslodi, kura diemžēl tika atstāta ierūsēšanai līdz ar skolas gaitu uzsākšanu, kur par attīstīšanas vērtu tika un joprojām tiek uzskatīta kreisā smadzeņu puslode, kas atbild par loģiku, valodu, informācijas uzkrāšanu, abstrakto domāšanu, secīgumu laikā."

Šī citāta autors ar neslēptu entuziasmu noteikti vēlas akcentēt garīgās kultūras lomu un nepieciešamību atbalstīt garīgo kultūru. Taču viņa pieeja ir dīvaina. Viņš ir izvēlējies nesaprotamu dalījumu „kultūras un mākslas procesi”, „kultūras un radošie procesi”.

Labi ir zināms, ka „mākslas procesi” un „radošie procesi” ietilpst garīgajā kultūrā. Tāpēc nav saprotama citāta autora vēlēšanās mums stāstīt par „kultūru” + „mākslas procesi” un „kultūru” + „radošie procesi”. Pat grūti ir izskaidrot tāda dalījuma iemeslu. Acīmredzot, cilvēkam ne visai ir skaidrs, kas ir garīgā kultūra, ja no tās viņš atšķeļ „mākslas procesus” un „radošos procesus”. Iespējams, cilvēkam nav īsti skaidrs, ka mākslas process un radošais process principā var būt viens un tas pats. Māksla neeksistē bez radošā procesa. Tiesa, radošā procesa rezultāts var būt ne tikai māksla, bet arī zinātne, kas tāpat kā māksla nav iespējama bez radošā procesa.

Kultūras vismodernākā izpratne, kā jau minēju, nevar sagādāt intelektuālo pārslodzi un intelektuālo pretestību. Kultūras populārā definīcija intelektuāli ir pa spēkam  katram cilvēkam. Vienīgais, ko no katra cilvēka tagad pieprasa kultūras populārā definīcija, ir nepieciešamība būt ļoti uzmanīgam kultūras jēdziena lietojumā. Izvēloties lietot jēdzienu „kultūra”, katram cilvēkam tagad ir jābūt ļoti uzmanīgam. Nepieciešamība būt ļoti uzmanīgam liecina par nepieciešamību lietot pareizos epitetus - apzīmētājus.

Kultūra ir ļoti daudzveidīga. Kultūras daudzveidīgo materiālu arī turpmāk nāksies aplūkot diferencēti. Savukārt diferenciāciju var palīdzēt realizēt epiteti, tos lietojot kopā ar jēdzienu „kultūra”.

Kopā ar jēdzienu „kultūra” divus populārākos epitetus jau lietojām šajā tekstā: garīgā kultūra un materiālā kultūra. Tos izmanto kultūras diferenciācijā jau sen. Noteikti izmantos arī turpmāk. Jau sen izmanto arī citus epitetus (apzīmētājus): sadzīves kultūra, politiskā kultūra, parlamentārā kultūra, komunikācijas kultūra, reliģiskā kultūra, zinātniskā kultūra, morālā kultūra, izglītības kultūra, ražošanas kultūra, apkalpošanas kultūra, sporta kultūra, tiesiskā kultūra, audzināšanas kultūra, ēšanas kultūra, braukšanas kultūra, iepirkšanās kultūra, etnogrāfiskā kultūra, lasīšanas kultūra, domāšanas kultūra, valodas kultūra.

Vislielākā piesardzība ir vajadzīga, lietojot kultūras jēdzienu bez epiteta (apzīmētāja). Saskaņā ar kultūras vismodernāko definīciju tas nozīmē, ka runa ir par visu kultūru kopumā. Tātad runa ir par visu „otro dabu”.

