Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizvien vairāk faktu netieši norāda uz to, ka Gunāra Ķirsona uzņēmuma Lido parādsaistību palielināšanās par gandrīz 12 miljoniem latu neilgi pirms vēršanās tiesā ar ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu varētu būt bijusi tikai shēma, kā bankrota priekšā stāvošajam uzņēmējam apvest ap stūri „īstos” kreditorus.

Labsirdīgie ofšori

Kā jau ziņots, pagājušo gadu SIA Firma Lido vēl beidza ar salīdzinoši nelielām kopējām saistībām 11,68 miljonu latu apmērā. Turklāt vēl šā gada jūlija vidū Ķirsons kā SIA Lido prezidents rakstiski apliecināja, ka „no pārskata gada beigām līdz finanšu pārskatu parakstīšanas dienai nav bijuši nekādi citi notikumi, izņemot nelielas pozitīvas tendences Sabiedrības apgrozījumā, kas varētu būtiski ietekmēt Sabiedrības finanšu stāvokli”.

Taču nepilnu pusotru mēnesi vēlāk, kā norādīts Pietiek rīcībā esošajā Lido ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, visas Ķirsona uzņēmuma saistības jau bija vairāk nekā 23,38 miljoni latu. Tas nozīmē, ka vai nu Ķirsons bija melojis gada pārskata ziņojumā, vai arī sešu nedēļu laikā Lido parādu apjoms bija faktiski dubultojies, pieaugot par 11,7 miljoniem latu.

Šo iespaidīgo saistību palielinājuma summu bija nodrošinājusi triju nezināmiem īpašniekiem piederošu ārzonas kompāniju parādīšanās Lido kreditoru vidū. Ārzonas kompānijai Joyton International S.A. Ķirsona uzņēmums pēkšņi izrādījās parādā 3,3 miljonus latu, Carcel Holdings S.A. – 6,8 miljonus latu, bet Joondaloop Financial Corporation – 1,64 miljonus latu.

Turklāt pēdējā gada pārskatā pat nepieminēto saistību nokārtošanas termiņš izrādījās ārkārtīgi tuvs, - saskaņā ar Lido finanšu dokumentiem pirmajam no ofšoriem parāds bijis jāatdod šā gada 10. jūlijā, abiem pārējiem – attiecīgi 30. un 23. jūlijā (kaut, kā minēts, Ķirsons vēl 15. jūlijā oficiāli apgalvoja, ka nekādu būtisku finanšu notikumu kompānijas dzīvē neesot).

Var teikt, ka, tikai pateicoties šiem pēkšņi kreditoru vidū parādījušamies ofšoriem, Ķirsonam izdevās izbēgt no Lido tūlītējas maksātnespējas atzīšanas. Nepilnas trīs nedēļas pirms ārpustiesas tiesiskās aizsardzības pieprasījuma reģistrēšanas visas trīs ārzonas kompānijas oficiāli piekrita, ka Lido nevis tiek atzīts par maksātnespējīgu, bet gan tam tiek piemērots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process.

Ārzonas kompānijas savu viedokli izteica absolūti identiskā rakstveida formā, turklāt bija tik labsirdīgas, ka atšķirībā no pārējiem kreditoriem piekrita savus 11,7 miljonus latu nevis iekasēt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa divu gadu laikā, bet gan pagaidīt līdz tā sekmīgam noslēgumam.

Neparastā „aizdevuma struktūra”

Visu triju ofšoru īpašnieki nav zināmi, un arī advokāts Valdis Bergs, kurš ir oficiālais Joondaloop Financial Corporation pilnvarnieks, teic, ka „sava” ofšora reālos saimniekus nosaukt nespējot. Viņš pats esot kompānijas pārstāvis tikai saistībā ar Lido parādsaistībā un tiesvedību, taču varot apgalvot, ka ārzonas kompānija Ķirsona uzņēmumam patiešām aizdevusi īstu naudu.

Taču, kā minēts, vēl uzņēmuma 2009. gada pārskatā šādas parādsaistības vispār nav minētas, un, kaut arī advokāts, viena ofšora pārstāvis Bergs apgalvo, ka „aizdevuma struktūra neparedz, ka tas būtu jāataino gada pārskatā”, viņš nespēj paskaidrot, kas tā varētu būt par „aizdevuma struktūru”, kas ļautu 12 miljonu aizņēmumus neuzrādīt kompānijas pārskatā, bet to aizdevējiem nonākt Lido kreditoru statusā.

Par faktiski neiespējamu no likuma viedokļa Berga versiju par to, ka milzīgs aizdevums kompānijai varētu nebūt jāataino tās gada pārskatā, nosauc auditors Egons Liepiņš: „Ja ir saņemts aizdevums, tad vienā ailē ir jāparādās naudai, bet otrā parāda saistībām. Bilancē tam ir jābūt pilnīgi noteikti. Ja tās ir nelielas summas, tad gada pārskatā var neatspoguļot, kas tās konkrēti ir par saistībām. Ja liela summa, tad ir jāatšifrē. Var jau arī aizdevumu noformēt kā dāvinājumu, bet tad tas gada bilancē parādīsies citās ailēs.”

Tāpat Bergs apgalvo – ārzonas kompānijas patiešām esot Lido aizdevušas naudu, „bija reāls darījums”, turklāt „aizdevums netika izsniegts īsu laiku pirms ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa, tas tika izsniegts ātrāk un pēc tam pārjaunots.

