Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kultūras teorija ir XX gadsimta inovācija. Ņemot vērā daudzus gadu tūkstošus ilgo cilvēces vēsturi, tas skan neticami. Saskaņā ar visjaunākajiem pētījumiem Homo sapiens dzīvo un tātad Homo sapiens kultūra praktiski pastāv apmēram 200 000 gadu, bet savas dzīves „otro dabu” (kultūru) cilvēki sāka teorētiski apgūt tikai nesen. Tas ir neticami. Tas rosina visdažādākā rūguma pārdomas.

Katrā ziņā pret šo faktu var izturēties kā zināmu paradoksu Homo sapiens intelektuālajā evolūcijā. Cilvēki jau sen nav vēlējušies dzīvot bez teorētiskajām zināšanām matemātikā, fizikā, ķīmijā, bioloģijā. Taču netraucēti varēja dzīvot bez teorētiskajām zināšanām par kultūru. Un, protams, var dzīvot joprojām, neizjūtot kultūras teorijas vajadzību. Ja, teiksim, Latvijas iedzīvotājiem pajautātu, vai viņi nožēlo, ka skolā nav apguvuši kultūras teoriju, tad ļoti daudzi, liekas, nemaz īsti nesaprastu, par ko konkrēti ir runa un kāpēc viņiem kaut ko vajadzētu nožēlot. Tā, piemēram, pēc katras etīdes publicēšanas komentāros atspoguļojās ne tikai izlutināts kognitīvais haoss priekšstatos par kultūru, bet arī karsta vēlēšanās kognitīvo haosu palutināt vēl ilgāk.

Latvijas teritorijā cilvēki ienāca uz pastāvīgu dzīvi apmēram pirms 11 000 gadiem. Viņi agrāk to nevarēja izdarīt, jo zemi klāja ledājs. Saprotams, arī mūsu teritorijā cilvēki gadu tūkstošiem iztika bez kultūras teorijas. Par kultūras teoriju neinteresējās ne vācbalti, ne „arāji”. Bez kultūras teorijas iztika Auseklis, Pumpurs, Valdemārs, brāļi Kaudzītes. Lielā mērā iztika arī Rainis, Aspazija, Poruks, Blaumanis, Andrejs Upīts.

Taču tā ir izveidojies, ka Latvija ir cieši saistīta ar kultūras teorijas attīstības svarīgākajiem notikumiem. Latvija ir cieši saistīta ar vitālākajām un perspektīvākajām intelektuālajām strāvām XX gadsimtā.

Zināms paradokss ir sastopams ne tikai Homo sapiens intelektuālajā evolūcijā. Zināms paradokss ir sastopams arī latviešu intelektuālajā evolūcijā. Paradoksāli ir tas, ka Latvijas saistība ar XX vitālajām un perspektīvajām intelektuālajām strāvām notika bez tādu vietējo akadēmisko struktūru līdzdalības kā Zinātņu akadēmija, Latvijas universitāte. Pie tam nebija ne šo struktūru līdzdalība, ne elementāra profesionālā interese. Bija tikai augstprātīga vīpsnāšana un atklāts naids pret tiem vietējiem zinātniekiem, kuri privātās iniciatīvas vadīti tiecās iekļauties svarīgajos notikumos. Faktiski mūsu sabiedrība nemaz nav lietas kursā, ar ko tā zinātnes vēsturē var lepoties visas planētas mērogā (par to plašāk būs runa turpmākajās etīdēs).

XX gadsimtā par kultūras būtību ļoti aktīvi interesējās tādi latviešu domātāji kā Zenta Mauriņa un Konstantīns Raudive. Taču viņu intereses iederas kultūras filosofijā. Viņi savās esejās uz kultūru lūkojās tipiski filosofiskā manierē, vairāk vai mazāk nesistematizētā un emocionālā veidā formulējot savas refleksijas. Viņu tekstos kultūras vērtējumu ietekmēja Rietumeiropas kultūras filosofija, kura kļuva populāra XIX gadsimta beigās.

Kultūru kā patstāvīgu sabiedriskās dzīves parādību pirmo reizi interpretēja Apgaismības laikmetā XVIII gadsimtā. Eiropā lietotajās valodās līdz XVIII gadsimtam kultūras jēdziens pārsvarā tika lietots ar priedēkli „agri” zemkopības (agriculture) sakarā.

Apgaismības laikmeta filosofiem visvairāk interesēja dabas un kultūras sakarības. Viņu ieskatā kultūra kāpina cilvēku atrautību no dabas, kā arī cilvēku morālo samaitātību. Tautas ar augstu kultūras līmeni zaudē dabiskumu un kļūst nedabiskākas nekā pirmatnējās barbaru ciltis. Par to rakstīja franču filosofs Ž.Ž.Ruso. Vācu filosofi J.G.Herders un V.Humbolts akcentēja ideju, ka kultūra ir cilvēku uzkundzēšanās dabai, ko ļaudis realizē ar amatniecības un zinātnes palīdzību. 

XVIII gadsimta filosofijā vērtīgs bija uzskats, ka kultūras izaugsmi veicina cilvēciskais prāts un Apgaismības ideoloģija. Tāpēc no Apgaismības ideoloģiskajām tēzēm populārs bija aicinājums izglītot tautas masas. J.G.Herders 1764.-1769.gadā dzīvoja Rīgā. Viņš bija Domskolas skolotājs un mācītājs. J.G.Herdera un citu Apgaismības laikmeta filosofu sociālā pozīcija vācbaltus iedrošināja pievērsties latviešu zemnieku izglītošanai – skolu dibināšanai, laicīgā satura grāmatu izdošanai latviešu valodā. Tā laika inteliģences aprindās modē bija rūpēties par „tautu”.

XIX gadsimtā kultūras teorētiskajā izziņā pirmā konceptuālā pamatsistēma (paradigma) radās, balstoties uz evolūcijas jēdzienu un koncentrējoties evolucionisma zinātniskajā virzienā. Tādējādi primārā bija evolūcija, bet nevis kultūra. Uz kultūru lūkojās no evolūcijas viedokļa.

Evolūciju atzina jau antīkajā filosofijā, ticot dzīvās un nedzīvās dabas pārvērtībām. XIX gadsimtā evolūcijas jēdzienu sāka attiecināt arī uz sociālajām parādībām un tajā skaitā kultūru. Sāka nostiprināties viedoklis, ka cilvēku sabiedrībā atbalsojās evolūcijas principi un sabiedrības evolūcijas analīzei ir plašas zinātniskās perspektīvas.

No Eiropas zemēm par evolūcijas problemātiku vienmēr aktīvi interesējās angļu zinātnieki. Pasaulē plaši pazīstama ir angļu dabaszinātnieka Čarlza Darvina mācība (darvinisms) par sugu izcelšanos dabiskās izlases veidā. Darvinisma pamatā ir evolūcijas teorija. Kultūras izpētē evolucionisma virziena pamatlicēji arī ir angļi - filosofs Herberts Spensers un etnogrāfs Eduards Bernets Tailors.

Lielu atzinību ieguva E.B.Tailora (1832-1917) zinātniskā darbība. Viņa fundamentālā grāmata „Pirmatnējā kultūra” (1871) arī mūsdienās ir sastopama ikviena kulturologa bibliotēkā.

Par šo grāmatu bija informēts Rainis. Dienasgrāmatas ieraksti un citi materiāli (piem., uzmetumi lugām) liecina, ka E.B. Tailora grāmatas saturs (pirmatnējo kultūru analīze) viņā asociējās ar latviešu tautas likteni un nepieciešamību aktīvi rūpēties par latviešu kultūras līmeņa kāpumu.

Rainis priekšplānā izvirzīja izglītības jautājumu. Viņš ļoti labi saprata, ka kultūras attīstībā īpaša vieta ir izglītības stāvoklim visdažādākajos sabiedrības slāņos. Izglītības līmenis un izglītības sistēma atsaucās uz garīgās dzīves visām sfērām. No tā ir atkarīga tautas masu spēja izmantot profesionālās garīgās jaunrades (mākslas, literatūras, zinātnes, filosofijas) rezultātus. Izglītībai ir svarīga nozīme zinātnisko un māksliniecisko vērtību ceļā uz masu apziņu. Pārņemot savā rediģēšanā laikrakstu "Dienas Lapa", Rainis lasītājiem sola turpmāk censties "visiem spēkiem izplatīt gara gaismu, kura ir katras tautas augstākais mērķis, viņas lielākais spēks un viņas varenākais cīņas ierocis". Kultūras kategorija Rainim kļuva par noteiktu kritēriju, ar kuru var novērtēt dažādas parādības un pirmām kārtām atšķirt "nekulturālas tautas" no "kultūras ļaudīm" un "kultūras dotu dzīves izdaiļojumu un pavieglojumu".

E.B.Tailors visdedzīgāk vēlējās atklāt kultūras attīstības likumsakarības, kuras viņaprāt nodrošina kultūras evolūciju kā objektīvu procesu. Tātad – teorētiski vispārināmu fenomenu. Angļu zinātnieka ieskatā kultūras evolūcija ir vēsturiski dabisku notikumu virkne. Analizējot etnogrāfisko materiālu, viņš centās rekonstruēt cilvēces kultūras attīstības galvenos etapus. Tādi viņa shēmā bija trīs: (1) mežonības etaps, (2) barbarisma etaps un (3) civilizācijas etaps.

E.B.Tailors uzskatīja, ka eksistē vairākas viena no otras neatkarīgas evolūcijas līnijas. Atsevišķu līniju veido materiālā kultūra un garīgā kultūra, kā arī reliģija. Viņš bija pārliecināts, ka materiālā kultūra rodas no garīgās kultūras.

No kultūras teorijas viedokļa svarīga ir grāmatas „Pirmatnējā kultūra” otrā nodaļa. Tajā autors izklāsta savu viedokli par evolūcijas teorijas perspektīvām kultūras izpētē. Viņš raksta, ka cilvēces vēsture ir daļa no dabas vēstures. Cilvēki ir viens otram līdzīgi. Līdzīgi ir viņu dzīves apstākļi. Cilvēce ir vienots veselums, un vienotu veselumu veido arī cilvēces kultūra tās attīstības noteiktos etapos. Katrs etaps ir zināms posms kultūras pakāpeniskajās izmaiņās. Visas tautas un visas kultūras ir ievītas kopējā evolūcijas joslā. Kultūras evolūcijas pamatīpašība ir pakāpeniskums, bet nevis lēcienveidīgums.

Angļu slavenais etnogrāfs saprata, ka kultūras evolūcija nav imanents process, bet gan realizējās organiskā vienotībā ar vispārējo vēsturisko gaitu un patiesībā ir vispārējās vēsturiskās mijiedarbības rezultāts. Katras kultūras evolūcija nenotiek izolēti un atrauti no pārējām kultūrām, bet gan mijietekmē ar citām kultūrām.

Evolucionisma virziens kultūras teorētiskajā pētniecībā saglabājās arī XX gadsimtā, kaut gan parādījās zināma opozīcija tādai pieejai. Oponenti atzina evolūcijas teorijas piemērotību tikai dabaszinātnēs. Evolūcijas teoriju naivi esot izmantot kultūras studijās.

Tomēr, piemēram, ASV lielākā autoritāte antropoloģijā un Latvijas lomas atklājējs kulturoloģijas izveidē Leslijs Vaits (1900-1975) neatsacījās no evolucionisma nostādnēm. Viņš rakstīja, ka kultūrai evolūcija piemīt tāpat kā bioloģiskajiem organismiem, kad viena forma izaug no otras formas. Neviena kultūras stadija nerodas pati no sevis, bet gan attīstās, balstoties uz iepriekšējo stadiju.

Rietumu zinātnātniskajās interesēs par kultūras teoriju  XX gadsimtā saglabājās evolucionisma metodoloģiskais virziens. Taču samērā strauji radās arī citi metodoloģiskie virzieni. Piemēram, funkcionālisms, psihoanalīze, fenomenoloģija, socioloģija, strukturālisms, poststrukturālisms, semiotika. Tas notika tāpēc, ka XX gadsimtā cilvēku dzīve kļuva ievērojami komplicētāka nekā iepriekšējos laikmetos. Ne tikai zinātne, bet viss sociums kultūrā sāka meklēt tādu kā glābiņu savu ikdienas problēmu izskaidrojumā un reizē arī sāka meklēt tādu kā astroloģisko prognozi cilvēces liktenim. Triviāli izsakoties, XX gadsimtā cilvēki tiecās izstrādāt universālas zāles pret visām slimībām. Tādas zāles kļuva kultūra, sniedzot atbildi uz jebkuru dzīves jautājumu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

FotoMūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību, tādējādi uzsverot, ka tomēr notiek labas lietas, un ka mūsu valstī ir izcili mediķi.
Lasīt visu...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

Mani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani...

Foto

Transformeri jeb Putas vai krējums?

Kā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē...

Foto

Kremļa ierocis

Lai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku....

Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....