Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neskatoties uz to, ka jau vairākas desmitgades musulmaņi siro pa Eiropas attīstītajām valstīm, tajās izvarojot bērnus un sievietes veselās bandās, slepkavojot civiliedzīvotājus, pastrādājot neskaitāmus teroraktus, lobējot savas intereses un iestrādājot tās vietējā likumdošanā, lai nodrošinātu sev privileģētas un neaizskaramas sabiedrības daļas statusu, mūsu valsts izliekas to neredzam un atkārto šīs pieļautās kļūdas, proti, trešo valstu musulmaņu masveida importēšanu un izkaisīšanu mūsu sabiedrībā.

Tikko kā Lato Lapsa norunāja jūtūbē par šo islāma sērgu, un, ieraudzīdams vienu citu rakstu, vēlējos pielikt savus pāris dinārus pie šī visa. Ja slinkums skatīties vai lasīt, tad īsumā – viņi vairojas kā žurkas, izplatās kā mēris, un no viņiem var tikt vaļā tikai kā no gangrēnas.

Es nerunāšu par Apvienotās karalistes masu izvarošanas bandām, kuras sastāv no pakistāņu musulmaņiem un kuras gadiem ilgi izvaroja britu meitenes no nelabvēlīgām ģimenēm Telfordā, Ročdeilā un Roterhemā, vai arī par sīriešu musulmaņu izvarotājiem Ņūkāstlā, vai to, cik brutāli musulmaņi izvaroja mazas meitenes, kas aprakstīts šajā ziņojumā.

Es nerunāšu arī par to, Apvienotās karalistes parlamentā komunisti nobloķēja ierosinājumu veikt nacionāla mēroga izmeklēšanu šajā lietā.

Es nerunāšu šeit par neskaitāmām intervijām, kuras ir sniegušas musulmaņu izvarotāju upures, kuras nekad nesaņems taisnīgumu dzīvē, jo Apvienotās karalistes tiesu sistēma ir joks.

Es nerunāšu arī par to, ko par to visu saka islāma tradīcijas – ģenitāliju kropļošanas upure, kura uzauga musulmaņu valstī.

Man noteikti nav jāpiemin tie neskaitāmie pārsteigumi, kurus musulmaņi eiropiešiem sagādā ap ziemassvētku laiku.

Neminēšu arī faktu, ka visas šīs invazīvās biomasas kaitnieciskās darbības eiropiešiem ir aizliegts kritizēt.

Ko es minēšu, ir paražas, pēc kādām šī biomasa dzīvo un kādas būs jāievēro Ingas Spriņģes u.c. propagandistu bērniem, kad šī biomasa šeit nostiprinās savu kārtību.

Kā vienmēr, pa taisno no avotiem. Nu tad lai visas selmas levrences, alises zariņas u.c. atsaldētās feministes saturas.

1. Statuss un liecība salīdzinājumā ar vīrieti

Jebkura indivīda, tostarp, sieviešu tiesības islāmā regulē šariāts (shariah – ceļš, tulk. no arābu val.) un fikhs (fiqh – izpratne, tulk. no arābu val.). Šariāts balstās uz principiem, kas atrodami augstāk minētajos avotos un citos reliģiski politiskajos tekstos. Rietumu demokrātijai un šariātam nav nekādu kopīgu principu. Rietumu civilizācijai ir divi stūrakmeņi: “ētikas zelta likums”[1] un kritiskā domāšana. No šiem atslēgas principiem Rietumu civilizācija ir attīstījusi savu būtiskāko pamatakmeni – brīvību. Islāmā šādu stūrakmeņu nav. Islāma civilizācijas divi stūrakmeņi ir pakļaušanās[2] un duālisms. Šariātā nav reliģiskās brīvības, vārda brīvības, ir atļauta vardarbība pret sievietēm, nav cilvēku vienlīdzības, jebkuram dokumentam, kas nav pakārtots islāmam nav nekādas vērtības un pret cilvēkiem atļauts izturēties atbilstoši to reliģiskajai piederībai un dzimumam. Fikhs savukārt ir dažādas islāma jurisprudences skolas, kas skaidro, kā ieviest šariātu. Islāma skolotāju viedoklis apkārtējai pasaulei sniedz taqiyyah (maldinošu informāciju):

Šariāts esot sievietēm draudzīga tiesiskā sistēma;

Islāms esot bijusi pirmā civilizācija, kas nodrošināja un garantēja sieviešu tiesības;

Muhameds esot sniedzis pasaulei ideālu piemēru, kā sievietes tiek aizsargātas islāmā;

Musulmaņu sievietes esot ļoti augstu vērtētas;

Musulmaņu sieviešu tiesības nākot no Allāha.

Ja, piemēram, Latvijā ir viens likums un viena taisnība visiem, tad šariātā ir dažādi likumi dažādām cilvēku grupām. Sievietes ir viena no īpašajām šķirām, kas tiek nodalītas no musulmaņu vīriešiem. Piemēram, islāmā Korāns norāda, ka sievietes liecība ir uz pusi mazāk vērtīga nekā vīrieša liecība tāpēc, ka – saskaņā ar hadīsiem – sieviete ir dumjāka par vīrieti.

