Etīdes par kultūras monarhiju. Funkciju miljoni

vairāk miljonus tomēr var gūt pupuķus skaitot tā sauktais fenomens rodas dzirkstoši ...

Atbildēt

»

vairāk miljonus tomēr var gūt pupuķus skaitot tā sauktais fenomens rodas dzirkstoši ...

Atbildēt

»

Priekš kam tas ir vajadzīgs par to kultūru tik daudz muldēt.

Atbildēt

»

Pareizi! Jāatstāj tikai latvieši zagļi, shēmotāji un idioti! Vairāk nevienu man nevajag. Es vēlos latvietī redzēt tikai zagli.shēmotaju un muļķi. Viss, punkts, kultūra man pie pakaļas, jo varu tikai aptaisīt Brīvības pieminekli, tur neko nevar nozagt.

Atbildēt

Šitā kuļturņiku varza būtu pamatīgi jāizsijā, savairojušās kā utis kažokā. Kam vajag, piemēram, pieminekļu inspekciju, ja par pieminekļiem šiem dziļi nospļauties?

Atbildēt

No Stikla kalna: "Konceptu haoss Runa ir par šodien populārajiem konceptiem ar priedēkli „post” – postindustriālisms un postmodernisms. Atsevišķi zinātnieki minētā priedēkļa lietošanā saskata lielus maldus, kas sekmē konceptuālo haosu.
Postindustriālisma koncepts faktiski nenorāda uz jaunu sociāli ekonomisko sistēmu, kā arī priedēklis „post” nozīmē beigas industrializācijai, tās noliegumu, neiespējamību nākotnē. Pie tam postindustriālisma teorētiķi parasti nenoliedz agrārā un rūpnieciskā industriālā sektora saglabāšanos postindustriālisma laikmetā. Tas izraisa vēl lielāku konceptuālo haosu, jo nākas domāt, ka mūsu laikmets ir gan industrializācijas, gan postindustrializācijas laikmets. Nav skaidrs, vai tiekamies ar kultūras mutāciju jeb tikai kultūras evolūcijas izmaiņu zināmu kompleksu, kas nenozīmē pilnīgu atšķelšanos no pagātnes.
Arī postmodernisma koncepts ir haotisks, jo šodien turpina pastāvēt modernisma estētiskie un stilistiskie uzskati, modernisma mākslinieciskās prakses tendences. Faktiski tas, ko sauc par postmodernismu, reāli ir tikai parodija par modernismu, ko izraisa cilvēciskā kapitāla destrukcija un degradācija.
Atsevišķi speciālisti iesaka lietot citus apzīmējumus mūsdienu laikmetam. Piemēram, superindustriālā sabiedrība/laikmets, hiperindustriālā sabiedrība/laikmets.
Aplams ir arī jēdziens „informācijas sabiedrība”. Patiesībā cilvēces vēsturē vienmēr notika informācijas apmaiņa. Vienmēr ir bijusi informācijas ietekme uz kultūras procesiem. Kultūra bez komunikācijas, informācijas apmaiņas, neeksistē. Tāpēc runāt par īpaša informācijas laikmeta iestāšanos ir aplami un tas izraisa konceptuālo haosu."

Atbildēt

No Stikla kalna: "Zinātne
Zinātne praktiski attīstās saskaņā ar sociālajiem nosacījumiem un socializācijas nosacījumiem. Zinātne reāli ir viens no cilvēku socializācijas veidiem, dodot cilvēkiem iespēju iegūt dzīves labumus un dzīves panākumus (grādus, akadēmiskos nosaukumus, akadēmiskos amatus, akadēmiskos u.c. apbalvojumus, atalgojumu, privilēģijas).
Reāli tas nozīmē, ka profesionālo, intelektuālo, idejisko autoritāti var nomainīt rangu, amatu, grādu, akadēmisko nosaukumu autoritāte. Par lieliem zinātniekiem tiek pasludināti lieli priekšnieki. Visbiežāk – parazinātnes autoritātes.
Zinātnē ir radies balasts, kas sevi aizsargā, sevi korporatīvi nodrošina; zinātnisko interešu vietā faktiski dominē tieksme saglabāt zinātnes sniegtos labumus.
Antons Čehovs mīlēja kariķēt pseidozinātniekus, kuri tēlo lielus vīrus-zinātniekus, bet ja „заглянешь в душу – обыкновенный крокодил”.
Angļu valodā eksistē attiecīga terminoloģija – conventional science, conventional scholarship.
Mūsdienās zinātne ir hierarhiska un rigoroza izpausme. Zinātne tikai ideālā variantā ir patiesības meklējumi.
Zinātnē mūsdienās ietilpst arī parazinātne, antizinātne, pseidozinātne. Zinātne ir kļuvusi masu fenomens, masu parādība, kurā apgrozās masu cilvēki un visi procesi notiek saskaņā ar masu komunikācijas un masu pasākumu loģiku, formātiem, atmosfēru, rituāliem, leksisko ietērpu."

