Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iepriekšējā etīdē bija runa par kultūras teorijas pirmajiem soļiem. Tie galvenokārt sakņojās XIX gs. nogalē un XX gs. sākumā populārajā evolucionismā. Tolaik viens no lielākajiem teorētiskajiem sasniegumiem bija atziņa, ka kultūrā tāpat kā dabā ir sastopama evolūcija. Evolucionisma korifeji bija Anglijas zinātnieki.

Pēc tam kultūras teorijas attīstība pārsvarā ir satuvināta ar strukturālismu un semiotiku. Ja evolucionisma korifeji galvenokārt bija Anglijas zinātnieki, tad strukturālisma un semiotikas korifeji galvenokārt ir Krievijas zinātnieki. XX gadsimtā Krievija (PSRS) kļuva par humanitāro zinātņu ideju ģenerēšanas placdarmu. Turklāt jaunu ideju ģenerēšana humanitārajās zinātnēs ļoti būtiski ir vienota ar Latvijas vārdu un patiesībā ir viens no mūsu zemes lepnumiem zinātnes vēsturē. Vienīgi žēl, ka šo lepnumu latviešu humanitārai inteliģencei vēl ir jāiemācās nacionāli cienīgi novērtēt. Tas ir latviešu humanitārās inteliģences nākotnes mājas uzdevums.

Pagaidām latviešu humanitārās inteliģences vecākās paaudzes kāda daļa visu pareizi saprot un atzīst Latvijas lomu strukturālisma un semiotikas virzībā. Tikai diemžēl tas notiek klusībā katram pie sevis. Atklāti un godīgi par to pie mums nedrīkst izsacīties, ja nevēlas nokļūt mūsu humanitārās inteliģences neformālās korporācijas pelēko baronu (tipisku masu cilvēku) šovinistiskajā nežēlastībā. Tāpat kā padomju laikā arī tagad šajā neformālajā korporācijā valda akli aprobežots naids pret to visu, kas ir saistīts ar strukturālismu, semiotiku un to korifejiem - ebreju un krievu izcelsmes zinātniekiem.

Strukturālisms kā konceptuāla pamatsistēma radās XX gs. sākumā. Strukturālisms popularitātes virsotni sasniedza 60.gados.

Strukturālisma idejas pirmo reizi formulētas valodniecībā – lingvistiskajā strukturālismā. Par lingvistiskā strukturālisma pamatlicēju uzskata Šveices zinātnieku Ferdinandu de Sosīru. Lingvistiskā strukturālisma pilnveidošanā ļoti lielu ieguldījumu deva Krievijas zinātnieki. Īpaši Romans Jākobsons, kura tēvs studēja Rīgas politehnikumā un māte bija dzimusi Rīgā.

Literatūrzinātnē struktūras jēdzienu viens no pirmajiem lietoja Rēzeknē dzimušais Jurijs Tiņanovs. Viņš kopā ar Viktoru Šklovski (tā vecvecāki nāk no Cēsīm) un Borisu Eihenbaumu bija tā saucamās formālās skolas spilgtākie pārstāvji Krievijā XX gs. 10.-20. gados. Formālās skolas teorētiskās nostādnes pielietoja valodniecībā, literatūrzinātnē, folkloristikā, mākslas zinātnē, psiholoģijā. Formālai skolai ir milzīga nozīme strukturālisma ģenēzē. Un tūlīt nākas paskaidrot, ka formālās skolas mantojums ir viens no pamatavotiem mūsdienu kulturoloģijai. Tātad kulturoloģijas pamatlicēji ir ar Latviju vienoti cilvēki. Bet tas nebūt nav viss mūsu lepnumu plejādē.

Pēc II Pasaules kara Rietumu universitātēs humanitāro programmu studentu galvenā teorētiskā lasāmviela bija Jākobsona, Tiņanova, Šklovska, Eihenbauma angļu valodā tulkotās grāmatas. Tā tas bija vēl aizvadītā gadsimta beigās. 90.gados, kad pirmo reizi bija iespējams savām acīm apskatīt Rietumu universitāšu bibliotēku plauktus, tajos dominēja „mūsējie”, bet dažās bibliotēkās bija tikai „mūsējie”. Tas, protams, izraisīja dziļu saviļņojumu.

Pēc II Pasaules kara strukturālisma priekšrocības kultūras pētniecībā plaši izmantoja padomju zinātnieki. Starptautiski pazīstams kļuva Tartu universitātes profesors Jurijs Lotmans. Viņu vairāki Latvijas zinātnieki uzskata par savu mentoru. Lotmans jau 1961.gadā publicēja rakstu par strukturālisma priekšrocībām mākslas darbu izpētē. Savukārt 70. gados Lotmans publicēja virkni teorētisko apceru, kurās no strukturālisma viedokļa uzlūkoja visu kultūru. Viņa pēdējām grāmatām (zinātnieks mira 1993.g.) vispār ir tipiski kulturoloģiska ievirze.

Semiotika ir patstāvīga zinātne. Tās pirmās idejas formulētas XIX gs. beigās. Viens no semiotikas pamatlicējiem ir amerikānis Čarlzs Sanders Pīrss. Rietumos semiotika strauji uzplauka XX gs. 50.gados, sevī mērķtiecīgi koncentrējot strukturālās lingvistikas, kibernētikas un informācijas teorijas sasniegumus. Semiotika ir kardināli ietekmējusi daudzas zinātnes. Tajā skaitā arī kulturoloģiju.

Semiotika ir izteikti abstrakta zinātne. Tā ir zinātne par zīmēm un zīmju sistēmām. Semiotikas priekšmets ir tāda darbība, uzvedība un komunikācija, kurā figurē zīmes. Praktiski tas nozīmē, ka semiotika var analizēt kultūras visus segmentus. Semiotikā par zīmēm dēvē jebkuras informācijas vienības. Saprotams, ka zīmes ir svarīgs kultūras līdzeklis. Ar zīmju palīdzību fiksē un vērtē jebkuru informāciju. Bez zīmēm nav iespējama informācijas apmaiņa, informācijas uzkrāšana un glabāšana. Pētot kultūru, uzmanības lokā ir izmantotās zīmju sistēmas gan verbālajā, gan neverbālajā formā.

Ja Rietumos semiotika triumfēja galvenokārt kibernētikas kontekstā, tad Padomju Savienībā semiotika triumfēja galvenokārt humanitāro zinātņu kontekstā. Semiotikas pielietošanā lielus panākumus guva jau minētais Jurijs Lotmans kopā ar Maskavas kolēģiem. Viņi izveidoja tā dēvēto Tartu-Maskavas skolu. Tās darbībā dominēja semiotiskā pieeja. Strukturālisms figurēja kā idejiskais avots un zināms tramplīns pārejai uz semiotisko pieeju.

Tartu-Maskavas skolai joprojām ir vitāla ietekme zinātnē. Zinātnisko aktualitāti nav zaudējuši Tartu universitātes publicētie rakstu krājumi „Darbi par zīmju sistēmām” (1964-1992). Ļoti interesantajos tekstos dažādas kultūras valodas (tās tiek sauktas par „sekundārām modelējošām sistēmām”) salīdzinātas plašā kultūras kontekstā. 1990.gadā Rīgā latviešu valodā iznāca Tartu-Maskavas skolas ievērojamā pārstāvja Vjačeslava Ivanova grāmata „Pāris un nepāris. Smadzeņu asimetrija un zīmju sistēmu dinamika”. Pēcpadomju gados akadēmiķis V.Ivanovs ir devis grandiozu ieguldījumu kulturoloģijas studiju programmu izveidē ASV un Krievijas universitātēs.

Taču Latvijas spožākais lepnums ir „Tiņanova lasījumi”. Tā saucas zinātniskā konference, kas no 1982.gada reizi divos gados trīs vasaras dienas notiek Rēzeknē. Padomju laikā konferencēs piedalījās PSRS izcilākie humanitāro zinātņu speciālisti, bet Rīgā iznāca visā pasaulē labi pazīstamie „Tiņanova lasījumu krājumi”. Pēcpadomju laikā konferencēs piedalās zinātnieki no ASV, Izraēlas, Rietumeiropas valstīm, Krievijas, Igaunijas. Konferences galvenais mērķis ir papildināt formālās skolas, strukturālisma un semiotikas devumu kultūras izpētē. „Tiņanova lasījumus” var uzskatīt par kulturoloģisko ideju ļoti svarīgu avotu. Konferencē savā laikā piedalījās J.Lotmans, V.Ivanovs, B.Dubins, M.Jampoļskis. Viņu devumam kulturoloģijā komentāri nav vajadzīgi.

