Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Visbiežāk tiekamies ar metaforas radīšanu – vārdu lietošanu tēlaini pārnestā nozīmē. Turpretī jēdziena „kultūra” līdzšinējā vēsture (jēdziena ģenealoģija) lielā mērā ir saistīta ar pretējo procesu – metaforas utilitārismu; respektīvi, metaforiski lietoto vārdu poētiskuma iznīcināšanu un bijušās metaforas piemērošanu praktiski izdevīgām un noderīgām vajadzībām. Citiem vārdiem sakot, tiekamies ar metaforas piezemēšanos.

Metaforas piezemēšanās laikā attiecīgā metafora zaudē savu tēlaino lidojumu un pārvēršas ikdienišķi triviālos vārdos. Ja pirms piezemēšanās attiecīgos vārdus uztvērām kā poētisko izteikumu, tad pēc piezemēšanās attiecīgos vārdus uztveram kā elementāri sadzīvisku leksiku.

Metaforas piezemēšanās attiecas uz Cicerona (106.-43.g.p.m.ē.) atjautīgi izdomāto metaforu "cultura animi" (prāta kultivēšana). Līdz XVIII gs. eiropieši pret šiem diviem vārdiem izturējās kā pret metaforu un tikai jaunākajos gadsimtos šī metafora pārvērtās ikdienišķi triviālos vārdos. XVIII gs. sākās Cicerona metaforas "cultura animi" utilitārisms.

Tā rezultātā vārdus „prāta kultivēšana” mēs šodien uztveram kā reālu vajadzību – nepieciešamību attīstīt, pilnveidot, nostiprināt prātu. Turklāt mēs šodien zinām, ka šī nepieciešamība ir īpaši aktuāla tagad iracionālā bezprāta laikmetā. Vārdi „prāta kultivēšana” mums nav metafora, bet ir dzīves nepieciešamība.

Internetā var atrast daudzus izteikumus par prāta kultivēšanu. Lūk, daži (kļūdaini uzrakstīti) piemēri - „Kroplīgā prāta kultivēšana jeb Cilvēka, kas smejas tematika jaunā ampluā Latvijas teātros. Jautājums tikai, vai tas apzināti”; „Kultivē prāta elastību un neskatoties uz haosu, grūtībām un stresu tu spēsi ar visu tikt gala”.

Jēdziens „kultūra” ir pārņemts no latīņu valodas. Mūsdienās gandrīz visās eiropiešu valodās kultūras apzīmējumā izmanto latīņu izcelsmes vārdu. Piemēram, vācu valodā “Kultur”, spāņu valodā “cultura”, angļu valodā “culture”, itāļu valodā “coltura”, franču valodā “culture”.

Latviešu valodas etimoloģijas vārdnīcā nav šķirkļa “kultūra”. Tas atrodams svešvārdu vārdnīcā, jo ir atvasinājums no svešās latīņu valodas.

“Kultūra” svešvārdu vārdnīcā skaidrota sekojoši: 1) plašākajā nozīmē viss, ko sabiedrība radījusi fiziskā un garīgā darba rezultātā; šaurākajā nozīmē cilvēku sociālās uzvedības normu un garīgās dzīves sfēra, 2) vienā vēsturiskā periodā un teritorijā ietilpstošo arheoloģisko priekšmetu un pieminekļu kopums, 3) kvalitātes un pilnīguma kritērijs (piemēram, uzvedības kultūra, darba kultūra, valodas kultūra), 4) lauksaimniecības augu suga un tās paveidi (piemēram, graudaugu kultūra), 5) bioloģiski cilvēka radītu mikroorganismu, audu kopums, 6) vēsturiski evolucionējošs cilvēka spēju, lietoto metožu, atziņu kopums.

Tātad aina ir ne tikai daudzveidīga, bet arī pretrunīga. No vienas puses vārds „kultūra” tiek saistīts ar cilvēku garīgo darbību, bet no otras puses ar lauksaimniecību, kvalitātes kritērijiem, mikroorganismiem, arheoloģiju. Daudzveidīgajai un pretrunīgajai ainai ir objektīvs iemesls.

Tie speciālisti, kuri ir veikuši latīņu vārda “cultura” etimoloģisko analīzi, uzskata, ka sākotnēji minētais vārds apzīmēja zemes apstrādāšanu. Cicerona dzīves laikā un vēlāk vārds „kultūra” asociējās ar zemes apstrādāšanu. Tāpēc viņa neparasto atvasinājumu „cultura animi” uztvēra kā metaforu. Pie tam varēja vīpsnāt par prāta kultivēšanu. Šajā ziņā populārs piemērs ir angļu filosofa F.Bēkona kultūras salīdzinājums ar prāta apmēslošanu.

