Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

3 107 248 eiro – šāda ir kopējā summa, ko Latvijā pārstāvētās globālās un arī vietējās farmācijas kompānijas pērn oficiāli iztērējušas, lai sniegtu „atbalstu” Latvijas ārstiem. Salīdzinājumā ar gadu iepriekš šis pretrunīgi vērtētais finansējums palielinājies vēl par ceturtdaļmiljonu eiro.

Šis ir jau otrais gads, kad saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem visām Latvijā strādājošām farmācijas kompānijām Veselības inspekcijā jāiesniedz dati par pērn sniegto finansiālo un nefinansiālo atbalstu veselības aprūpes organizācijām, biedrībām, nodibinājumiem un inspekcijai šī informācija jāpublisko.

Šis atbalsts vēl joprojām tiek vērtēts neviennozīmīgi un pat pretrunīgi: no vienas puses, šādā veidā farmācijas kompānijas atbalsta ārstu tālākizglītošanos, ko viņu darbavietas un viņi paši nespēj pietiekami finansēt, bet no otras – var uzskatīt, ka notiek slēpta ārstu piekukuļošana, netieši mudinot turpmākajā darbībā izvēlēties tieši labvēļu produkciju.

Viens ir skaidrs – arī pagājušogad gan privātās, gan valsts veselības aprūpes struktūras, gan arī mediķu organizācijas ir masveidā vērsušās pie farmācijas kompānijām ar dažādu aktivitāšu apmaksas lūgumiem, kuri arī apmierināti krietni apjomīgāk nekā pērn, kad kopējais oficiālais atbalsts pārsniedza 2,85 miljonus eiro.

Atbalstīts pēc RAKUS kardioloģijas nodaļas lūguma”, „Atbalstīts pēc ārstu prakses lūguma”, „Atbalstīts pēc Stradiņa KUS Diagnostiskās Radioloģijas institūta lūguma”, „Atbalstīts pēc Kardiologu biedrības valdes lūguma”, „Atbalstīts pēc Anesteziologu un reanimatologu asociācijas lūguma”, - šie ir tikai daži no tūkstošiem tipisku formulējumu farmācijas kompāniju atskaitēs.

Farmācijas kompāniju atbalstā ietilpst ne tikai finansējums medicīnas speciālistu braucieniem, bet arī daudzos desmitos tūkstošu eiro mērāmas sponsorējuma summas dažādām mediķu organizācijām un arī finansējums mediķu ēdināšanai un dzirdināšanai dažādos vietējas nozīmes pasākumos.

Pirms gada pieci lielākie Latvijas ārstu atbalstītāji farmācijas kompāniju vidū bija bijuši SIA Bayer ar vairāk nekā 288 tūkstošiem eiro, SIA Roche Latvija ar 237 tūkstošiem eiro, Novartis Pharma Services Inc. pārstāvniecība Latvijā ar 184 tūkstošiem eiro, SIA Sanofi Aventis Latvia ar 179 tūkstošiem eiro un Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā ar 121 600 eiro.

Savukārt nu pirmais piecnieks ir mainījies – līdera godā ar 242 tūkstošiem eiro ir SIA Roche Latvija, tai seko SIA AbbVie ar 222 tūkstošiem eiro, SIA sanofi-aventis Latvia ar 186 tūkstošiem eiro un Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā ar gandrīz 158 tūkstošiem eiro, bet pirmo piecnieku noslēdz SIA Merck Serono ar 153 tūkstošiem eiro.

Šie dati gan nesniedz pilnu pārskatu par finansiālo un cita veida atbalstu, ko farmācijas kompānijas sniedz Latvijas ārstiem. Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas atklātības kodekss nosaka plašāku publiskojamo informāciju.

Jūnijā tās farmācijas kompānijas, kas pievienojušās šim kodeksam, solās publicēt plašākus datus - arī informāciju par samaksu speciālistiem un organizācijām par lekcijām zinātniskos un izglītojošos pasākumos un to vadību, konsultācijām, ziedojumiem un grantiem, kā arī par ražotāju atbalstu pētniecībai un attīstībai.

Šodien publicējam visu to atbalstu sniegušo farmācijas kompāniju sarakstu un to izmaksātās kopējās summas, kas pērn pārsniegušas 10 tūkstošus eiro.

Materiālā vai cita veida atbalsta sniedzēji

SIA Roche Latvija 242 527,37 eiro

AbbVie SIA 222 375,15 eiro

SIA sanofi-aventis Latvia 186 308,68 eiro

Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā 157 597,26 eiro

SIA Merck Serono 153 596,49 eiro

SIA Bayer 140 048,76 eiro

UAB Johnson & Johnson filiāle Latvijā 138 783,87 eiro

Amgen Switzerland AG Vilniaus filialas 133 135,88 eiro

Sandoz Latvia filiāle 114 233,43 eiro

SIA Servier Latvia 111 360,08 eiro

Ipsen Pharma, Ārvalstu komersanta pārstāvniecība 101 000,31 eiro

SIA KRKA Latvija 98 317 eiro

UAB Sicor Biotech filiāle Latvijā 95 441,46 eiro

Ārvalstu komersanta Novartis Pharma Services Inc pārstāvniecība 91 424,29 eiro

Ārvalstu komersanta Chemical Works of Gedeon Richter Plc, pārstāvniecība 86 862,71 eiro

SIA Oriola Rīga 86 672,19 eiro

SIA BGP Products 77 864,51 eiro

Ārvalstu komersanta Egis Pharmaceuticals Private Limited Company pārstāvniecība 68 761,46 eiro

SIA Berlin-Chemie/Menarini Baltic 67 197,77 eiro

Ārvalstu komersanta Novo Nordisk A/S pārstāvniecība 65 869,42 eiro

AS Olainfarm 62 815,45 eiro

AstraZeneca Latvija, SIA 58 848,33 eiro

SIA Meda Pharma 46 244,43 eiro

Ārvalstu komersanta Eli Lilly (Suisse) SA pārstāvniecība 42 196,98 eiro

Shire Central & Eastern Europe GmbH 39 514,19 eiro

Algol Pharma SIA 34 970,98 eiro

SIA Takeda Latvia 31 091,59 eiro

SIA GlaxoSmithKline Latvia 30 693 eiro

Alcon Pharmaceuticals Ltd pārstāvniecība Latvijā 30 255,61 eiro

GE Healthcare AS 29 469,19 eiro

AS Grindeks 28 905,85 eiro

SIA Baxter Latvija 28 772,39 eiro

Baxalta GmbH 20 967,32 eiro

Polpharma filiāle Latvijā 19 228,21 eiro

Gilead Sciences Poland 15 398,17 eiro

Dati: Veselības inspekcijas apkopotā informācija

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Lelde Dreimane ir tik gudra, ka nemelo – bet šo un to noklusē...

FotoViņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Lasīt visu...

21

Notiekošais pasaulē pavisam drīz paraus līdzi ellē visus

FotoPar būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Lasīt visu...

21

Amatieriska politikas vērotāja asociatīva refleksija

FotoTālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Lasīt visu...

21

Deviņi iemesli, kāpēc ārpus Rīgas mūsu vēlēšanu metode būs izdevīgāka

FotoPiedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Lasīt visu...

21

Ij neceriet, es pat nedomāju mēģināt strādāt godīgu darbu!

FotoInformēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Lasīt visu...

3

Urā, Eiropas fantastiski drosmīgās rīcības rezultātā Krievija jau ir faktiski iznīcināta un lien mūsu priekšā uz vēdera!

FotoIepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Lasīt visu...

12

Teātris un hokejs nav domāts nabagiem – ko nevar teikt par ANO Drošības padomi

FotoViena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi