Iesaki rakstu: 
Raksts ar līdzīgu nosaukumu jau bija publicēts šajā portālā, un šo var uzskatīt par iepriekš neplānotu turpinājumu. Tiem, kas neseko manai “daiļradei”, paskaidrošu - iepriekšējā rakstā pievērsos nu jau bijušā mūsu aizsardzības ministra A. Pabrika prātojumiem par tēmu - “dusiet saldi NBS un NATO vairoga aizsegā, viss ir zem kontroles”. Tas ir tas naratīvs jeb “makaronu karināšana uz ausīm” par to, ka neviens pat drosmīgākajos sapņos neuzdrošināsies uzbrukt pasaulē varenākās militārās alianses dalībvalstij.
Ka jau teicu, tad turpinājums nebija plānots, bet uzmanību piesaistīja medijos publicētā informācija ar atsauci uz LETA par NBS komandiera L.Kalniņa uzstāšanos Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, kur bija runa par plānoto pretkuģu raķešu iegādi, un īpašu uzmanību piesaistīja šī Kalniņa kunga frāze: "Tikko mēs saņemsim šīs raķetes, mums vairs nav problēmu ar Kaļiņingradu vispār". Līdz šim man Kalniņa kungs likās vīrs, kas ar vārdiem nemētājas, un it īpaši es apbrīnoju viņa unikālās spējas runāt pusstundu un neko būtisku nepateikt, ko viņš tik lieliski demonstrēja tajās retajās intervijās, ko līdz šim bija sniedzis, un cilvēciski to var saprast - ja nu netīšām pasaka kaut ko lieku un kādam var nepatikt, tad ej nu sazini, var nenosēdēt amatā līdz pensijai. Tāpēc arī šoreiz tāds pārsteigums. Par ko tad runa ?
Spiežot pēc publiski pieejamas informācijas, šīs norvēģu ražotās raķetes (Naval Strike Missile) ar darbības rādiusu 185 km domātas ne vien peldlīdzekļu iznīcināšanai, bet arī triecieniem pa sauszemes mērķiem, un tās skaitās vienas no efektīvākajām savā klasē. Šo efektivitāti nosaka, bet ne tikai, pielietotā raķetes uz mērķi novadīšanas sistēma neparedzot aktīvo radiolokāciju, kas atvieglotu raķetes pārtveršanu. Tā vietā tiek izmantota termovizora sistēma, kas reaģē uz mērķa siltumstarojumu, pašai raķetei paliekot nepamanītai. Turklāt ir uzlabota navigācijas sistēma - papildus tradicionālajām GPS un inerciālajai sistēmām ir paredzēta navigācija pēc redzamiem virszemes orientieriem, un viss tas darbojas kompleksā. Raķetes palaišanas platforma var tikt izvietota ne vien uz peldlīdzekļa, bet arī uz sauszemes mobilām iekārtām, kas būtiski ir Latvijas apstākļiem.
Salīdzinoši - ukraiņu pretkuģu raķetēm “Neptun”, ar kurām tika nogremdēts krievu flagmanis - kreiseris “Moskva”, novadīšanai uz mērķi tiek pielietota aktīvā radiolokācijas sistēma, kas, kā jau minēts iepriekš, atvieglo pretiniekam to identifikāciju un pārtveršanu, tomēr, neskatoties uz to, “Moskva” ar apkalpi devās pa tiešo uz Kobzona koncertu.
Kā zināms, Krievijas Baltijas flote bāzējas Kaļiņingradas apgabalā Baltijskā, kā arī Ļeņingradas apgabalā Kronštatē. Izvietojot gar piekrasti mobilās NSM iekārtas, kā arī piepalīdzot zviedriem un somiem, Krievijas Baltijas flote var tikt neitralizēta, un jūras desanta varbūtība var tikt novesta līdz nullei. Vienlaikus ir jāsaprot, ka arī Krievija veic un turpinās veikt pasākumus, lai nepieciešamības gadījumā nepieļautu NATO papildspēku pārsviešanu, izmantojot jūras ceļu. Vienā no saviem iepriekšējiem rakstiem, atsaucoties uz ziņu aģentūru Naval News, kuras rīcībā bija nonākuši satelītuzņēmumi ar Kaļiņingradas apgabalā izvietotiem pretkuģu raķešu kompleksiem 3K60 Bal (NATO klasifikācija: SSC-6 Sennight) un K-300P Bastion-P (NATO klasifikācija: SSC-5 Stooge), norādīju, ka ar darbības rādiusu 300-350km krieviem ir iespējams pilnībā nosegt pieeju Baltijas valstīm no jūras (attālums pa taisno no Kaļiņingradas apgabala līdz Zviedrijas krastam ir apmēram 290 km, bet līdz Gotlandei 250 km).
Jāpiezīmē, ka bez šīm iekārtām Kaļiņingradas apgabalā jau labu laiku atpakaļ ir izvietoti mobilie operatīvi taktiskie raķešu kompleksi “ISKANDER”, kuri var tikt aprīkoti gan ar spārnotajām, gan ballistiskajām raķetēm ar darbības rādiusu līdz 500 km, turklāt raķešu kaujas daļā var tikt izmantotas kodolgalviņas ar jaudu līdz 50 kilotonnām. Tagad šādas iekārtas ir izvietotas arī Baltkrievijā. Tas ļauj ne vien nobloķēt Suvalku koridoru - vienīgo sauszemes pieeju Baltijas valstīm, bet arī iznīcināt aizsardzībai svarīgus objektus visās trijās Baltijas valstīs, tādus kā lidlauki, armijas bāzes un noliktavas, kuriem pašlaik pretraķešu aizsardzības vispār nav. Kā rāda Ukrainas pieredze, tad stratēģiski svarīgo objektu iznīcināšanai, veicot raķešu triecienu, pretinieks izmantos arī stratēģiskos bumbvedējus, tiem pat nepametot savu gaisa telpu.
No augstāk minētā nākas secināt, ka Kalniņa kunga apgalvojums par pretkuģu raķetēm, kas ļaus pilnībā atrisināt problēmu ar Kaļiņingradu, ir, maigi izsakoties, stipri pārspīlēts.
Kā tas izriet no mūsu aizsardzības resora amatpersonu izteikumiem, tad tiek plānots iepirkt pretgaisa aizsardzības sistēmas. Lēmums apsveicams, tomēr jautājums - kādus, cik daudz un par cik. Jāpiezīmē, ka ne katra vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēma spēj pārtvert taktiskās ballistiskas raķetes. Viena no tām, kas spēj, ir „PATRIOT”. Par šo sistēmu un tās tehniskiem datiem biju rakstījis jau iepriekš, tāpēc neatkārtošos. Atgādināšu tikai, ka viena „PATRIOT” kompleksa (baterijas) sastāvā ietilpst vadības punkts, 4-6 palaišanas iekārtas ar 4 augstas precizitātes zenītraķetēm katrā iekārtā, radiolokācijas stacija, sakaru līdzekļi, palīgaprīkojums un transporta līdzekļi.
Kā tas bija atspoguļots iepriekšēja rakstā, tad ar diviem kompleksiem var relatīvi droši aizsargāt pret masveidīgu raķešu triecienu atsevišķu objektu vai teritoriju 20 km rādiusā, piemēram, tādu kā Rīga, pieņemot, ka pretinieks vienlaicīgi raidīs līdz 30 raķetēm. Kā to rāda nesenie notikumi Ukrainā, tad laika periodā, kas var būt īsāks par „PATRIOT” pārlādēšanai nepieciešamo, krievi var raidīt līdz 80 raķetēm, turklāt no dažādiem virzieniem. Viena „PATRIOT” kompleksa cena var svārstīties robežās 0,6-0,8 miljardi USD, bet vienas modernizētās raķetes MIM 104F (PAC-3) cena orientējoši būs 4-6 miljoni USD.
Medijos pavīdēja informācija, ka Latvija un Igaunija NATO Madrides samita laikā parakstīja nodomu vēstuli par vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi un 2023.-2025. gadam pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei varētu veltīt 600 miljonus eiro. Nez, ko viņi tur taisās pirkt par 600 ļimoniem?
Mans viedoklis - ja jau NATO plāno (ja tiešām nopietni plāno) nepieciešamības gadījumā šeit izvietot savus ātrās reaģēšanas spēkus, kas spētu izradīt nopietnu pretestību agresora 200 tūkstošu lielam grupējumam, tad būtu arī jāparūpējas par sava kontingenta aizsardzību, tai skaitā, nodrošinot pretraķešu aizsardzību. Savukārt par civilo objektu aizsardzību lai rūpējas vietējās valdības, bet, ja budžets par plānu, tad būtu jānodrošina savlaicīga civilo evakuācija no pilsētām saskaņā ar tikpat savlaicīgi izstrādātu plānu. Tad lai Rīgu pretinieks pārvērš drupās, jo drupās, kā zināms, vieglāk vest aizsardzības kaujas (cerams, ka līdz tam nenonāks).
Kāds pateiks - pārītis F-35 eskadriļu, un viss tas Kaļiņingradas apgabalā izvietotais bruņojums tiks pārvērsts lūžņu kaudzē. Iespējams, tikai kur garantija, ka šie F-35 būs, ja radīsies tāda nepieciešamība? Atgādināšu, ka 2024.gadā būs ASV prezidenta vēlēšanas un caurkritušais veikalnieks Tramps plāno izvirzīt savu kandidatūru no republikāņiem. Tas ir tas pats Tramps. kas nesen paziņoja, ka, būdams prezidents, karu Ukrainā izbeigtu 24 stundu laikā (par to, ar kādiem nosacījumiem izbeigtu, šaubu nevajadzētu būt). Savukārt republikāņi-trampisti nenogurstoši skandina - ne centa Ukrainai. Kā runā vērā ņemami apskatnieki, tad Kremļa žurkai ir palikušas divas kārtis, kuras viņš cer izspēlēt, pirmā - nospiest ukraiņus ar mobilizētās lielgabalgaļas masu un otrā - Trampa uzvara vēlēšanās. Pirmā ir lemta neveiksmei, bet attiecībā uz otro laiks rādīs.
Kāds cits pateiks - pēc kara Ukrainā Krievija būs novājināta tiktāl, ka nebūs spējīga kādu apdraudēt. Novest Krieviju līdz kliņķim - apsveicama doma, ko pauda ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins vēl pirmajā Ramšteinas saietā. Diemžēl tā domā ne visi. Arvien atradīsies “noderīgie idioti”, kas čīkstēs par eskalācijas briesmām. Arī Kremļa ietekmes aģenti nekur nav pazuduši.
Nav šaubu, ka gan pretkuģu raķetes, gan pretraķešu sistēmas, gan artilērijas sistēmas „HIMARS” Latvijai lieti noderētu, tomēr jārēķinās ar budžeta iespējām, tāpēc jābūt skaidrībai pret ko aizsargāties, kā aizsargāties un kas tam primāri nepieciešams.
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
