Farmācijas kompāniju oficiālais „atbalsts” Latvijas ārstiem pērn vēl pieaudzis
Lato Lapsa25.04.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
3 107 248 eiro – šāda ir kopējā summa, ko Latvijā pārstāvētās globālās un arī vietējās farmācijas kompānijas pērn oficiāli iztērējušas, lai sniegtu „atbalstu” Latvijas ārstiem. Salīdzinājumā ar gadu iepriekš šis pretrunīgi vērtētais finansējums palielinājies vēl par ceturtdaļmiljonu eiro.
Šis ir jau otrais gads, kad saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem visām Latvijā strādājošām farmācijas kompānijām Veselības inspekcijā jāiesniedz dati par pērn sniegto finansiālo un nefinansiālo atbalstu veselības aprūpes organizācijām, biedrībām, nodibinājumiem un inspekcijai šī informācija jāpublisko.
Šis atbalsts vēl joprojām tiek vērtēts neviennozīmīgi un pat pretrunīgi: no vienas puses, šādā veidā farmācijas kompānijas atbalsta ārstu tālākizglītošanos, ko viņu darbavietas un viņi paši nespēj pietiekami finansēt, bet no otras – var uzskatīt, ka notiek slēpta ārstu piekukuļošana, netieši mudinot turpmākajā darbībā izvēlēties tieši labvēļu produkciju.
Viens ir skaidrs – arī pagājušogad gan privātās, gan valsts veselības aprūpes struktūras, gan arī mediķu organizācijas ir masveidā vērsušās pie farmācijas kompānijām ar dažādu aktivitāšu apmaksas lūgumiem, kuri arī apmierināti krietni apjomīgāk nekā pērn, kad kopējais oficiālais atbalsts pārsniedza 2,85 miljonus eiro.
Atbalstīts pēc RAKUS kardioloģijas nodaļas lūguma”, „Atbalstīts pēc ārstu prakses lūguma”, „Atbalstīts pēc Stradiņa KUS Diagnostiskās Radioloģijas institūta lūguma”, „Atbalstīts pēc Kardiologu biedrības valdes lūguma”, „Atbalstīts pēc Anesteziologu un reanimatologu asociācijas lūguma”, - šie ir tikai daži no tūkstošiem tipisku formulējumu farmācijas kompāniju atskaitēs.
Farmācijas kompāniju atbalstā ietilpst ne tikai finansējums medicīnas speciālistu braucieniem, bet arī daudzos desmitos tūkstošu eiro mērāmas sponsorējuma summas dažādām mediķu organizācijām un arī finansējums mediķu ēdināšanai un dzirdināšanai dažādos vietējas nozīmes pasākumos.
Pirms gada pieci lielākie Latvijas ārstu atbalstītāji farmācijas kompāniju vidū bija bijuši SIA Bayer ar vairāk nekā 288 tūkstošiem eiro, SIA Roche Latvija ar 237 tūkstošiem eiro, Novartis Pharma Services Inc. pārstāvniecība Latvijā ar 184 tūkstošiem eiro, SIA Sanofi Aventis Latvia ar 179 tūkstošiem eiro un Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā ar 121 600 eiro.
Savukārt nu pirmais piecnieks ir mainījies – līdera godā ar 242 tūkstošiem eiro ir SIA Roche Latvija, tai seko SIA AbbVie ar 222 tūkstošiem eiro, SIA sanofi-aventis Latvia ar 186 tūkstošiem eiro un Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā ar gandrīz 158 tūkstošiem eiro, bet pirmo piecnieku noslēdz SIA Merck Serono ar 153 tūkstošiem eiro.
Šie dati gan nesniedz pilnu pārskatu par finansiālo un cita veida atbalstu, ko farmācijas kompānijas sniedz Latvijas ārstiem. Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas atklātības kodekss nosaka plašāku publiskojamo informāciju.
Jūnijā tās farmācijas kompānijas, kas pievienojušās šim kodeksam, solās publicēt plašākus datus - arī informāciju par samaksu speciālistiem un organizācijām par lekcijām zinātniskos un izglītojošos pasākumos un to vadību, konsultācijām, ziedojumiem un grantiem, kā arī par ražotāju atbalstu pētniecībai un attīstībai.
Šodien publicējam visu to atbalstu sniegušo farmācijas kompāniju sarakstu un to izmaksātās kopējās summas, kas pērn pārsniegušas 10 tūkstošus eiro.
Materiālā vai cita veida atbalsta sniedzēji
SIA Roche Latvija 242 527,37 eiro
AbbVie SIA 222 375,15 eiro
SIA sanofi-aventis Latvia 186 308,68 eiro
Pfizer Luxembourg SARL filiāle Latvijā 157 597,26 eiro
SIA Merck Serono 153 596,49 eiro
SIA Bayer 140 048,76 eiro
UAB Johnson & Johnson filiāle Latvijā 138 783,87 eiro
Amgen Switzerland AG Vilniaus filialas 133 135,88 eiro
Sandoz Latvia filiāle 114 233,43 eiro
SIA Servier Latvia 111 360,08 eiro
Ipsen Pharma, Ārvalstu komersanta pārstāvniecība 101 000,31 eiro
SIA KRKA Latvija 98 317 eiro
UAB Sicor Biotech filiāle Latvijā 95 441,46 eiro
Ārvalstu komersanta Novartis Pharma Services Inc pārstāvniecība 91 424,29 eiro
Ārvalstu komersanta Chemical Works of Gedeon Richter Plc, pārstāvniecība 86 862,71 eiro
SIA Oriola Rīga 86 672,19 eiro
SIA BGP Products 77 864,51 eiro
Ārvalstu komersanta Egis Pharmaceuticals Private Limited Company pārstāvniecība 68 761,46 eiro
SIA Berlin-Chemie/Menarini Baltic 67 197,77 eiro
Ārvalstu komersanta Novo Nordisk A/S pārstāvniecība 65 869,42 eiro
AS Olainfarm 62 815,45 eiro
AstraZeneca Latvija, SIA 58 848,33 eiro
SIA Meda Pharma 46 244,43 eiro
Ārvalstu komersanta Eli Lilly (Suisse) SA pārstāvniecība 42 196,98 eiro
Shire Central & Eastern Europe GmbH 39 514,19 eiro
Algol Pharma SIA 34 970,98 eiro
SIA Takeda Latvia 31 091,59 eiro
SIA GlaxoSmithKline Latvia 30 693 eiro
Alcon Pharmaceuticals Ltd pārstāvniecība Latvijā 30 255,61 eiro
GE Healthcare AS 29 469,19 eiro
AS Grindeks 28 905,85 eiro
SIA Baxter Latvija 28 772,39 eiro
Baxalta GmbH 20 967,32 eiro
Polpharma filiāle Latvijā 19 228,21 eiro
Gilead Sciences Poland 15 398,17 eiro
Dati: Veselības inspekcijas apkopotā informācija
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
