Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) izpilddirektore Agnese Korbe apgalvo, ka neko „nemācēšot teikt”, pagājušā gada beigās Latvijā pārstāvētās farmācijas kompānijas ir sākušas plānot plašu kampaņu, lai sabiedrībai „pareizi” pasniegtu datus par to sniegto finansiālo „atbalstu” vietējiem ārstiem – vairāk nekā 2,85 miljoniem eiro.

SIFFA izpilddirektore ir gatava detalizēti stāstīt par to, kā farmācijas kompānijām visās Eiropas valstīs ir pieņemts savs „Atklātības kodekss”, kas Latvijā esot saistošs SIFFA un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas (LPMA) biedriem. Viņi tad arī jūnija beigās publiskošot apjomīgus datus par visa veida finansējumu, ko no medikamentu ražotājiem pērn saņēmuši Latvijas ārsti.

Viņas stāstītais diezgan precīzi atbilst tam, par ko pati farmācijas lobija jaunā pārstāve it kā neko nezinot, - Pietiek rīcībā nonākušam, ar pagājušā gada nogali datētam dokumentam ar nosaukumu „Darba uzdevums komunikāciju stratēģijas izstrādei”. Šī darba uzdevuma devējas ir bijušas A. Korbes vadītā SIFFA un otra viņas pieminētā „Atklātības kodeksa” saistītā organizācija – LPMA.

Kā izriet no šī dokumenta, pagājušā gada nogalē abās lobiju organizācijās pārstāvētās farmācijas kompānijas ir satraucis fakts, ka jaunpieņemti Ministru kabineta noteikumi pirmoreiz „paredz būtisku informācijas atklāšanu par sadarbību ar veselības aprūpes speciālistiem un veselības aprūpes organizācijām”. Vislielāko satraukumu radījis apsvērums, ka pēc šo datu publiskošanas varētu tikt ietekmēts nozīmīgais peļņas avots – valsts finansējums kompensējamiem medikamentiem.

„Pastāv pamatotas bažas, ka informācijas atklāšana sabiedrībai bez konteksta un skaidrojuma var radīt negatīvu ietekmi uz farmācijas nozares (arī ārstniecības personu) reputāciju. Savukārt negatīvā reputācija var ietekmēt arī politisku lēmumu pieņemšanu, piemēram, attiecībā uz vajadzību piešķirt papildu līdzekļus kompensējamām zālēm,” teikts farmācijas lobiju „darba uzdevumā”. Tāpat dokumentā norādīts, ka esot skaidrs – „sabiedrība nav gatava iepriekš minētās informācijas publicēšanai un pastāv bažas par tās tendenciozu interpretāciju”.

Lai panāktu, ka sabiedrība „ir gatava”, farmācijas kompāniju lobijs jau pagājušā gada beigās nolēmis finansēt īpašu kampaņu, lai „atbilstošā komunikācijā ar dažādām sabiedrības grupām, dažādiem medijiem ar dažādiem līdzekļiem novērstu negatīvu ietekmi uz farmācijas industrijas reputāciju, tostarp preventīvi sniedzot korektu informācijas interpretāciju”. Darba uzdevums paredzēja gan publiskus un slēgtus informatīvus pasākumus un „satura sagatavošanu mērķa grupām”, gan „interaktīvu instrumentu pielietojumu” un „atbalstu plašsaziņas līdzekļu analīzē un attiecībās ar žurnālistiem”.

Par to, cik nozīmīga farmācijas kompāniju lobijam šķitusi šī problēma, liecina arī fakts, ka vispār nav ticis noteikts iespējamais kampaņas finansējuma apjoms, - tā vietā iespējamiem kampaņas organizētājiem lūgts pašiem iesniegt „budžeta piedāvājumu atkarībā no sniegto pakalpojumu apjoma (minimāli nepieciešamais un vēlamais)”. Savukārt uz finansējuma avotiem norāda divas darba uzdevumā minētās elektroniskā pasta adreses, uz kurām bija jānosūta piedāvājumi, - tās pieder SIA GlaxoSmithKline Latvia valdes loceklei Signei Vēliņai un šīs pašas farmācijas kompānijas pārstāvei Jelenai Balickai.

Par to, kādu tieši finansējuma apjomu farmācijas kompānijas piešķīrušas kampaņai, drošu ziņu nav. A. Korbe ar vārdiem: „Par to darba uzdevumu es neko nemācēšu teikt…” liek saprast, ka ne par kādām viņas vadītās organizācijas pasūtītām kampaņām vispār neko nezinot. Vēl nerunīgākas ir citas personas, kurām acīmredzami vajadzētu būt saistītām ar kampaņas pasūtīšanu un īstenošanu.

Tikmēr, kā redzams no medijiem, kampaņa jau ir sākta – jau vairākas dienas pirms tam, kad Veselības inspekcija aizvadītās nedēļas beigās publiskoja farmācijas kompāniju obligātā kārtā iesniegtos datus, medijos parādījās pirmās publikācijas, kurās akcents bija likts uz nepilnīgo informāciju, kas jāsniedz atbilstoši valdības noteikumiem, un jauno, pozitīvi vērtējamo „Atklātības kodeksu”.

Taču patiesībā atbilstoši valdības noteikumiem iesniegtie un Veselības inspekcijas publiskotie farmācijas kompāniju ziņojumi uz kopumā aptuveni 500 lappusēm sniedz ļoti apjomīgu un detalizētu ieskatu par to, kādas konkrētas summas konkrētas farmācijas izmaksā konkrētiem ārstiem un ārstu grupām un kādu pasākumu apmeklēšanai tās tiek izmantotas.

Astoņas farmācijas kompānijas – kuru vidū nav nevienas vietējās – pērn Latvijas mediķiem šajos „civilizētajos kukuļos” izmaksājušas vairāk nekā 100 tūkstošus eiro katra. Pieci lielākie Latvijas ārstu atbalstītāji farmācijas kompāniju vidū ir bijuši SIA Bayer ar vairāk nekā 288 tūkstošiem eiro, SIA Roche Latvija ar 237 tūkstošiem eiro, Novartis Pharma Services Inc. pārstāvniecība Latvijā ar 184 tūkstošiem eiro, SIA Sanofi Aventis Latvia ar 179 tūkstošiem eiro un Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā ar 121 600 eiro.

 Kopumā farmācijas kompānijas gada laikā Latvijas mediķiem dažādos veidos „atbalstā” izmaksājušas vairāk nekā 2,85 miljonus eiro: lielākā daļa iztērēta, lai apmaksātu ārstiem un citiem medicīnas speciālistiem braucienus uz nozares pasākumiem ārvalstīs un sponsorētu dažādus pasākumus tepat Latvijā, pārējā – ziedojumiem dažādām medicīnas organizācijām.

Lielākoties summas uz vienu ārstu vienā reizē nepārsniedz dažus desmitus vai simtus eiro, taču ir arī pietiekami daudzi izņēmumi, kad konkrētam ārstam ārvalstu kongresa vai cita pasākuma apmeklējumam viena vai otra farmācijas kompānija apmaksājusi tūkstošos mērāmas summas. Pietiek šodien publicē visus šos ziņojumus – tos iespējams gan izlasīt, gan lejuplādēt.

Latvijas ārstus situācijā, kad nākas pieņemt „civilizētos kukuļus”, ir nostādījusi valsts. „Igaunijā katram ārstam valsts piešķir 1000 eiro gadā dažādu izglītojošu konferenču un semināru apmeklēšanai. Es nemaz nerunāju par Skandināvijas valstīm, kur atbalsts ir daudz lielāks. Latvijā šāda instrumenta nav, tādēļ arī farmācijas industrija var droši piedāvāt ārstiem apmaksāt šādus braucienus, un ārsti tam piekrīt,” LA stāsta pazīstamā ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, kura pati šādos farmācijas kompāniju apmaksātos braucienos nekad nebraucot, jo resertifikācijai nepieciešamos kredītpunktus varot savākt arī tepat Latvijā.

Savukārt Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis norāda, ka bez ārvalstu braucieniem iztikt ārstam ir grūti: „Ārstu profesija ir reglamentēta, un valsts prasa resertifikāciju, kuras iegūšanai nepieciešams apmeklēt dažādus kursus, seminārus, konferences un kongresus. Tā kā Latvijas valsts nespēj piedāvāt ne finansējumu šo pasākumu apmeklējumam, ne arī pašus seminārus un konferences, tad ārsti ir spiesti braukt uz ārzemēm, lai iegūtu kredītpunktus.”