Piemēram, vārdi „latviešu kultūra” liecina gan par latviešu mākslu un literatūru, valodu un mentalitāti, zinātni un reliģiju, folkloru un etnogrāfiju, vēsturi un arheoloģiju, idejām, tēzēm, koncepcijām, teorijām, metodoloģijām, stratēģijām, sacerējumiem, diktātiem, referātiem, disertācijām, monogrāfijām, paražām, uzskatiem, ticējumiem, tradīcijām, normām, vērtībām, mānijām, fobijām, stereotipiem, gan par ekonomisko un politisko darbību, firmām un bankām, partijām un biedrībām, uzvedību veļas mazgātavā, pirtī, restorānā, baznīcā, uz ielas, kā arī izgatavotajiem pārtikas produktiem, krekliem, naktskrekliem, krēsliem, galdiem, cepurēm, kleitām, lūpu krāsošanu, manikīru, komunikāciju Saeimā, ministrijā, tramvajā, skolā, universitātē, iepirkšanās un izklaides, atpūtas un sportošanas tradīcijām, alus un degvīna izgatavošanas un lietošanas paņēmieniem, attieksmi pret bērniem, veciem cilvēkiem, invalīdiem, policistu un slepenpolicistu formas tērpu, rektoru un prezidentu amata ķēdēm un cepurēm, naudu un pastmarkām, Interneta portāliem un komentāriem, mediju izdevumiem, TV kanāliem, autoceļiem un veloceliņiem, jūras un dzelzceļa satiksmi utt.

Lietojot kultūras jēdzienu bez epiteta (apzīmētāja), aktuāla kļūst intuīcijas loma – intelektuālā apjausma. Intuīcijas loma kultūras uztverē vienmēr saglabāsies. Katrā kultūrā ir tādi slāņi, kas neiemiesojās noteiktā materiālajā noformējumā, zinātniskajā, mākslinieciskajā, estētiskajā, reliģiskajā saturā, bet ir būtiska, taču grūti uztverama substance.

Piemēram, tas attiecas uz garīgo kultūru un tādu tās sastāvdaļu kā idejas. Protams, mēs lieliski zinām, ka mūsu darbības, uzvedības un komunikācijas sākums ir ideja. Bez idejas nekas nenotiek. Taču ideja ir grūti uztverama substance. Idejai nav materiālais noformējums. Ideju kopskaits kultūrā nav nosakāms. Mēs varam saskaitīt kultūras priekšmetiskos artefaktus. Taču kultūras garīgos artefaktus mēs nevaram saskaitīt.

Tiesa, Rainis savā laikā gribēja uz papīra pierakstīt visas savas idejas. Viņš gribēja saskaitīt, cik idejas viņš „ražo” stundā, dienā, nedēļā, mēnesī. Ideju skaits liecinātu par viņa garīgo produktivitāti. Protams, ideju skaitīšanas ideja netika realizēta un kļuva kārtējā Raiņa amizantā ideja. Kļuva tāda pati ideja kā „rakstīt runču stāstu no mūsu katra runča” vai ideja gatavot „zoles, pieliekamas pie kurpēm, kā galošas, var arī ar naglām” un stādīt „Bibliotēku dārzus”.

Vislielākais mūsdienu izzinātājdarbības sasniegums neapšaubāmi ir kultūras jēdziena lietojums bez epitetiem. Tas paver pilnīgi jaunu skatījumu uz cilvēku un viņa dzīvi. Šis skatījums nav intelektuāli viegls, taču ar tā palīdzību mūsu dzīves kopaina iegūst jaunu vērtību un jaunas perspektīvas.

Novērtē šo rakstu:

58
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

"Vienotība" un rudenīga seksa pamatlikums: kam puņķi, tas apakšā

FotoBez pārsteigumiem: visnotaļ pro–eiropeiskā, pro–vērtību un pro–cilvēktiesību, pro–viskaukas Vienotība, pat bez mazākās žagošanās un bez pieklājīgas gražošanās, zibenīgi piekrīt Nacionālās apvienības īsajam un cietajam ultimātam, nekādu variantu par vējonisma izpausmi nepilsoņu bērnu sakarā, un basta. Kas notiek? Nekas sevišķs, koalīcijā tāda pati kārtība kā rudens seksā: kuram puņķi, tas apakšā. Un puņķainie šoreiz ir jau tikpat kā nosprāgušās Vienotības paliekas.
Lasīt visu...

