Etīdes par kultūras monarhiju. Rīgas planetārais brends

Tā lieta ar kulturoloģiju nekur nekust tāpēc, ka grozās ap Arturu. Viņš visu ir sastrādājis kā pirmais un pēdējais. Arturs nav īsts latvietis, jo ir pilnīgi cita pakāpiena zinātnieks, tāpēc nav vajadzīgs.Ja visu būtu sastrādājis kāds latvietis parastais, tad lieta kustētu.Latviešiem galvenā nav lieta, bet tas, kurš to bīda. Jābīda ir īstam latvietim, bet Arturs nav īsts latvietis un tāpēc lieta, tas planetārisms, nekur nekad nekustēs pie latviešiem.

Atbildēt

tādi murgi, ka pat lasīt negribas.

Atbildēt

12 grezni domāju vienīgie ebreji kurus latvieši atbalsta ir freiberga un levits nevis gopeņeko un citādi zinātnieki mēdzot ...

d
u
m
f
r
i
s

Atbildēt

1 grezni domāju vienīgie ebreji kurus latvieši atbalsta ir freiberga un levits nevis gopeņeko un citādi zinātnieki mēdzot ...

d
u
m
f
r
i
s

Atbildēt

»

grezni domāju vienīgie ebreji kurus latvieši atbalsta ir freiberga un levits nevis gopeņeko un citādi zinātnieki mēdzot ...

d
u
m
f
r
i
s

Atbildēt

Te kaut kas neiet kopā. Es neticu, ka pie mums ir tāds trulums, ja negrib izmantot tos darbus, kam te ir liela starptautiska cienība. Neticu, ka esam tik aprobežoti.

Atbildēt

Toties krievi pirmie izdomāja nosaukumu kāpostu zupai. Senais krievs ēdis kāpostu zupu, viņam ieniezējies deguns un viņš nošķaudījies "Šči!" Kopš tā laika krievi kāpostu zupu sauc par šči.
Arī tā ir vesela zinātne!

Atbildēt

Ostvalds nemīlēja latviešus: ""Kroņa skolu pārsvarā apmeklēja mazo ļautiņu bērni, īpaši tur rodami bija dēli no augšupkāpjošām latviešu un krievu ģimenēm. Tā, starp mums [vāciešiem] allaž bija neliels skaits latviešu, kas vāciski lielākoties runāja visai nepilnīgi, lika ļoti daudz ko vēlēties tīrības un pieklājības ziņā un nepavisam neiederējās mūsu vidē. Ja vien viņi bija apdāvināti, tie ātri iemācījās pieslieties mūsu dzīves veidam un domāšanai. Taču līdztekus bija daži, kuri nesa līdz tikai sīkstu gribu pacelties par katru cenu, bez nepieciešamām spējām. Bieži notika rīvēšanās, kas puiku vīzē tika izšķirtas ar dūrēm. Man acu priekšā vēl šodien tēlaina palikusi šādas saskares beigu scēna. Latviešu puika, pēc tam, kad viņš bija kāvies ar nagiem un zobiem, pilnīgi ir pārvarēts, un nu viņš sadudzis sēdēja kā zaudētājs, izplūktiem matiem un drēbēm, ar asiņainām putām no mutes, ar dusmām un ienaidu sejā, lūrot uz pretinieku no ieplakās pieres ar ļaunu skatienu. Latvieši nav skaista tauta, un šis latviešu puika skaistuma ziņā pat savu tautiešu vidū būtu nostādams uz visai zema pakāpiena. Kaut arī zēna gados tādas lietas citkārt nav uzkrītošas, mani sagrāba šausmas, vērojot šo zvērisko trakumu cilvēka līdzību zaudējušā tēlā. Iespaidi noplaka, jo šis jauneklis drīz vien nozuda no skolas. Taču tas bija tik spēcīgs, ka ilgstoši iespiedās manā atmiņā. Kad pēc sešdesmit gadiem, Pasaules kara beigās latviešu nacionālisti guva virsroku Vidzemē un Kurzemē un saviem vācu līdztautiešiem nodarīja visrupjākās nežēlības, šī atmiņu aina atkal nāca manā apziņā."

Atbildēt

Ko šis te atkal ar savu kultūru, kad mums ir jāizvēlē Prezidents!

Atbildēt

Varētu ieviest brendu stulbumam. Zem denisa priedīša vārda - par godu studentam pajoliņam un viņa profesoram disidentam!

Atbildēt

Ja bauri rīkojas kā bauri tad tie ir bauri. Bet vēsturē nav tādu piemēru, kad pret bauriem neattiektos kā pret bauriem. Viss pārējais ir tikai dekorācijas un teātris itkā par velti

Atbildēt

Turpat: "Pēcpadomju latviešu etniskajā puvumā ir tāds kungs vai jaunkungs vārdā Buks Artis. Sevi dēvē par vēsturnieku. Iekārtojis saitu “vesture.eu”. Tajā ir materiāls par Lesliju Vaitu. Šajā materiālā vēsturnieka kungs citē prāvu fragmentu no mana raksta “Kultūras determinisms”. Faktiski necitē, bet nelietīgi zog, jo nelieto pēdiņas un nenorāda izmantoto avotu. Šī nelietība ir interesanta tajā ziņā, ka atspoguļo tipiski latvisku aprobežotību. Latviešu nelietis, zogot attiecīgo tekstu, uzzināja, ka zinātnes “kulturoloģija” nosaukumu pirmais ir lietojis rīdzinieks. Taču viņa saitā nav šķirklis “kulturoloģija”. Nav arī šķirklis “Vilhelms Ostvalds”. Tātad Buks neko nesaprata. Viņš nesaprata, ko tas nozīmē – izdomāt jaunu zinātni. Nesaprata, ko tas nozīmē Rīgai, Latvijai – kulturoloģijas jēdziena dzimtenei."

Atbildēt

No prof.bloga: "Šodien pieliku punktu etīdēm par kultūras monarhiju. Pēdējās etīdes veltītas kultūras teorijai, Ostvaldam, Tiņanova lasījumiem, kulturoloģiskajai izglītībai. Aina ir fantastiski godpilna, un aina ir arī fantastiski odioza. Latvijas ieguldījums kulturoloģijas attīstībā ir planetāri unikāls: Ostvalda terminoloģiskais izdomājums, Tiņānova lasījumi Rēzeknē un krājuma izdošana Rīgā, Latvijas kultūras vēstures skolotāju sagatavošana, kulturoloģijas priekšmets vidusskolā, kultūras determinisma koncepcija, grāmata “Ievads kulturoloģijā”. Tie ir planetāra mēroga panākumi, ar kuriem var lepoties visā pasaulē. Tas skan neticami, bet tas ir fakts – mēs bijām pirmie uz Zemes! Taču kas notiek praktiski? Praktiski aina ir fantastiski odioza – reti pretīga. Latvieši neprot un negrib novērtēt savus panākumus. Mēs tos ignorējam, noklusējam. Un tas notiek apzināti! Apzināti to dara tās latviešu tautas padibenes, kuras ir pārtvērušas dzīves esamības visus segmentus un rezultātā ar savu mežonību pārsedz šodienas (pēcpadomju) visu latviešu kultūru. Tautas nevērtība izrādījās tik šausmīga, ka tautas kultūras visus segmentus diktē idioti, nelieši, neinteliģenti un neizglītoti tipi ar aprobežotu un trulu faktūru. Un nav nekāda cerība piedzīvot gaišus laikus. Latvieši no savas mežonības paši nespēs izrauties. Tas tagad ir nepārprotami redzams. Mežonības apjoms strauji pieaug. Latvieši ir spējīgi vienīgi nodrošināt mežonības “dinamiku”. To veicina arī relatīvi globālais vēsturiskais konteksts – “balto” cilvēku bojāejas loģika, prāta aptumsums, iracionalitāte, destrukcija un dzīves amorālās bezjēdzības pārējās zemēs."

Atbildēt