Bez pārspīlējuma var apgalvot, ka no 1982.gada Latvija (Rēzekne) ir kļuvusi pasaules humanitāro zinātnieku sapņu zeme. „Tiņanova lasījumos” sapņo piedalīties katrs sevi cienošs filologs, mākslas zinātnieks, kultūras sociologs, kultūras antropologs, kulturologs. „Tiņanova lasījumu krājumi” tūlīt kļūst par bibliogrāfisku retumu. Kāda krājuma laimīgais īpašnieks kolēģiem grāmatu izrāda kā nenovērtējamu dārgumu. Padomju laikā nevarēja būt runa par Rietumu zinātnieku piedalīšanos. Pēcpadomju laikā robežas ir atvērtas. Taču viss ir atkarīgs no konferences budžeta, bet galvenais – ieguldījuma zinātnē. Pasaules zinātnieki saņem individuālo uzaicinājumu piedalīties konferencē un tajā nolasīt referātu.

Vislabākajā situācijā vienmēr ir atradušies Latvijas zinātnieki. Konference tradicionāli notiek Rēzeknes Kultūras nama lielajā zālē. Ieeja ir bez maksas, un vietas pietiek visiem interesentiem. Tomēr konferences dalībnieki vienmēr trīs dienas strādā dziļā vientulībā. Latvijas zinātnieki nekad nav izmantojuši unikālo iespēju paklausīties un redzēt vaigā pasaules humanitāro zinātņu „einšteinus”. Mūsu humanitāro zinātņu kadri ne tikai paši ir nevērīgi izturējušies pret ievērojamo zinātnisko pasākumu, bet arī nicīgi norājuši tos dažus latviešu kolēģus, kuri cieši saistīti ar „Tiņanova lasījumiem”. No 1982.gada aizvadītos gadu desmitus praktiski tas attiecas tikai uz vienu latvieti, kurš konferencē ir nolasījis vairākus referātus, padomju laikā panāca „Tiņanova lasījumu krājuma” izdošanu Rīgā Zinātņu akadēmijas izdevniecībā, bet pēcpadomju laikā palīdzēja noorganizēt daudzas konferences, ieskaitot finansējuma sagādāšanu pasākumam. Par to viņš regulāri aiz muguras ir dzirdējis latviešu naidīgos šņācienus „Ko tas P[..] pinas ar tiem žīdiem un krieviem!”. Latviešu humanitārās inteliģences patoloģiskais provinciālisms ir piedodams. Taču nekādi nav piedodama šovinisma klātbūtne zinātnē. Šovinisms (galējais nacionālisms) ne tikai mazina, teiksim, letonikas zinātnisko vērienu, bet arī nepatīkami traucē Latvijai ieņemt to vietu, ko tā ir pelnījusi ieņemt pasaules zinātnes vēsturē.

XX gs. nogalē kultūras izpētē iestājās „zelta laikmets”. Pats svarīgākais ir tas, ka beidzot vienotā kompleksā apvienojās kultūras izziņas galvenie pamatvirzieni – filosofiskais, teorētiskais un vēsturiskais. Pateicoties tam, beidzot nostiprinājās jauna zinātne – kulturoloģija. Par tās nepieciešamību atsevišķi tālredzīgi domātāji izsacījās jau XX gs. sākumā. Uz Latviju tas attiecas vistiešākajā veidā. Tam būs veltīta nākamā etīde.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Juku laiki Rīgas domē

FotoJāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā un radio. To nevar teikt par Rīgas domes politiķiem, kuri ir nokļuvuši sev neierastā situācijā – tiem jau atkal nākas lemt par nākamo Rīgas mēru.
Lasīt visu...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...