Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

magdfis

22.04.2015. 22:45

dimdoši mūsējā marka brends patiesi ir latviešu izcelsmes dabas vēmiens graniozais žulis priecē tautas sirdis gadsimtus daudzus riņķī gāžot ... /

Atbildēt

magdfis

22.04.2015. 22:44

»

Sveta

Padomju laikā Rēzeknes skolotājus dzina uz Tiņanova lasījumiem skolas direktors.Toreiz visu atklāja partijas darbinieki. Kad atbrauca Kaverins, viņi visi gāja ar to apsveicināties, jo Kaverinam bija savs cilvēks Maskavā CK mājā


dimdoši mūsējā marka brends patiesi ir latviešu izcelsmes dabas vēmiens graniozais žulis priecē tautas sirdis gadsimtus daudzus riņķī gāžot ...

Atbildēt

Žulis

22.04.2015. 09:41

»

A.B.

Denis, te jau ož pēc vienas nācijas pārstāvja kurināšanas uz naidu pret citu nāciju, vai ne...


Tas ir mans jaunais niks vemšanai bez apstājas kā latviešu padibenei nākas šajā portā: jo labāks rakts, jo man lielāks prieks izvemties.

Atbildēt

A.B.

22.04.2015. 09:39

Denis, te jau ož pēc vienas nācijas pārstāvja kurināšanas uz naidu pret citu nāciju, vai ne?

Denisa teksts, kurā ir retorikas nekorekto paņēmienu izmantojums, liecina, ka nav konstruktīvu kontrargumentu kaut kādas diskusijas veidošanā, un arī tiek apliecināts, ka rakstam nav pārdomātas struktūras, par ko gan Artūrs Priedītis varētu padomāt, jo runāt par strukturālismu bez struktūras ir tas pats, kas pretendēt uz filosofijas zinātņu doktora grādu, neprotot lasīt.
Savukārt, Denisa ķeršanās klāt oponenta personībai lieliski parāda cilvēka attīstības līmeni, un ja Deniss vēl ir A.Priedīša students, vai bijis viņa students, tad arī ir skaidrs, kāda līmeņa skolotājs Denisam ir bijis, jo nekas tik ļoti neraksturo skolotāju kā viņa studentu un skolnieku sasniegums. Skumji. Rakstīt par kultūru un neiemācīt savam studentam kulturāli uzvesties... Denisa sašutums apliecina, ka apgalvojums par plaģiāta iespējamību varētu būt patiess.
Lielisks salikums.
Ja arī A.Priedītis ir bijis žurnālists, par ko liecina viņa sniegtā informācija sakarā ar Ināras Mūrnieces nelietībām, tad slokts ir bijis gan viņa redaktors, kura vadībā A.Priedītis ir strādājis, un arī attiecīgi kvalificēts ir bijis tas pasniedzējs jeb mācībspēks, kas nav iemācījis attiecīgo raksta kompozīciju.
Kā savulaik teica H.Strods: "Ar ko tad sālīsi, ja sāls slikta?" Gudri cilvēki sapratīs, muļķim neiestāstīs!
Bez cieņas, jo cieņa ir jānopelna!

Atbildēt

Deniss

22.04.2015. 08:03

»

A.B.

Rakstam pietrūkst vienas lietas, un autors gan arī to ir nosaucis raksta ievaddaļā. Trūkstošais ir - rakstu gabala struktūra. Pārdomāta, pārskatāma, saprotama...


Atkal tas rakstnieks te izmuldējies par atsaucēm, struktūru utt. Īstais latviešu Kants atradies. Kāpēc vienmēr no latvieša ir garantētas divas lietas: stulbums un nezināšana? To es nesaprotu. Ja latvietis, tad tūlīt stulbums un nezināšana. Es esmu puslatvietis un puskrievs, bet latviešus nesaprotu kā krievus.

Atbildēt

A.B.

22.04.2015. 00:58

Rakstam pietrūkst vienas lietas, un autors gan arī to ir nosaucis raksta ievaddaļā. Trūkstošais ir - rakstu gabala struktūra. Pārdomāta, pārskatāma, saprotama.

Rakstu lasīt var, bet tas atgādina dārzeņu un gaļas sautējumu, kad viss samests vienā katlā un pagatavots. Garšīgi, ēst var, bet par delikatesi un izsmalcinātu ēdienu nenodēvēsi.

Kaut arī rakstu gabals tiek dēvēts par etīdi, tomēr prasās kaut cik nopietnāka atsauce uz literatūru, kas tiek minēta rakstā, savādāk izskatās pēc plaģiāta.

Jā, autora personība netiek apspriesta, tikai tas, ko viņš piedāvā.

Atbildēt

A.K.

21.04.2015. 11:51

»


Tu esi jucis!

Atbildēt

Artis Kursītis

20.04.2015. 14:35

Raksts kopā ar autora komentāriem atstāj pamatīgu iespaidu. Paldies!

Atbildēt

Dabas bērns

20.04.2015. 08:40

»

DENISS

No Stikla kalna: "Cilvēks...


"Var izjust metafiziski, kad centrā ir jautājums „Kas ir cilvēka brīvība?”

Tas ir labs, jautājums "Denis"!
Izpausties zem svešiem nikiem, protams, arī pieder pie Tavas brīvības, taču piekritīsi, ka tas ir visnotaļ amorāli un zemiski. Un tad nu palasi tālāk, ko esi šeit ielicis - zvēriskums var atmosties dažādā formā, tai skaitā amoralitātē un zemiskumā. BINGO!

Vēlreiz - jo ar iepriekšējām reizēm nav pielecis (zvēriskums izpaužoties arī tumsonībā!) - personāžam "Dabas bērns" nav nekāda sakara ar personāžu "Žulis"!

Atbildēt

DENISS

20.04.2015. 08:08

No Stikla kalna: "Cilvēks
Cilvēks varēja kļūt cilvēks, pateicoties savai spējai atrauties no dzīvnieku pasaules. Tas notika, balstoties uz dažādiem aizliegumiem – tabū. Tabū sistēma radīja cilvēka garīgo konstrukciju – sociāli kulturoloģisko konstrukciju. Sociāli regulējošās normas veido kultūru, kas formē cilvēku – cilvēciskumu. Taču evolūcijas gaitā cilvēkā zvēriskais netika pilnā mērā iznīcināts. Tas tika nostumts vienīgi malā. Zvēriskuma pamatā ir instinkti – uzvedības fundamentālās programmas. Tās tiek mantotas no paaudzes uz paaudzi pilnā mērā. Esamība nosaka apziņu daļēji. Ne pilnā mērā, taču ļoti būtiskā mērā. Cilvēka brīvību var izjust anarhistiski. Var izjust metafiziski, kad centrā ir jautājums „Kas ir cilvēka brīvība?”. Zvēriskums var atmosties dažādā formā – zvēriskumā, tumsonībā, noziedzībā, amoralitātē, zemiskumā, antihumānistiskumā, šovinistiskumā, šodienas latviešiem – rusofobijā, antiintelektuālismā."

Atbildēt

Žulis

20.04.2015. 07:57

»

Dabas bērns

Te jau daudzi ir izteikušies par svešu niku zagšanu. Neatkārtošos


Bez manis te nekas nevar notikt. Es atbalstu Dabas bērnu, kas ir Žulis.

Atbildēt

Dabas bērns

20.04.2015. 06:57

»

Dabas bērns

Es arī tādā domā, ka nauda par velti bija priekš letiņiem izlaista vējā.Ja tas būtu labāk, tad man nevajadzētu pievemt Žuli


Te jau daudzi ir izteikušies par svešu niku zagšanu. Neatkārtošos.

No tortes gabala var spriest par visu torti.

Attiecīgi, no veida, kā šis prāta apdalītais ļautiņš bīda savas idejas, var izdarīt secinājumus par pašām idejām.

Atbildēt

Dabas bērns

19.04.2015. 19:29

»

Sesks

Ta jau tas ir, jo nauda tika izniekota kultūrai PSKP laikā veltīgi, tāpēc ka mežoņi vienmēr paliek mežoņi, pēc PSKP sadalīšanās savu mežonību pa īstam parādot brīvībā izlaisti tie lopiņi kļuva īsti lopi


Es arī tādā domā, ka nauda par velti bija priekš letiņiem izlaista vējā.Ja tas būtu labāk, tad man nevajadzētu pievemt Žuli.

Atbildēt

Sesks

19.04.2015. 19:18

»

X

Vai tik man rādās, vai autors visu laiku nostaļģiski lūkojas uz saviem ziedu laikiem PSRS, un tā kā cilvēkiem pierasts sevis personisko uzskatīt par visu, tad kultūra sāka grimt un mirt, līdz sagruva PSRS, kura, pietam, pēc autora ieskatiem būtu pilnā klapē vēl miljons gadus pastāvējusi...


Ta jau tas ir, jo nauda tika izniekota kultūrai PSKP laikā veltīgi, tāpēc ka mežoņi vienmēr paliek mežoņi, pēc PSKP sadalīšanās savu mežonību pa īstam parādot brīvībā izlaisti tie lopiņi kļuva īsti lopi.

Atbildēt

X

19.04.2015. 18:57

Vai tik man rādās, vai autors visu laiku nostaļģiski lūkojas uz saviem ziedu laikiem PSRS, un tā kā cilvēkiem pierasts sevis personisko uzskatīt par visu, tad kultūra sāka grimt un mirt, līdz sagruva PSRS, kura, pietam, pēc autora ieskatiem būtu pilnā klapē vēl miljons gadus pastāvējusi.
Nu protams, ka PSRS valdība rūpējās par vietējo kultūru, attiecīgi arī viskulturālākos tipus Latvijā ievazāja simtos tūkstošu, kuri vēl šodien kriminālo kultūru tik plaši ceļ gaismā.
Nezinu vai maz autors vispār no sava dzīvokļa un kabineta iziet laukā, jo internetā esošos murgus tik labi izpētījis, kamēr viennozīmīgi deklarē, ka kultūra degradēta, mirusi.

Atbildēt

hm

19.04.2015. 17:58

Ja autors kultūru definē kā dabu & kā dzīvi, tad (kāds tur brīnums!) kultūra ir gan dabas, gan dzīves sastāvdaļa un pakļaujas gan tās, gan tās rakstītajiem un nerakstītajiem likumiem, teorijām, pasaules uzskatiem...
Vienīgais jautājums, kas tiek kautrīgi noklusēts un netiek precizēts, kurš šajā dabas-dzīves-kultūras juceklī ir pim-pis.

Atbildēt

>>>>>>>>filologam

19.04.2015. 17:20

Nupat jau filologs nosauca latviešebrejus,raksta gan ar mazo burtu...

Atbildēt

Latvietis-Prātnieks

19.04.2015. 14:06

Kāpēc es to dzirdu tikai tagad, bet nevis agrāk par to nerunāja skolā. Laikam tāpēc, ka skolotāji paši nezināja. Bet vai tagad zina?

Atbildēt

Filologs

19.04.2015. 13:46

Pat vācieši atzīst savus slavenos ēbrējus, kas dzimuši Vācijā. Kāpēc mēs to negribam darīt? Varbūt aizēnos kursītes, kūļus, druviešus, stradiņus, siliņus,spārīšus, ķīļus, poriņas, sedlieniekus, jelgavas, turības, universitātes korifejus?

Atbildēt

Sveta

19.04.2015. 11:49

Padomju laikā Rēzeknes skolotājus dzina uz Tiņanova lasījumiem skolas direktors.Toreiz visu atklāja partijas darbinieki. Kad atbrauca Kaverins, viņi visi gāja ar to apsveicināties, jo Kaverinam bija savs cilvēks Maskavā CK mājā.

Atbildēt

U.U.

19.04.2015. 10:00

»

DENISS

Turpat: "Vektors...


Es tam vēlos piebiedroties ar savu attieksmi pret instinktiem, kuri mani nomoka: "Protams, audzināšana, izglītība un ideoloģija cilvēces attīstības gadsimtos ir ļoti daudz panākusi cilvēka instinktu apvaldīšanā. Bet, vai tas ir noticis tik lielā mērā, ka tagad dzīvojam postinstinktu laikmetā, par to nav nekāda pārliecība. Cilvēka instinktiem joprojām ir milzīga loma kultūrā. Ja tas tā nebūtu, tad mēs tagad nerunātu par mežonības uzplaukumu, arhaizāciju, postcilvēku ģenēzi. Bet ko lai saka latvieši, kuru dzīvē prātam nav nekāda loma un minētajam vektoram arī nav bijusi nekāda loma, kuru mentalitātē ir vairāk iracionāla pirmatnība nekā racionāla sociālā uzvedība?"

Atbildēt

Dens

19.04.2015. 08:44

No Stikla kalna: "Demogrāfiskais bumerangs
Demogrāfija īpatni var atsaukties uz dažādiem procesiem. Piemēram: (1) jo lielāks cilvēku skaits, jo vājāka vispārējā cilvēciskā kvalitāte; (2) jo lielāks cilvēku skaits, jo zemākas kvalitātes cilvēki nonāk centrā, perifērijā nostumjot labākos; (3) jo lielāks cilvēku skaits, jo niecīgāka demokrātija; (4) jo lielāks cilvēku skaits, jo sliktāks cilvēciskais tips dominē kā laikmeta līderis."

Atbildēt

Gita

19.04.2015. 08:15

Kultūra pie mums nav cieņā. Autoram taisnība. Nesaprotu, kā var slikti vērtēt rakstu par kultūru. To var izdarīt neveseli cilvēki, kādi pie mums ir daudz. Arī ministrijās un kultūras ministrijā, kur esmu bijusi un vairs negribu iet.

Atbildēt

DENISS

18.04.2015. 15:54

Turpat: "Vektors
Kulturologu aprindās ir sastopams viedoklis par kultūras vēsturiskās attīstības vektoru. Tas esot šāds: no instinktu stingri reglamentētām dzīves normām, tradīcijām, paražām līdz sociālās brīvības un cilvēka pašatklāsmes iespējām. Kultūras vēsture esot stāsts par cilvēka atbrīvošanos no sociālās kontroles stigmātiem, iejaukšanos privātajā dzīvē. Tātad cilvēces kultūra virzījās no instinktu kontrolētas dzīves uz etnisko tradīciju kontrolētu dzīvi (pirmatnējā kopienā un agrārajā stadijā) un racionālo sociālo uzvedību (industriālajā un postindustriālajā laikmetā). Minētais vektors lielu uzticību nevar izraisīt. Protams, audzināšana, izglītība un ideoloģija cilvēces attīstības gadsimtos ir ļoti daudz panākusi cilvēka instinktu apvaldīšanā. Bet, vai tas ir noticis tik lielā mērā, ka tagad dzīvojam postinstinktu laikmetā, par to nav nekāda pārliecība. Cilvēka instinktiem joprojām ir milzīga loma kultūrā. Ja tas tā nebūtu, tad mēs tagad nerunātu par mežonības uzplaukumu, arhaizāciju, postcilvēku ģenēzi. Bet ko lai saka latvieši, kuru dzīvē prātam nav nekāda loma un minētajam vektoram arī nav bijusi nekāda loma, kuru mentalitātē ir vairāk iracionāla pirmatnība nekā racionāla sociālā uzvedība? "

Atbildēt

DENISS

18.04.2015. 15:53

Turpat: "Postneklasiskais evolucionisms
Atsevišķi kulturologi vērīgi seko, kas notiek zinātnes filosofijā. Viņi redz, ka zinātnes filosofijā tagad aktuāla ir saruna par posnetklasisko zinātnisko paradigmu. Tāpēc atsevišķi kulturologi tiecās jaunākās zinātnes filosofijas atziņas piemērot kulturoloģijā. Postneklasiskā zinātniskā paradigma balstās uz sinerģētiku. Atsevišķi kulturologi tāpēc izsakās par postneklasisko evolucionismu, kas balstās uz sociālo sinerģētiku; tādā skatījumā pasaule (kultūra, sabiedrība) tiek interpretēta kā pāreja no nestabila līdzsvara uz stabilu nelīdzsvarotību, kurā pastāvīgās svārstības ir stabilitātes nosacījums. Šī atsevišķo kulturologu pieeja nerada nekādu uzticību. Postneklasiskā zinātniskā paradigma attiecas nevis uz pasaules reālo virzību, bet gan uz cilvēku spēju izprast šo reālo virzību. Tagad (postneklasiskajā zinātniskajā paradigmā) beidzot spējam saskatīt un novērtēt nestabilitātes lomu. Agrāk valdīja vienkāršota pieeja: jebkura nestabilitāte tika uzskatīta par haosu, pret kuru ir jācīnās, jo tas traucē evolūcijai. Tagad esam sapratuši, ka nestabilitāte netraucē evolūcijai un patiesībā ir viens no evolūcijas komponentiem."

Atbildēt

Deniss K.

18.04.2015. 15:53

Turpat: "Diskusija
Joprojām turpinās diskusija par kulturoloģijas priekšmetu, objektiem, problēmām. Aktuāli ir divi jautājumi: 1) kāds ir kulturoloģijas specifiskais raksturs atšķirībā no citām zinātnēm; 2) cik lielā mērā kulturoloģijai ir tiesības iejaukties citu zinātņu pētnieciskā materiāla teritorijā, jo kulturoloģijai nav savs empīriskais artefaktu lauks – neatklāj jaunus artefaktus. Abi diskusijas jautājumi ir samāksloti. Netiek ņemts vērā, ka kulturoloģijā ietilpst kultūras vēsture, kultūras teorija un kultūras filosofija. Katrai no šīm disciplīnām ir pētnieciskais priekšmets, objekti un problēmas. Kulturoloģijas specifiskais raksturs arī nav noslēpums. Kulturoloģija ir zinātniskā paradigma – noteikta pieeja, skatījums uz kultūru. Minētās diskusijas musinātāji paši atbild uz dotajiem jautājumiem. Viņi saka, ka kulturoloģijas uzdevums ir kultūras sociālās dinamikas tendenču analīze, balstoties uz tipizāciju – tipisku, bet nevis sporādisku parādību izvērtējumu. Tātad notiek artefaktu tipoloģizācija. Vēl diskusijas musinātāji saka, ka kultūra sastāv no divām lielām daļām: 1) sociāli regulējošās daļas un 2) simboliskās daļas. Sociāli regulējošā daļa aptver sociālo mijiedarbību un komunikācijas normatīvus – valodu, likumus, normas, tradīcijas, zināšanas, morāli, sabiedrību kā sistēmu. Simboliskajā daļā ietilpst cilvēku darbības simboliskie produkti un simbolu radīšanas tehnoloģijas. Principā pret minēto iedalījumu nevarētu iebilst, jo kultūra patiešām sastāv no 1) empīriskās realitātes un 2) simboliskās realitātes. Vienīgi neskaidrs ir jautājums par pisuāru, par ko jau minēju citā tekstā. Nevienā no abām daļām nav saskatāma vieta pisuāram. Turpinot tādā pašā vulgārā garā, var teikt, ka pisuāri veido kultūras trešo daļu, kura neietilpst kulturoloģijas interešu lokā."

Atbildēt

DENISS

18.04.2015. 15:52

No Stikla kalna: "Pisuārs
Marsela Djušana 1917.gadā izstādītajam provokatīvajam darbam „Fontāns” (reāli pisuārs) var būt visdažādākais vērtējums. Tajā skaitā no estētiskā viedokļa nepieņemams vērtējums. Taču viņa pisuārs ir laba ilustrācija vismodernākajai un acīmredzot visprecīzākajai kultūras definīcijai. Respektīvi, kultūrā ietilpst tas viss, kas atrodas starp cilvēku un dabu. Arī cilvēka radītā materiālo lietu pasaule ietilpst kultūrā. Pisuāru izskats, kvalitāte, funkcionēšana ir atkarīga no kultūras. Taču joprojām ir sastopama pieeja, aizmirstot, prasti sakot, iekļaut pisuāru kultūrā. Tā, piemēram, krievu akadēmiskajās aprindās („kulturologu” aprindās) tiek popularizēta ļoti vienpusīga un nepilnīga koncepcija. Tiek klāstīts, ka kultūra ir mehānisms, kas nodrošina cilvēku sociālo komfortu – cilvēkiem ļauj sadzīvot savā starpā, bez kā cilvēki nespēj eksistēt. Kultūras pamatā esot sociālā mijiedarbība un komunikācija. Šī koncepcija ir ļoti primitīva. Ja kultūru uzskata tikai par sociālo vidi, tad kultūras pastāvēšanai ir vajadzīgi vismaz divi cilvēki. Ieva vai Ādams viens pats nevar radīt kultūru. Taču reāli Ādams var medīt, ēst, gulēt savā formātā, kas jau būs kultūra. Viņa medīšanas, ēšanas, gulēšanas formāti jau liecinās par noteiktu kultūru. Minētajā koncepcijā pisuārs netiek iekļauts, kas ir liela aplamība. Skaidrs, ka pisuāra klātbūtne pastāv arī koncepcijas kodolā – cilvēku sociālajā mijiedarbībā un komunikācijā. Viena komunikatīvā situācija (psiholoģiskā atmosfēra) būs tad, ja kontekstā ir grezns apzeltīts pisuārs. Pavisam savādāka komunikatīvā situācija būs tad, ja cilvēki nemaz nezina, kas ir pisuārs un savas vajadzības nokārto krūmos, mazmājiņā aiz staļļa, vārtu rūmē u.tml. Cilvēces kultūrā noteikti var būt atsevišķa saruna par „tualetes kultūru” dažādām tautām un etniskajām grupām. Pisuāram ir stabila vieta kultūrā."

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts:

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...