Faktiski valdība pasaka - jā, nauda ir pazaudēta, un mēs beidzam pļāpāt par to, ka tas ir kaut kāds „ieguldījums”, kuru atgūsim
Guntars Vītols03.09.2024.
Komentāri (46)
Iesaki rakstu: 
Kas tur ar to airBaltic pamatkapitāla samazināšanu 20 reizes? Nav nekā dramatiska vai pārsteidzoša. Faktiski valdība pasaka - jā, nauda ir pazaudēta, un mēs beidzam pļāpāt par to, ka tas ir kaut kāds „ieguldījums”, kuru atgūsim.
Sākšu ar pamatlietām. Pamatkapitāla samazināšana neko nemaina ne kompānijas bankas kontā, ne finanšu perspektīvās, ne izdevumos, ne ienākumos, ne arī vērtībā (nulles pēc fakta). Pēc būtības tā ir gandrīz tikai grāmatvediska operācija - skaitļus no vienas ailes pārliek otrā. Ir dažas juridiskas nianses, paskaidrošu arī par tām.
Kompānijas kapitāls (nejaukt ar pamatkapitālu) šobrīd ir mīnus 134 miljoni. Tas nozīmē, ka kompānijas īpašumu vērtība ir par 134 miljoniem mazāka par parādsaistību lielumu. Tas tāpat kā tad, kad mājas vērtība ir mazāka par hipokredīta vērtību.
No kā (grāmatvedībā) sastāv šis kapitāls grāmatvedībā? Pamatā no diviem lielumiem: savulaik apmaksātā pamatkapitāla - 600 miljoni un uzkrātiem zaudējumiem - 734 miljoni. Es noapaļoju. Viens mīnus otrs ir tie augstākminētie mīnus 134 miljoni.
Apmaksātais kapitāls ir sen pakāsts - tas ir tas, kas ticis kādreiz ieguldīts. Uzkrātos zaudējumus arī nevar atgūt - tas arī sen skaidrs, bet tagad to vienkārši atzīst.
Ko tu šādā situācijā dari? Pārkārto „grāmatvedību”, pārliec skaitļus no vienas pozīcijas otrā. Galasumma (pašu kapitāls mīnus 134 miljoni) no tā nemainās.
Konkrēti? Nu tev ir liels (vēsturiskais) „pluss”, tas pamatkapitāls, un liels mīnuss (uzkrātie zaudējumi). Tu samazini vienu par 570 miljoniem un vienlaicīgi samazini uzkrāto zaudējumu summu.
Faktiski valdība pasaka - jā, nauda ir pazaudēta, un mēs beidzam pļāpāt par to, ka tas ir kaut kāds „ieguldījums”, kuru atgūsim. Uztraucos par Jāni Ošleju, - kā tiks pāri šai traumai? Aijaijai..
Kāpēc ir saprātīgi/jēdzīgi samazināt pamatkapitālu (atceramies - tas raksturo tikai vēsturiski ieguldīto summu)? Nu, pirmkārt, nav slikti, ja tu „sakārto papīrus”, izejot no šodienas situācijas. Tas tāpat kā bankai pazaudēts kredīts - jānoraksta.
Otrkārt, bez šāda manevra potenciālie investori (stratēģiskais vai biržā) nevar cerēt uz dividenžu/peļņas izmaksu savas dzīves laikā. Jo? Jo dividendes (pieņemsim, ka uzņēmums kaut kad pelnīs) nevar izmaksāt tikmēr, kamēr nav segti iepriekšējo gadu zaudējumi. Un tos 740 pakāstos miljonus neatpelnīs nekad. Arī airBaltic akcionāru mazmazbērnu mazbērnu pēcteči.
Ja tu samazini pamatkapitālu, tad juridiski investors var cerēt uz dividendēm tad, kad kompānija atpelnīs tos mīnus kapitāla 134 plus 27 (plānotais jaunais kapitāls). Tas nav maz, bet daudz mazāk par mīnus 740 miljoniem.
Kas notiks pēc pamatkapitāla samazināšanas? Informācija nav publiska, nezinu, bet variantu nav daudz. Vai nu stratēģiskais investors nopērk daļu akciju par grašiem (75% no 27 miljoniem?), vai tiek pēc tam taisīta papildu emisija, to izpērk investors, un pēc tam taisa IPO, emitējot akcijas. Abi pēdējie varianti automātiski sanazina valsts % kompānijā.
Jebkurā gadījumā tik neliels pamatkapitāls (27 miljoni) ir daudz par maz kompānijai, kuras parādi ir ap 1,5 miljardiem. Tas tāpat kā veikt 2% iemaksu par īpašumu un saņemt 98% hipotēkā. Neveselīgs riska līmenis.
Kad redzēsim darījuma struktūru (to ļoti slēpj), tad analizēšu tālāk. Šobrīd ir skaidrs tikai tas, ka valsts ieguldītā nauda pa lielam ir pakāsta un to vairs noslēpt nevar arī no neticīgā Toma.
Vai arī - bērni, mācieties matemātiku. Tad šādas lietas būs skaidras gadus ātrāk par pārējiem. Nebūs ak un vai.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