Mūsdienu izpratnē (bez metaforiskuma) kultūras jēdziens sāka lēni ieviesties tikai no XVIII gs. Tātad gandrīz 2000 gadus eiropiešiem kultūra bija agrāra izpausme – zemes aršana, sēšana, ražas novākšana, lauku apmēslošana, kā arī „prāta apmēslošana” asprātīgo intelektuāļu apcerēs.

XVIII un XIX gs. Eiropas garīgajā dzīvē toni nosacīja filosofi. Lielā mērā no viņu attieksmes bija atkarīga jaunu jēdzienu ieviešana. Tas attiecas arī uz kultūras jēdziena likteni.

Eiropā kultūras jēdziena ieviešanā vislielāko ieguldījumu deva vācu filosofija. Piemēram, I.Kants vārdu „Kultur” lietoja kā pretstatu rupjībai un barbarismam. Kants viens no pirmajiem kultūru pretstatīja dabai. Tas bija ļoti drosmīgs solis. Vilhelms Humbolts rakstīja par „garīgo kultūru”, „cilvēka kultūru”, „nācijas kultūru”.

Uz Eiropas sabiedrību lielu ietekmi atstāja J.G.Herdera publikācijas. Herders kultūru definēja kā cilvēka radošo darbību. Viņaprāt kultūra palīdz piemēroties dzīvei dotajā vidē. Herdera pārliecībā kultūras galvenās sastāvdaļas ir ģimene, reliģija, māksla, zinātne, valoda, valsts.

Eiropā XVIII gs. beigās strauji nostiprinājās civilizācijas jēdziens. Tas konkurēja ar kultūras jēdzienu. Bija zemes, kurās sinonīmiski ieviesās abi jēdzieni. Taču bija arī tādas zemes, kurās jau pašā sākumā priekšroka tika dota vienam jēdzienam un starp abiem jēdzieniem varēja pastāvēt stingra hieharhiskā pakārtotība un pat diametrāli pretējs pielietojums. Piemēram, ar kultūras jēdzienu apzīmēja pozitīvas parādības, bet ar civilizācijas jēdzienu apzīmēja negatīvas parādības.

Vācijā prioritāti ieguva jēdziens “Kultur”. Savukārt frančiem tuvāks kļuva civilizācijas jēdziens, pret kuru vācieši vienmēr ir izturējušies vienaldzīgi un pat augstprātīgi. Ne velti XIX un XX gs. vācu zinātnē kultūras jēdziens pretstatīts civilizācijas jēdzienam. Vācieši mīlēja ar civilizācijas jēdzienu apzīmēt kultūras pragmātiski materiālistisko ievirzi un kultūras degradāciju.

Šajā ziņā klasisks piemērs ir Ostvalda Špenglera slavenais darbs divos sējumos “Rietumzemes bojāeja”(1918-1922). Grāmatā civilizācija konturēta ļoti tumšās krāsās. Špenglers akcentē tēzi, ka katras kultūras bojāeja nozīmē kultūras pāreju civilizācijas mazvērtīgajā stadijā. Katras kultūras liktenis ir mazvērtīgā civilizācija kā organiski loģiskas sekas kultūras noslēgumam un galam. Viņa ieskatā antīkajā sabiedrībā kultūras pāreja mazvērtīgajā civilizācijā notika IV gs., eiropiešu sabiedrībā – XIX gs.

Sastopams viedoklis, ka Vācijā kultūras jēdzienam vienmēr ir bijusi lielāka izplatība tikai tāpēc, ka civilizācijas jēdzienu ciena franči un vispār tas ir franču vārds. Vācieši tādējādi demonstrē savu nihilistisko attieksmi pret franču kultūru, respektīvi, franču civilizāciju, to vīsdegunīgi pretstatot vācu kultūrai. Izsmējīgi tiek demonstrēts, ka vāciešiem ir kultūra, bet frančiem ir tikai mazvērtīgā civilizācija.

Franči lieto arī kultūras jēdzienu. Bet tas tomēr nīkuļo leksiskajā perifērijā. Turklāt tiek uzskatīts, ka franči kultūras jēdzienu pārņēma nevis no latīņu valodas, bet no vācu valodas un tāpēc tas franču aprindās nav cieņā.

Interesanti ir tas, ka ilgu laiku kultūras jēdzienu un civilizācijas jēdzienu lietoja tikai vienskaitlī. Vēsturiski pirmais “plurālistiskojās” civilizācijas jēdziens. Franču zinātnieks Lusjēns Fevrs noskaidroja, ka civilizācijas jēdzienu daudzskaitlī pirmais lietoja franču rakstnieks P.S.Ballanšs 1819.gadā.

Kultūras jēdziens daudzskaitlī pirmo reizi sastopams vācu filosofu J.G.Herdera un V.Humbolta, kā arī angļu zinātnieka J.G.A.Forstera darbos. Herders rakstīja par tautu garīgajām īpatnībām un atzina, ka katrai tautai piemīt noteikta kultūra. Eiropā dzīvo daudzas tautas, un tāpēc Eiropā ir daudzas kultūras. Humbolts dažādu kultūru pastāvēšanu atvasināja no dažādu valodu pastāvēšanas viedokļa. Forsters piedalījās slavenā angļu ceļotāja kapteiņa Dž.Kuka otrajā ekspedīcijā apkārt pasaulei (1772.-1775.g.). Viņš rakstīja ceļojuma dienasgrāmatu, fiksējot novērojumus par dažādām ciltīm, tautām un to kultūru. Viņš jūsmoja par planētas kultūru daudzveidību.

Par kultūras jēdziena nostiprināšanās lēno tempu liecina ne tikai filosofu, bet arī literātu leksiskā izvēle. Piemēram, Aleksandra Puškina literārajā mantojumā nav sastopams vārds „kultūra”. Tam negribās ticēt, bet tas ir fakts, ko noskaidrojuši krievu ģēnija pētnieki.

Rainis ir 66 gadus jaunāks par Puškinu. Raiņa tekstos vārds „kultūra” jau ir sastopams. Raiņa izteikumos kultūrai ne vienmēr ir precīzi nosacītas robežas. Visbiežāk kultūra aptver visu: ražošanu, sadzīvi, garīgo darbību, morāli, politiku, mākslu. Raiņa refleksijās kultūra visbiežāk figurē kā polifunkcionāls lielums.

Rainis nav izdomājis savu kultūras definīciju. Ja viņš tomēr būtu gribējis definēt, kas ir kultūra, tad viņa definīcija acīmredzot daudz neatšķirtos no angļu izcilā etnogrāfa un antropologa E.Teilora definīcijas grāmatā „Pirmatnējā kultūra” (1871). Rainis atsaucās uz šo grāmatu. Viņš tāpat kā angļu zinātnieks runātu par kultūru, kura summējās vienotā veselumā no cilvēku zināšanām, ticējumiem, mākslas, morāles, sadzīves ieražām.

No XVIII gs. kultūras izpratnē vienmēr bija zināma loģika. Doma virzījās no empīriskā materiāla apguves uz visaptverošu garīgo konstrukciju. Vispirms kultūrā iekļāva cilvēka paveikto. Bija laiks, kad par kultūru dēvēja cilvēka dzīves atsevišķas iezīmes un funkcijas. Populārs kļuva priekšstats, ka kultūrā ietilpst māksla, literatūra, mūzika.  

Tagad vismodernākajā kultūras izpratnē (par to plašāk būs runa citā etīdē) priekšplānā ir cilvēka darbība, uzvedība un komunikācija. Kultūra tiek uzskatīta kā pāri dabai stāvoša cilvēciskās esamības sfēra. Cilvēka dzīve virzās divās sfērās – dabas un kultūras.

Jau minēju par I.Kanta drosmi kultūru pretstatīt dabai. Tā patiešām bija ļoti drosmīga un zinātniski revolucionāra pieeja. Kanta pieeja būtiski paātrināja kultūras jēdziena ieviešanos un galu galā kultūras monarhijas rašanos.

Nav ticams, ka no vissenākajiem laikiem cilvēki nesaprata savu vitālo saistību ar dabu. Cilvēki vienmēr saprata, ka viņi nevar eksistēt bez dabas un dabas pakļaušanas. Tomēr pretstatīt kultūru un dabu viduslaikos liedza reliģiskie aizspriedumi.

Runa ir par dabu visplašākajā nozīmē. Runa ir ne tikai par gaisu, gaismu, kokiem, ūdeni, no dabas ņemto pārtikas produkciju, bet arī par cilvēka dabu, – kā sakām, dabas doto cilvēka prātu, dvēseli, garu, instinktiem. Protams, mēs tagad ļoti labi zinām, ka kultūra ir arī mūsu cilvēciskās dabas pakļaušana. Pirmkārt un galvenokārt dažādu instinktu „kultivēšana”. To noteikti saprata arī senāk. Tikai to nedrīkstēja pārvērst par legālām zināšanām.

Viduslaikos nedrīkstēja runāt par kultūru kā cilvēka radošā gara fenomenu, kurā ietilpst dabas pakļaušana un cilvēka dabas „kultivēšana”. Saskaņā ar reliģiskajām dogmām dabas pasaule ir Dieva radīta pasaule. Dievs to radīja uz mūžu mūžiem, un cilvēks nedrīkst iejaukties Dieva radītajā dabas pasaulē. Cilvēks vienīgi drīkst pakļauties Dieva radītajai dabas pasaulei. Cilvēka pienākums ir dievināt un pielūgt Dieva radīto dabas pasauli. Cilvēka aktivitāte Dieva radītās dabas pasaules pakļaušanā ir bargi sodāma ķecerība. Speciālisti ir noskaidrojuši, ka tikai Renesanses laikmetā pirmo reizi uzdrošinājās lietot jēdzienisko salikumu „Kultur und Natur”.

Ja viduslaikos kultūras jēdziena likteni nelabvēlīgi ietekmēja reliģiskie aizspriedumi, tad Jaunajos laikos kultūras jēdziena likteni nelabvēlīgi ietekmē divi citi aizspriedumi.

Pirmkārt, materiālisma un liberālisma aizspriedumi. Materiālisms un liberālisms krasi nošķir materiālo sfēru no garīgās sfēras. Pateicoties materiālisma un liberālisma dogmātikai, kultūras jēdzienu vienpusīgi attiecina tikai uz garīgo sfēru – mākslu, folkloru, humanitārajām zinātnēm. Kultūrā neietilpa politika, ideoloģija, ekonomika, valsts un sabiedriskās iestādes, parlaments, ministrijas, armija, policija, slepenpolicija, ieroči, sadzīves priekšmeti, tehnika un tehnoloģijas, transporta un sakaru līdzekļi, nauda un finansiālās struktūras. Respektīvi, kultūrā neietilpst visa materiālā sfēra.

Materiālisms un liberālisms „kultūru” vēlas pārvērst par aklu „virsbūvi” un „tirgu”. Materiālismam un liberālismam nepatīk „kultūra”, kura paklausīgi neizpilda ekonomiskās „virsbūves” un „tirgus” pavēles. Materiālisms un liberālisms vienmēr izsmēj mākslinieku romantisko patosu, nevēloties kalpot „virsbūves” un „tirgus” elitei, bet gan vēloties kalpot sociāli pazemotajai tautai un garīgi orientētajai inteliģencei. Romantiskie mākslinieki dzīves materiālo panākumu vietā izvēlās morālos panākumus. Materiālisms un liberālisms to neatzīst, jo atzīst vienīgi materiālos panākumus.

Otrkārt, kultūras jēdziena likteni nelabvēlīgi ietekmē filosofijas aizspriedumi. Precīzāk, atsevišķu indivīdu aizspriedumi, ka viņi var „filosofēt” par kultūru visu kaut ko, kas viņiem ienāk prātā. XIX gs. otrajā pusē radās kultūras filosofija kā atsevišķs filosofijas novirziens. Kultūras filosofija samērā intensīvi un sociāli agresīvi turpināja pastāvēt XX gadsimtā. Arī mūsu gadsimtā ir cilvēki, kuri sevi lepni dēvē par kultūras filosofu.

Filosofija un tajā skaitā kultūras filosofija ir savdabīga mākslas un intelekta sintēze. Filosofija nav iespējama bez attiecīgi specifiska talanta – filosofēšanas talanta. Tas ir ļoti rets talants. Nesalīdzināmi retāks talants nekā dzejnieka, prozaiķa, dramaturga, komponista, gleznotāja, zinātnieka talants. Faktiski patiesi gudri cilvēki izvairās no jautājuma, kas ir filosofija un kas var būt filosofs. Lai gūtu panākumus filosofijā, saprotams, ir nepieciešamas pamatīgas zināšanas. Taču pati galvenā loma ir zināšanu oriģinālai interpretācijai un zināšanu oriģināliem vispārinājumiem.

Oriģinalitātes nepieciešamība var ātri pārvērsties oriģinalitātes pašmērķīgumā. Šī vājība manāmi ietekmē kultūras filosofiju. Kultūras filosofu darbi ne reti burtiski mudž no visdažādākajām kultūras definīcijām, kultūras elementu  un kultūras funkciju uzskaitījumiem. Tā tas, piemēram, ir Zentas Mauriņas tekstos. Viņa aizrāvās ar kultūras filosofiju, rakstīja esejas, un tajās gandrīz katrā rindkopā ir jauna kultūras definīcija.

Kultūras filosofijas fani burbuļo arī tagad mūsu „akadēmiskajās aprindās”. Nekādi nevaru aizmirst un tāpēc mīlu atkārtot kāda mūsu LU „filosofa” teikto: „Kultūra ir seks un svaigs gaiss”.

No mūsu kultūras filosofu svaigākās jaunrades izvēlējos interesantu  spriedelējumu. Tajā lieliski atspoguļojās kultūras filosofijas analītiskā neprognozējamība un analītiskā neverificējamība. Taču spriedelējumā atspoguļojās arī konjunktūristiskais piegājiens, cenšoties izpatikt vietējiem mietpilsoņiem un viņu apčubinātajam padomju laiku žargonismam „nacionālā identitāte” un „valodas” neirotiskajai niezei. Tādējādi redzam, ka mūsu kultūras filosofi nav brīvi no elementārās cilvēciskās vājības patikt masu sabiedrībai. Spriedelējums ir šāds:  „Pēc manām domām, jēdziens „nacionālā identitāte” būtībā sakrīt ar jēdzienu „kultūra” vai „kultūras identitāte”. Veids, kādā kultūra (nacionālā identitāte) notiek, t. i., specifiskās sabiedrības pašrealizācijas formas, ir saistīts ar tādām pasaules skatījuma un eksistenciālajām struktūrām, kas, reiz iedibinoties, ilgstoši kalpo par kaut ko līdzīgu cilvēciskās eksistences sastatnēm, veido tās „skeletu”. Tās ir noturīgas psiholoģiskās struktūras, noteikts pasaules apguves, izpratnes un interpretācijas līdzekļu kopums. Arī valoda, kuru viens no izcilākajiem 20. gs. filosofiem Martīns Heidegers (Heidegger) interpretē kā „esamības mītni”. Esamība dzīvo valodā, un nosargāt savu cilvēcisko pasauli, savu kultūru un identitāti pirmajām kārtām nozīmē saglabāt  valodu. Ir skaidrs, ka identitātes formas, arī valoda ir nevis mūžīgi mūžam dotas, bet gan notiek, t. i., tās ir dzīvas vien tik ilgi, kamēr tiek apliecinātas sociālajā praksē”.

Diemžēl būs nenobrieduši prāti, kuri pēc šī spriedelējuma izlasīšanas teiks „kultūra ir nacionālā identitāte”. Ja kāds iebildīs, nenobriedušie prāti norādīs uz autoritatīvu avotu - zinātnisko grāmatu. Tajā par to ir rakstīts kultūras filosofa tekstā. Diemžēl nenobriedušie prāti var šo aplamo izpratni izplatīt tālāk – skolā, universitātē, medijā, mājās, darbā. Tā rezultātā zināma sabiedrības daļa klusu vienosies, ka patiešām „kultūra ir nacionālā identitāte”. Sāksies aplamu zināšanu uzvaras maršs, kuru nav nemaz tik viegli koriģēt.

Novērtē šo rakstu:

46
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

21

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

FotoŠodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt godīgo nodokļu maksātāju pusē ir labi vai slikti. Var saprast tā: ja tu esi pret VID rīcību šajā gadījumā, tad tu atbalsti nodokļu nemaksātājus.
Lasīt visu...

21

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

FotoLai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un kvalitātes, par ko nemitīgi atgādina Latvijas Banka un uzņēmēji, Veselības ministrija (VM) ir ķērusies noteikt pašvaldību lomas veselības aprūpē un pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma, kurš pašreizējā versijā gan vairāk atgādina aprakstu uz pāris lapām salīdzinājumā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr.1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, kas ir vieni no apjomīgākajiem MK noteikumiem biezas mapes izskatā.
Lasīt visu...

21

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

FotoLaikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...