Iesaki rakstu: 
Labās ziņas: nesen publiskotā Latvijas Ekonomikas ministrijas ziņojumā teikts, ka nominālais iekšzemes kopprodukts (IKP) periodā no 2023. līdz 2035. gadam divkāršosies no 40,3 miljardiem eiro 2023. gadā līdz 83 miljardiem eiro 2035. gadā. Sliktās ziņas: tas nenotiks…
Ļaujiet man pierādīt, kādēļ. Ziņojums ir ļoti garš (vairāk nekā 60 lappuses), ar neskaitāmiem ieteikumiem un daudzām smalkām infografikām, taču šeit apskatīšu ziņojumā minētos piecus galvenos mērķus 2023.–2035. gada periodam:
- Ekonomikas pieaugums 4–5% gadā.
- Nodarbināto skaits – vismaz 900 000.
- Investīciju daļa no IKP palielināsies no 18% līdz 25%.
- Eksporta daļa no IKP pieaugs no 64% līdz 85%.
- Izdevumu pētniecībai un attīstībai daļa no IKP palielināsies no 0,75% līdz 3,2%.
Par pirmo mērķi: gada nominālā IKP divkāršošanai līdz 2035. gadam vajadzīgs apmēram 6% pieaugums gadā. 2% būs cenu pieaugums, ja tiks izpildīts Eiropas Centrālās bankas mērķrādītājs, atstājot 4% reālajam pieaugumam. Latvijas IKP vidējais gada pieaugums kopš 1995. gada bijis 3,4%. Jo valsts ir nabadzīgāka, jo pieaugums parasti ir lielāks, tāpēc grūti iedomāties, kādēļ Latvijā, kas šodien ir daudz bagātāka nekā 1995. gadā, pēkšņi būtu jāsākas būtiski straujākai izaugsmei.
No 2010. līdz 2023. gadam pieaugums bija vidēji 2,5% gadā, un ļoti straujais IKP pieaugums toreizējā premjerministra Kalvīša "treknajos gados" bija iespējams vienīgi tādēļ, ka to "baroja" neilgtspējīgs kredītu bums. Mans vērtējums: 4% pieaugums gadā ir nereālistisks.
Par otro mērķi: nodarbināto skaits pašlaik ir apmēram 880 000, tādēļ pirmajā acu uzmetienā 900 000 šķiet sasniedzams mērķis, un pēdējos desmit gados faktiskais nodarbināto skaits arī bijis apmēram tik liels. Taču darbaspēks jeb nodarbināmo cilvēku skaits ir apmēram 950 000, un, ņemot vērā Latvijas demogrāfisko attīstību, līdz 2035. gadam tas samazināsies, tādēļ mērķis 900 000 būs grūti sasniedzams. Mans vērtējums: apšaubāmi, ka līdz 2035. gadam nodarbināto skaits sasniegs 900 000.
Par trešo mērķi: investīcijas (kopējie ieguldījumi pamatkapitālā) pēdējos gados bijušas apmēram 22–24% no IKP. 2005.–2008. gadā tās pārsniedza 30%, taču tas bija tādēļ, ka tolaik bija liels un neilgtspējīgs nekustamā īpašuma bums. Mans vērtējums: tas ir izdarāms, lai gan neesmu gluži drošs par to, no kurienes nāks visas šīs investīcijas. Lai tas notiktu, noteikti jāmazinās ģeopolitiskajam saspīlējumam.
Par ceturto mērķi: Latvijā ir ļoti atvērta ekonomika ar lielu eksporta īpatsvaru IKP. Latvija kļuva vairāk uz eksportu orientēta pēc finanšu krīzes, kad eksporta īpatsvars IKP pieauga no apmēram 40% līdz 60%. Visjaunākie dati (2023) ir 64%, un tas ir mazāk nekā 2022. gadā nelielas izaugsmes vai recesijas dēļ vairākās tirdzniecības partnervalstīs, kā arī Krievijai noteikto sankciju dēļ. Globalizācija atkāpjas, bet vai pozitīvi varētu būt tas, ka kaut kas no tā, ko Eiropas Savienība (ES) vairs nepirks no Ķīnas, varētu tikt ražots šeit?! Tomēr sasniegt 85% (un izskatīties līdzīgāk Igaunijai un Lietuvai) būs izaicinājums. Mans vērtējums: pirms tam noticu, gribu to redzēt.
