Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kultūras vismodernākā definīcija tautiešiem var sagādāt izpratnes mocības. Nav viegli ievērot regulu „pietiek nemācīties, pietiek nezināt, pietiek dzīvot ar novecojušām zināšanām, pietiek neizmantot visjaunākos zinātnes sasniegumus, pietiek nemācīties no citām tautām, pietiek saglabāt zināšanu provinciālismu, pietiek izplatīt pseidointelektuālismu, pietiek jūsmot par parazinātniskiem murgiem”.

Nav viegli atradināties no primitīvi trafaretās izpratnes par kultūru kā garīgo darbību – literatūru, mūziku, tēlotājas mākslu, folkloru, Dziesmu svētkiem, Dzejas dienām, Baltijas pērlēm, kamermūzikas festivāliem, Paula šlāgeriem, ziņģu festivāliem, alus svētkiem, rokmūzikas festivāliem, artišoka biennālēm, fiziskajiem teātriem, pankroka koncertiem, dziesmas kaverversijām, dejas izrādēm perfomancēm, kailfoto mākslu, stulbingu, regeja grupām, šikiem burziņiem, bodifitnesa projektiem, bodibildinga projektiem, fitnesa projektiem, dzejas sesijām, Eiropas kultūras gadiem, Eiropas kultūras galvaspilsētām, bērnu kultūras mēnešiem, seno ugunskuru naktīm, vizuālās komunikācijas instrumentiem, kultūras pasākumiem un kultūras dižpasākumiem, kultūras patēriņu un kultūras līdzdalību, Dārza svētkiem, azartiskiem skrējieniem, ielīgošanas pasākumiem, Baznīcu naktīm, Zinātnieku naktīm, Muzeju naktīm, Stūra mājas ekskursijām.

Nav viegli atradināties, ka „kultūrai” nav pieklājīgi vulgāri atmest ar roku un mežonīgi pasūtīt uz vienu vietu. Nav viegli atradināties tumsoniski nelielīties, ka „kultūra mani neinteresē”. Savā laikā, kad aicināju izdot pirmo grāmatu par Latvijas kultūras vēsturi, tā bija apgaroto latviešu vispopulārākā atbilde. Uzrunātie apgarotie latvieši reaģēja stereotipiski: „Kultūra mani neinteresē.” Atceros, nereti ar glamūrīgu šarmu: „Man ir citas prioritātes.” Minētās grāmatas epopeja noslēdzās ar to, ka pirmo grāmatu par mūsu kultūras vēsturi (tāpat kā mūsu tautasdziesmu pirmo kopojumu XIX gs. beigās) izdeva „nolādētie krievi”, un grāmatu iespieda Krievijas pilsētā Tulā, Ļeņina ielā 109 par krievu naudu.

Tolaik (1999.g.) latviešus kaunināt bija veltīgi. Zagšanas, blēdību un debilitātes prioritātes jau bija sasniegušas nacionāli cienījamu līmeni. Grāmata nekļuva prioritāte arī pēc publicēšanas, jo tajā nav slavēti latviešu stulbie naciķi un nacistu karakalpi, nav slavēta masu cilvēku pelēkā valdošā kliķe un patoloģiski alkatīgie vietējie reptiļi oligarhi. Grāmatā objektīvi ir raksturota kompartijas bosu un specdienestu ģenerāļu organizētā nelietīgā „perestroika”, „brīvības cīņas” imitācija un tās katastrofālā ietekme uz tautas nākotni.

Par tautiešu izpratnes mocībām liecina etīdēm veltītie komentāri. Komentētāji izsaka savu viedokli, it kā nemaz nebūtu sapratuši tekstu, ko komentē. Neticu, ka etīdēs normāls cilvēks nevar uztvert galveno domu. Respektīvi, to, ka runa ir par kultūras jēdziena ļoti plašu lietojumu. Var taču redzēt, ka kultūra nav ne "evolūcija", ne "ideoloģija", bet kaut kas daudz, daudz plašāks un dziļāks.