21

VVF – „trekno gadu” prezidente. Mīti un realitāte

FotoBijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nekad nav īpaši vairījusies no asas un tiešas valodas. Latvijā ir pieņemts uzskatīt, ka viņa ir viena no visu laiku izcilākajām politiķēm. Daudzi Latvijas pilsoņi viņu bezgala ciena un slavē par ieguldījumu valsts attīstībā. Tomēr atrodas daži, kuri uzdrošinās nepiebalsot augstajam novērtējumam. Viņi saka, ka pat cienījamā Vaira Vīķe-Freiberga nav bijusi nevainojama un ne viss, ko viņa stāsta, ir patiesība pēdējā instancē. Vai nav pienācis laiks īsi aplūkot viņas devumu Latvijas valstij? Padomāt – vai, raugoties ar saules neapžilbinātu skatu, vismaz daži vispārpieņemti fakti nav uzskatāmi par mītiem?
Lasīt visu...

12

Patiesība vienmēr nāk gaismā. Vienmēr

FotoSavulaik es uzrakstīju grāmatu par Andri Šķēli un nosaucu to „Kampējs”. Apzīmējums iegājās uz daudziem gadiem, bet tagad, pēc šīrīta „Dienas” publikācijas par Vairas Vīķes-Freibergas „pulksteņa lietu” man šķiet, ka ir cilvēks, kam šis apzīmējums piestāv daudz labāk.
Lasīt visu...

21

Vladimira Vaškeviča atklātā vēstule Raimondam Vējonim

FotoAugsti godātais Prezidenta kungs! Vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, jo neredzu citu veidu, kā aizstāvēt savu godu un atjaunot savu labo reputāciju.
Lasīt visu...

21

Vai turpināsim maksāt Porziņģim?

FotoAizvakar iemetu kā oli tviterezerā īsu tvītu ar jautājumu, vai man ir tomēr nācies maksāt Porziņģim par viņa piedalīšanos basketbola mačos Latvijas vienības sastāvā? Tas bija kāda kolēģa raksta retvīts, kurā viss paskaidrots par apdrošināšanas maksu, iemesliem un summu lielumiem. Apdrošināšanas summa (123 000 eiro) bija kompensēta ar nodokļu naudas palīdzību, kurā savu daļu maksāju arī es – kā jau Latvijā strādājoša persona.
Lasīt visu...

12

Atvadu vārdi Konstantīnam Pupuram

Foto1987.gads... 14.jūnijs... Bastejkalns... Cilvēku grupa gatavojas atcerēties vienu no melnākajām dienām Latvijas tautas vēsturē... Tūkstošiem nevainīgu cilvēku, ieskaitot sievietes stāvoklī, mātes un viņu zīdainīšus, viņu mazgadīgos un nepilngadīgos bērnus... Māmuliņas, tētiņi, vecmāmiņas un vectētiņi... Viņus visus arestēja un izsūtīja uz Sibīriju... Daudzi neizdzīvoja..... Daudzi, arī dzīvi palikuši, neatgriezās..... Tās cilvēku grupas vārds ir “Helsinki-86”.
Lasīt visu...

21

Replika par „vējonismu” un tizlu „pirismu”

FotoNu jau iepriekšiepriekšējā dzīvē man reiz bija tāds gadījums. Ieklīdu kādas PR firmas kantorī ikurāt brīdī, kad tur apsprieda, ko pasākt ar klientu, kuram “kaut ko vajag”. Padoma vietā uzmācos ar savu ierasto jautājumu: vai stratēģijas dokuments ir? Proti, lai taisītu puslīdz sakarīgu taktisku iznācienu, tas jābalsta iepriekš apstiprinātā stratēģijā. Kāds tur dokuments, kāda stratēģija, manas pārgudrības esot nevietā. Klientam kaut ko vajag. Kaut ko. Vajag. Jo tad būs rēķins un būs samaksa.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zooloģe. No pamfletu cikla „Siseņi”*

To zina tikai Kremlī. Zina ne visā Kremlī, bet tikai divos Kremļa kabinetos. No tiem viens kabinets atrodas 3.stāvā, bet otrs...