Tagad gan esot tendence mainīt finansējuma piešķiršanas sistēmu. „Līdz šim bija tā, ka, ja kāds ārsts bija iecerējis apmeklēt, viņš sūtīja lūgumu farmācijas kompānijai apmaksāt piedalīšanos šajā konferencē – ceļa izdevumus, viesnīcu utt. Tad farmācijas kompānija noteica, ka lidojums ekonomiskajā klasē, dzīvošana ne vairāk kā četru zvaigžņu viesnīcā, un sedza šos izdevumus. Tagad to ir mēģināts apgriezt otrādi. Farmācijas kompānija vēršas pie nozares speciālistu asociācijas un piedāvā apmaksāt dalību šajos kursos, konferencē vai kongresā,” skaidro P. Apinis.

Tomēr, kā rāda farmācijas kompāniju publiskotie „atbalsta” dati, liela daļa mediķu braucienu joprojām ir tieši uz konkrētas kompānijas pasākumiem. „Problēma ir nevis tā, ka ārsts jūt pienākumu izrakstīt zāles no tā ražotāja, uz kura apmaksātu konferenci viņš bijis, bet gan tādēļ, ka viņam tas ir iestāstīts. Viņš ir informēts par konkrētām zālēm, bet ne par konkurentu ražotām. Tur ir tas risks,” skaidro I. Aizsilniece.

Nule publiskotajos datos gan nav atrodams nekas par tiem maksājumiem, ko mediķi no farmācijas kompānijām saņem par „darbu” – lekcijām, dalību pētījumos, lekcijām, konsultācijām utml. Attiecībā uz saviem izdevumiem šos datus gan jūnija beigās sola publiskot „Atklātības kodeksu” parakstījušie SIFFA un LPMA biedri, taču ar vienu „bet” – ja neiebildīs paši ārsti. Līdz ar to ir skaidrs, ka šie dati labākajā gadījumā būs būtiski nepilnīgi.

Dati par ārstu ienākumiem arī no šiem avotiem atklātībā nenonāk bieži, taču tos var ilustrēt šāds fakts: par „Laventa ārstu” bieži dēvētajam Aivaram Lejniekam SIA AstraZeneca Latvija pērn apmaksājusi 3691 eiro vērtu braucienu uz Amerikas Diabēta asociācijas kongresu. Taču, kad A. Lejnieks pirms vairākiem gadiem pabija valsts amatpersonas statusā un viņam nācās aizpildīt publisko deklarāciju, tās ienākumu sadaļa (summas vēl ir latos) sniedz priekšstatu, kādi dati varētu tikt, bet, visticamākais, tā arī netiks atklāti par daudziem mediķiem:

- honorārs par piedalīšanos pētījumā Audit (ārzemēs gūti ienākumi) - 224.60 USD,

- ārvalstu komersanta Eli Lilly pārstāvniecība, atlīdzība - 2668.80 LVL,

- ārvalstu komersanta Pfizer pārstāvniecība, samaksa par lekciju sagatavošanu un nolasīšanu - 1860.80 LVL,

- ārvalstu komersanta Hoffmann-La Roche pārstāvniecība, autoratlīdzība - 1333.33 LVL,

­- Abbott Laboratories Latvijas filiāle, autoratlīdzība - 160.00 LVL,

SIA Berlin-Chemie/Menarini Baltic, lekciju sagatavošana un nolasīšana - 146.53 LVL,

- ārvalstu komersanta Servier International pārstāvniecība, par lekciju sagatavošanu un nolasīšanu - 1589.75 LVL,

- ārvalstu komersanta Aventis Intercontinental pārstāvniecība, zinātniskās konsultācijas, lekciju sagatavošana un nolasīšana - 2930.40 LVL,

- ārvalstu komersanta Aventis Intercontinental pārstāvniecība, klīniskais pētījums (līgums) - 1083.00 LVL,

- ārvalstu komersanta E. Merck pārstāvniecība, autoratlīdzība - 152.38 LVL,

- GlaxoSmithKline Latvia SIA, autoratlīdzība - 1617.00 LVL,

- SIA Merck Sharp & Dohme Latvija, klīniskā pētījuma līgums - 2555.06 LVL,

- SIA Merck Sharp & Dohme Latvija, honorārs - 675.23 LVL.

Kopējais farmācijas kompāniju „atbalsts” Latvijas mediķiem 2015. gadā

SIA Bayer - 288 319,26 eiro

Roche Latvija SIA - 237 673,91 eiro

Novartis Pharma Services Inc.pārstāvniecība Latvijā - 184 017,98 eiro

Sanofi Aventis Latvia SIA - 179 570,67 eiro

Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā - 121 600,26 eiro

SIA Merck Serono - 114 771,39 eiro

Amgen Switzerland AG Vilniaus filialas - 110 887,99 eiro

Sicor Biotech filiāle Latvijā - 104 735,72 eiro

Ārvalstu komersanta Ipsen Pharma pārstāvniecība - 98 419,07 eiro

SIA Berlin-Chemie/Menarini Baltic - 98 366,00 eiro

AS Olainfarm - 88 325,71 eiro

SIA Servier Latvia - 87 857,56 eiro

KRKA Latvija SIA - 86 011,00 eiro

Boehringer Ingelheim RCV GmbH & Co KG Latvijas filiāle - 78 833,30 eiro

Gedeon Richter Plc. pārstāvniecība Latvijā - 76 078,68 eiro

SIA AstraZeneca Latvija - 75 197,97 eiro

SIA Oriola Rīga - 69 146,05 eiro

UAB Johnson & Johnson filiāle Latvija - 66 091,90 eiro

ABBVIE SIA - 62 626,41 eiro

SIA GlaxoSmithKline Latvia - 61 731,00 eiro

Sandoz d.d. Pārstāvniecība Latvijā - 61 063,45 eiro

Eli Lilly (Suisse) S.A. pārstāvniecība - 57 208,67 eiro

SIA Takeda Latvia - 55 698,82 eiro

AS Grindeks - 52 747,48 eiro

Lundbeck Latvia SIA - 43 933,61 eiro

BGP Products SIA - 42 957,02 eiro

SIA Baxter Latvija - 37 596,77 eiro

Novo Nordisk A/S pārstāvniecība Latvijā - 33 349,25 eiro

Egis Pharmaceuticals PLC pārstāvniecība Latvijā - 31 258,06 eiro

Alcon Pharmaceuticals Ltd.pārstāvniecība Latvijā - 30 352,77 eiro

General Electric International Inc.filiāle Latvijā - 22 447,32 eiro

Algol Pharma SIA - 19 394,24 eiro

Shire CEE GmbH - 18 200,00 eiro

UAB Actavis Baltics Latvijas filiāle - 17 521,11 eiro

Orion Pharma pārstāvniecība Latvijā - 10 583,75 eiro

Gilead Sciences Poland Sp.z.o.o. - 6 267,27 eiro

SIA GL Pharma Riga - 4 088,43 eiro

SIA Meda Pharma - 4 030,00 eiro

Polpharma SA - 3 697,00 eiro

Orphan Europe Nordic AB - 2 384,50 eiro

Bristol-Myers Squibb - 2 323,54 eiro

Worwag Pharma GmbH&Co.KG - 1 750,00 eiro

Oy Swedish Orphan Biovitrum AB - 1 674,00 eiro

SIA Orivas - 945,00 eiro

Abbott Laboratories Baltics SIA - 709,00 eiro

Dati: Veselības inspekcijas apkopotā informācija

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

No LNT ziņām atvadoties

FotoDecembra pašā sākumā apcerīgi un mazliet skumīgās noskaņās atvadījāmies no LNT ziņām. Arī man bija tāda kā savāda sajūta – nu kā var beigties kaut kas tāds, kas šķities vienmēr klātesošs? Nozīmīgās pārmaiņas Latvijas mediju telpā gan bija izziņotas jau kādu brīdi iepriekš ar sekojošo neizbēgamo ņemšanos par to, kā tā drīkst, vai vispār drīkst un kur skatās policija NEPLP!
Lasīt visu...

21

Mēs, Rīgas līga, atbalstām lēmumu par Rīgas domes atlaišanu

Foto6. decembrī VARAM ministrs paziņoja, ka ir lēmis rosināt Rīgas domes atlaišanu. Šo lēmumu, visticamāk, atbalstīs arī Saeima. Iznākums šādā gadījumā būs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas jau nākamā gada sākumā.
Lasīt visu...

6

Spriņģes idejas sasaucas ar Gēbelsa propagandu par rases tīrību

Foto17. novembrī, diskutējot sociālajā tīklā Twitter, žurnāliste Inga Spriņģe izteicās, ka iedzīvotāji, kuri parakstās par Saeimas atlaišanu ir “stulbeņi” (stupid people) un “idioti”, turklāt piebilda, ka šādi cilvēki “nav spējīgi uz pašorganizēšanos, un viņus parasti kāds vada”.
Lasīt visu...