Korāna 2.nodaļas Al-Baqarah (govs) 282.pants: “Ak, jūs ticīgie! Ja jūs viens ar otru slēdzat parāda līgumu uz noteiktu laiku, tad uzrakstiet to. Un, lai rakstītājs to uzraksta pēc tiesas un taisnības, ievērojot abu intereses. Un rakstītājam nevajadzētu atteikties uzrakstīt to tā, kā Allāhs to viņam ir mācījis. Tad, lai viņš raksta un tas, kas ņem parādu, lai diktē. Un lai parāda ņēmējs bīstas Allāha sava Kunga un neko no sava parāda nesamazina. Un, ja parāda ņēmējam ir grūti ar saprašanu, vai viņš ir vārgs un nespēj nodiktēt, tad lai viņa aizbildnis to godprātīgi izdara viņa vietā, par lieciniekiem piesaucot divus vīriešus no sava vidus. Ja tur nav divu vīriešu, tad vienu vīrieti un divas sievietes, kuras jums ir pieņemamas kā liecinieces - lai, ja viena no viņām kļūdītos, lai otra viņai to atgādinātu. Un lieciniekiem, ja tos palūdz, nevajadzētu atteikties. Un neesiet slinki līgumu uzrakstīt – vai tas ir īss, vai garš – un norādiet, uz cik ilgu laiku tas tiek slēgts. Tā būs taisnīgāk Allāha acīs, godīgāk pret lieciniekiem un tuvāk tam, lai novērstu savstarpējas aizdomas. Tomēr, ja tas ir steidzams darījums un jūs to varat nokārtot uz vietas, tad nav pārkāpuma, ja jūs to neuzrakstāt. Un sauciet lieciniekus, kad tiek slēgts tirdzniecības darījums. Un jāraugās, ka netiek nodarīts pāri ne rakstītājam, ne lieciniekiem. Ja jūs to neievērojat, jūs esat izdarījis pārkāpumu. Un bīstieties Allāha. Un Allāhs jūs māca. Un Allāhs ir Visu Zinošais par visu.”

Sahih Al-Bukhari 52.grāmatas 22.hadīsu stāsta Abū Saīds Al-Hudrī: Muhameds vaicāja: “Vai sievietes liecība nav uz pusi vērtīga vīrieša liecībai?” Sieviete atbildēja: “Jā.” Viņš sacīja: “Tas ir tāpēc, ka sievietes prāts ir nepilnīgs.”

Kā redzams, islāmā sievietes liecībai var uzticēties mazāk nekā vīrieša liecībai, jo sieviete esot “dumjāka” un viņai arī pienākas mazāk. Tas iet roku rokā ar Allāha mācībām par četru vīriešu liecinieku vai astoņu sieviešu liecinieku nepieciešamību seksuāla nodarījuma gadījumā. Šāda mācība ilgstoši apgrūtinājusi sievietes liecināt pret vīriešiem tiesā gadījumos, ja sieviete ir izvarota. Piemēram, Tunisijā sievietes, kuras vēršas policijā saistībā ar seksuālu vardarbību, tiek apsūdzētas laulības pārkāpšanā.[3] Korānā norādīti sekojoši panti, kuros norādīts, ka sods jāsaņem ir abiem, bet sievietēm īpaši izcelts mājas arests līdz nāvei.

Korāna 4.nodaļas An-Nisa (sievietes) 15.pants: Tās no jūsu sievietēm, kas pastrādājušas nepiedienību (al-fa’ahishatah) – sarūpējiet četrus lieciniekus. Ja viņi liecina, ieslēdziet viņas mājā līdz nāves dienai, vai līdz Allāhs norādīs citu veidu. 

Korāna 4.nodaļas An-Nisa (sievietes) 16.pants: „Ja tiek pieķerti divi no jums, tad sods jāsaņem abiem. Ja viņi pēc tam to nožēlo un labojas, atlaidiet tos. Jo patiešām, Allāhs ir mūžam piedodošais, žēlestības pilnais.

Ja kāds Korāna pants ir pretrunā ar citu korāna pantu, tad – saskaņā ar šariātu – jaunāks pants ir autentiskāks, bet vecākais – atcelts. Šo praksi Muhameds īstenoja regulāri, kad radīja pantus, kas izdevīgi viņam attiecīgajā brīdī, bet pretrunā ar iepriekš teikto.

Ismaīls ibn Katīrs savā ekseģēzē 4:15 sauc par pantu, kurā “laulības pārkāpēja tiek ieslodzīta savā mājā un šī pavēle vēlāk ir atcelta.” Islāma sākumā tika noteikts, ka ja sieviete pārkāpj laulību un par to tiek liecināts, viņa tiek ieslodzīta mājā līdz mūža galam. Pantā norādītais “vai līdz Allāhs norādīs citu veidu” liecina per iespējamu atcelšanu nākotnē. Ibn Abbāss norādīja, ka agrākais sods bija ieslodzīšana mājās, līdz Allāhs neatklāja “gaismas nodaļu”, kas ieslodzījumu aizstāja ar pātagošanu par dzimumaktu ārpus laulības vai nomētāšanu ar akmeņiem par laulības pārkāpšanu.[4] Piemēram, saskaņā ar Allāha jauno vēstījumu, Korānā vīrietis un sieviete šķietami par laulības pārkāpšanu saņem pātagošanu.