Foto

Tumšādainais Džordžs atbraucis pirms daudziem gadiem, viņam Latvija nepatīk, gribot braukt prom, tomēr nebrauc vis

Portāls Diena šodien ir publicējis no valsts naudas pārtiekošā Sabiedrības integrācijas...

Foto

Par klaju tiesību ignoranci* Lembergam sniegt liecības krimināllietā

Šodien Rīgas apgabaltiesa piemēroja man kārtējo procesuālo sankciju, kā arī aizliedza turpināt liecību sniegšanu, kategoriski nosakot, ka visas...

Foto

Pidriķis vai sabotieris?

Kad pirmoreiz padzirdēju par pašreizējā prezidenta Raimonda Vējoņa ieceri virzīt ideju par Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu jaunpiedzimušiem nepilsoņu bērniem arī gadījumā, ja neviens...

Foto

„De Facto” paustā informācija par it kā SIA “Belss” radītajām priekšrocībām ir nepamatota

2017. gada 10. septembrī Latvijas Televīzijas raidījumā “De Facto” tika pārraidīts sižets „Kā...

Foto

Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”

Saeimas Prezidijam: saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65. pantu pagodinos Jums nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa...

Foto

Atklāta vēstule Valsts prezidentam: kam Jūs devāt zvērestu - tautai vai ierēdņiem?

Par notiekošo valstī atbildīgs ir tās vadītājs. Jūs, stājoties amatā, devāt mums zvērestu. Pierādiet,...

Foto

Deputāti, vai jūsos ir kaut nedaudz cilvēcības? Kļūstiet beidzot par cilvēkiem

Pēdējās dienās plašu publicitāti ir guvusi zvērināta tiesu izpildītāja veikta ievešana valdījumā, kur ar spēku...

Foto

Visa ārstu sertifikācijas sistēma pašlaik ir nelikumīga

Jums raksta ārsta–psihiatra Oskara Bundžas pacienti un pacientu tuvinieki, kas izveidojuši brīvprātīgu atbalsta grupu, lai nezaudētu psihiatra pakalpojumu saņemšanu...

Foto

Sarkano parvēniju spožums un posts

Rietumu kultūrā populārais salikums „spožums un posts” sākās ar kurtizānēm – pērkamām elegantām sievietēm, kurām ir labvēļi augstākajā sabiedrībā. Romānu „Kurtizāņu...

Foto

Viegli koloniāls „Telia” pātagas cirtiens

Nu, ko, esam sagaidījuši Ziemeļeiropas telekomunikāciju impērijas atbildes triecienu Latvijas suverēnas sakaru politikas centieniem: vai nu LMT un Lattelecom tikšot apvienoti – vai...

Foto

Vai tiešām darbs dara veselu, kā tas šķiet Reira ministrijai?

Ikviens no mums kādreiz ir bijis saaukstējies, patiesībā saaukstēšanās ir biežākais iemesls skolas un darba kavēšanai,...

Foto

Sociālisms - un kāpēc tas ir tik "toksisks" mūsdienu valdošajai elitei

Sociālisms (no lat. sociare - dalīties") ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis...

Foto

Valsts prezidents uzticamus palīgus nevar atstāt bez atlīdzības

Viņnedēļ sacēlās liels žēlabains kaķu koncerts, ka prezidents regulāri prēmējot preses Siksni un pārējos mazos palīgus, neatskaitīdamies par...

Foto

Vai “dalītā izmeklēšana” nav organizētās noziedzības interesēs?