Par piekto mērķi: izdevumi pētniecībai un attīstībai ir savstarpēji saistīti ar to, cik izsmalcināta ir ekonomika. Lai izstrādātu augsta līmeņa preces, vajadzīgi lieli izdevumi pētniecībai un attīstībai, taču Latvijā, vērtējot pēc starptautiskajiem standartiem, šie izdevumi ir ļoti mazi un tādi bijuši vienmēr, un tas atspoguļo to, ka liela daļa ražošanas šeit nemaz nav tik moderna un ka šī ir lielākoties pakalpojumu ekonomika, kur pakalpojumu ražošanai tik lieli izdevumi pētniecībai un attīstībai nav vajadzīgi.
Pašreizējā vērtība ir 0,75% no IKP; tā vienmēr bijusi zem 1%, tā ir trešā zemākā Eiropas Savienībā un augstāka salīdzinājumā vienīgi ar Maltu un Rumāniju – tātad kā var kāds izvirzīt četrkāršošanos 12 gadu laikā kā reālistisku scenāriju??? Mans vērtējums: pilnīga zinātniskā fantastika!
Vienkāršs secinājums: sliktās ziņas, ko minēju sākumā, – tas vienkārši nenotiks.
Un tas padara šo ziņojumu – kurā citādi ir daudz interesantas informācijas un daudz jauku infografiku – diezgan nelietderīgu, jo tas ir tik nereālistisks. Tas pieļauj tādu kļūdu, kādas gadu gaitā esmu tik daudz reižu redzējis šeit, Latvijā. Ļaujiet man minēt tikai vienu piemēru.
Viens no (daudzajiem) ziņojumā minētajiem mērķiem ir izmantot Latvijas priekšrocības, lai radītu jaunas eksportējamas preces un pakalpojumus. Tomēr tajā nav paskaidrots a) kādas ir šīs priekšrocības, b) kuri ekonomikas sektori varētu radīt šīs eksportējamās preces un, kas ir vissvarīgākais, c) kāpēc tas līdz šim nav darīts.
Tad šis ziņojums būtu lietderīgs Latvijas ekonomikas attīstībai. Pašlaik tas tāds vienkārši nav.
* Rīgas Ekonomikas augstskolas ekonomikas nodaļas vadītājs
Seko mums 
Hosama kungs! Dzīve ir pārāk īsa, lai to dzīvotu tikai vienā režīmā. Un, lai nu kuram, bet nu tieši Jums būs labi zināms, ka arī veselība, starp citu, nav tikai analīzes un rindas pie speciālistiem līdz nesamaņai vai bezgalībai. Tā ir arī dzīvesprieks, tonuss un zināma… ķermeņa vidusdaļas un prāta elastība.
Eiropas pažobelē izcēlies kašķis vagaru kastā. Tā kā Grenlandes dēļ sagājuši matos vietējo verga dvēseļu bosi iz Vašingtonas un Briseles, nu vai Kopenhāgenas, latvju bezmugurkaulniekiem grūtas dieniņas. Mediji ne jau bez mājiena no augšas uzpūtuši skandālu ap Saeimas spīkeres Daigas Mieriņas parakstu vēstulei ar aicinājumu piešķirt ASV Donaldam Trampam Nobela Miera prēmiju. Vilciens sen aizgājis, bet sliedes vēl dun. Vismaz tās, kas nav nojauktas vai iekonservētas.
Dārgie uzņēmēji, darbinieki un līdzcilvēki! Šodien nācās piedzīvot patiesi sāpīgu un sirdi plosošu pieredzi!
Mūsdienu ģeopolitiskajā ainavā Grenlande ir kļuvusi par simbolu jaunai ērai, kurā klimata pārmaiņas tiešā veidā pārveido pasaules drošības arhitektūru. Ledus kušana Arktikā vairs nav tikai ekoloģisks process; tā ir atvērusi vārtus uz jauniem kuģošanas ceļiem un milzīgiem dabas resursiem, kas Grenlandi globālajā varas spēlē padara par stratēģisku balvu. Krievijas militārā ekspansija un Ķīnas ekonomiskās ambīcijas "Polārā zīda ceļa" ietvaros rada ārēju spiedienu. Taču visbūtiskākās briesmas patiesībā slēpjas pašas Rietumu alianses spējā rast kopīgu valodu.
Šodien nedaudz pastāstīšu par sudrabu. Notiek globāla histērija, tāds kā finanšu pasaules atomsprādziens.
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
