Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kultūras teorija ir XX gadsimta inovācija. Ņemot vērā daudzus gadu tūkstošus ilgo cilvēces vēsturi, tas skan neticami. Saskaņā ar visjaunākajiem pētījumiem Homo sapiens dzīvo un tātad Homo sapiens kultūra praktiski pastāv apmēram 200 000 gadu, bet savas dzīves „otro dabu” (kultūru) cilvēki sāka teorētiski apgūt tikai nesen. Tas ir neticami. Tas rosina visdažādākā rūguma pārdomas.

Katrā ziņā pret šo faktu var izturēties kā zināmu paradoksu Homo sapiens intelektuālajā evolūcijā. Cilvēki jau sen nav vēlējušies dzīvot bez teorētiskajām zināšanām matemātikā, fizikā, ķīmijā, bioloģijā. Taču netraucēti varēja dzīvot bez teorētiskajām zināšanām par kultūru. Un, protams, var dzīvot joprojām, neizjūtot kultūras teorijas vajadzību. Ja, teiksim, Latvijas iedzīvotājiem pajautātu, vai viņi nožēlo, ka skolā nav apguvuši kultūras teoriju, tad ļoti daudzi, liekas, nemaz īsti nesaprastu, par ko konkrēti ir runa un kāpēc viņiem kaut ko vajadzētu nožēlot. Tā, piemēram, pēc katras etīdes publicēšanas komentāros atspoguļojās ne tikai izlutināts kognitīvais haoss priekšstatos par kultūru, bet arī karsta vēlēšanās kognitīvo haosu palutināt vēl ilgāk.

Latvijas teritorijā cilvēki ienāca uz pastāvīgu dzīvi apmēram pirms 11 000 gadiem. Viņi agrāk to nevarēja izdarīt, jo zemi klāja ledājs. Saprotams, arī mūsu teritorijā cilvēki gadu tūkstošiem iztika bez kultūras teorijas. Par kultūras teoriju neinteresējās ne vācbalti, ne „arāji”. Bez kultūras teorijas iztika Auseklis, Pumpurs, Valdemārs, brāļi Kaudzītes. Lielā mērā iztika arī Rainis, Aspazija, Poruks, Blaumanis, Andrejs Upīts.

Taču tā ir izveidojies, ka Latvija ir cieši saistīta ar kultūras teorijas attīstības svarīgākajiem notikumiem. Latvija ir cieši saistīta ar vitālākajām un perspektīvākajām intelektuālajām strāvām XX gadsimtā.

Zināms paradokss ir sastopams ne tikai Homo sapiens intelektuālajā evolūcijā. Zināms paradokss ir sastopams arī latviešu intelektuālajā evolūcijā. Paradoksāli ir tas, ka Latvijas saistība ar XX vitālajām un perspektīvajām intelektuālajām strāvām notika bez tādu vietējo akadēmisko struktūru līdzdalības kā Zinātņu akadēmija, Latvijas universitāte. Pie tam nebija ne šo struktūru līdzdalība, ne elementāra profesionālā interese. Bija tikai augstprātīga vīpsnāšana un atklāts naids pret tiem vietējiem zinātniekiem, kuri privātās iniciatīvas vadīti tiecās iekļauties svarīgajos notikumos. Faktiski mūsu sabiedrība nemaz nav lietas kursā, ar ko tā zinātnes vēsturē var lepoties visas planētas mērogā (par to plašāk būs runa turpmākajās etīdēs).

XX gadsimtā par kultūras būtību ļoti aktīvi interesējās tādi latviešu domātāji kā Zenta Mauriņa un Konstantīns Raudive. Taču viņu intereses iederas kultūras filosofijā. Viņi savās esejās uz kultūru lūkojās tipiski filosofiskā manierē, vairāk vai mazāk nesistematizētā un emocionālā veidā formulējot savas refleksijas. Viņu tekstos kultūras vērtējumu ietekmēja Rietumeiropas kultūras filosofija, kura kļuva populāra XIX gadsimta beigās.

Kultūru kā patstāvīgu sabiedriskās dzīves parādību pirmo reizi interpretēja Apgaismības laikmetā XVIII gadsimtā. Eiropā lietotajās valodās līdz XVIII gadsimtam kultūras jēdziens pārsvarā tika lietots ar priedēkli „agri” zemkopības (agriculture) sakarā.

Apgaismības laikmeta filosofiem visvairāk interesēja dabas un kultūras sakarības. Viņu ieskatā kultūra kāpina cilvēku atrautību no dabas, kā arī cilvēku morālo samaitātību. Tautas ar augstu kultūras līmeni zaudē dabiskumu un kļūst nedabiskākas nekā pirmatnējās barbaru ciltis. Par to rakstīja franču filosofs Ž.Ž.Ruso. Vācu filosofi J.G.Herders un V.Humbolts akcentēja ideju, ka kultūra ir cilvēku uzkundzēšanās dabai, ko ļaudis realizē ar amatniecības un zinātnes palīdzību. 

XVIII gadsimta filosofijā vērtīgs bija uzskats, ka kultūras izaugsmi veicina cilvēciskais prāts un Apgaismības ideoloģija. Tāpēc no Apgaismības ideoloģiskajām tēzēm populārs bija aicinājums izglītot tautas masas. J.G.Herders 1764.-1769.gadā dzīvoja Rīgā. Viņš bija Domskolas skolotājs un mācītājs. J.G.Herdera un citu Apgaismības laikmeta filosofu sociālā pozīcija vācbaltus iedrošināja pievērsties latviešu zemnieku izglītošanai – skolu dibināšanai, laicīgā satura grāmatu izdošanai latviešu valodā. Tā laika inteliģences aprindās modē bija rūpēties par „tautu”.

XIX gadsimtā kultūras teorētiskajā izziņā pirmā konceptuālā pamatsistēma (paradigma) radās, balstoties uz evolūcijas jēdzienu un koncentrējoties evolucionisma zinātniskajā virzienā. Tādējādi primārā bija evolūcija, bet nevis kultūra. Uz kultūru lūkojās no evolūcijas viedokļa.

Evolūciju atzina jau antīkajā filosofijā, ticot dzīvās un nedzīvās dabas pārvērtībām. XIX gadsimtā evolūcijas jēdzienu sāka attiecināt arī uz sociālajām parādībām un tajā skaitā kultūru. Sāka nostiprināties viedoklis, ka cilvēku sabiedrībā atbalsojās evolūcijas principi un sabiedrības evolūcijas analīzei ir plašas zinātniskās perspektīvas.

No Eiropas zemēm par evolūcijas problemātiku vienmēr aktīvi interesējās angļu zinātnieki. Pasaulē plaši pazīstama ir angļu dabaszinātnieka Čarlza Darvina mācība (darvinisms) par sugu izcelšanos dabiskās izlases veidā. Darvinisma pamatā ir evolūcijas teorija. Kultūras izpētē evolucionisma virziena pamatlicēji arī ir angļi - filosofs Herberts Spensers un etnogrāfs Eduards Bernets Tailors.

Lielu atzinību ieguva E.B.Tailora (1832-1917) zinātniskā darbība. Viņa fundamentālā grāmata „Pirmatnējā kultūra” (1871) arī mūsdienās ir sastopama ikviena kulturologa bibliotēkā.

Par šo grāmatu bija informēts Rainis. Dienasgrāmatas ieraksti un citi materiāli (piem., uzmetumi lugām) liecina, ka E.B. Tailora grāmatas saturs (pirmatnējo kultūru analīze) viņā asociējās ar latviešu tautas likteni un nepieciešamību aktīvi rūpēties par latviešu kultūras līmeņa kāpumu.

Rainis priekšplānā izvirzīja izglītības jautājumu. Viņš ļoti labi saprata, ka kultūras attīstībā īpaša vieta ir izglītības stāvoklim visdažādākajos sabiedrības slāņos. Izglītības līmenis un izglītības sistēma atsaucās uz garīgās dzīves visām sfērām. No tā ir atkarīga tautas masu spēja izmantot profesionālās garīgās jaunrades (mākslas, literatūras, zinātnes, filosofijas) rezultātus. Izglītībai ir svarīga nozīme zinātnisko un māksliniecisko vērtību ceļā uz masu apziņu. Pārņemot savā rediģēšanā laikrakstu "Dienas Lapa", Rainis lasītājiem sola turpmāk censties "visiem spēkiem izplatīt gara gaismu, kura ir katras tautas augstākais mērķis, viņas lielākais spēks un viņas varenākais cīņas ierocis". Kultūras kategorija Rainim kļuva par noteiktu kritēriju, ar kuru var novērtēt dažādas parādības un pirmām kārtām atšķirt "nekulturālas tautas" no "kultūras ļaudīm" un "kultūras dotu dzīves izdaiļojumu un pavieglojumu".

E.B.Tailors visdedzīgāk vēlējās atklāt kultūras attīstības likumsakarības, kuras viņaprāt nodrošina kultūras evolūciju kā objektīvu procesu. Tātad – teorētiski vispārināmu fenomenu. Angļu zinātnieka ieskatā kultūras evolūcija ir vēsturiski dabisku notikumu virkne. Analizējot etnogrāfisko materiālu, viņš centās rekonstruēt cilvēces kultūras attīstības galvenos etapus. Tādi viņa shēmā bija trīs: (1) mežonības etaps, (2) barbarisma etaps un (3) civilizācijas etaps.

E.B.Tailors uzskatīja, ka eksistē vairākas viena no otras neatkarīgas evolūcijas līnijas. Atsevišķu līniju veido materiālā kultūra un garīgā kultūra, kā arī reliģija. Viņš bija pārliecināts, ka materiālā kultūra rodas no garīgās kultūras.

No kultūras teorijas viedokļa svarīga ir grāmatas „Pirmatnējā kultūra” otrā nodaļa. Tajā autors izklāsta savu viedokli par evolūcijas teorijas perspektīvām kultūras izpētē. Viņš raksta, ka cilvēces vēsture ir daļa no dabas vēstures. Cilvēki ir viens otram līdzīgi. Līdzīgi ir viņu dzīves apstākļi. Cilvēce ir vienots veselums, un vienotu veselumu veido arī cilvēces kultūra tās attīstības noteiktos etapos. Katrs etaps ir zināms posms kultūras pakāpeniskajās izmaiņās. Visas tautas un visas kultūras ir ievītas kopējā evolūcijas joslā. Kultūras evolūcijas pamatīpašība ir pakāpeniskums, bet nevis lēcienveidīgums.

Angļu slavenais etnogrāfs saprata, ka kultūras evolūcija nav imanents process, bet gan realizējās organiskā vienotībā ar vispārējo vēsturisko gaitu un patiesībā ir vispārējās vēsturiskās mijiedarbības rezultāts. Katras kultūras evolūcija nenotiek izolēti un atrauti no pārējām kultūrām, bet gan mijietekmē ar citām kultūrām.

Evolucionisma virziens kultūras teorētiskajā pētniecībā saglabājās arī XX gadsimtā, kaut gan parādījās zināma opozīcija tādai pieejai. Oponenti atzina evolūcijas teorijas piemērotību tikai dabaszinātnēs. Evolūcijas teoriju naivi esot izmantot kultūras studijās.

Tomēr, piemēram, ASV lielākā autoritāte antropoloģijā un Latvijas lomas atklājējs kulturoloģijas izveidē Leslijs Vaits (1900-1975) neatsacījās no evolucionisma nostādnēm. Viņš rakstīja, ka kultūrai evolūcija piemīt tāpat kā bioloģiskajiem organismiem, kad viena forma izaug no otras formas. Neviena kultūras stadija nerodas pati no sevis, bet gan attīstās, balstoties uz iepriekšējo stadiju.

Rietumu zinātnātniskajās interesēs par kultūras teoriju  XX gadsimtā saglabājās evolucionisma metodoloģiskais virziens. Taču samērā strauji radās arī citi metodoloģiskie virzieni. Piemēram, funkcionālisms, psihoanalīze, fenomenoloģija, socioloģija, strukturālisms, poststrukturālisms, semiotika. Tas notika tāpēc, ka XX gadsimtā cilvēku dzīve kļuva ievērojami komplicētāka nekā iepriekšējos laikmetos. Ne tikai zinātne, bet viss sociums kultūrā sāka meklēt tādu kā glābiņu savu ikdienas problēmu izskaidrojumā un reizē arī sāka meklēt tādu kā astroloģisko prognozi cilvēces liktenim. Triviāli izsakoties, XX gadsimtā cilvēki tiecās izstrādāt universālas zāles pret visām slimībām. Tādas zāles kļuva kultūra, sniedzot atbildi uz jebkuru dzīves jautājumu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...