6

Rīgas dome bija atlaižama jau šā gada sākumā līdz ar Gerharda iesniegto likumprojektu

FotoRīgas domes atlaišana tika iniciēta jau šā gada sākumā, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vadīja Kaspars Gerhards. Likumprojekts tika precizētā redakcijā iesniegts tā laika premjerministram lemšanai par dokumenta tālāko virzību. Diemžēl nekādas tālākās darbības nesekoja, līdz ar to secināms, ka Rīgas domes atlaišanas likumprojekts vēl pat šodien guļ kādā valdības mājas plauktā vai atvilktnē.
Lasīt visu...

21

Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet arī neatbilstoša sabiedrības interesēm

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes (RD) atlaišanu. Jaunās RD vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz RD iecelt pagaidu administrāciju.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: novembra beigas

Foto25.novembrī Rīgas medijos bija lasāma atraktīva (piesaistoša, pievilcīga, vilinoša) ziņa: “Valsts prezidentam Egilam Levitam ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu būtu jāvienojas par Latvijas izdevumu aizsardzībai samazināšanu, lai nodrošinātu finansējumu mediķu atalgojumam, aģentūrai LETA norādīja partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Svētā inkvizīcija

Attieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka...

Foto

Jāsaprot, ka pārsvarā visas runas par 3A varu ir tukša vāvuļošana

Šķēle, kā varam nojaust, pēc Sorosam kalpojošo mediju domām, ir visuvarens, visuresošs un visuredzošs. Kā...

Foto

Vai ir vērts vākt parakstus 13. Saeimas atlaišanas ierosināšanai?

Uz šo jautājumu ir jāatbild katram Latvijas vēlētājam pašam. 13. Saeimā tika ievēlēti vairāk nekā 60 jaunu,...

Foto

Ticība rituāla spēkam

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un...

Foto

Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla

29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas...

Foto

Demogrāfijas bums un tumsonības bums

Rietumu civilizācijā tēma par demogrāfijas straujo kāpumu un tumsonības straujo kāpumu ir ļoti svarīga. Abi bumi ļoti pamatīgi atsaucas uz Rietumu...

Foto

Runājiet bez bufera

Šā gada 20. novembrī LTV Panorāmā bija īsa intervija ar mūsu amatpersonu Eiropas Komisijā....

Foto

Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē

Nacionālā apvienība (NA) ir kā dadzis acīs daudziem. Gan tiem, kas vēlētos Latvijā ievest lēto darbaspēku un...

Foto

Nevajag mācīt un apstulbot

Nevajag mani mācīt, cik amorāli ir atlaiJst Saeimu! Neuzķeršos! Tas, ka manu viedokli valkā arī kāds gramatiku vāji zinošs savādnieks, tautvaldību neizprotošs...

Foto

Sašutuma ventīlis “Atlajst Sajmu!”

Es arī esmu sašutis. Mūsu sabiedriski politiskās (elites) barvežu bezkaunības un alkatības kokteilis tiešām spridzina, un neredzēti straujā parakstu vākšana par iniciatīvu Saeimas atlaišanai...

Foto

Ierēdņi demonstrē augstāko pilotāžu, kā NEVAJADZĒTU rakstīt likumu grozījumus

Situācijas neizpratne, slinkums, vienaldzība vai lobijs? To rādīs laiks. Neievērojot elementārākos juridiskās tehnikas principus, Veterinārmedicīnas likumā faktiski tiek...

Foto

Gļēvulības anatomija. Tārpi zupā. Latvijas politiķu bezkaunības un cinisma virsotnes

Pirms divpadsmit gadiem - 2007. gada 16. novembrī, tieši pirms svētkiem, politoloģe Vita Matīsa rakstīja par...

Foto

Sistēma un opozīcija

Cilvēku dzīvē ļoti svarīga loma ir prasmei lietas un parādības interpretēt sistēmiski. Ne katram cilvēkam mēdz būt tāda prasme. Ne katra cilvēka prāts...

Foto

Levita jaunvārdi un to tulkojums

Levita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums,...

Foto

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

Sakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu...

Foto

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

Zinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz...

Foto

Atlajst sajmu?

Es ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas,...

Foto

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

Kur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa....