Iesaki rakstu: 
Esmu pārliecināts, ka Latvijas vārds tuvākajā laikā atkal izskanēs visā pasaulē, bet šoreiz saistībā ar pētniecības apvienības “WindLatvia” nominēšanu “Nobela prēmijai ekonomikā” par pirmo pasaulē veikto pētījumu “Vēja parku ietekme uz nekustamo īpašumu vērtību”.
Pētījumu grupas sastāva vadošie dalībnieki ir ekonomikas ministrs (pētnieciskās apvienības vadītājs), klimata un enerģētikas ministrs, zemkopības ministrs un „Latvijas Vēja parku” vadītājs.
Darba autoru vidū ir atsevišķi speciālisti ar pieredzi, piemēram, pārtikas cenu izpētē, kuras rezultātā tika izstrādāts un sekmīgi realizēts pasākumu plāns pārtikas cenu samazināšanai Latvijas veikalos, kuru praksē jau ir izjutuši Latvijas iedzīvotāji.
Tā kā pašlaik pasaulē līdz šim tādi pētījumi par vēja elektrostaciju (VES) ietekmi uz nekustamo īpašumu nepastāvēja un dati, kas liecinātu par to, ka VES izbūve samazinātu nekustamā īpašuma vērtību, neeksistēja, speciālistu grupa savam pētījumam daļēji izmantoja arī vienu no teorijām par pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām, kura jau tika pielietota projektā, kā samazināt pārtikas cenas veikalos Latvijā.
“Ir karsta vasaras diena. Vakar 0,5 l limonādes varēja iegādāties par 0,47 eiro, bet šajā karstajā dienā pārdevēji cenu pacēla līdz 0,52 eiro.
Kas ir noteicis cenas paaugstināšanu - pircēji vai pārdevēji?
Protams, pirmajā brīdī šķiet, ka cenas pieaugumā ir vainojami pārdevēji. Taču iedomājieties sevi šādā karstumā, Jums noderīga būs limonāde, lai veldzētu savas slāpes, tāpēc Jūs būsiet ar mieru iegādāties vairāk limonādes par jebkuru cenu - būs palielinājies limonādes pieprasījums.
Karstais laiks nepalielināja piedāvājumu, bet gan palielināja pieprasījumu.”
Vēja parku būvniecība un atjaunīgās elektroenerģijas pieejamība reģionā veicina lielu ražošanas uzņēmumu interesi par darbību reģionā (jo ir labi attīstīts elektrotīkls, ir pieejama zaļā elektroenerģija), un tas veicina uzņēmējdarbību, attiecīgi – arī augstāku pieprasījumu pēc nekustamajiem īpašumiem reģionā, jo īpaši tiešā VES tuvumā.
Apvienības veikto pētījumu finansēja no Latvijas nodokļu maksātāju saziedotajiem līdzekļiem un iztrūkstošos līdzekļus piesastīja no vēja parku tuvumā esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem.
Neizslēdzu iespēju, ka šis pētnieciskais darbs var krasi ietekmēt ne tikai esošā nekustamā īpašuma vērtību pieaugumu, bet arī jaunu privātmāju celtniecības “bumu” vējā parku tiešā tuvumā, kas izraisītu hipotekāro kredītu nekontrolētu izsniegšanu, novedot banku sektoru pie jaunas krīzes. Nosauktie riski, iespējams, kalpo par iemeslu, kāpēc valdošā koalīcija tik rūpīgi un ilgi meklē jauno Latvijas Bankas prezidentu.
P.S. Feļetona autors ir izmantojis informāciju, kas ir pieejama „Latvijas Vēja parku” interneta mājas lapas sadaļā.
Jautājumi un atbildes.
Kas kompensēs mājsaimniecībām īpašumu vērtības samazinājumu?
Pašlaik nav tādu pētījumu un datu, kas liecinātu par to, ka VES izbūve samazinātu nekustamā īpašuma vērtību. Kā liecina Eiropas valstu pieredze, vēja parku būvniecība un atjaunīgās elektroenerģijas pieejamība reģionā veicina lielu ražošanas uzņēmumu interesi par darbību reģionā (jo ir labi attīstīts elektrotīkls, ir pieejama zaļā elektroenerģija), un tas veicina uzņēmējdarbību, attiecīgi – arī augstāku pieprasījumu pēc nekustamajiem īpašumiem reģionā.
* Feļetons - raksts, kurā izsmietas negatīvas parādības, kritizētas konkrētas personas, attiecīgais publicistikas žanrs
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