Tomēr komentāros var lasīt, piemēram, šādu apreibušu vienpusību: „Kultūra. To rada ideoloģija, kā blakusproduktu, kura uzdevums masām izskaidrot (ar mākslas izteiksmes līdzekļiem vai jebkuriem citiem līdzekļiem) pašu ideoloģiju, rīcību un attieksmi pret to daudzveidīgās dzīves situācijās. Un tikai.”

„Un tikai” apbēdina. Tā jau ir klaja stūrgalvība. To glauda un baro dogma – nekritiski pieņemta un par nemainīgu patiesību atzīta tēze.

Protams, cilvēce nevar būt apmierināta ar rezultātiem cīņā pret dogmatismu. Cilvēces vēsturē ir mainījies dogmu saturs, taču pats dogmatisms kā cilvēciskās apziņas mānija ir saglabājies visos laikmetos. Kultūras jēdziens arī ir pakļauts zināmai dogmatikai.

Lai kultūras jēdziena lietošanā nostiprinātu vismodernāko definīciju, prāta spriganumu var iešūpot zināšanas par apstākļiem, kas veicināja jauno izpratni. Zinot par šiem apstākļiem, kultūras izpratnes mocības var pārvērsties kultūras izpratnes priekā un pat uzbudinošā azartā. Prieku un azartu var uzburt pārliecinoši argumenti. Tādi argumenti, kas ar savu cienību vairo uzticību kultūras jaunajai izpratnei. Daudzi cilvēki jaunas zināšanas ātrāk uzsūc tad, kad ir iepazinušies ar jauno zināšanu priekšvēsturi.

Aizvadītajos apmēram 100 gados zinātnē ir sastopami ļoti daudzi teksti ar skaidri uztveramu tendenci. Tekstos var skaidri uztvert tendenci uz pasauli lūkoties no visas kultūras viedokļa.

Piemēru netrūkst. Ļoti spilgts piemērs ir vadāmā haosa teorija. Negaidīti interesanta ir vadāmā haosa speciālistu pieeja. Iepazīstoties ar viņu pieeju, kultūras izpratne patiešām var pārvērsties uzbudinošā azartā. Salikums „kultūra” un „haoss” jau pats par sevi ir ļoti atraktīvs. Tas var kutināt pat stulbinga fanu smadzenes.

Vadāmā haosa pamatā ir šāds svarīgs secinājums: mūsdienu zinātniski tehniskajā civilizācijā politisko varu nomaina kultūras likumsakarību vara. Vadāmā haosa speciālisti uzskata, ka sabiedrības dzīvi virza kultūra, jo tā caurstrāvo visus procesus.

Politiskā vara ne reti ir bezspēcīga dzīves daudzās situācijās. Politiskā vara kaut ko var panākt vienīgi tad, ja respektē visu kultūru, bet ne tikai attiecīgās situācijas lokālo specifiku.

Mūsdienās politiskā vara zaudē klasisko substanci. Politiskā vara pat var traucēt un graut cilvēku darbību - kultūras attīstību. Neapšaubāmi, tas ir noticis pēcpadomju Latvijā. Galvenokārt tāpēc, ka politiskajai varai nemaz neinteresē kultūras attīstība. Mūsu politiskajai varai interesē tikai viens kultūras segments  - finanšu segments un tā lokālā specifika. Mūsu politiskās varas intereses riņķo tikai ap naudu un tās izdevīgu sadalīšanu savā labā.

Politiskā vara, piemēram,  var censties regulēt tehnikas izmantošanu. Taču tehnikai nav vajadzīga politiskā leģitimitāte. Cilvēku intelekts pats nodrošina tehnikas leģitimitāti bez politiskajiem lēmumiem. Ne velti ražošanas profesionāļi neciena politiķus, kuri bāž savu degunu, kur nevajag.

Mūsdienās ir modē atziņa, ka politiķu iejaukšanās kultūras procesos ir kaitīga. Jo augstāks ir zinātniski tehniskais līmenis, jo niecīgāka telpa ir politiskajām manipulācijām. Jo augstāks ir kultūras līmenis, jo lielāka loma ir kultūras pašorganizācijai.

Daudzu zemju politiskā elite tagad milzīgu uzmanību pievērš internetam. Taču internetam nav vajadzīga politiķu līdzdalība. Internets ir tas, kas pašlaik visvairāk nodrošina kultūras pašorganizāciju un tajā skaitā stimulē cilvēku vienaldzību pret politiku, politiskajām partijām, valsts varu. Tas satrauc politisko eliti, kura vēlas internetu 100% kontrolēt un izmantot savā labā.

Šodien daudzi analītiķi vadāmo haosu uzskata par masu iznīcināšanas jaunu līdzekli. Vadāmais haoss masveidā iznīcina (regulē) cilvēku apziņas suverenitāti un pašorganizatoriskās spējas. Vadāmais haoss ir jauns „aukstā kara” ierocis. Vadāmā haosa laikā cilvēku apziņa zaudē savas darbības kontroli. Praktiski tas nozīmē, ka cilvēku apziņa zaudē kontroli gan par dzīves garīgo sfēru, gan materiālo sfēru. Visā kultūrā iestājās haoss.

Vadāmā haosa teorija it kā liecina par paradoksu. Paradoksāli it kā ir, lūk, kas. Zinātnieki, izdomājot jaunu „aukstā kara” ieroci, atklājuši gaišu perspektīvu – kultūras jaunu izpratni.

Taču faktiski minētajā domu gaitā nekā paradoksāla nav. Gaišā perspektīva radās tāpēc, ka vadāmā haosa izdomāšanā jau no paša sākuma dominēja sistēmiskā pieeja. Vadāmā haosa teorētiķi izturējās kompleksi pret cilvēku darbību. Vadāmā haosa teorētiķi jau no paša sākuma tiecās ņemt vērā kultūras visus segmentus. Dominēja hipotēze, ka „aukstā kara” jaunais ierocis cilvēciskās apziņas suverenitāti un pašorganizatoriskās spējas varēs regulēt tikai tajā gadījumā, ja maksimāli tiks aptverti visi kultūras segmenti. Citiem vārdiem sakot, vadāmais haoss ir jāizraisa gan materiālajā kultūrā, gan garīgajā kultūrā.

Visjaunākais piemērs vadāmā haosa sekmīgā pielietošanā, saprotams, ir Ukrainā. Šajā nelaimīgajā zemē haoss ir visur: gan cilvēku galvās, gan viņu iestādēs un uzņēmumos. Bet tas ir vadāmais haoss. Ja ir vajadzīgs, haosu var ātri apslāpēt, cilvēku smadzenes un darbību novirzot citā (konstruktīvā) virzienā.

Patiesībā tā nav pirmā reize, kad masu iznīcināšanas līdzeklis stimulē jaunas idejas. Arī kodolieroču draudi iznīcināt cilvēci stimulē jaunas idejas. Tā, piemēram, zinātnieki sāka uz planētas iedzīvotājiem lūkoties kā uz vienotu sistēmu. Tādu skatījumu veicināja kodolieroči un to nemitīgā modernizācija.

Būtiski jaunais skatījums atsaucās uz demogrāfiju. Ilgu laiku demogrāfija dzimstību un mirstību aplūkoja tikai atsevišķās valstīs, bet nevis visas cilvēces mērogā. Zinātnieku jaunā pieeja, kuras fonā rēgojās atombumbu „sēnes”, vainagojās ar matemātisko modeļu izveidi visas cilvēces demogrāfiskajiem aprēķiniem. „Karstā kara” drausmīgākais ierocis stimulēja gaišu perspektīvu – skatījumu uz cilvēci kā vienotu veselumu.

Neapšaubāmi, Rietumu civilizācijā aizvadītajos apmēram 100 gados ne tikai humanitāro un sociālo zinātņu teksti liecināja par skaidri uztveramu tendenci lūkoties uz kultūru ar universālām acīm. Universālas acis bija arī dabas zinātnēs un t.s. precīzajās zinātnēs. Pie tam aktuāls ir pikants jautājums – kurš no kura mācījās uz kultūru lūkoties ar universālām acīm. Var atklāties, ka humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvji visu svarīgāko iemācījās no biologiem, fiziķiem, ķīmiķiem, kuri pirmie uz kultūru palūkojās ar universālām acīm.