Atbildēt

»

Žulis nav neko nozadzis!
Žulim nav nekāda sakara ne ar Dabas bērnu, ne to cilvēciņu, kurš šeit, pievienojot manam nikam dažādus nicinošus papildinājumus ir pārkopējis tos Stilkla kalna komentus ( acīm redzot, lai paspīdētu ar "savu" gudrību.)

Atbildēt

»

Diemžēl, man nākas Jūs apbēdināt. nevarēšu pieņemt Jūs laipno uzaicinājumu. Droši vien tas seminārs notiek kāda projekta ietvaros un es ļoti labi saprotu, cik svarīgi ir "apgūt" projektam iedalīto naudu. Tomēr, domāju, ka arī bez manis būs pietiekami daudz runātāju, kas Jums palīdzēs. Izskatās arī ka Jūs mani neesiet īsti labi sapratis. ( Ne vienmēr spriežot pēc sevis var saprast citus.)Mani pilnīgi nemaz neinteresē ne personīgais gods, ne slava. Pretējā gadījumā es šeit internetā komentus nerakstītu ar segvārdu, bet gan ar savu īsto vārdu un uzvārdu, klāt varbūt vēl pieliekot savu vecumu un kurpju izmēru (lai mani drošs, paliek drošs, nesajauc ar kādu citu).Vēl, varbūt būsiet ievērojis, ka es nepūlos nodemonstrēt kaut kādu īpašu savas izglītības un prāta spēju dziļumu un tāpēc, atšķirībā no Jums, savus komentus cenšos rakstīt iespējami vienkāršākā valodā, izvairoties no svešvārdiem, sarežģītas terminoloģijas un neiestarpinot tajos nevajadzīgas "gudras" atkāpes no apspriežamās tēmas. Mans mērķis ir daudz piezemētāks. Es neciešu nejēdzības, lai arī cik "gudros" vārdos tās nebūtu izteiktas un cenšos šīm nejēdzībām savu necilo iespēju robežās dot kaut nelielu pretsparu.
Tas tā īsumā.

Atbildēt

Dabas bērns?Žulis ir nosadzis divus mana pasniedzēja darbus no Stikla kalna un te komentos iebīdijis kā savu domu. Žulis/Dabas bērns zog idejas.

Atbildēt

»

Es tiecos ar Jums kontaktēties, dārgais Dabas bērns, lai aicinātu uz vienu semināru. Kā man tikt pie Jūsu kontaktiem? Es esmu semināra "ihtioloģija un sinerģija" rīcības sastāvā un Jūs ieteicu aicināt. Lūdzu, man atrakstiet uz antiglobalisti inboksā, lai sarunātu detaļas par Jūsu runu seminārā pēc visiem runātājiem pirms tam.Jums tas būs gods un slava. Vēl lielāka kā te pie pietiek.com slavas un goda.

Atbildēt

»