Korāna 24.nodaļas An-Nur (gaisma) 2.pants: Neprecēts vīrietis un neprecēta sieviete ir apsūdzēti dzimumaktā, bez laulības sakariem – katram no tiem pienākas simts pātagas sitieni. Un līdzjūtībai nav jāattur Allāha reliģijā, ja vien ticiet viņam un pēdējai dienai. Pie spīdzināšanas (adā’bahumā) nepieciešams pieaicināt lieciniekus, kas ir ticīgie.

Korāna 24.nodaļas An-Nur (gaisma) 3.pants: Laulības pārkāpējs nelaulājas, izņemot ar laulības pārkāpēju vai pagānu, un neviens viņu (šo sievieti) neapprec, izņemot laulības pārkāpējus vai pagānus un tas ticīgajiem ir aizliegts.

Augstāk minēts, ka sievietei nepieciešams piesaukt divreiz vairāk liecinieku nekā vīrietim. Zemāk lasāmais pants norāda uz sankcijām par viltus apsūdzību vai nepietiekamas liecības sniegšanu. Tam seko pants, kas apsūdzētāju atbrīvo no vainas.

Korāna 24.nodaļas An-Nur (gaisma) 4.pants: Un tos, kas apvaino šķīstas sievietes un nesagādā četrus lieciniekus – pātagojiet viņus astoņdesmit reizes un nepieņemiet vairs viņu liecības. Jo viņi ir patiešām nepaklausīgi.

Korāna 24.nodaļas An-Nur (gaisma) 5.pants: Izņemot tos, kas to nožēlo un labojas, jo patiešām: Allāhs ir piedodošs un žēlastīgs.

Kā redzams, augstāk norādītie panti vieš neskaidrības, kuras Ibn Katīrs komentē savā ekseģēzē ar piemēru par vīru, kurš Muhuamedam norādīja panta trūkumu. Pravieša līdzgaitnieks Seds [bin Ubāda] sacīja: “Ak pravieti! Es zinu, ka pants ir patiess un no Allāha, bet esmu neizpratnē par to, ko darīt, ja pieķeru kādu nekrietnu vīrieti guļam ar manu sievu. Vai viņu netraucēt līdz tiek atrasti četri liecinieki? Viņš paspētu izdarīt savu darbu pirms es atrastu lieciniekus!”[5]

Nedaudz vēlāk Hilāls bin Umaija – viens no trim, kuru nožēla tika pieņemta – atnāca no sava zemesgabala naktī un uzgāja savu sievu ar kādu vīrieti. Viņš redzēja pats savām acīm un dzirdēja pats savām ausīm, bet netraucēja viņus līdz rītam. No rīta viņš devās pie Allāha vēstneša un sacīja: “Ak, Allāha vēstnesi, es gāju pie savas sievas naktī un atradu viņu ar vīrieti, es to redzēju ar savām acīm un dzirdēju ar savām ausīm!” Allāha vēstnesim nepatika viņa sacītais, un viņš sadusmojās. Ļaudis sapulcējās ap viņu un sacīja: “Mūs pārbaudīja ar to, ko sacīja Seds bin Ubāda, un tagad Allāha vēstnesis sodīs Hilālu, pasludinot viņa liecību cilvēku priekšā par nepieņemamu.” Hilāls sacīja: “Pie Allāha, es ceru, ka Allāhs izvedīs mani ārā no šīs problēmas. Ak, Allāha vēstnesi, es redzu, ka esi sadusmots par manis sacīto, bet Allāhs zina, ka es saku patiesību.” Allāha vēstnesis viņu vēlējās sodīt ar pātagošanu, bet Allāhs tā vietā atsūtīja atklāsmi. Kad tā bija atnākusi, apkārtējie zināja, jo viņa sejā parādījās izmaiņas, līdz ar to pārējie viņu atstāja, līdz atklāsme tika pabeigta. Tajā reizē Allāhs atklāja šo pantu:[6]

Korāna 24.nodaļas An-Nur (gaisma) 6.pants: Ja kāds apvaino savu sievu laulības pārkāpšanā un viņam nav citu liecinieku kā vien viņš pats, tad viņam četras jāpiesauc Allāhs par liecinieku, ka viņš nemelo.

 

Korāna 24.nodaļas An-Nur (gaisma) 7.pants: Un vēl piekto reizi, lai Allāha lāsts nāk pār viņu, ja viņš ir starp meļiem!

Korāna 24.nodaļas An-Nur (gaisma) 8.pants: Bet sievieti no soda atturēs, ja viņa četras reizes piesauks Allāhu par liecinieku, ka viņas vīrs melo.

 

Korāna 24.nodaļas An-Nur (gaisma) 9.pants: Un piekto reizi, ka lai Allāha lāsts nāk pār viņu, ja viņas vīrs saka taisnību!

Līdz ar to augstāk norādītie korāna panti šķietami vienkāršo situāciju gan vīrietim, gan sievietei par liecinieku piesaukšanu. Korānā bija paredzēts iekļaut nomētāšanu ar akmeņiem, jo Muhameds šādu atklāsmi bija saņēmis, bet Korāns nav pilnībā nokomplektēts un saglabāts saskaņā ar zemāk lasāmo hadīsu. Papildus, šis hadīss norāda identisku sodu arī precētiem vīriešiem, kas pārkāpj laulību, bet tas nemaina faktu, ka sievietēm liecība ir uz pusi vājāka. Dīvainā kārtā tas viss sākās ar... mērkaķiem.

Sahih Al-Bukhari 63.grāmatas 75.hadīsu stāsta Amrs ibn Maimūns: Jahiliyyah laikā es redzēju mērkaķu mātīti, kuru ielenca citi mērkaķi. Viņi viņu nomētāja ar akmeņiem, jo viņa bija nelikumīgi nodarbojusies ar dzimumaktu. Es arī piedalījos nomētāšanā.

Sahih Muslim 29.grāmatas 22.hadīsu lasa Abdulla ibn Abbāss, norādot, ka Umārs ibn Katābs sēdējā uz Allāha vēstneša kanceles un teica: Patiešām, Allāhs nosūtīja Muhamedu ar patiesību un līdzi viņam arī Grāmatu, un tika nosūtīts un iekļauts pants par nomētāšanu ar akmeņiem. Mēs to atkārtojām, iekļāvām savā atmiņā un sapratām. Allāha vēstnesis piešķīra nomētāšanu ar akmeņiem kā sodu precētiem laulības pārkāpējiem un pārkāpējām, un pēc viņa mēs darījām tāpat. Es baidos, ka līdz ar laiku, ļaudis to aizmirsīs un sacīs, ka neatradīs nomētāšanas ar akmeņiem sodu Allāha grāmatā, un nomaldīsies no ceļa, nepildot viņa norādītos pienākumus. Nomētāšana ar akmeņiem ir pienākums, kas ierakstīts Allāha grāmatā un tā pienākas laulātiem vīriešiem un sievietēm, kas to ir pārkāpuši, ja ir pierādītāji, grūtniecība, vai atzīšanās.

Lai arī mūsdienās no islāma valstu likumiem šī prakse lielākoties ir izsvītrota, tā pret sievietēm tiek īstenota atsevišķās vietās Afganistānā, Pakistānā,[7] Jemenā[8] un citu valstu provincēs, kur valsts lēmējinstitūciju pieņemto likumu ietekme ir mazāka. Pārsvarā šādus sodus sankcionē džihādisti, teroristu organizācijas vai vietējie imāmi. Šajā rituālā sievieti mēdz ietērpt baltā apģērbā, lai labāk varētu redzēt asinis, un – saskaņā ar visām sunnītu un šiītu skolām – ierok bedrē līdz viduklim vai pleciem. Akmeņiem jābūt plaukstas lielumā, un parasti ģimene met pirmos akmeņus, bet – ja tas nav iespējams – tad to uzsāk imāms. Visiem lieciniekiem jābūt klātesošiem, saskaņā ar hanafītu (hanafi) un malikītu (maliki) skolām. Hanbalītu (hanbali) un šafiītu (shafi’i) teologi to nenorāda kā obligātu.[9] 

Viens no skandalozākajiem atgadījumiem notika Irānā 1986.gadā, kur kāds vīrietis, nespēdams atrast veidu kā izšķirties no savas sievas, apsūdzēja viņu “laulības pārkāpšanā”. Nomētāšanā ar akmeņiem piedalījās viņas dēli. 2009.gadā šim atgadījumam veltīta filma “The Stoning of Soraya M”.

2015.gadā CNN pārraidīja un vēlāk publicēja sižetu portālā YouTube, kur ziņots, kā Afganistānā kādā talibu kontrolētā ciematā deviņpadsmit gadus veca meitene par laulības pārkāpšanu tiek nomētāta ar akmeņiem. Viņa bija izprecināta pret savu gribu un aizmuka no uzspiestā vīra pie sava īstā mīļotā. Vīrietis, pie kura sieviete aizmuka, saņēma rīkstes pērienus.[10] Savu rīcību talibi aizguva no sekojošā hadīsa.

Sahih Al-Bukhari 93.grāmatas 55.hadīsu stāsta Abū Huraira un Zaīds bin Halīds al-Džuhanī: Klejotājs un kāds cits vīrs pienāca pie Muhameda, meklējot risinājumu strīdam. Klejotājs teica: “Muhamed, atrisini mūsu strīdu ar islāma likumu.” Otrs vīrs sacīja:“Jā, mēs klausīsim Allāha likumu, kā tu to diktēsi.” Klejotājs sāka: “Mans dēls strādāja pie šī cilvēka un pārgulēja ar viņa sievu. Daži cilvēki sacīja, ka viņš pelnījis, lai to nomētā ar akmeņiem; lai glābtu viņu no šī soda, es kā soda maksu samaksāju ar simts aitām un vienu verdzeni. Tad es vaicāju islāma skolotājiem, kuri sacīja, ka mans dēls pelnījis simts pātagas sitienus un izraidīšanu uz gadu.” Muhameds teica: “Es nokārtošu šo strīdu ar Allāha likumu. Tavs dēls tiks izraidīts uz gadu un saņems simts pātagas pērienus. Verdzene ar simts aitām tiks atgriezta tev atpakaļ.” Muhameds vērsās pie sava līdzgaitnieka un sacīja: “Unais, sagūsti šī vīra sievu. Viņa ir jānomētā ar akmeņiem.” Unaiss devās un nomētāja sievu ar akmeņiem.

Arī pēc nāves sievietes pazemošana nebeidzas, jo – saskaņā ar islāmu – Paradīzē sievietes lielākoties netiek. Tas lasāms šajos hadīsos.

Sahih Muslim 49.grāmatas 1.hadīsu stāsta Usāma bin Zaīds: Muhameds teica: “Es stāvēju pie Paradīzes durvīm un ieraudzīju, ka vairums ļaužu, kas tika ielaisti bija trūcīgi, savukārt, turīgos atturēja no iešanas iekšā. Ellei nolemtos lika doties uz Elli un es, stāvot pie uguns durvīm, ieraudzīju, ka vairums ļaužu, ko nosūta uz Elli ir sievietes.” 

Sahih Al-Bukhari 16.grāmatas 9.hadīsu stāsta Abū Saīds Al-Hudrī: Ejot uz lūgšanām, Muhameds gāja garām sieviešu pulciņam un teica: “Sievietes, ziedojiet labdarībai un dodiet naudu grūtdieņiem, jo esmu liecinieks tam, ka vairums cilvēku ellē ir sievietes.” Viņas vaicāja: “Kāpēc tā?” Viņš atbildēja: “Jūs pārāk daudz lamājaties un neizrādāt pateicību saviem vīriem. Es nekad neesmu sastapis nevienu vīru ar tādu saprāta trūkumu – vai reliģijas nezināšanu – kāds ir sievietēm. Daudzas no jums var maldināt piesardzīgu un prātīgu vīrieti.” Viņas atbildēja: “Kā tieši mūsos izpaužas saprāta vai ticības trūkums?” Muhameds sacīja: “Vai nav tiesa, ka viena vīrieša liecība ir vienlīdzīga divu sieviešu liecībai?” Pēc tam, kad viņas to apstiprināja, Muhameds teica: “Tas parāda, ka sievietēm trūkst saprāta. Vai nav tiesa arī, ka sievietes nedrīkst lūgties un gavēt sava menstruāciju cikla laikā?” Arī to viņas apstiprināja. Tad Muhameds teica: “Tas parāda, ka sievietes nepārzina savu reliģiju.”

Sahih Al-Bukhari 67.grāmatas 131.hadīsu stāsta Abdulla ibn Abbāss: Muhameda dzīves laikā bija Saules aptumsums. Muhameds sniedza īpašu aptumsuma lūgšanu un ilgu laiku stāvēja taisni. Tad viņš pārmaiņus paklanījās un ilglaicīgi stāvēja, pirms nogurdināja sevi un pabeidza lūgšanas. Kad viņš bija beidzis, beidzās arī aptumsums. Muhameds sacīja: “Mēness un Saule ir Allāha divas zīmes. Tās neaptumst, ja kāds piedzimst vai nomirst. Kad jūs skatāties uz tām, domājiet par Allāhu.” Daži ļaudis teica: “Muhamed, mēs redzējām kā tu sniedzies pēc kaut kā un tad atkāpies.” Muhameds atbildēja: “Es redzēju paradīzi, un es izstiepu savu roku pēc tiem brīnišķīgajiem augļiem, kas tur aug. Ja es būtu spējis atgriezties ar to augli, jūs to varētu ēst līdz mūža beigām. Es arī esmu redzējis elles ugunis. Nekad mūžā neesmu redzējis tik briesmīgu skatu. Turklāt vairums elles iemītnieku bija sievietes.” Ļaudis brīnījās: “Kāpēc tā?” Muhameds atbildēja: “Tāpēc, ka viņas ir nepateicīgas.” Kad viņam vaicāja vai tas tamdēļ, ka nepateicīgas Allāham, Muhameds atbildēja: “Nē, tas tāpēc, ka viņas ir nepateicīgas saviem vīriem un tāpēc, ka ir nepateicīgas par labajām lietām, ar kurām viņas ir svētītas. Jūs varat būt laipni un labvēlīgi pret sievieti visu viņas mūžu, bet, ja viņa redzēs jūsos kādu trūkumu, viņa sacīs, ka jūs nekad neesiet bijuši labi pret viņu.”

 

Ir tikai viena joma kurā sieviete ņem virsroku pār vīrieti, un tā ir nepieciešamība kļūt par vecāku saviem bērniem. Sieviete kā gādniece pār bērniem tiek vērtēta augstāk par vīrieti.

