Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizvien vairāk faktu netieši norāda uz to, ka Gunāra Ķirsona uzņēmuma Lido parādsaistību palielināšanās par gandrīz 12 miljoniem latu neilgi pirms vēršanās tiesā ar ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu varētu būt bijusi tikai shēma, kā bankrota priekšā stāvošajam uzņēmējam apvest ap stūri „īstos” kreditorus.

Labsirdīgie ofšori

Kā jau ziņots, pagājušo gadu SIA Firma Lido vēl beidza ar salīdzinoši nelielām kopējām saistībām 11,68 miljonu latu apmērā. Turklāt vēl šā gada jūlija vidū Ķirsons kā SIA Lido prezidents rakstiski apliecināja, ka „no pārskata gada beigām līdz finanšu pārskatu parakstīšanas dienai nav bijuši nekādi citi notikumi, izņemot nelielas pozitīvas tendences Sabiedrības apgrozījumā, kas varētu būtiski ietekmēt Sabiedrības finanšu stāvokli”.

Taču nepilnu pusotru mēnesi vēlāk, kā norādīts Pietiek rīcībā esošajā Lido ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, visas Ķirsona uzņēmuma saistības jau bija vairāk nekā 23,38 miljoni latu. Tas nozīmē, ka vai nu Ķirsons bija melojis gada pārskata ziņojumā, vai arī sešu nedēļu laikā Lido parādu apjoms bija faktiski dubultojies, pieaugot par 11,7 miljoniem latu.

Šo iespaidīgo saistību palielinājuma summu bija nodrošinājusi triju nezināmiem īpašniekiem piederošu ārzonas kompāniju parādīšanās Lido kreditoru vidū. Ārzonas kompānijai Joyton International S.A. Ķirsona uzņēmums pēkšņi izrādījās parādā 3,3 miljonus latu, Carcel Holdings S.A. – 6,8 miljonus latu, bet Joondaloop Financial Corporation – 1,64 miljonus latu.

Turklāt pēdējā gada pārskatā pat nepieminēto saistību nokārtošanas termiņš izrādījās ārkārtīgi tuvs, - saskaņā ar Lido finanšu dokumentiem pirmajam no ofšoriem parāds bijis jāatdod šā gada 10. jūlijā, abiem pārējiem – attiecīgi 30. un 23. jūlijā (kaut, kā minēts, Ķirsons vēl 15. jūlijā oficiāli apgalvoja, ka nekādu būtisku finanšu notikumu kompānijas dzīvē neesot).

Var teikt, ka, tikai pateicoties šiem pēkšņi kreditoru vidū parādījušamies ofšoriem, Ķirsonam izdevās izbēgt no Lido tūlītējas maksātnespējas atzīšanas. Nepilnas trīs nedēļas pirms ārpustiesas tiesiskās aizsardzības pieprasījuma reģistrēšanas visas trīs ārzonas kompānijas oficiāli piekrita, ka Lido nevis tiek atzīts par maksātnespējīgu, bet gan tam tiek piemērots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process.

Ārzonas kompānijas savu viedokli izteica absolūti identiskā rakstveida formā, turklāt bija tik labsirdīgas, ka atšķirībā no pārējiem kreditoriem piekrita savus 11,7 miljonus latu nevis iekasēt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa divu gadu laikā, bet gan pagaidīt līdz tā sekmīgam noslēgumam.

Neparastā „aizdevuma struktūra”

Visu triju ofšoru īpašnieki nav zināmi, un arī advokāts Valdis Bergs, kurš ir oficiālais Joondaloop Financial Corporation pilnvarnieks, teic, ka „sava” ofšora reālos saimniekus nosaukt nespējot. Viņš pats esot kompānijas pārstāvis tikai saistībā ar Lido parādsaistībā un tiesvedību, taču varot apgalvot, ka ārzonas kompānija Ķirsona uzņēmumam patiešām aizdevusi īstu naudu.

