Fakti liek domāt par ieinteresētu personu ietekmi uz LTV sižeta tapšanu par Ķuža svinībām
PIETIEK18.10.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Televīzijas ziņu dienesta vadītāja Iveta Elksne (attēlā) nevēlas sniegt nekādus komentārus saistībā ar vairākiem faktiem, kas met ēnu uz LTV neseno skaļo sižetu par Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža jubilejas svinībām uzņēmēja Gulama Mohammada Gulami Vecrīgas viesnīcā pirms trim gadiem. Sniegt atbildes uz jautājumiem šajā sakarā kategoriski nevēlas arī šī sižeta autore, LTV žurnāliste Linda Sloka (iepriekš Bagone).
Kā zināms, LTV raidījums De Facto žurnālistes Lindas Slokas sižetā nesen nāca klajā ar atklājumu, ka Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis savu 50. dzimšanas atzīmējis skandalozā un vairākās krimināllietās aizdomās turamā uzņēmēja Gulama Mohammada Gulami viesnīcā, turklāt vēl sniedzis dažādas versijas par to, kas šīs svinības īsti apmaksājis - viņš pats vai kāds cits.
Neko sīkāk par iespējamo saistību nepaskaidrojot, LTV raidījumā tika doti skaidri mājieni par to, ka Ķuža jubilejas svinībām 2012. gada maijā varētu būt tieša saistība ar pret Gulami sāktu kriminālprocesu virzības tīšu novilcināšanu Valsts policijas struktūrās.
Sižetā īpaši tika akcentēts tas, ka policija kriminālprocesu par iespējamo Vecrīgas viesnīcas reiderisma gadījumu (viens no kriminālprocesiem, kas saistīts ar Gulami vārdu) uzsākusi tikai pusgadu pēc iesnieguma saņemšanas, turklāt pašiem iesniedzējiem par to esot paziņojusi vēl pēc trīs mēnešiem.
LTV rīcībā bija nonākuši arī prokuratūras slēdzieni par šo kriminālprocesu izmeklēšanu, - ņemot vērā šādu dokumentu pieejamību, bija skaidrs, ka tos publiskojis kāda no procesos iesaistītajām personām (cietušais, aizdomās turētais utt.) vai to pārstāvji.
Taču, kā Pietiek noskaidrojis Valsts policijā, savā sižetā LTV "aizmirsusi" pieminēt, ka Ķuža dzimšanas dienas svinību laikā Valsts policijā nav bijis sākts neviens kriminālprocess, kurš būtu bijis saistīts ar Gulami vārdu un līdz ar to liktu Ķuzim būt uzmanīgam ar svinību vietas izvēli.
"2012.gadā, kad Intam Ķuzim apritēja 50 gadi, Valsts policijā nebija neviena kriminālprocesa, kurš būtu saistīts ar Mohammadu Gulamu Gulami," - šāda ir Pietiek no Valsts policijas saņemtā oficiālā atbilde.
No policijas sniegtās informācijas arī izriet, ka, sekojot LTV loģikai, drīzāk Ķuzis viesnīcas īpašniekam par svinībām ir nevis pateicies, bet "ieriebis", jo gadu pēc svinībām tieši Ķuža vadītā Valsts policija uzsākusi kriminālprocesu pret Gulami par krāpšanu un dokumentu viltošanu (Pietiek jau aprakstītais Vecrīgas viesnīcas strīds, ko Gulami pretiniekiem, lietu zaudējot Skotijas tiesā, izdevās pārvērst par kriminālprocesu Latvijā).
Taču LTV ziņu dienesta vadītāja Elksne nevēlējās sniegt atbildi uz Pietiek jautājumu - kāds tieši, viņasprāt, ir loģiskais izskaidrojums, ja Valsts policijas priekšnieks svin jubileju uzņēmēja viesnīcā un pēc šīs svinēšanas pret uzņēmēju tiek sākts kriminālprocess. Elksne arī atteicās atbildēt uz jautājumu, kādā tieši veidā šī notikumu secība, viņasprāt, liecina par to, ka Valsts policijas priekšnieks varētu būt kavējis kriminālprocesa virzību pret uzņēmēju.
Tāpat no skaidrojumiem atteicās arī šī sižeta autore Linda Sloka, kura nevēlējās atbildēt arī uz vēl diviem Pietiek jautājumiem saistībā ar viņas personisku saistību ar sižetā tieši ieinteresētām personām: "Kādas tieši saites jūs saista ar uzņēmēju Uldi Skudru un Ilzi Skudru? Vai šīm saitēm ir bijis kāds sakars ar minēto sižetu un, ja jā, tad kāds tieši?"
Šo jautājumu pamatā bija fakts, ka no Slokas profila sociālajā tīklā Facebook.com izriet, ka viņa ir draudzīgās attiecībās ar LTV darbinieci Ilzi Skudru, savukārt tālāk saite aizved pie uzņēmēja Ulda Skudras. Pēc Pietiek rīcībā esošas neoficiālas informācijas, draudzīgās attiecības Slokas un Skudru starpā būtiski pārsniedz sociālā tīkla ieraksta līmeni.
Savukārt Uldis Skudra ir persona, kas ir ļoti tieši ieinteresēta ar Gulami saistīto procesu iznākumā, - par viņa kādreizējo saistību ar Gulami Pietiek pirmoreiz informēja pagājušā gada beigās, kad ziņoja par tā saukto "viesnīcu reiderisma" lietu.
Pirms tam Valsts kanceleja ziņoja, ka Latvijas valdība saņēmusi jau otro investīciju pretenziju, ko iesnieguši Uzbekistānas uzņēmēji Akbars Abdullajevs un Eljors Junusovs. Viņi bija paziņojuši, ka noziedzīgs grupējums, kuru vada afgāņu izcelsmes Latvijas uzņēmējs Gulami, ar viltotiem dokumentiem un Uzņēmumu reģistra un tiesībsargāšanas iestāžu amatpersonu palīdzību esot panācis viesnīcu Royal Square Hotel&Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu.
Taču pēcāk izrādījās, ka šā gada vasarā strīds par viesnīcu, kas Latvijā joprojām turpinās, skanot paziņojumiem par kārtējo reiderisma gadījumu, Lielbritānijā īpašnieku līmenī jau ir atrisināts un visas prasības pret Gulami ir noraidītas: Edinburgas augstākā civillietu tiesa bija izskatījusi divu Belizā reģistrētu ārzonas kompāniju prasību pret virkni citu uzņēmumu un arī personiski pret Gulami.
Šajā tiesas sēdē tad arī bija piedalījies uzņēmējs Uldis Skudra - kādreizējais Gulami darbinieks, kas pēcāk neskaidrā veidā kļuvis par politisku problēmu vajāta Uzbekistānas uzņēmēja pilnvaroto personu.
Prasītāji, kā rāda tiesas dokumenti, bija lūguši tiesu uz nenoteiktu laiku apturēt tiesvedību un uz šo laiku atļaut Skudram rīkoties kā prasītāju - Belizas ārzonas kompāniju (aiz kurām, visticamākais, slēpjas Uzbekistānas uzņēmēji) īslaicīgam pārstāvim.
Taču Edinburgas tiesa ne tikai noraidījusi abus šos lūgumus, bet arī izbeigusi šo lietu un noraidījusi prasītāju izteiktos apgalvojumus attiecībā uz "piekto atbildētāju" - tātad Gulami - un vēl atzinusi prasītājus atbildīgus par Gulami tiesvedības izmaksām. Savukārt Skudras argumenti Skotijas tiesā nav ņemti vērā un noraidīti.
Interesanti, ka ne tikai sižeta autore Sloka, bet arī LTV ziņu dienesta vadītāja Elksne atteicās atbildēt uz Pietiek jautājumu - vai viņa ir lietas kursā par to, kādas tieši saites sižeta autori saista ar uzņēmēju Uldi Skudru un Ilzi Skudru, vai šīm saitēm ir bijis kāds sakars ar minēto sižetu un, ja jā, tad kāds tieši.
Seko mums 
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