Korāna 46.nodaļas Al-Ahqaf (smilšu kalni) 15.pants: Mēs noteicām cilvēkam būt laipnam pret saviem vecākiem. Viņa mātei nav viegli viņu iznēsāt un nav viegli to laist pasaulē. Un kopt to, un zīdīt trīsdesmit mēnešus. Un, kad tas sasniedz savu briedumu un četrdesmit gadu vecumu, viņš saka: “Mans kungs, ļauj man būt pateicīgam par labvēlību, ko tu esi dāvinājis man un maniem vecākiem. Un dod, lai tas, ko es daru tiktu taisnīgi darīts un būtu tev tīkams. Un dod, lai mani pēcnācēji būtu taisnīgi ļaudis. Patiešām, es griežos pie tevis un, patiešām, es esmu viens no viņiem (musulmaņiem).”

Pastarajā dienā par savu padarīto uz zemes tikšot tiesāts gan vīrietis, gan sieviete. Tomēr, balstoties uz zemāk norādītajiem pantiem, sievieti vērtēs pēc tā cik laba sieva viņa bija un vai viņa pakļāvās savam vīram.

Korāna 16.nodaļas An-Nahl (bites) 97.pants: Ikvienam, kas dara taisnus darbus, vai tas ir vīrietis vai sieviete, mēs dāvināsim skaistu dzīvi un atlīdzināsim pēc vislabākā, ko tie būs darījuši.

Korāna 9.nodaļas At-Tawbah (nožēlošana) 72.pants: Un ticīgie vīrieši un ticīgās sievietes ir viens otra sabiedrotie. Viņi atbalsta visu, kas ir labs un taisnīgs un ir pret visu, kas ir netaisns un ļauns. Viņie ievēro piecas obligātās lūgšanas, dod nodevas un paklausa Allāhu un viņa vēstnesi. Un Allāha žēlastība ir ar viņiem. Patiešām – Allāhs ir visuvarenais un visu zinošais.

Sieviete ar savu klātbūtni arī spēj “nobloķēt” musulmaņa lūgšanas. Viņa pēc savas dabas ir tik nepilnvērtīga un neaptēsta, ka pret viņu ir nepieciešama speciāla attieksme.

Sahih Al-Bukhari 8.grāmatas 161.hadīsu stāsta Aīša: Man uzskaitīja tos, kuru klātbūtne sabojā lūgšanas. Tie bija: suns, ēzelis vai sieviete. Es sacīju: “Tu mūs salīdzini ar suņiem un ēzeļiem. Pie Allāha! Es redzēju pravieti lūdzamies kamēr gulēju savā gultā starp viņu un qibla (lūgšanās virziens). Katru reizi kad man ko ievajadzējās, man nepatika sēdēt un traucēt pravieti, tāpēc es aizslīdēju projām gar viņa kājām.” 

Sahih Al-Bukhari 60.grāmatas 6.hadīsu stāsta Abū Huraira: Izturieties pret sievietēm jauki, jo sieviete ir radīta no ribas, un izliektākā ribas daļa ir augšpuse. Līdz ar to, ja to mēģināsiet iztaisnot, tā salūzīs, bet – ja atstāsiet tādu kāda tā ir – tā paliks saliekta. Tamdēļ esiet pret sievietēm jauki”

 

Tāpat arī no sievietes nesanāktu laba līdere saskaņā ar hronoloģiski pretrunīgo Abū Bakra stāstīto hadīsu. Jāņem vērā, ka nākamajā citātā minētā Kamieļa kauja norisinājās 656.gadā, līdz ar to realitātē tā notika pēc Abū Bakra nāves 634.gadā (kurš it kā esot komentējis šos notikumus), bet minētā persiešu valdnieka Hosrova II meita Azarmidohta patiešām tika izraudzīta kā pēctece, kura valdīja nepilnu gadu no 630.gada līdz 631.gadam, kas, savukārt ir vienu gadu pirms Muhameda nāves.

Sahih Al-Bukhari 64.grāmatas 447.hadīsu stāsta Abū Bakrs: Kamieļa kaujas laikā Allāhs mani pagodināja ar vārdiem, kurus biju dizrdējis no Allāha apustuļa pēc tam kad pievienojos Al-Jamal (kamielis) sabiedrotajiem un cīnījos viņu rindās. Kad Allāha vēstnesi informēja par persiešu lēmumu kronēt Hosrova meitu kā savu valdnieci, viņš sacīja: “Tauta, kuru valdniece ir sieviete, nekad nebūs plaukstoša.” 

2. Mantojuma tiesības

Sievietēm pēc vīru nāves pienākas materiālais nodrošinājums un pajumte uz gadu, izņemot, ja viņas no tiem atsakās.

Korāna 2.nodaļas Al-Baqarah (govs) 240.pants: Un tiem no jums, kas mirst un atstāj pēc sevis sievas, novēlējumā sievām jāparedz, ka vienu gadu tās tiek nodrošinātas ar iztiku un pajumti. Ja viņas aiziet pašas, tad jūs nevar vainot par to, kā viņas godprātīgi izlemj dzīvot tālāk. Un Allāhs visu varenais un gudrais.

Attiecībā uz mantojumu Korāns norāda iespējamas pretrunas, sākumā it kā sadalot vīriešiem un sievietēm vecāku mantojumu uz pusēm. Tomēr tas ir tikai pirmais ieskats tam, kas lasāms tālāk:

Korāna 4.nodaļas An-Nisa (sievietes) 7.pants: Vīriešiem pienākas daļa no tā, ko atstāj vecāki un tuvākie radinieki, un sievietēm pienākas daļa no tā, ko atstāj vecāki un tuvākie radinieki, vai tas ir daudz vai maz – sava noteikta daļa.

Nākamajos pantos redzams skaidrāk, ka sieviete manto uz pusi mazāk nekā vīrietis, un tas ir atrodams trijos Korāna 4.nodaļas pantos. Tajā slēpjas arī matemātiska rakstura problēma – ja mantojums tiktu sadalīts pēc norādītā, tā kopsumma būtu virs 100%.

Korāna 4.nodaļas An-Nisa (sievietes) 11.pants: Allāhs ir noteicis kā sadalāms jūsu mantojums: dēla daļa ir vienāda ar divu meitu daļu. Ja visi bērni ir meitas un to ir vairāk par divām, tām pienākas divas trešdaļas. Ja ir tikai viena meita, tai pienākas puse. Ja jums ir bērns, katram no jūsu vecākiem pienākas viena sestā daļa; ja bērna nav, visu manto vecāki un māte saņem vienu trešo daļu. Ja jums ir brāļi, tad māte saņem vienu sesto daļu. Mantojums tiek sadalīts pēc visu saistību un parādu nokārtošanos. Jūsu vecāki un jūsu bērni – nav zināms, kurš no viņiem ir bijis tuvāks, kurš vairāk jums ir devis. Tāds ir Allāha likums. Un patiešām, Allāhs ir zinošais un gudrības pilnais.

Korāna 4.nodaļas An-Nisa (sievietes) 12.pants: Jums pieder puse no tā, ko ir atstājušas jūsu sievas, ja viņām nav bērnu. Ja viņām ir bērns, tad jums pienākas viena ceturtā daļa no tā, ko viņas ir atstājušas. Mantojums tiek sadalīts pēc visu saistību un parādu nokārtošanas. Viņām pienākas viena ceturtā daļa no tā, ko jūs esat atstājuši, ja jums nav bērna. Ja jums ir bērns, viņām pienākas viena astotā daļa no tā, ko jūs esat atstājuši. Mantojums tiek sadalīts pēc visu saistību un parādu nokārtošanas. Ja vīrietim vai sievietei, kas atstājuši mantojumu, nav ne vecāku, ne bērnu, bet ir brālis vai māsa, tad katram no viņiem pienākas viena sestā daļa. Ja viņu ir vairāk par diviem, tad viņiem ir tiesības uz vienu trešo daļu. Mantojums tiek sadalīts pēc visu saistību un parādu nokārtošanas. Tā to ir noteicis Allāhs un Allāhs ir visu dzirdošais un saprotošais.

 

Korāna 4.nodaļas An-Nisa (sievietes) 176.pants: Viņi grib, lai tu pieņem lēmumu. Saki, ka Allāhs pieņem lēmumu par tiem, kas neatstāj pēc sevis ne vecākus, ne bērnus. Ja nomirst vīrietis, kam nav bērna, bet ir māsa, viņai pieder puse no tā, ko viņš ir atstājis. Ja tā ir sieviete, kam nav bērnu, visu manto tās brālis. Ja ir divas māsas, tām pienākas divas trešdaļas no tā, ko viņš ir atstājis. Bet, ja tur ir brāļi un māsas, tad vīrietim pienākas daļa, kas ir līdzīga divu sieviešu daļām. Allāhs izskaidro jums lietas, lai jūs nenomaldītos. Un Allāhs ir visu zinošais par visu.

Ņemot vērā to, ka islāmā verdzība ir atļauta un tiek praktizēta arī mūsdienās, kā arī šīs ticības patriarhālajās tradīcijās sieviete – burtiski – ir vīrieša īpašums, musulmaņiem ir iespēja sievietes saņemt mantojumā.

Korāna 4.nodaļas An-Nisa (sievietes) 19.pants: Ak ticīgie! Jums ir aizliegts saņemt mantojumā sievietes pret viņu gribu. Un nepiespiediet viņas atdot jums kādu daļu no tā, ko jūs esatviņām devuši, ja vien tās nav pieķertas smagos pārkāpumos. Dzīvojiet ar viņām saskaņā un laipnībā. Var būt tā, ka jums viņas nav tīkamas, bet Allāhs arī netīkamās lietās ir ielicis daudz labā.

