Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iepriekšējā etīdē bija runa par kultūras teorijas pirmajiem soļiem. Tie galvenokārt sakņojās XIX gs. nogalē un XX gs. sākumā populārajā evolucionismā. Tolaik viens no lielākajiem teorētiskajiem sasniegumiem bija atziņa, ka kultūrā tāpat kā dabā ir sastopama evolūcija. Evolucionisma korifeji bija Anglijas zinātnieki.

Pēc tam kultūras teorijas attīstība pārsvarā ir satuvināta ar strukturālismu un semiotiku. Ja evolucionisma korifeji galvenokārt bija Anglijas zinātnieki, tad strukturālisma un semiotikas korifeji galvenokārt ir Krievijas zinātnieki. XX gadsimtā Krievija (PSRS) kļuva par humanitāro zinātņu ideju ģenerēšanas placdarmu. Turklāt jaunu ideju ģenerēšana humanitārajās zinātnēs ļoti būtiski ir vienota ar Latvijas vārdu un patiesībā ir viens no mūsu zemes lepnumiem zinātnes vēsturē. Vienīgi žēl, ka šo lepnumu latviešu humanitārai inteliģencei vēl ir jāiemācās nacionāli cienīgi novērtēt. Tas ir latviešu humanitārās inteliģences nākotnes mājas uzdevums.

Pagaidām latviešu humanitārās inteliģences vecākās paaudzes kāda daļa visu pareizi saprot un atzīst Latvijas lomu strukturālisma un semiotikas virzībā. Tikai diemžēl tas notiek klusībā katram pie sevis. Atklāti un godīgi par to pie mums nedrīkst izsacīties, ja nevēlas nokļūt mūsu humanitārās inteliģences neformālās korporācijas pelēko baronu (tipisku masu cilvēku) šovinistiskajā nežēlastībā. Tāpat kā padomju laikā arī tagad šajā neformālajā korporācijā valda akli aprobežots naids pret to visu, kas ir saistīts ar strukturālismu, semiotiku un to korifejiem - ebreju un krievu izcelsmes zinātniekiem.

Strukturālisms kā konceptuāla pamatsistēma radās XX gs. sākumā. Strukturālisms popularitātes virsotni sasniedza 60.gados.

Strukturālisma idejas pirmo reizi formulētas valodniecībā – lingvistiskajā strukturālismā. Par lingvistiskā strukturālisma pamatlicēju uzskata Šveices zinātnieku Ferdinandu de Sosīru. Lingvistiskā strukturālisma pilnveidošanā ļoti lielu ieguldījumu deva Krievijas zinātnieki. Īpaši Romans Jākobsons, kura tēvs studēja Rīgas politehnikumā un māte bija dzimusi Rīgā.

Literatūrzinātnē struktūras jēdzienu viens no pirmajiem lietoja Rēzeknē dzimušais Jurijs Tiņanovs. Viņš kopā ar Viktoru Šklovski (tā vecvecāki nāk no Cēsīm) un Borisu Eihenbaumu bija tā saucamās formālās skolas spilgtākie pārstāvji Krievijā XX gs. 10.-20. gados. Formālās skolas teorētiskās nostādnes pielietoja valodniecībā, literatūrzinātnē, folkloristikā, mākslas zinātnē, psiholoģijā. Formālai skolai ir milzīga nozīme strukturālisma ģenēzē. Un tūlīt nākas paskaidrot, ka formālās skolas mantojums ir viens no pamatavotiem mūsdienu kulturoloģijai. Tātad kulturoloģijas pamatlicēji ir ar Latviju vienoti cilvēki. Bet tas nebūt nav viss mūsu lepnumu plejādē.

Pēc II Pasaules kara Rietumu universitātēs humanitāro programmu studentu galvenā teorētiskā lasāmviela bija Jākobsona, Tiņanova, Šklovska, Eihenbauma angļu valodā tulkotās grāmatas. Tā tas bija vēl aizvadītā gadsimta beigās. 90.gados, kad pirmo reizi bija iespējams savām acīm apskatīt Rietumu universitāšu bibliotēku plauktus, tajos dominēja „mūsējie”, bet dažās bibliotēkās bija tikai „mūsējie”. Tas, protams, izraisīja dziļu saviļņojumu.

Pēc II Pasaules kara strukturālisma priekšrocības kultūras pētniecībā plaši izmantoja padomju zinātnieki. Starptautiski pazīstams kļuva Tartu universitātes profesors Jurijs Lotmans. Viņu vairāki Latvijas zinātnieki uzskata par savu mentoru. Lotmans jau 1961.gadā publicēja rakstu par strukturālisma priekšrocībām mākslas darbu izpētē. Savukārt 70. gados Lotmans publicēja virkni teorētisko apceru, kurās no strukturālisma viedokļa uzlūkoja visu kultūru. Viņa pēdējām grāmatām (zinātnieks mira 1993.g.) vispār ir tipiski kulturoloģiska ievirze.