Šis raksts ir kārtējās pārdomas pēc TV raidījumu “Tieša runa” un par ierakstu publikāciju t.s. oligarhu lietā. TV raidījumā...

Foto

Palieciet (vismaz pagaidām) "katrs savā vietā", es (vismaz pagaidām) palikšu savā

Man ir patiess prieks ik reizi, kad par to "risku pazaudēt valsti" runā un raksta...

Foto

Stagnantais šarlatāns

Sastopami divi skaisti un šajā saulē aktuāli svešvārdi – stagnāts un stagnants. Burtu ziņā līdzība liela, taču katram vārdam ir sava nozīme....

Foto

Nelikumīgas putnu patversmes ir problēma ne tikai Latvijā vien

Pēc iepazīšanās ar Pietiek publikācijām par to, kā Latvijas devītais bagātākais cilvēks beidzot ir atvēlējis finanšu līdzekļus, lai viņa...

Foto

Ierēdņu nekompetence vai apzināta atsevišķu uzņēmumu lobēšana?

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā apstiprināšanai noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1.specifiskā atbalsta mērķa...

Foto

Jaunie mežu ciršanas plāni: likumdošana kā loģikas kļūda

Viens no politiķu lielākajiem riskiem ir nonākšana apkaunojošās situācijās, kurās jācenšas paskaidrot neiespējama saikne – starp savu rīcību...

Foto

Šis ir vēsturisks brīdis ar unikālu iespēju beidzot atrisināt OIK sakārtošanas jautājumu

Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācija (turpmāk–LAEF) jau 2017.gada maijā Ekonomikas ministrijā (turpmāk-EM) tika iepazīstināta ar...

Foto

Par sabiedriskā radio šefa meklēšanu un žurnālistikas “produkta” kvalitātes izpratni

Šajās dienās kārtējās komisijas atkal Rīgā gatavos kandidātus Latvijas vecākā (joprojām dzīvā) masmedija ar nosaukumu “Latvijas...

Foto

Tautas politiskā apziņa: faktori un tehnoloģijas

Tautas politisko apziņu nosaka tautas nacionālais raksturs jeb, svešvārdā izsakoties, mentalitāte – atsevišķam cilvēkam vai cilvēku kopai (tautai) raksturīgs domāšanas...

Foto

„Uzņēmējs” Skudra un viņa blēža loģika

Ar interesi iepazinos ar portālā publicēto rakstu, ko parakstījis bēdīgi slavenais „uzņēmējs”, kādreizējais bankas izsūtāmais zēns Uldis Skudra, kurš pēdējos...

Foto

Latvijā reiderismu piesedz tiesībsargājošās institūcijas

Jau kopš 2013. gada ilgst mērķtiecīgi uzbrukumi no Gulama Mohammada Gulami grupas puses. Ir pamats uzskatīt, ka viņa interesēs darbojas arī...

Foto

Mēs jaunu pasauli sev celsim. Jau atkal

Brīdi pēc Šarlotesvilles notikumiem sociālos medijus pāršalca skandaloza ziņa par it kā kādai Sorosa finansētai antifa aktīvistu grupai piederošu Evergreen koledžas (ASV) kampusā...

Foto

Aicinām Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu

Iekaisīgu zarnu slimību un psoriāzes pacienti aicina Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu un beidzot nodrošināt efektīvu medikamentu pieejamību....

Foto

Kāda ir Saeimas atbildība?

Latvijas attīstība pēdējos 27 gados liecina, ka Satversmē rakstītās normas ir tikai deklaratīvas un iedzīvotāji - tauta tiek vērtēta zemāk par slaucamu...

Foto

Autoratlīdzība ir jāmaksā. Aicinājums Latvijas autoriem

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā aicinu Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus,...

Foto

Muhameda portrets

Ceturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā...

Foto

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

Latvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību....

Foto

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret...

Foto

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

Te manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās...

Foto

Ašeradens būs īstais

Labdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

Latvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts...

Foto

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

Brīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks...

Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...