Iesaki rakstu: 
Labklājības ministre vēl pat nav tikusi premjera amatā, bet jau melo tā, ka pat ausis nekustās. Tikko noskatījos TV3 Ziņas un apstulbu no tādiem meliem! Varbūt tomēr taisnība medijos rakstītajam par šīs kundzes intrigantes spējām?
2020.gada 15.janvārī tiku uzrunāta kļūt par Ramonas Petravičas ārštata padomnieci invaliditātes politikas jautājumos, jo vienmēr esmu publiski runājusi par bērniem ar īpašām vajadzībām un problēmām, ar kurām saskaras šādu bērnu vecāki.
Par šo amatu es atalgojumu nesaņēmu - tas bija mans sabiedriskais darbs, kuru darīju no sirds, jo ļoti labi zināju, kas notiek šajā jomā, audzinot neārstējami slimu bērnu. Nekad trīs gadus neesmu bijusi padomniece (ministrei slikti ar matemātiku).
Siliņa atļāvās ziņās klaji melot, ka viņas kolēģi esot man izskaidrojuši, kas jādara, kad bērns kļūst pilngadīgs - tieši kuri kolēģi man ir ko izskaidrojuši? Uz tikšanos ar viņas padomnieku es neaizgāju, un Viņas Augstība Ministre atteicās tikties, jo esot ārprātīgi aizņemta līdz septembrim.
Visu informāciju meklēju pie vecākiem, kuri šo smago procesu paši ir izgājuši, zvanīju uz visiem iespējamajiem telefona numuriem, un neviens Labklājības ministrijas darbinieks nav ar mani pat runājis.
Tajā laikā, kad biju padomniece, manam bērnam bija tikai 15 gadi, un par to murgu, kādu mums ar dēlu nāksies piedzīvot, kad viņš kļūs pilngadīgs, man nebija ne jausmas, es pat iedomāties nevarēju, ka kaut kas tāds ir iespējams demokrātiskā valstī, kuras Satversme nosaka ka „visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā”, „ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos”. Tas jau nekas, ka Roberts šobrīd nesaņem pilnīgi nekādu valsts atbalstu!
Ak tad Siliņa mani neesot nobloķējusi? Atkal meli, lai gan man ir dziļi pie kājas, vai šī pseidolabklājības ministre bloķē vai nebloķē.
Tātad kas tika mainīts no 2019. gada 23. janvāra līdz 2021. gada 3. jūnijam (R.Petraviča šajā laika posmā bija labklājības ministre):
- Palielinātas minimālās vecuma un invaliditātes pensijas (kas nebija paaugstinātas vairāk kā 10 gadus).
- Ieviestas izmaiņas invaliditātes piešķiršanai uz mūžu, cilvēkiem ar smagu invaliditāti (nav vairs ik pēc dažiem gadiem no jauna jāpierāda sava invaliditāte).
- Tika pilnveidots asistentu pakalpojums, lai nebūtu birokrātiskās atskaitīšanās ar čekiem, dubultots asistentu finansējums no 20 miljoniem uz 40 milj euro.
- Palielināts īpašās kopšanas pabalsts.
Petraviča nebaidījās tikties ar cilvēkiem.
Un ko Jūs, Siliņas kundze, esat paveikusi vai vismaz mēģinājusi paveikt? Pareizi, liekat bildes FB, ar ko un kur tiekaties, lai spodrinātu savu PR, tikai ar reāliem darbiem tā pašvaki.
Ak jā, Jūs gribat uzlabot valsts demogrāfiju, atļaujot imigrantiem iebraukt strādāt Latvijā. Tas, ko ziņās stāstījāt par plānotajām izmaiņām likumos par īpašo bērnu pāreju uz pilngadību, tur nu atļaušos pateikt - tas šoreiz drīzāk būs manu FB postu nopelns, nevis Jūsu - ja manam dēlam šogad nepaliktu 18, visticamāk to drausmīgo birokrātiju un stulbumu likumos neviens vēl gadiem nepamanītu.
Ja vecāki un dažādas biedrības nekliegtu un gadiem nerakstītu valsts iestādēm, šķiet, ka neviens valdībā pat nenojaustu par esošo situāciju.Pačukstēšu - pēc mūsu ar Robi vizītes Saeimā TV nevēlējās rādīt to sižetu, jo nebūšot ētiski rādīt, kā mans dēls sevi sit. Vai ētiski ir nerādīt un nerunāt patiesību?
Man arī ir trīs bērni tāpat kā Jums, tikai viena maza nianse - man FB jāliek publiski posti par nepilnībām likumdošanā, lai gan vislabprātāk liktu tikai savu suņuku un veselo meitiņu bildes. Toties Jūsu kurluma un politiskās gribas trūkuma dēļ mana un daudzas citas ģimenes, kurās smagi slimie bērni kļuvuši pilngadīgi, dzīvo bez jebkāda valsts atbalsta, jo negribējāt sadzirdēt mani, kad par šo tēmu skaļi runāju kopš pagājušā gada oktobra.
Vienu gan iemācījos no R.Petravičas - nebaidīties no atbildēm un nemelot, ko nevar teikt par liekulīgo Siliņas kundzi. Ko tad nepieminējāt ka par bērniem ar invaliditāti cīnos jau kopš 2006.gada, jeb vieglāk bija uzbraukt, ka neko neesmu iemācījusies esot kā padomniece? Pirms 17 gadiem Satversmes riesā uzvarēju valsti, un vai man, īpašā bērna mātei, būtu jāmaina likumi? Vai šādu bērnu vecākiem nav svarīgāku rūpju?
Ļoti ceru, ka Edgars Rinkēvičs ir prezidents ar raksturu un būs vēl kandidāti uz premjera amatu!
Seko mums 
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