Taču, kā minēts, vēl uzņēmuma 2009. gada pārskatā šādas parādsaistības vispār nav minētas, un, kaut arī advokāts, viena ofšora pārstāvis Bergs apgalvo, ka „aizdevuma struktūra neparedz, ka tas būtu jāataino gada pārskatā”, viņš nespēj paskaidrot, kas tā varētu būt par „aizdevuma struktūru”, kas ļautu 12 miljonu aizņēmumus neuzrādīt kompānijas pārskatā, bet to aizdevējiem nonākt Lido kreditoru statusā.

Par faktiski neiespējamu no likuma viedokļa Berga versiju par to, ka milzīgs aizdevums kompānijai varētu nebūt jāataino tās gada pārskatā, nosauc auditors Egons Liepiņš: „Ja ir saņemts aizdevums, tad vienā ailē ir jāparādās naudai, bet otrā parāda saistībām. Bilancē tam ir jābūt pilnīgi noteikti. Ja tās ir nelielas summas, tad gada pārskatā var neatspoguļot, kas tās konkrēti ir par saistībām. Ja liela summa, tad ir jāatšifrē. Var jau arī aizdevumu noformēt kā dāvinājumu, bet tad tas gada bilancē parādīsies citās ailēs.”

Tāpat Bergs apgalvo – ārzonas kompānijas patiešām esot Lido aizdevušas naudu, „bija reāls darījums”, turklāt „aizdevums netika izsniegts īsu laiku pirms ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa, tas tika izsniegts ātrāk un pēc tam pārjaunots.

Taču arī šo ofšora pārstāvja apgalvojumu auditori sauc par dīvainu un nepamatotu. „Var gadīties, ka aizdevums ir noformēts gada beigās, bet nauda ieskaitīta tikai nākamā gada sākumā, tad gada noslēguma bilancē arī tas neparādīsies. Taču, ja tas ir pirms ilgāka laika saņemts aizdevums [kā apgalvo Bergs], tad tam noteikti ir jāparādās bilancē līdz brīdim, kad tas tiek atdots,” saka Liepiņš.

Nesaskatāmā celtniecība par 12 miljoniem

Arī Lido administrators Edgars Karelis tāpat kā Bergs apgalvo: cik viņam esot zināms, ārzonas kompāniju līdzekļi esot izmantoti celtniecībai, „oficiāli, cik man ir zināms, tur viss ir kārtībā, nauda ir ienākusi kontos, un nedomāju, ka tos vienkārši notērēja”. (Bergs gan min tikai to, ka „šo naudu aizdeva komercdarbībai, kādai tieši, es nevaru pateikt, jo tajā laikā es vēl nepārstāvēju Joondaloop”).

„Šīs kompānijas ir reāli Krievijas investori, kuri aizdeva naudu, uzticoties Ķirsona kungam bez jebkādām garantijām. Viņi ļoti labi saprot, ka ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process ir vienīgais ceļš, kā atgūt līdzekļus, pretējā gadījumā viņi nesaņemtu neko. Tad jau labāk divus gadus pagaidīt, kamēr uzņēmums atkopjas,” saka Karelis, gan piebilstot - ja šis būtu maksātnespējas process, viņam man būtu pienākums un tiesības vērtēt iepriekšējos darījumus, taču ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā viņš tikai sekojot, kā tiek pildīts plāns.

Taču pretēji ne Lido pārskatos, ne citā ar uzņēmumu saistītā informācijā nav nekādu ziņu par celtniecības objektiem, kuros Lido neilgā laikā būtu ieguldījis gandrīz 12 miljonus latu; arī Lido īpašumu uzskaitījumā, kas tāpat minēts tiesiskās aizsardzības procesa plānā, nav atrodami objekti, kuros notiktu vai būtu notikusi vairāk nekā 10 miljonus latu vērta celtniecība.

Ārzonas pārstāvis – biznesa partneris

To, ka darījumi ar ārzonas kompānijām varētu būt fikcija, lai atbrīvotos no „īsto” kreditoru „uzbāzības”, apliecina arī jaunas ziņas par Vladimiru Čestakovu vai Šestakovu, kas bijis oficiālais abu pārējo ārzonas kompāniju – milzīgo summu aizdevēju pilnvarnieks.

Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, ko apliecinājušas arī ar Lido saistītas personas, šis Šestakovs, visticamākais, ir nevis nezināms Krievijas milzu investors, bet Latvijā pietiekami labi zināms uzņēmējs un Lido džudo kluba valdes priekšsēdētājs, kas savulaik bijis Seulas Olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs.

Tādā gadījumā ārzonas kompāniju ciešā saistība ar pašu Ķirsonu kļūst vēl acīmredzamāka: divus ofšorus pārstāvošais Šestakovs ir Ķirsona biznesa partneris veselās trijās kompānijās.

Kā rāda firmas.lv datu bāze, SIA Daugmales projekti Šestakovam jau kopš pagājušā gada sākuma pieder 49% kapitāldaļu, bet pašlaik – jau 50,49% (atlikušie palikuši Ķirsona īpašumā), arī SIA Zaļā zeme Lido un SIA GKVS Šestakovam un Ķirsonam katram pieder aptuveni puse kapitāldaļu.

Pats Ķirsons otrdien uz Pietiek jautājumiem par to, kādus darījumus SIA Firma Lido šogad veikusi ar trim ārzonas kompānijām, kādi bijuši šo darījumu apjomi, nepieciešamība pēc tiem, kad šie darījumi veikti un kāda ir viņa paša saistība ar šīm ārzonas kompānijām, atbildēja tikai to, ka „uzskatot, ka minētās informācijas publiskošana pašlaik nav lietderīga, tāpēc atturēšoties no atbildes sniegšanas”.

Savukārt trešdien uz jautājumiem par to, vai Vladimirs Šestakovs, kurš figurē kā divu lielāko Lido kreditoru - ārzonas kompāniju pārstāvis, ir tas pats Vladimirs Šestakovs, kas ir Ķirsona kunga ilgstošs biznesa partneris un kolēģis džudo sporta jomā, Ķirsons vairs nevēlējās sniegt nekādu atbildi.

Kā jau ziņots, uzņēmēji, kam Pietiek lūdza izteikt viedokli par šiem faktiem, faktiski vienbalsīgi izteica viedokli – viņuprāt, esot skaidrs, ka šādā veidā, izmantojot ārzonas kompānijas un, iespējams, fiktīvus darījumus, Ķirsons izdarījis visu, lai izglābtos no īsto kreditoru lēmuma, kuri, ņemot vērā uzņēmēja pēdējā gada strauji pasliktinājušos reputāciju, nez vai būtu uzticējušies viņam arī turpmāk un drīzāk būtu izšķīrušies par kompānijas maksātnespēju.

Faktiski neesot šaubu, ka ārzonas kompānijas darbojušās ar Lido saimnieku uz vienu roku, jautājums esot tikai – ko par šādu „finansiālo jaunradi” varētu teikt tiesībsargāšanas iestādes, ja kreditori sadomātu vērsties tajās.

Ja darījumi ar ārzonām bijuši reāli, Ķirsonam būšot grūti paskaidrot, kur tādā ātrumā no Lido „aizplūduši” gandrīz 12 miljoni latu vai arī kā tie izmantoti uzņēmuma interesēs; ja darījumi bijuši fiktīvi, tā varētu tikt uzskatīta arī par krāpniecību īpaši lielos apmēros.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Vējoņa kungs, es ļoti (gandrīz tikpat ļoti kā Gobzems) gribētu kļūt par Latvijas premjerministru

FotoDažādos laikos esmu ticies ar daudzu valstu prezidentiem: Bašāru al Asadu (Sīrija), Nursultānu Nazarbajevu (Kazahstāna), Ilhamu Alijevu (Azerbaidžāna), Emomali Rahmonu (Tadžikistāna), Giorgiju Margvelašvili (Gruzija) u.c. Taču Jūs esat man pats tuvākais prezidents, jo esmu Jūs redzējis visbiežāk, vienreiz pat bez kaklasaites, turklāt Jūs esat manas valsts prezidents.
Lasīt visu...

21

Garāka par mūžu vēlēšanu nakts ilgst

FotoTā varēja teikt gan par 13. Saeimas vēlēšanu rezultātu nakti, gan par visu priekšvēlēšanu kampaņu. Tā bija ilga, melna, emocionāli nomācoša un asiņaina. Diemžēl arī burtiskā nozīmē. Piecus mēnešus pirms vēlēšanām – maijā pie pilsētas lielākajiem kapiem notika skaļa slepkavība. Tika nošauts maksātne­spējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šo traģisko notikumu nekavējoties steidza izmantot paši ciniskākie, kuri cilvēku nāvē saredz politiskās publicitātes dividendes.
Lasīt visu...

21

Brāķis

FotoIr lietas, kuras nav iespējams aprakstīt īsi. Ja tā nebūtu, tad vidusskolas vai augstskolas programma ietilptu tvitera ziņojumā. Zinām, ka tā nav. Arī šie nopietnie notikumi neietilpst vienā lapaspusē. Tāpēc saņemieties, lapaspuses būs trīs.
Lasīt visu...

20

Vējonis ir labs, Šlesers nav labs, mans piedāvājums vienmēr ir vislabākais, pirmdien no rīta būs preses konference, nē, tomēr nebūs

FotoPirmdien pulksten 10.00 preses konference par notikumiem valdības veidošanā. Es saprotu, stresa un spriedzes līmenis pieaug, intrigu skaits palielinās, taču Latvija ir pelnījusi labākos no labākajiem ministru posteņos. Latvija ir pelnījusi ieraudzīt balsojumu, vai parlaments vēlas pateikt jā vai nē valsts gudrākajiem prātiem, labākajam, kas mums valstī ir.
Lasīt visu...

21

Servitūts

FotoServitūts ir koplietošanas izraisīts apgrūtinājums. Tas nav izdevīgs visiem, bet ir vienīgais veids, kā sadzīvot, tas ir mazākais ļaunums. Tas ir tāds piespiedu regulējums par labu visiem, lai mazinātu konfliktus.
Lasīt visu...

21

Ko darīt jaunajiem lāčplēšiem

Foto2018.gada 16.novembra pēcpusdienā „Delfos” bija ievietota negaidīta un intriģējoša informācija. Izcilais sportists un cilvēks ar godīga cilvēka seju (liels retums varas spēlmaņu fotoilustrācijās) Roberts Raimo izstājās no nacionāli reakcionārajam un krimināli oligarhiskajam valstiskumam uzticīgi kalpojošās „zaļās partijas”, lai dibinātu šodienas Latvijā unikālu politisko spēku. Par Roberta Raimo nodomu „Delfi” rakstīja: "Viņš uzskata, ka ir nepieciešams dibināt jaunu politisko spēku – kustību, kas savās rindās vienotu vairāk nekā 20 tūkstošus biedru un "būtu nopietns pretsvars ārējās pārvaldes (!?) uzspiestajai politikai Latvijā".”
Lasīt visu...

10

Es viennozīmīgi uzskatīšu, ka tieši JKP būs manas potenciālās valdības gāzēji

FotoArvien vairāk izskatās, ka JKP deputāti meklē ieganstus, lai paši nemaz pozīcijā neatrastos nekad.
Lasīt visu...

21

Jauno konservatīvo partiju raksturojošie elementi ir mantkārība, melīgums, demagoģija un populisms

FotoZaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina Valsts prezidenta nominēto Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu turpināt konstruktīvu darbu pie jaunās valdības izveides, lai attaisnotu sabiedrības doto mandātu un izvestu valsti no politiskā strupceļa, akcentē ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Bordāna atbilde Aldim Gobzemam

Jaunā konservatīvā partija ir nākusi politikā, lai pozitīvā veidā mainītu mūsu valsts Latvijas politisko kultūru, lai liktu cilvēkiem sajust, ka valsts...

