Fantastiska Viņķeles nolaidība un nekompetence: Covid 19 joprojām nav iekļauts bīstamo infekciju sarakstā
Pietiek lasītājs14.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien skatījos valdības preses konferenci, kur veselības ministre Ilze Viņķele teica, ka ar varu piespiest testēties sakarā ar Covid 19 nevienu nevar un tiekot domāti jauni plāni. Tam ir vienkāršs izskaidrojums, - ministres un viņas pakļautības iestāžu vadības, bet netieši arī premjera Krišjāņa Kariņa nolaidības un nekompetences dēļ Covid 19 vēl joprojām nav iekļauts bīstamo infekciju sarakstā.
Ziņošana par sabiedrības veselībai nozīmīgajām infekcijas slimībām ir būtisks epidemioloģiskās drošības pasākums. Šo informāciju izmanto, lai veiktu infekcijas slimību gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu un pretepidēmijas pasākumu organizēšanu, tādējādi novēršot infekcijas izplatīšanos un sabiedrības veselības apdraudējumu.
Šī informācija ir svarīga agrīnai sabiedrības veselības apdraudējumu, t. sk. uzliesmojumu noteikšanai un novēršanai valstī un starptautiskajā līmenī. To izmanto arī, lai izstrādātu un īstenotu pierādījumos balstītus infekcijas slimību kontroles un profilakses stratēģijas un plānus, kā arī vērtētu veikto pasākumu efektivitāti.
Obligāto ziņošanu par infekcijas slimību gadījumiem nosaka Epidemioloģiskās drošības likums, bet kārtību kādā reģistrējami infekcijas slimību gadījumi, nosaka Ministru kabineta 1999. gada 5. janvāra noteikumi Nr. 7 “Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība”. Ministru kabineta 2011.gada 13. decembra noteikumi Nr. 948 „Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumi” nosaka ziņošanas kārtību par bīstamajām infekcijas slimībām un grupveida saslimšanām ar citām infekcijas slimībām. Infekcijas slimības izplatās, nerespektējot valstu robežas.
Saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma 14. pantu ikvienai ārstniecības personai, kura konstatējusi, ka pacientam ir reģistrācijai pakļauta infekcijas slimība, vai pastāv pamatotas aizdomas par viņa inficēšanos, ir pienākums ziņot par to. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 7 ārstniecības persona ziņo par: a) infekcijas slimības diagnozi; b) infekcijas slimības diagnozes maiņu vai atcelšanu; c) infekcijas slimības galīgo diagnozi, tās laboratorisku apstiprināšanu un slimības iznākumu.
Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 7, ārstniecības persona par konstatēto infekcijas slimības gadījumu (izņemot HIV/AIDS un tuberkulozi), kā arī par profesionāli pamatotām aizdomām par inficēšanos ar infekcijas slimību ziņo Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam.
No epidemioloģiskās drošības viedokļa ir ļoti svarīgi, lai ārstniecības persona pieprasītu no infekcijas slimnieka ziņas, kas nepieciešamas pretepidēmijas pasākumu organizēšanai, arī ziņas par kontaktpersonām un iespējamiem infekcijas slimības avotiem. Tāpēc tas ir noteikts Epidemioloģiskās drošības likuma 14. pantā. Šī informācija palīdz SPKC ātrāk identificēt risku sabiedrības veselībai un organizēt nepieciešamos pasākumus pacienta dzīves vai uzturēšanās vietā.
Tā tam būtu jābūt, bet tā nav Covid 19 epidēmijas gadījumā, jo Covid 19 nesaprotamu iemeslu dēļ joprojām nav iekļauts oficiālajā reģistrējamo infekcijas slimību sarakstā. Tādēļ arī krītas testu skaits, visu analīžu veikšana ir brīvprātīga, un arī acīmredzami slimi cilvēki var atteikties veikt analīzes.
Oficiāli reģistrētu bīstamo infekciju gadījumā darbojas Epidemioloģiskās drošības likums, un visiem šim likumam ir jāpakļaujas, - toties pašlaik Viņķeles un viņas padoto nolaidības un nekompetences dēļ Covid 19 neskaitās bīstama infekcija, līdz ar to visas analīzes utt. ir uz brīvprātības principa pamata.
Oficiālais infekciju saraksts atrodams šeit:
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