Jūs, cienītais, tā kā rubenis riesta laikā dziedat savu dziesmu akls un kurls pret visu pārējo. Iepriekšējā komentā es teicu: "katram ir sava vieta" un sevišķi uzsvēru ka nedrīkst vispārinātus jēdzienus ar PRETRUNĪGU iekšējo saturu izmantot kā monolītus argumentus. Jūs te man tagad pārstāstat sinerģētikas vēsturi un tās būtību, labi zinot, ka sinerģētikas objekti ir līdzīgas, nevis pretējas apakšsistēmas. Starp antagoniskām jeb pretējām apakšsistēmām nekāda pašorganizēšanās nav iespējama. Un nevajag jaukt nelīdzsvarotības un pretrunības jēdzienus! Kultoroloģija ir pētniecības joma un kamēr šajā rakstā minētā kultūras definīcija kalpo tikai kā šīs pētamās jomas robežu iezīmējums, viss ir kārtībā ( viss ir savā vietā), bet tikko kultūras jēdzienu izrauj no šī konteksta un sāk lietot dažādās ideoloģiskās spekulācijās, sākas demagoģija. Jebkura nekulturālība pārvēršas par kultūru, aplamība par patiesību, kārtība par haosu. Skaidrāk izsakoties - jūs varat pētīt vilku, jūs varat pētīt aitu un šo pētniecības nozari nosaukt par zooloģiju, bet jūs nedrīkstat tos abus nosaucot par dzīvniekiem ( zooloģija pēta dzīvniekus) ielikt kopējā būrī un gaidīt ka viņi "pašorganizēsies". Bet spekulējot ar kultūras un kulturoloģijas jēdzieniem tieši tas mūsdienās bieži ( arī šeit apspriežamajā rakstā) tiek darīts.

Atbildēt

Starpdisciplinārās pieejas alkas uzplauka XX gs. sākumā. Izpausmes veidi vairāki. Tajā skaitā A.Bogdanova velme radīt tektoloģiju un V.Ostvalda ierosinājums jaunajai zinātnei kulturoloģijai.
Starpdisciplinārās pieejas vēsturiskā ģenēze sākās XVI-XVIII gs., kad zinātniskā doma cilvēku un sabiedrību uzlūkoja kā dabas sistēmas sastāvdaļu (Bekons, Dekarts, Leibnics). XIX gs. zinātnes krasi nodalās. Rodas divi atzari: zinātnes par dabu un zinātnes par garīgo kultūru. XX gs. notiek abu atzaru savdabīga tuvošanās. To veicina tādu kategoriju kā informācija, sistēma, struktūra, funkcija, vadība, sakari popularitāte un universālais izmantojums gan dabas zinātnēs, gan humanitārajās zinātnēs.
Sinerģētikas jēdzienu pirmais lietoja ASV dizainers un arhitekts Ričards Fullers. Terminu „pārtvēra” Hermanis Hakens 1977.gadā. Sinerģētika kļuva universāla evolūcijas teorija. Kibernētika – universāla vadības teorija.
Sinerģētika ir atvērtu sistēmu pētniecība. Pētnieciskais materiāls – sistēmas apakšsistēmas. Sinerģētiku var uzskatīt par zinātnisko metodi, pētot parādību rašanās iemeslus, attīstības stabilitāti un mainību. Sinerģētika ir sava veida domāšanas stils. Tāpat kā kulturoloģiskais domāšanas stils. Sinerģētika aizraujās ar katastrofu teoriju, haosa teoriju, fizisko kinētiku.
Sinerģētikai patīk nelīdzsvarotu sistēmu pētniecība: fizisko, kīmisko, bioloģisko, ekoloģisko, arī sociālo. Tās ir sistēmas, kurām piemīt pašorganizācijas princips. Sinerģētikai sistēmu pašorganizācija interesē gan kā nejaušību prioritāte, gan kā nepieciešamība. Tas tāpēc, ka haoss ir kārtības priekšnoteikums, taču kārtība vispār ir ļoti nestabila izpausme. Kārtība ir niecīgs slānis starp haosa diviem slāņiem.

Atbildēt

»

Es neesmu ne pret kosmoglobālistiku, ne antropokosmiskumu. Tikai katram ir sava vieta. NEDRĪKST VISPĀRINĀTUS JĒDZIENUS AR PRETRUNĪGU SATURU IZMANTOT KĀ MONOLĪTUS ARGUMENTUS diskutējot par "šaurām tēmām". Labākajā gadījumā tas viegli noved pie nepazinātiem maldiem, sliktākajā gadījumā tā ir apzināta un mērķtiecīga demagoģija. Ja mēs pētām un diskutējam par bišu saimē vai skudru pūznī valdošo kārtību, kosmoglobālistika mums neder, kaut arī bites un skudras ir lielās pasaules daļa, kas ir ( bet varbūt arī nav) pakļauta cilvēku izdomātajam globālajam evolucionismam. Starp citu, vai mēs varam garantēt, ka mūsu šībrīža globālās evolūcijas izpratne ir pareiza? Kādreiz cilvēki bija pilnīgi pārliecināti, ka saule riņķo ap zemi. Visskumjākais ir tas, ka spekulācijas ar kosmoglobālistiku tiek izmantotas kādu pavisam šauru, savtīgu mērķu diktētas rīcības pamatošanai. Piemēram, ar runāšanu par Zemi, kā mūsu kopējām mājām un mums pašiem kā lielās cilvēces sastāvdaļām, tiek pamatota tautu iznīcināšana, paverdzināšana un tautām piederošo resursu izlaupīšana.

Atbildēt

Diemžēl, šādu "vēmēju" un citu aplamātāju uzbrukums laikam ir tik pat likumsakarīgs, kā lietus vasarā, vai sniegs ziemā. ( Ja šis cilvēciņš nav algots trollis, tad viņš sava vājā prātiņa un kautrīguma dēļ vienkārši neprot ikdienā veidot kontaktus ar līdzcilvēkiem un tādēļ ir izmisīgi izslāpis pēc uzmanības. Šo savu vajadzību viņš šeit cenšas kaut kā kompensēt ar rupju, aizskarošu komentu rakstīšanu un ir neizskaāmi priecīgs, ja kāds viņu ir ievērojis.) Interesanti, ka saskaņā ar šo komentējamo A. Priedīša rakstu, arī tāda gānīšanās pieder pie kultūras un šis skribents, kā izrādās,tātad ir kulturāls cilvēks.
Īstenībā jau šādu cilvēciņu lamāšanās un gānīšanās ir jāuztver kā slēpts kompliments. Nepatīkamāk būtu, ja tādi tipiņi sāktu sava aprobežotā prātiņa līmenī slavēt manu rakstīto.

Atbildēt

Kosmoglobālistika

Kosmoglobālistikas avots ir antropokosmisms: K.Ciolkovskis, V.Vernadskis, A.Čiževskis, N.Holodnijs. Pamatā ir ideja par cilvēci kā vienotu veselumu, kas ir saistīts ar biosfēru, ģeogrāfisko vidi, kosmosu. Valda globālais evolucionisms kā vispārzinātniskais princips.
Kosmoglobālistikas interešu centrā ir biopsihosocioģenēze: ilglaicīgo klimatisko svārstību ietekme uz dabu, cilvēku. Tiek analizēta periodiskā sistēma kosmisko procesu cikliem un to vienotībai ar procesiem uz Zemes.
Tā, piemēram, cilvēces likteni nosaka paleoklimatiskais cikls. Liela loma Mēness konstelācijai, kas ilgst 1620 gadus ar 810 gadus ilgu aukstuma iestāšanos un 810 gadus ilgu globālo sasilšanu: 1) aukstums: 3912.-3102.g.p.m.ē., 2292.-1482.g.p.m.ē., 672.g.p.m.ē.-138.g., 948.-1758.g.; 2) sasilšana: 138.-948.g., 1758.-2568.g.
Cikli nosaka Pasaules okeāna svārstības. Sasilšana izraisa sausumu, ūdens trūkumu.
Rietumos antropokosmisma speciālists Sven Otto Pettersson (1848-1941), vācu paleoklimatologs Heinrihs Hartmuts.

Atbildēt

Par komentāru 04.12.2014; 18:20

Kas tas par sviestu?

Viena lieta, ka tur publicējusies radībiņa nobliež tekstu sem sveša nika un maldīgi domā, ka Dabas bērns = Žulis. Tās ir smilšukastītes rotaļas un dievs ar viņu!

Cita lieta - radībiņa rupji vēršas pret komentāru rakstīšanu kā tādu. Protams, varu attiecīgi atbildēt, bet nedomāju, ka būsiet ieinteresēti komentāru sadaļas pārvēršanā par zākāšanās bedri. Komentāru loma, manuprāt, ir radīt rakstam papildus pievienoto vērtību.

Trešā lieta. Par šo: "... varu vemt no rīta līdz vakaram par visu ko, ko vien var pateikt latvietis-idiots." Rakstu ir uzrakstījis, jeb "pateicis" Arturs Priedītis. Komplicēta personība, taču nedomāju, ka tāpēc viņu būtu korekti lamāt par idiotu.

Atbildēt

Ja cilvēks atrodas ārpus Rietumu civilizācijas uzkrāto vērtību, atziņu un morāles pasaules, viņš nenovēršami atgriežas pie barbariskas pasaules uztveres un degradē.

--------


totāls sorosīdais pasuales uzskats ka kultūra iespējama vienīgi rietumu pasaulē un visi citi ir barbari un mežoņi ...


nekāds brīnums ka to raksta liāņa langa protams ..

Atbildēt

»

Ja cilvēks atrodas ārpus Rietumu civilizācijas uzkrāto vērtību, atziņu un morāles pasaules, viņš nenovēršami atgriežas pie barbariskas pasaules uztveres un degradē.

--------

totāls sorosīdais pasuales uzskats ka kultūra iespējama vienīgi rietumu pasaulē un visi citi ir barbari un mežoņi ...


nekāds brīnums ka to raksta liāņa langa protams ..

Atbildēt

»

"Kultūras politikā ir jāparedz kultūras vides izmaiņas, tām morāli ir jāgatavo cilvēciskais kapitāls."
====================================================
Sagatavošana rit pilnā sparā, tikai vietējie intelektuāļi, kas globalizācijas/amerikanizācijas procesa būtību neapjēdz - tie pauž izbrīnu:
"Gan filmā “Cilvēki tur” un “Kolka Cool”, gan “Izlaiduma gadā” un “Modrī” mēs redzam jauniešus, kuri dzīvo ārpus kultūras lauka. Pastāv pamatots uzskats, ka cilvēka cienīga dzīve bez kultūras un mākslas nav iedomājama. Ja cilvēks atrodas ārpus Rietumu civilizācijas uzkrāto vērtību, atziņu un morāles pasaules, viņš nenovēršami atgriežas pie barbariskas pasaules uztveres un degradē. Tad valda instinkti un īstermiņa vajadzību apmierināšana par jebkuru cenu. Tomēr nomācošā vide bez sasaistes ar kultūru un ar tās problēmām – noziedzību, atkarībām un trulumu – nav specifiska Latvijai, tā redzama arī citu valstu filmās, un to atrādīt ir svarīgi, tomēr vēl nozīmīgāk ir skaidri saprast sociālās un cilvēciskās degradācijas cēloņus mūsdienu pasaulē. Kādreiz nākotnē ceru redzēt filmas arī par Latvijas pilsonisko un intelektuālo vidi – strādniekiem, ierēdņiem, zinātniekiem, māksliniekiem, jauniešiem – par viņu pasaules redzējumu, problēmām un dzīvi, kas norit arī tepat, blakus sētā." Liāna Langa: Latviešu kino jaunais vilnis – platforma diskusijai
http://www.la.lv/latviesu-kino-jaunais-vilnis-platforma-diskusijai/

Atbildēt

»

Tev tikai galvā seks, bet man kultūra.

Atbildēt

»

Abet seks kur paliek? Vai seks ir kulturā? Vai pediņu seks arī ir kultūrā iekšā? Indulis ko saka, tam vajag zināt, kur likt seksu.

Atbildēt

»

Es apjuku galīgi. Ja kultūra ir visums, tad kultūra ir mēness, saule, jupīters. Bet kur paliek Latgale? Skolotāja teica, ka Latgalē ir sava kultūra.

Atbildēt

»

Bet ko darīt Induli ar latviešiem? Vai viņi arī pieder pie kultūras jeb tikai visuma? Bet ja visuma, tad nav labi, jo latvieši taču dzīvo Latvijā un tas nav visums.

Atbildēt

Jēdziens kultūra ir subjektīvisms. Ar to var apzīmēt gan visumu, var cilvēka dzīvi (kā to piedāvā autors), gan šaurāk - ideoloģiskās vai pat tikai radošās vērtības.
Kura definīcija pareizāka, kura mīlestība stiprāka ....

Atbildēt

»

Tas nav mans komentējums, jo es ar Dabas bērnu nedraudzējos.Man nepatīk idioti.

Atbildēt

»

Tas ir mans viedoklis, jo es zinu visu, jo esmu latviešu vieplis-ģēnijs ar vārdu Dabas bērns/Žulis. Es esmu pilozofs-vēmējs un varu vemt no rīta līdz vakaram par visu ko, ko vien var pateikt latvietis-idiots. Es vemju labāk par Deniss K.

Atbildēt

Ļoti uzmanīgiem ir jābūt, ja mēs diksusijās izmantojam vispārinātus jēdzienus. Kāpēc? Tāpēc, ka zem vispārinātiem jēdzieniem parasti ir apakšā pabāztas daudzas pretrunīgas lietas. Ja mēs definējam ka " „Kultūra ir tas viss, kas atrodas starp cilvēku un dabu. Kultūrā ietilpst tas viss, kas ir cilvēka radīts un atrodas starp cilvēku un dabu.", tad tas ir ļoti liels vispārinājums. Tik liels, ka pastāv liels risks diskusijā lietojot šo vispārinājumu nonākt līdz absurdiem pilnīgi nejēdzīgiem secinājumiem. Centīšos paskaidrot savu domu.
Ja kultūra ir tas, kas teikts augšminētajā definīcijā, tad kas ir antikultūra? Kas ir nekulturālisms? Iznāk, ka arī antikultūra (nekulturālisms)tā pati kultūra vien ir! Kolosāli! Esam atbraukuši! Tālāk varam spriedelēt, ka "kultūrai ir ļoti daudzas sekundāras funkcijas" un "garīgā līmenī kultūras funkcionalitāte ir bezgalīga". Un "katrai personai būs savas priekšstats, kuras funkcijas akcentēt, kuras neakcentēt". Tātad nekulturālisms, jeb antikultūra vispār nepastāv! Ko viens "akcentē" kā kultūru, tas citam ir antikultūra. Vai ne?
Šādi diskusijā manipulējot ar vispārināto kultūras jēdzienu, mēs faktiski nonākam tik tālu, ka pats kultūras jēdziens zaudē jēgu.

Atbildēt

No Stikla kalna: "Kultūras politika

Globālo sociālo problēmu analītikā diezgan plaši tiek runāts par kultūras politiku globalizācijas laikmetā.
Saruna par kultūras politiku globalizācijas laikmetā diemžēl pa lielākai daļai iegūst samērā deklaratīvu raksturu. Dominē skaistas un it kā vērtīgas ieceres, kuru leksiskais noformējums faktiski ir deklaratīvs. Tāpēc nākas fiksēt politiskās ieceres atsevišķu tēžu veidā.
Tiek runāts par nepieciešamību tautas mentalitāti pieskaņot globalizācijas laikmeta mentalitātei. Domātas ir tādas garīgās iezīmes kā kosmopolītisms, skatījums uz pasauli kā vienotu globālu fenomenu, planetāri globālās telpas izjūta un izmantošana domāšanā.
Svarīgs uzdevums ir attiecīgās tautas/sabiedrības intereses saskaņot ar t.s. globālizācijas interesēm. Šajā gadījumā runa ir par globālo transnacionālo struktūru interesēm un nepieciešamību tajās iekļauties, aizstāvot savas nacionālās intereses.
Jāgatavojās tam, ka globalizācijas procesi dinamiski turpināsies un nākotnē radikāli izmainīsies kultūras vide. Būs jaunas vērtības un to hierarhija. Tam ir jāgatavojās savlaicīgi.
Kultūras politikā ir jāparedz kultūras vides izmaiņas, tām morāli ir jāgatavo cilvēciskais kapitāls.
Sociālais taisnīgums un politiskā stabilitāte ir jāplāno, sabalansējot ar tirgus ekonomiku un valsts kapitālismu.
Jaunā kultūras politika nozīmē valsts kultūras dzīves prioritāšu maiņu. Nākas apzināties, ka iekļaušanās globālajā pasaulē nevar notikt bez atsacīšanās no savdabības un bez pakļaušanās unifikācijai. Var teikt – bez iekļaušanās globālajos procesos cienīgā veidā.
Iekļaušanos globālajos procesos var uzskatīt par modernizācijas procesu. Kas traucē modernizāciju?
Traucē vairāki faktori:
- arhaiska sociāli kulturoloģiskā sistēma;
- iedzīvotāju sociālo un politisko brīvību trūkums;
- paražas, kuras ierobežo cilvēku iniciatīvu;
- tradicionālo/arhaisko vērtību dominēšana ikdienas dzīvē;
- sabiedrības pārspīlētā velme kontrolēt personību.
Minētie un citi trūkumi ir jāpārvar ne tikai juridiskajā ceļā, bet galvenais – sabiedriskās apziņas sfērā; jālokalizē tradicionālās/arhaiskās tradīcijas ģimenē.
Kāda kultūras vide ir jārada? Kādi resursi var to radīt?
Atbilde ir valsts ideoloģijā; valstij ir jāizlemj, ko tā vēlas un cik krasi ir spējīga pārvarēt konservatīvi paternālistisko pieeju.
Valsts ideoloģijas mērķi ir jāsaskaņo ar tautas mentalitāti. Mērķiem ir jāsaskan ar sabiedrības dzīves līmeni, sabiedrisko morāli un idejām par modernizāciju, modernizācijas izpratni un akceptu sabiedriskajā domā."