Taču arī šo ofšora pārstāvja apgalvojumu auditori sauc par dīvainu un nepamatotu. „Var gadīties, ka aizdevums ir noformēts gada beigās, bet nauda ieskaitīta tikai nākamā gada sākumā, tad gada noslēguma bilancē arī tas neparādīsies. Taču, ja tas ir pirms ilgāka laika saņemts aizdevums [kā apgalvo Bergs], tad tam noteikti ir jāparādās bilancē līdz brīdim, kad tas tiek atdots,” saka Liepiņš.

Nesaskatāmā celtniecība par 12 miljoniem

Arī Lido administrators Edgars Karelis tāpat kā Bergs apgalvo: cik viņam esot zināms, ārzonas kompāniju līdzekļi esot izmantoti celtniecībai, „oficiāli, cik man ir zināms, tur viss ir kārtībā, nauda ir ienākusi kontos, un nedomāju, ka tos vienkārši notērēja”. (Bergs gan min tikai to, ka „šo naudu aizdeva komercdarbībai, kādai tieši, es nevaru pateikt, jo tajā laikā es vēl nepārstāvēju Joondaloop”).

„Šīs kompānijas ir reāli Krievijas investori, kuri aizdeva naudu, uzticoties Ķirsona kungam bez jebkādām garantijām. Viņi ļoti labi saprot, ka ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process ir vienīgais ceļš, kā atgūt līdzekļus, pretējā gadījumā viņi nesaņemtu neko. Tad jau labāk divus gadus pagaidīt, kamēr uzņēmums atkopjas,” saka Karelis, gan piebilstot - ja šis būtu maksātnespējas process, viņam man būtu pienākums un tiesības vērtēt iepriekšējos darījumus, taču ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā viņš tikai sekojot, kā tiek pildīts plāns.

Taču pretēji ne Lido pārskatos, ne citā ar uzņēmumu saistītā informācijā nav nekādu ziņu par celtniecības objektiem, kuros Lido neilgā laikā būtu ieguldījis gandrīz 12 miljonus latu; arī Lido īpašumu uzskaitījumā, kas tāpat minēts tiesiskās aizsardzības procesa plānā, nav atrodami objekti, kuros notiktu vai būtu notikusi vairāk nekā 10 miljonus latu vērta celtniecība.

Ārzonas pārstāvis – biznesa partneris

To, ka darījumi ar ārzonas kompānijām varētu būt fikcija, lai atbrīvotos no „īsto” kreditoru „uzbāzības”, apliecina arī jaunas ziņas par Vladimiru Čestakovu vai Šestakovu, kas bijis oficiālais abu pārējo ārzonas kompāniju – milzīgo summu aizdevēju pilnvarnieks.

Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, ko apliecinājušas arī ar Lido saistītas personas, šis Šestakovs, visticamākais, ir nevis nezināms Krievijas milzu investors, bet Latvijā pietiekami labi zināms uzņēmējs un Lido džudo kluba valdes priekšsēdētājs, kas savulaik bijis Seulas Olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs.

Tādā gadījumā ārzonas kompāniju ciešā saistība ar pašu Ķirsonu kļūst vēl acīmredzamāka: divus ofšorus pārstāvošais Šestakovs ir Ķirsona biznesa partneris veselās trijās kompānijās.

Kā rāda firmas.lv datu bāze, SIA Daugmales projekti Šestakovam jau kopš pagājušā gada sākuma pieder 49% kapitāldaļu, bet pašlaik – jau 50,49% (atlikušie palikuši Ķirsona īpašumā), arī SIA Zaļā zeme Lido un SIA GKVS Šestakovam un Ķirsonam katram pieder aptuveni puse kapitāldaļu.

Pats Ķirsons otrdien uz Pietiek jautājumiem par to, kādus darījumus SIA Firma Lido šogad veikusi ar trim ārzonas kompānijām, kādi bijuši šo darījumu apjomi, nepieciešamība pēc tiem, kad šie darījumi veikti un kāda ir viņa paša saistība ar šīm ārzonas kompānijām, atbildēja tikai to, ka „uzskatot, ka minētās informācijas publiskošana pašlaik nav lietderīga, tāpēc atturēšoties no atbildes sniegšanas”.

Savukārt trešdien uz jautājumiem par to, vai Vladimirs Šestakovs, kurš figurē kā divu lielāko Lido kreditoru - ārzonas kompāniju pārstāvis, ir tas pats Vladimirs Šestakovs, kas ir Ķirsona kunga ilgstošs biznesa partneris un kolēģis džudo sporta jomā, Ķirsons vairs nevēlējās sniegt nekādu atbildi.

Kā jau ziņots, uzņēmēji, kam Pietiek lūdza izteikt viedokli par šiem faktiem, faktiski vienbalsīgi izteica viedokli – viņuprāt, esot skaidrs, ka šādā veidā, izmantojot ārzonas kompānijas un, iespējams, fiktīvus darījumus, Ķirsons izdarījis visu, lai izglābtos no īsto kreditoru lēmuma, kuri, ņemot vērā uzņēmēja pēdējā gada strauji pasliktinājušos reputāciju, nez vai būtu uzticējušies viņam arī turpmāk un drīzāk būtu izšķīrušies par kompānijas maksātnespēju.

Faktiski neesot šaubu, ka ārzonas kompānijas darbojušās ar Lido saimnieku uz vienu roku, jautājums esot tikai – ko par šādu „finansiālo jaunradi” varētu teikt tiesībsargāšanas iestādes, ja kreditori sadomātu vērsties tajās.

Ja darījumi ar ārzonām bijuši reāli, Ķirsonam būšot grūti paskaidrot, kur tādā ātrumā no Lido „aizplūduši” gandrīz 12 miljoni latu vai arī kā tie izmantoti uzņēmuma interesēs; ja darījumi bijuši fiktīvi, tā varētu tikt uzskatīta arī par krāpniecību īpaši lielos apmēros.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...