Iesaki rakstu: 
Kā tieši Veselības inspekcijas (VI) Farmācijas departamenta vecākajam referentam, farmaceitam Artūram Praškilēvicam izdevās vakcinēties pret Covid-19 laikā, kad „parastiem” farmaceitiem šāda iespēja netiek sniegta? P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas oficiālā atbilde ir – tas esot noticis tikai un vienīgi kļūdas pēc.
„Kas tad padara vakcīnu saņēmušo farmācijas nozares ierēdni pārāku par citiem aptiekās strādājošajiem? Atbilde, ļoti iespējams, ir meklējama viņa kopdzīvē ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologu, Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) Sertifikācijas padomes priekšsēdētāju Gustavu Latkovski, ar kura protekcionismu pirms diviem mēnešiem A.Praškilevics sāka karjeru Veselības inspekcijā. Tāpat lielā mērā ar viņa gādību šovasar farmaceita grādu ieguvušais nu jau ierēdnis uzreiz nokļuva Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas "Farmācijas" studiju programmas direktora amatā,” šādu versiju aizvadītajā nedēļā izteica Pietiek lasītājs, kas informēja par šo gadījumu.
Pēc ilgākas noskaidrošanas P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas oficiālā versija tagad ir šāda: „Pieraksts kļūdaini veikts intensīvas darba slodzes apstākļos, veicot personu intensīvu un liela apjoma pierakstu uz vakcināciju pret Covid-19. Attiecīgi jāsecina, ka kļūda radusies cilvēciskā faktora rezultātā, bet tā noteikti nav sistēmiska.”
Saskaņā ar šo skaidrojumu pēc informācijas publiskošanas slimnīcas darbinieki noklausījušies audioierakstu no telefona sarunas caur pieraksta tālruņa numuru, kuras laikā tika veikts pieraksts pieraksta kalendārā, un konstatējuši: „Vakcinētā persona norāda, ka ir farmaceits. Slimnīcā ir skaidri noteikts, ka saskaņā ar valstī noteikto vakcinēšanās kārtību, uz vakcināciju pret Covid-19 tiek vakcinēti tikai ārstniecības iestāžu darbinieki, līdz ar ko – ārstniecības iestāžu farmaceiti saņem vakcīnu kā šo iestāžu darbinieki. Šajā gadījumā netika līdz galam noskaidrota vakcinētās personas sasaiste ar ārstniecības iestādi.”
Arī A. Praškilēvics apgalvo, ka tikt pie vakcinācijas neviens viņam neesot palīdzējis un tas noticis pilnīgi nejauši: „Es 11. janvāra rītā piezvanīju uz publiski pieejamu telefona numuru – 67095392, lai noskaidrotu, vai es, būdams farmaceits, varu vakcinēties. Telefona sarunā man apstiprināja, ka, jā, varu saņemt vakcīnu, un mani pierakstīja uz konkrētu vakcinēšanās laiku.
Ierodoties uz vakcināciju, es uzrādīju gan savu personu apliecinošo dokumentu, gan vēlreiz norādīju, ka esmu farmaceits un uzrādīju savu farmaceita apliecību. Ņemot vērā, ka man vakcinēšana netika atteikta, tas radīja manī paļāvību, ka man ir tiesības uz vakcinēšanos.
Vēlos stingri noraidīt jebkādas baumas, ka kāds man būtu palīdzējis vakcinēties. Neviens cits nekādā veidā nav palīdzējis man saņemt šo vakcīnu. Gan pēc telefonsarunas, kad apjautājos, vai es drīkstu vakcinēties, gan pēc pašas vakcinācijas man neradās nekādas aizdomas, ka farmaceiti nedrīkstētu vakcinēties. Turklāt, cik man zināms, tanī pat dienā, tādā pat veidā, uz vakcināciju pieteicās un vakcīnu saņēma arī vairāki citi farmaceiti.”
Kā redzams, no A. Praškilēvica teiktā izriet, ka pretēji slimnīcas apgalvojumam, ka esot runa par individuālu kļūdu, patiesībā varētu būt runa kā reiz par sistēmisku „kļūdīšanos”, turklāt laikā, kad jau izbeidzas īstām ārstniecības personām paredzētās vakcīnas.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