Semiotika ir patstāvīga zinātne. Tās pirmās idejas formulētas XIX gs. beigās. Viens no semiotikas pamatlicējiem ir amerikānis Čarlzs Sanders Pīrss. Rietumos semiotika strauji uzplauka XX gs. 50.gados, sevī mērķtiecīgi koncentrējot strukturālās lingvistikas, kibernētikas un informācijas teorijas sasniegumus. Semiotika ir kardināli ietekmējusi daudzas zinātnes. Tajā skaitā arī kulturoloģiju.

Semiotika ir izteikti abstrakta zinātne. Tā ir zinātne par zīmēm un zīmju sistēmām. Semiotikas priekšmets ir tāda darbība, uzvedība un komunikācija, kurā figurē zīmes. Praktiski tas nozīmē, ka semiotika var analizēt kultūras visus segmentus. Semiotikā par zīmēm dēvē jebkuras informācijas vienības. Saprotams, ka zīmes ir svarīgs kultūras līdzeklis. Ar zīmju palīdzību fiksē un vērtē jebkuru informāciju. Bez zīmēm nav iespējama informācijas apmaiņa, informācijas uzkrāšana un glabāšana. Pētot kultūru, uzmanības lokā ir izmantotās zīmju sistēmas gan verbālajā, gan neverbālajā formā.

Ja Rietumos semiotika triumfēja galvenokārt kibernētikas kontekstā, tad Padomju Savienībā semiotika triumfēja galvenokārt humanitāro zinātņu kontekstā. Semiotikas pielietošanā lielus panākumus guva jau minētais Jurijs Lotmans kopā ar Maskavas kolēģiem. Viņi izveidoja tā dēvēto Tartu-Maskavas skolu. Tās darbībā dominēja semiotiskā pieeja. Strukturālisms figurēja kā idejiskais avots un zināms tramplīns pārejai uz semiotisko pieeju.

Tartu-Maskavas skolai joprojām ir vitāla ietekme zinātnē. Zinātnisko aktualitāti nav zaudējuši Tartu universitātes publicētie rakstu krājumi „Darbi par zīmju sistēmām” (1964-1992). Ļoti interesantajos tekstos dažādas kultūras valodas (tās tiek sauktas par „sekundārām modelējošām sistēmām”) salīdzinātas plašā kultūras kontekstā. 1990.gadā Rīgā latviešu valodā iznāca Tartu-Maskavas skolas ievērojamā pārstāvja Vjačeslava Ivanova grāmata „Pāris un nepāris. Smadzeņu asimetrija un zīmju sistēmu dinamika”. Pēcpadomju gados akadēmiķis V.Ivanovs ir devis grandiozu ieguldījumu kulturoloģijas studiju programmu izveidē ASV un Krievijas universitātēs.

Taču Latvijas spožākais lepnums ir „Tiņanova lasījumi”. Tā saucas zinātniskā konference, kas no 1982.gada reizi divos gados trīs vasaras dienas notiek Rēzeknē. Padomju laikā konferencēs piedalījās PSRS izcilākie humanitāro zinātņu speciālisti, bet Rīgā iznāca visā pasaulē labi pazīstamie „Tiņanova lasījumu krājumi”. Pēcpadomju laikā konferencēs piedalās zinātnieki no ASV, Izraēlas, Rietumeiropas valstīm, Krievijas, Igaunijas. Konferences galvenais mērķis ir papildināt formālās skolas, strukturālisma un semiotikas devumu kultūras izpētē. „Tiņanova lasījumus” var uzskatīt par kulturoloģisko ideju ļoti svarīgu avotu. Konferencē savā laikā piedalījās J.Lotmans, V.Ivanovs, B.Dubins, M.Jampoļskis. Viņu devumam kulturoloģijā komentāri nav vajadzīgi.

Bez pārspīlējuma var apgalvot, ka no 1982.gada Latvija (Rēzekne) ir kļuvusi pasaules humanitāro zinātnieku sapņu zeme. „Tiņanova lasījumos” sapņo piedalīties katrs sevi cienošs filologs, mākslas zinātnieks, kultūras sociologs, kultūras antropologs, kulturologs. „Tiņanova lasījumu krājumi” tūlīt kļūst par bibliogrāfisku retumu. Kāda krājuma laimīgais īpašnieks kolēģiem grāmatu izrāda kā nenovērtējamu dārgumu. Padomju laikā nevarēja būt runa par Rietumu zinātnieku piedalīšanos. Pēcpadomju laikā robežas ir atvērtas. Taču viss ir atkarīgs no konferences budžeta, bet galvenais – ieguldījuma zinātnē. Pasaules zinātnieki saņem individuālo uzaicinājumu piedalīties konferencē un tajā nolasīt referātu.

Vislabākajā situācijā vienmēr ir atradušies Latvijas zinātnieki. Konference tradicionāli notiek Rēzeknes Kultūras nama lielajā zālē. Ieeja ir bez maksas, un vietas pietiek visiem interesentiem. Tomēr konferences dalībnieki vienmēr trīs dienas strādā dziļā vientulībā. Latvijas zinātnieki nekad nav izmantojuši unikālo iespēju paklausīties un redzēt vaigā pasaules humanitāro zinātņu „einšteinus”. Mūsu humanitāro zinātņu kadri ne tikai paši ir nevērīgi izturējušies pret ievērojamo zinātnisko pasākumu, bet arī nicīgi norājuši tos dažus latviešu kolēģus, kuri cieši saistīti ar „Tiņanova lasījumiem”. No 1982.gada aizvadītos gadu desmitus praktiski tas attiecas tikai uz vienu latvieti, kurš konferencē ir nolasījis vairākus referātus, padomju laikā panāca „Tiņanova lasījumu krājuma” izdošanu Rīgā Zinātņu akadēmijas izdevniecībā, bet pēcpadomju laikā palīdzēja noorganizēt daudzas konferences, ieskaitot finansējuma sagādāšanu pasākumam. Par to viņš regulāri aiz muguras ir dzirdējis latviešu naidīgos šņācienus „Ko tas P[..] pinas ar tiem žīdiem un krieviem!”. Latviešu humanitārās inteliģences patoloģiskais provinciālisms ir piedodams. Taču nekādi nav piedodama šovinisma klātbūtne zinātnē. Šovinisms (galējais nacionālisms) ne tikai mazina, teiksim, letonikas zinātnisko vērienu, bet arī nepatīkami traucē Latvijai ieņemt to vietu, ko tā ir pelnījusi ieņemt pasaules zinātnes vēsturē.

XX gs. nogalē kultūras izpētē iestājās „zelta laikmets”. Pats svarīgākais ir tas, ka beidzot vienotā kompleksā apvienojās kultūras izziņas galvenie pamatvirzieni – filosofiskais, teorētiskais un vēsturiskais. Pateicoties tam, beidzot nostiprinājās jauna zinātne – kulturoloģija. Par tās nepieciešamību atsevišķi tālredzīgi domātāji izsacījās jau XX gs. sākumā. Uz Latviju tas attiecas vistiešākajā veidā. Tam būs veltīta nākamā etīde.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Prātojums par raibiem laikiem

FotoPrātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības un caurspīdības krastiem. Ikkatrs viens jau esam aizpildījuši savā bankā anketu un svēti nozvērējušies, ka neesam kamieļi, ka cienījamās institūcijas kontos zagtu naudu neliksim un teroristiem nepārskaitīsim, un pārraugošās instances modri to visu pārrauga.
Lasīt visu...

21

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

FotoJau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.
Lasīt visu...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...

21

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

FotoTas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.
Lasīt visu...

6

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

FotoJau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...

Foto

Kā tālāk?

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs,...

Foto

Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

No 6.marta drīkst iesniegt partiju sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šķiet, ka šogad šīm vēlēšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā agrāk....

Foto

Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus",...

Foto

Visu vāciešu sterilizācija. Kaufmana plāns

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei....

Foto

Vējonis uz atvadām vēlreiz mēģinās Latvijai uzdāvināt dzeguzes olu

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri...

Foto

Pagrimuma realitāte jeb morālā poliūrija

Atkal medicīnas termins! Jā, pareizi! “Poliūrija” ir medicīnas termins. Bez tā nevarēsim iztikt. Tagad sociālajā publicistikā ir stabila situācija un stabila...

Foto

Prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt

Šodien, pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu,...

Foto

Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”

Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen...

Foto

Eiropas atdzimšanai

Eiropas pilsoņi, ļaujiet man vērsties pie jums ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas,...

Foto

Mežonības klasifikācija, tautas mīmika un cilvēka kanons

Tagad lieliski iederas birokrātijas smalkajās aprindās iemīļotie vārdi “izaicinājums” un “risks”. Tos godam pelnījusi latviešu jaunā paaudze – tautai...

Foto

Kā trockisti radīja Eiropas LGBT kustību (Francijas piemērs), un kādi ir tās patiesie mērķi

Uz XXI gadsimta sākumu Rietumu sabiedrība ir kardināli mainījusies. Viendzimuma “laulību” legalizācija...

Foto

„Ellex Kļaviņš” atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem....

Foto

Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem

Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet...

Foto

Ārprātīgā eskalācija

2019.gada februāra beigās Latvijā organizētās noziedzības eskalācija (intensificēšanās) ir sasniegusi nacionāli ārprātīgu līmeni. Tas, kas notiek ar organizētās noziedzības nesodamību banku sfērā, Valsts bankas...

Foto

Viesstrādnieki kā politikas jaunais trends

Pēdējo dienu laikā vairākas partijas ir paziņojušas par saviem kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nerunājot par šo cilvēku piemērotību darbam Eiropas...

Foto

Kādam jābūt manam prezidentam

Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan...

Foto

Reorganizācija Jelgavas stilā: ja jau reiz ko likvidējam, tad sākam ar lielu un labu skolu

Vispārzināma ir mazo skolu problēma, kurās ir maz skolēnu, skolotāju slodzes...

Foto

Labais Rīgas cars Nils

Kaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot...

Foto

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants...

Foto

Pieteikšanās par vainīgu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo...

Foto

Vadoņa gaidīšanas svētki

Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras...

Foto

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta...

Foto

Muļķim būt

Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo....

Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai...

Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...