Foto

Daži juridiski iebildumi pret ANO vienošanos “Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju”

Esmu sagatavojusi nelielu juridisko izvērtējumu par ANO Migrācijas Paktu. Kam interesē,...

Foto

Latvijas inteliģences atklāta vēstule

Mēs aicinām iestāties PRET Apvienoto Nāciju Organizācijas vienošanās „Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” (turpmāk - Kompakts) atbalstīšanu Marokā...

Foto

Jauns līmenis fiskālās disciplīnas bezatbildībā

Fiskālās disciplīnas likumu, līdzīgi kā jebkuru tiesību aktu, var interpretēt pēc vismaz četrām metodēm (gramatiskās, sistēmiskās, vēsturiskās, teleoloģiskās (mērķa) metodes). ...

Foto

Emocionālās analoģijas

Pēc 2018.gada 6.oktobra Latvijā visnepatīkamāk jūtas cilvēki. Cilvēkos nepatiku izraisa postcilvēku uzvara 13.Saeimas vēlēšanās. Cilvēkus postcilvēku uzvara apkauno un pazemo. Apkaunojums un pazemojums bija...

Foto

Rīgas Dome pilsētas siltumapgādes problēmās nepatiesi vaino Valsts kontroli

Rīgas dome un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vairakkārt kā atbildīgo par to, kādēļ Rīgas iedzīvotāji, kuru namus...

Foto

Kad Otto Ozols atklāja Artusa Kaimiņa liekulības masku?

Kad un kurā brīdi Otto Ozols atšifrēja Artusa Kaimiņa divkoša dabu un slepeno sadarbību ar politisko eliti? Domāju,...

Foto

Atklāta vēstule Ārlietu ministrijai no partijas “No sirds Latvijai”

Oktobra otrajā pusē pasaules mediju uzmanība bija pievērsta diviem barbariskiem aktiem, kas neatstāja vienaldzīgu nevienu....

Foto

Nožēlojamie (tas nav Viktors Igo)

Biedrības “Latvietis” pārstāvis Leonards Inkins ir Pietiek iesūtījis savu sarunu ar Lieni Apini no laikraksta DDD....

Foto

Nenoslīkt pašu ambīcijās

Nu jau kādu laiku dzīvoju/strādāju Helsinkos, Somijā. Lai arī Somija ģeogrāfiski mums tuva, man (un esmu diezgan drošs, ka daudziem LV cilvēkiem ir...

Foto

Inteliģences pieci stūrakmeņi

1.Ģenēzes stūrakmens. Latviešu tauta nekad nav bijusi un nekad nebūs izņēmums. Latviešu tautas tāpat kā jebkuras citas tautas kultūras attīstības parametrus, vēsturisko apziņu un...

Foto

Par portālu „Delfi” un primitīvu cenzūru

Stāsts ir par portālu Delfi. Lai pārāk neizplūstu, pievērsīšos divām lietām. Jau kādu laiku atpakaļ rakstiem par vēlēšanām mainījās komentēšanas sadaļa....

Foto

Vispirms – ierēdņu bezatbildība, pēc tam – mēģinājumi atrast kādu vainīgo

Uzņēmums "Grindeks" ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī...

Foto

Rinkēvičs - caurkritušu politiķu un “savējo” pansionāta turētājs

Mērenu paniku noteikta burbuļa aprindās ir izraisījusi ziņa, ka pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs varētu zaudēt savu amatu....

Foto

Briesmīgā sazvērestība pret Barču un Klaužu

Pēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un...

Foto

Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā

Daļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt...

Foto

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

Šovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c....

Foto

KPV un JKP mīlas dancis

Koalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā...