Iesaki rakstu: 
Neapoles La Controra ir tīri solīds vairākstāvu Bed And Breakfast hostelis, vienīgais trūkums, ka pietiekami labs wi-fi signāls uztverams tikai pirmajā stāvā.
No rīta, ejot uz brokastu zāli, jau pa gabalu dzirdama krievu valoda. Kāds Vasja tur sēž skaipā un pilnā balsī kliedz tā, ka viss stāvs dimd vien. Hosteļa ofisa darbiniece, plaukstām piesegusi ausis, ciešas, ciešas, līdz izslēdz rūteri. Žēl, nu vairs nevarēšu apskatīt jaunumus tviterī.
Tad Vasja iet visiem klāt, runāties gribēdams, bet angliski jau viņš prot tikai pārdesmit vārdus un itāliski vēl mazāk. Divi krieviņi sačukstas - klusāk, lai viņš neatpazīst, ka esam krievi. Arī tas poļu pāris, kas vakar tik jautri čaloja, šodien pavisam apklusuši.
No Vasjas skaipā runātā bija noprotams, ka viņš vēl pāris dienas mocīs La Controra, tad pusnedēļu kādu Romas hosteli. Tad uz Venēciju, tad pie draugiem Belgradā, no turienes lidos uz mājām.
Mēs teiksim - nabaga krieviņš, nav iemācījies ārzemēs pieklājīgi uzvesties. Ukraiņi gan nebūs tik iecietīgi un nosauks viņu par nekaunīgu moskali.
Ukraiņi ar vārdu moskaļi (москали) apzīmē tos krievvalodīgos, kam piemīt tādas īpašības, kā necieņa pret citu tautu kultūrām un valodām, lielummānija, slinkums, alkoholisms, stulbums. Дякую тобi, Боже, що я НЕ москаль (Paldies Tev, Dievs, ka neesmu moskalis) ir pazīstams ukraiņu teiciens. Bet Itālijas ukraiņu, (kuri tur ir vismaz pāris simt tūkstoši) skatījumā pretīgākas par moskaļiem var būt tikai Femen padauzas, kuras Romā jau divas reizes pamatīgi apgānījušas ukraiņu reputāciju.
Pie Piramide metro stacijas Romā vienmēr var sastapt kādu ukraiņu pulciņu, tur viņiem tāda satikšanās vieta. Es gribu uzzināt dzīvokļu īres cenas, kas pie ukraiņu izīrētājiem ir krietni lētākas nekā pie itāļiem. Eju klāt.
Ak tad latvietis? Tātad savējais, uzreiz, bez jebkādām formalitāšu barjerām. Kā pie sen pazīstamiem draugiem. Sirsnība. Jā, istabu sagādāsim, žinku (sieviņu) arī varam sagādāt, smejas, joko. Atkal apstiprinās sen iegūtā atziņa, ka visā pasaulē vislabākā attieksme pret baltiešiem ir Rietumukrainā.
23. februāris. Romas centrā pie Santa Maria Maggiore bazilikas notiek ukraiņu akcija Maidana atbalstam un kopīgs aizlūgums kritušo varoņu piemiņai. Vairāki tūkstoši ukraiņu ieradušies no Milānas, Florences, Rimini, Venēcijas, Trevizo, Neapoles un citām Itālijas vietām. http://www.youtube.com/watch?v=N_gHOOYprRY
http://goo.gl/pnlV9D Tik plaša ārzemnieku manifestācija diezin vai Romā kādreiz esot notikusi.
Joprojām, gandrīz ik dienas Romā notiek ukraiņu akcijas un piketi pie lielvalstu vēstniecībām.
Kāds Romā ieklīdis moskalis par to sadusmots, uzpūtis uz sienas uzrakstu lieliem burtiem krievu valodā, ka gribot izvarot kādu katoļu mūķeni.
Skatot ziņas par Ukrainu, tur mudž no bļaujamvārdiem "fašisti" un "nacisti". Kremlim fašisti ir ne tikvien maidanieši, bet visi rietumukraiņi, savukārt no otras puses - visi, kas Putina pusē, ir tādi. Bet Rietumu lielie mediji brīdina par nopietnām "fašisma briesmām" no ukraiņu labējo spēkiem.
1. martā Romā manifestācija, kuru rīko labējā partija Forza Nova kopā ar britu Nacionālo partiju un grieķu Zelta Rītausmu. Visas Romas afišu vietas nolīmētas ar informācijas plakātiem. Komunisti tos mēģina noplēst vai sabojāt un saka, ka manifestāciju organizē fašisti.
Apskatu Forza Nova partijas programmu. Skaidrs - kreiso skatījumā fašisms ir tradicionālo un ģimenisko vērtību aizstāvība, imigrācijas ierobežošana, itāļu liras atgriešana, Itālijas Bankas nacionalizācija, itāļu agroprodukcijas aizsardzība un enerģētiskā neatkarība. Briesmu darbus gan tie fašisti grib sastrādāt.
Un kā ar Benito, šī vārda autoru? Nu nekā. Musolini partijas nosaukumam ar Staļina ieviesto lamuvārdu "fašisms" tikpat maz sakara kā mājai vai būdai ar vārdu "mājaslapa".
Svētdienās Porta Portese Trasteverē milzīgs flīmārkets. Iegādājies Ķīnā ražotu mini skaļrunīti, tūlīt gribu izmēģināt, kā tas darbojas. Iespraužu tajā SD karti, kura suvenīru tirgošanas rindā krastmalā aiz Castel SantAngelo sameklēta starp tekstu un nošu grāmatām ar nosaukumiem Canti Fascisti (fašistu dziesmas).
Sāk skanēt Giovinezza - itāļu fašistu partijas (1924-1943) himna. Skaļrunītis maziņš, bet nikns kā velns - skan pa visu ielu:
Nel Fascismo è la salvezza
della nostra libertà.
(fašismā ir mūsu brīvības glābiņš).
Un vairs nevar apturēt - nav sajēgas, kura poga te jāspiež. Izmisīgi spaidu tās daudzās pogas. Nu laikam būs sūdi. Bet nekā, attieksme līdzīga tādai, kāda tā Latvijā būtu, ja atskaņotu "Lai salūst sirpis, āmuris, lai dzīvo Kārlis Ulmanis". Neviens pat nepaskatās. Tikai kāds večuks tā nikni nolūr, it kā taisītos vicināt spieķi un saukt fascisto.
Neapolē lielveikalā pie vīna plauktu lētā gala pētu etiķetes. Pietuvojas kāda nedaudz paplukusi donna un kļūdainā itāļu valodā jautā - vai es nezinot, vai šis te varētu būt labs vīns? Akcents nepārprotami atpazīstams, atbildu krieviski: "вино нормальное, бухать можно" (normāls vīns, tempt var). Viņa pārsteigta un samulsusi: "ой, ой, ой, вы так сразу по-руссски" (ai, ai, jūs tā uzreiz krieviski).
Arī šādā veidā kāda moskaļu donna te mēģina nocopēt kādu itāli.
Tad viņa jautā: "ну как вам нравится наш Неаполь?" (kā jums patīk mūsu Neapole).
Lai nu kā, bet par vienu esmu droši pārliecināts - pat visasinskārākais itāļu fašists nekad un nekādos apstākļos nelietotu tādu teicienu kā, piemēram, "mūsu Rīga".
Roma, februāris/marts, 2014
Zīmējums no demotivation.me
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