Teiksim, tādā sociālajā zinātnē kā demogrāfija kolosālu ieguldījumu ir devis fiziķis Sergejs Kapica. Savukārt par dabas zinātņu un sociālo zinātņu sadarbību uzskatāmi liecina, piemēram, Čīles neirobiologu Umberto Maturanas un Francisko Varelas unikālais ieguldījums un tā ietekme uz komunikācijas teoriju, sociālo psiholoģiju, bioloģijas filosofiju, neirofizioloģijas filosofiju, izziņas bioloģiju, evolūcijas epistemoloģiju un vēl citām disciplīnām.

Tipisks piemērs ir arī daudziem latviešiem labi pazīstamais Tartu universitātes profesors Jurijs Lotmans – viena no lielākajām autoritātēm Rietumu humanitārajās zinātnēs XX gadsimta otrajā pusē. Viņa literatūrzinātniskajos rakstos un monogrāfijās kultūras kategorija strauji kļuva par galveno pētniecisko instrumentu un analītiskajā domā pārsvaru ieguva kulturoloģiskā pieeja.  Viņa darbos ļoti skaidri ir konstatējama pāreja no literatūrzinātniskā skatījuma uz kulturoloģisko skatījumu. Jurijs Lotmans 80.gados kultūras izpratnē ieviesa semiosfēras jēdzienu. Šī jēdziena saistība ar bioķīmijas pamatlicēja Vladimira Vernadska jēdzienu „biosfēra” ir acīmredzama.

Jurija Lotmana pēdējā grāmata saucās „Kultūra un sprādziens”. Tajā dominē saruna par kultūras dinamiku, atvērtību, neprognozējamību. Grāmatas metodoloģiskās un terminoloģiskās ietekmes avots ir izcilā ķīmiķa Nobela prēmijas laureāta Iļjas Prigožina publikācijas. To ietekmē Jurija Lotmana risinājumos parādījās jēdzieni „sprādziens”, „bifurkācija”, „fluktuācija”.

Kultūras jēdziena universalizāciju uzskatāmi raksturo XX gadsimta nogalē publicētie teksti par kapitālismu. Tiek atzīts, ka kapitālisma attīstību Rietumos nevar izskaidrot bez kultūras faktoriem. Kapitālisma analīzē nevar balstīties vienīgi uz ekonomiskajiem faktoriem – resursu sadali, ražošanas apjomu, darba ražīgumu, kapitāla uzkrāšanu u.c. Pie tam kultūras faktoru analīze palīdz izskaidrot, kāpēc kapitālisms neradās Austrumu civilizācijās.

XX gadsimta beigās mainījās attieksme pret ekonomiku, kuru parasti mēdza skaidrot šaurā saimnieciskās darbības rakursā. Apzinoties visas kultūras ietekmi uz ekonomiku, radās informatīvā ekonomika, psiholoģiskā ekonomika, komunikatīvā ekonomika, eksperimentālā ekonomika.

Izmaiņas ir radikālas. Ādama Smita liberālisma ekonomika māca, ka galvenā darbojošās persona ir racionāls un egoistisks indivīds, kas savā izvēlē vadās no aprēķina un tiecas tikai pēc tā, kas viņam ir izdevīgi. Ādama Smita liberālisma ekonomika ir absolūti izolēta no sociāli vēsturiskajiem apstākļiem. Tātad ir absolūti izolēta no  kultūras. Taču tagad Rietumu ekonomistu aprindās populārs ir jēdziens Culture Matters (kultūra nosaka visu).

Kā jau teicu, piemēru netrūkst. Iepazīstoties ar tiem, ātrāk kļūst saprotama kultūras vismodernākās definīcijas nepieciešamība. Redzam, ka vēsturiski progresē ne tikai zinātniski tehniskā doma, bet arī zinātniski humanitārā doma. Cilvēki arvien pamatīgāk izprot savas dzīves kārtības visdažādākos nosacījumus. Cilvēku eksistenciālā kompetence iegūst arvien plašāku vērienu. Tagad cilvēku eksistenciālās kompetences centrā ir nostājusies kultūras kategorija.

Novērtē šo rakstu:

27
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Reņģe mētelī

FotoVai kažokā. Tālākās interpretācijas lai paliek katra lasītāja izvēles ziņā. Jo prastais latviešu tradicionālais ēdiens - siļķe kažokā nobāl, salīdzinot ar notikumiem, kas pēdējā laikā ir vandījušies Latvijas iemītnieku saziņas telpā.
Lasīt visu...

6

Cik ilgi Veselības ministrija piekops “strausa politiku”

FotoPēdējā gada laikā no veselības ministres Andas Čakšas puses tiek īpaši akcentēts finanšu trūkums medicīnas nozarē, un tās šī gada budžetā plānots palielināt uz budžeta deficīta rēķina.
Lasīt visu...

21

Neoliberālisma dizaina izčākstēšana

FotoLatviešu politiski organizatoriskās kaislības saglabā vēsturiski sākotnējo dinamismu. Latviešiem nav apnicis veidot jaunas politiskās organizācijas. Dinamisms nav tik liels kā „pirmajā” LR. Bet arī tagad, „otrajā” LR, nav pamata sūdzēties par politisko organizāciju veidošanas mānijas apsīkumu. 2014.gada 5.maijā tika dibināta partija „No sirds Latvijai”, 2014.gada 17.maijā tika dibināta „Jaunā konservatīvā partija”, 2016.gada 3.maijā tika dibināta partija „KPV LV (Kam pieder valsts)”, bet 2017.gada 26.augustā tika pietaisīta partija „Kustība „Par!”.
Lasīt visu...

12

"Vienotība" un rudenīga seksa pamatlikums: kam puņķi, tas apakšā

FotoBez pārsteigumiem: visnotaļ pro–eiropeiskā, pro–vērtību un pro–cilvēktiesību, pro–viskaukas Vienotība, pat bez mazākās žagošanās un bez pieklājīgas gražošanās, zibenīgi piekrīt Nacionālās apvienības īsajam un cietajam ultimātam, nekādu variantu par vējonisma izpausmi nepilsoņu bērnu sakarā, un basta. Kas notiek? Nekas sevišķs, koalīcijā tāda pati kārtība kā rudens seksā: kuram puņķi, tas apakšā. Un puņķainie šoreiz ir jau tikpat kā nosprāgušās Vienotības paliekas.
Lasīt visu...

21

VVF – „trekno gadu” prezidente. Mīti un realitāte

FotoBijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nekad nav īpaši vairījusies no asas un tiešas valodas. Latvijā ir pieņemts uzskatīt, ka viņa ir viena no visu laiku izcilākajām politiķēm. Daudzi Latvijas pilsoņi viņu bezgala ciena un slavē par ieguldījumu valsts attīstībā. Tomēr atrodas daži, kuri uzdrošinās nepiebalsot augstajam novērtējumam. Viņi saka, ka pat cienījamā Vaira Vīķe-Freiberga nav bijusi nevainojama un ne viss, ko viņa stāsta, ir patiesība pēdējā instancē. Vai nav pienācis laiks īsi aplūkot viņas devumu Latvijas valstij? Padomāt – vai, raugoties ar saules neapžilbinātu skatu, vismaz daži vispārpieņemti fakti nav uzskatāmi par mītiem?
Lasīt visu...

12

Patiesība vienmēr nāk gaismā. Vienmēr

FotoSavulaik es uzrakstīju grāmatu par Andri Šķēli un nosaucu to „Kampējs”. Apzīmējums iegājās uz daudziem gadiem, bet tagad, pēc šīrīta „Dienas” publikācijas par Vairas Vīķes-Freibergas „pulksteņa lietu” man šķiet, ka ir cilvēks, kam šis apzīmējums piestāv daudz labāk.
Lasīt visu...

21

Vladimira Vaškeviča atklātā vēstule Raimondam Vējonim

FotoAugsti godātais Prezidenta kungs! Vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, jo neredzu citu veidu, kā aizstāvēt savu godu un atjaunot savu labo reputāciju.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai turpināsim maksāt Porziņģim?

Aizvakar iemetu kā oli tviterezerā īsu tvītu ar jautājumu, vai man ir tomēr nācies maksāt Porziņģim par viņa piedalīšanos basketbola mačos Latvijas...

Foto

Atvadu vārdi Konstantīnam Pupuram

1987.gads... 14.jūnijs... Bastejkalns... Cilvēku grupa gatavojas atcerēties vienu no melnākajām dienām Latvijas tautas vēsturē... Tūkstošiem nevainīgu cilvēku, ieskaitot sievietes stāvoklī, mātes un...

Foto

Replika par „vējonismu” un tizlu „pirismu”

Nu jau iepriekšiepriekšējā dzīvē man reiz bija tāds gadījums. Ieklīdu kādas PR firmas kantorī ikurāt brīdī, kad tur apsprieda, ko...

Foto

Zooloģe. No pamfletu cikla „Siseņi”*

To zina tikai Kremlī. Zina ne visā Kremlī, bet tikai divos Kremļa kabinetos. No tiem viens kabinets atrodas 3.stāvā, bet otrs...

Foto

Tumšādainais Džordžs atbraucis pirms daudziem gadiem, viņam Latvija nepatīk, gribot braukt prom, tomēr nebrauc vis

Portāls Diena šodien ir publicējis no valsts naudas pārtiekošā Sabiedrības integrācijas...

Foto

Par klaju tiesību ignoranci* Lembergam sniegt liecības krimināllietā

Šodien Rīgas apgabaltiesa piemēroja man kārtējo procesuālo sankciju, kā arī aizliedza turpināt liecību sniegšanu, kategoriski nosakot, ka visas...

Foto

Pidriķis vai sabotieris?

Kad pirmoreiz padzirdēju par pašreizējā prezidenta Raimonda Vējoņa ieceri virzīt ideju par Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu jaunpiedzimušiem nepilsoņu bērniem arī gadījumā, ja neviens...

Foto

„De Facto” paustā informācija par it kā SIA “Belss” radītajām priekšrocībām ir nepamatota

2017. gada 10. septembrī Latvijas Televīzijas raidījumā “De Facto” tika pārraidīts sižets „Kā...

Foto

Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”

Saeimas Prezidijam: saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65. pantu pagodinos Jums nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa...

Foto

Atklāta vēstule Valsts prezidentam: kam Jūs devāt zvērestu - tautai vai ierēdņiem?

Par notiekošo valstī atbildīgs ir tās vadītājs. Jūs, stājoties amatā, devāt mums zvērestu. Pierādiet,...

Foto

Deputāti, vai jūsos ir kaut nedaudz cilvēcības? Kļūstiet beidzot par cilvēkiem

Pēdējās dienās plašu publicitāti ir guvusi zvērināta tiesu izpildītāja veikta ievešana valdījumā, kur ar spēku...

Foto

Visa ārstu sertifikācijas sistēma pašlaik ir nelikumīga

Jums raksta ārsta–psihiatra Oskara Bundžas pacienti un pacientu tuvinieki, kas izveidojuši brīvprātīgu atbalsta grupu, lai nezaudētu psihiatra pakalpojumu saņemšanu...

Foto

Sarkano parvēniju spožums un posts

Rietumu kultūrā populārais salikums „spožums un posts” sākās ar kurtizānēm – pērkamām elegantām sievietēm, kurām ir labvēļi augstākajā sabiedrībā. Romānu „Kurtizāņu...

Foto

Viegli koloniāls „Telia” pātagas cirtiens

Nu, ko, esam sagaidījuši Ziemeļeiropas telekomunikāciju impērijas atbildes triecienu Latvijas suverēnas sakaru politikas centieniem: vai nu LMT un Lattelecom tikšot apvienoti – vai...

Foto

Vai tiešām darbs dara veselu, kā tas šķiet Reira ministrijai?

Ikviens no mums kādreiz ir bijis saaukstējies, patiesībā saaukstēšanās ir biežākais iemesls skolas un darba kavēšanai,...

Foto

Sociālisms - un kāpēc tas ir tik "toksisks" mūsdienu valdošajai elitei

Sociālisms (no lat. sociare - dalīties") ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis...

Foto

Valsts prezidents uzticamus palīgus nevar atstāt bez atlīdzības

Viņnedēļ sacēlās liels žēlabains kaķu koncerts, ka prezidents regulāri prēmējot preses Siksni un pārējos mazos palīgus, neatskaitīdamies par...

Foto

Vai “dalītā izmeklēšana” nav organizētās noziedzības interesēs?

Šis raksts ir kārtējās pārdomas pēc TV raidījumu “Tieša runa” un par ierakstu publikāciju t.s. oligarhu lietā. TV raidījumā...

Foto

Palieciet (vismaz pagaidām) "katrs savā vietā", es (vismaz pagaidām) palikšu savā

Man ir patiess prieks ik reizi, kad par to "risku pazaudēt valsti" runā un raksta...

Foto

Stagnantais šarlatāns

Sastopami divi skaisti un šajā saulē aktuāli svešvārdi – stagnāts un stagnants. Burtu ziņā līdzība liela, taču katram vārdam ir sava nozīme....

Foto

Nelikumīgas putnu patversmes ir problēma ne tikai Latvijā vien

Pēc iepazīšanās ar Pietiek publikācijām par to, kā Latvijas devītais bagātākais cilvēks beidzot ir atvēlējis finanšu līdzekļus, lai viņa...

Foto

Ierēdņu nekompetence vai apzināta atsevišķu uzņēmumu lobēšana?

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā apstiprināšanai noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1.specifiskā atbalsta mērķa...

Foto

Jaunie mežu ciršanas plāni: likumdošana kā loģikas kļūda

Viens no politiķu lielākajiem riskiem ir nonākšana apkaunojošās situācijās, kurās jācenšas paskaidrot neiespējama saikne – starp savu rīcību...

Foto

Šis ir vēsturisks brīdis ar unikālu iespēju beidzot atrisināt OIK sakārtošanas jautājumu

Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācija (turpmāk–LAEF) jau 2017.gada maijā Ekonomikas ministrijā (turpmāk-EM) tika iepazīstināta ar...

Foto

Par sabiedriskā radio šefa meklēšanu un žurnālistikas “produkta” kvalitātes izpratni

Šajās dienās kārtējās komisijas atkal Rīgā gatavos kandidātus Latvijas vecākā (joprojām dzīvā) masmedija ar nosaukumu “Latvijas...

Foto

Tautas politiskā apziņa: faktori un tehnoloģijas

Tautas politisko apziņu nosaka tautas nacionālais raksturs jeb, svešvārdā izsakoties, mentalitāte – atsevišķam cilvēkam vai cilvēku kopai (tautai) raksturīgs domāšanas...

Foto

„Uzņēmējs” Skudra un viņa blēža loģika

Ar interesi iepazinos ar portālā publicēto rakstu, ko parakstījis bēdīgi slavenais „uzņēmējs”, kādreizējais bankas izsūtāmais zēns Uldis Skudra, kurš pēdējos...

Foto

Latvijā reiderismu piesedz tiesībsargājošās institūcijas

Jau kopš 2013. gada ilgst mērķtiecīgi uzbrukumi no Gulama Mohammada Gulami grupas puses. Ir pamats uzskatīt, ka viņa interesēs darbojas arī...

Foto

Mēs jaunu pasauli sev celsim. Jau atkal

Brīdi pēc Šarlotesvilles notikumiem sociālos medijus pāršalca skandaloza ziņa par it kā kādai Sorosa finansētai antifa aktīvistu grupai piederošu Evergreen koledžas (ASV) kampusā...

Foto

Aicinām Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu

Iekaisīgu zarnu slimību un psoriāzes pacienti aicina Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu un beidzot nodrošināt efektīvu medikamentu pieejamību....

Foto

Kāda ir Saeimas atbildība?

Latvijas attīstība pēdējos 27 gados liecina, ka Satversmē rakstītās normas ir tikai deklaratīvas un iedzīvotāji - tauta tiek vērtēta zemāk par slaucamu...

Foto

Autoratlīdzība ir jāmaksā. Aicinājums Latvijas autoriem

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā aicinu Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus,...

Foto

Muhameda portrets

Ceturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā...

Foto

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

Latvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību....

Foto

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret...

Foto

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

Te manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās...

Foto

Ašeradens būs īstais

Labdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

Latvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts...

Foto

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

Brīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks...

Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...