Atbildēt

No Stikla kalna: "Kultūras antipātijas


Kultūra neieredz pašpārliecinātu monotonismu, pedantisku skrupulozitāti. Kultūrai nepatīk „sasniegumi”, „stabilitāte”, „uzvaras”, „lielas mācības”, „progress”, „attīstība”, „aktuālas koncepcijas”. Kultūra nemīl to un tos, kuri kalpo, pielien, slavē. Kultūra nemīl varu. Kultūrai nepatīk, ja neņem vērā tās metafizisko būtību: matērija seko garam, bet nevis gars seko matērijai. Kultūra uzskata, ka nevis „kalkulātors” nosaka cilvēku dzīvi, bet kultūra nosaka cilvēku dzīvi – ticējumus, vērtības, normas."

Atbildēt

Man ir aizdomas, ka tas brašais loģists un dadaktiķis ir Andrejs Mūrnieks, kurš mums bāžās virsū ar savām kroplajām metodikām kulturoloģijas priekšmetā. Mēs priecājamies, ka viņš tagad tēlo zinātnieku un ir pārsviedies uz dzīves ziņu.

Atbildēt

man domāt par šādu viedokli: "2. Kā tiek izprasta kultūra?
Lai arī dokumenta "kultūras vietas" ir neizvērstas, idejas ir saprotamas. Runājot par kultūru (netieši to definējot), dominē divas attieksmes:
• spēcīgs ideālisms – kultūra ar lielo K, kultūra kā VĒRTĪBA;
• nacionālisms, kas liek vienlīdzības zīmi starp latviešu nāciju un Latvijas nāciju un kam Latvijas kultūra nozīmē latviešu kultūru, latviešu valodu, latviešu identitāti, latviešu kultūras mantojumu.
Trešā veida attieksme pret kultūru, pragmatiskā, nav tik izteikta, bet arī tā mīt NAP. Tā par kultūru runā kā par pakalpojumu, ar kuru iedzīvotāji valstij būtu jānodrošina. Kultūra var būt arī nozīmīgs spēks radošuma kultivēšanā. Vairāk pakavēšos pie nacionālisma utopijas." Kas te pareizs un nepareizs?

Atbildēt

No Stikla kalna: "Hipotēze par kultūru

Hipotēze par kultūru ir šāda: mūsdienu zinātniskās domas attīstības stadijā programmēšanas pamats būs nevis eksperimentālā jeb „stingrā” zinātne, bet kultūra.
Kultūra kā ticējumu un normu, tradīciju un vērtību kopums nosaka attīstības programmas – notikumu attīstības iespējamās trajektorijas. Lai kultūrai piešķirtu šādu statusu, nepieciešams pārvarēt ekonomiskā, tehnoloģiskā un cita veida determinismu. Faktiski determinisma fetišismu, pakļaujot domāšanu t.s. objektīvajām likumsakarībām. Teiksim, velme visu izskaidrot no ekonomiskā viedokļa joprojām ir ļoti populāra.
Mūsdienu fenomenoloģija māca, ka visas sabiedriskās sistēmas, institūti un procesi ir atkarīgi no cilvēka. Tā ir daļēja patiesība. Reāli cilvēka darbība, uzvedība un komunikācija fokusējās tajā grandiozajā kompleksā, ko sauc par kultūru. Kultūra ir primārā. Visa ārējā pasaule uz cilvēku iedarbojās ar kultūras starpniecību. Kultūra ģenerē vērtējumus, interpretāciju, izpratni, zināšanas, izjūtas. Kultūra izkārto akcentus, jēgu, nozīmību, radot cilvēka dzīvei visdažādākās programmas."

Atbildēt