Šo pantu izskaidro Džalāls al Mahallī savā ekseģēzē: “Jahiliyyah jeb tumsonības periodā ļaudis mēdza mantot sievietes no savas dzimtas, un ja viņi vēlējās, viņi varēja apprecēt sievieti bez pūra vai izprecināt viņu un savākt pūru sev, vai neļaut viņai precēties, līdz viņa atdeva sev piederošo mantojumu, vai līdz viņa nomira, un vīrieši varēja saņemt mantojumu no viņas. Līdz ar to šādas paražas tika aizliegtas. Neaizliedziet viņiem (jebkuram vīrietim) savas bijušās sievas laulāt ar citiem, turēdami viņas pie sevis, kamēr pašiem nav vēlmes pēc viņām, jūs nodariet viņām kaitējumu; tāpēc, lai jūs varētu aiziet ar daļu no tā, ko iedevuši pūrā, izņemot, ja viņas pārkāpušas laulību, vai ja ir spītīgas, tad ir ļauts viņas piespiest, kamēr viņas atpērkas, vai jūs pazaudējat viņu pūru. Esiet (jebkura sieviete) pret viņiem lapinas, runājiet ar viņiem pienācīgi attiecībā uz izdevumiem un izmitināšanu; ja jūs viņus niciniet, tad esiet pacietīgas, jo var būt tā, ka jūs ienīstiet to, kurā Allāhs ir ielicis daudz laba un viņš to (labo) izdarīs, kad apgādās jūs ar bērnu pienācīgā kārtā.”[11]

3. Intimitāte un higiēna

Muhameds savā mūžā par sievām apņēma trīspadsmit meitenes un sievietes, (papildus kam viņam bija konkubīnes) līdz ar to, iespējams secināt, ka dzimumdzīve viņam bija apjomīga. Saskaņā ar islāmu, eņģeļi esot dusmīgi uz sievieti, ja tā neapmierina vīrieti.

Sunan Abu Dawood 12.grāmatas 96.hadīsu stāsta Abū Huraira: Pravietis sacīja, ka tad kad vīrietis aicina savu sievu uz gultu un viņa atsakās iet pie viņa, un vīrs nakti pavada dusmās, enģeļi viņu nolādēs līdz rītam.

Turklāt sievietei vīrieti apmierināt ir pienākums, kas jāpilda jebkurā laikā. Zemāk norādītie hadīsi to apstiprina.

Sahih Al-Bukhari 67.grāmatas 85.hadīsu stāsta Ukba: Pravietis sacīja, ka laulības līgumā visvairāk ir jāievēro tas noteikums, kurā vīrietim ir piešķirtas tiesības uz sievietes klēpi.

 

Sunan Abu Dawood 12.grāmatas 119.hadīsu stāsta Ibn Abbāss: [...] Rakstu ļaudis (t.i. – jūdaismu praktizējošie) mēdza stāties dzimumsakaros ar savām sievietēm vienā konkrētā pozā, kurā sieviete gulēja uz muguras. Tā bija ierastākā poza šīm sievietēm. Ansarī (palīgi – agrīnie Medīans musulmaņi) klans pārņēma šo praksi no viņiem, bet šī Kuraišu cilts mēdza atsegt savas sievietes pilnībā un gūt baudu ar viņām no priekšas, mugurpuses un guldot viņas uz muguras. Kad Medīnā ieradās muhadžirūni (imigranti no Kuraišu cilts), viens no viņiem apprecēja ansarī klana sievieti un sāka darīt to pašu ar viņu, bet viņai tas nepatika un viņa sacīja: “Mēs to darām no vienas puses (guļot uz muguras). Dari to tā, citādi nenāc man klāt.” Šie vārdi aizsniedza Allāha vēstnesi un Allāhs viņam atklāja pantu. 

Korāna 2.nodaļas Al-Baqarah (govs) 223.pants: Jūsu sievas ir Jūsu pļaujas lauks. Ejiet tajā kā vien vēlaties. Un dariet labu un esiet dievbijīgi. Un ziniet, ka Jūs tiksieties ar viņu. Un ieprieciniet ticīgos ar labām ziņām.

 

Islāms sievieti salīdzina ar lauku, kas domāts pļaušanai un sēklas stādīšanai un viņas vīru – kā pļāvēju. Musulmaņu sieviete ir musulmaņu vīrieša baudas objekts. Zemāk norādītie hadīsi liek sievietei atmest jebkurus darbus, kurus viņa dara tajā brīdī, un steigties apmierināt savu vīru.

Sunan Ibn Majah 9.grāmatas 1926.hadīsu stāsta Abdulla bin Abū Aufa: Allāha vēstnesis teica: “[...] Neviena sieviete nespēj izpildīt savu pienākumu pret Allāhu, iekams tā nav izpildījusi savu pienākumu pret vīru. Ja viņš viņai prasa (dzimumattiecības) pat atrodoties kamielim mugurā, viņai nevajadzētu atteikt. 

Jami Al-Tirmidhi 12.grāmatas 15.hadīsu stāsta Talks bin Alī: Pravietis sacīja, ka ja vīrs sauc savu sievu, lai izpilda viņa vēlēšanos (pēc dzimumakta), tad viņai ir jāiet pat ja viņa atrodas pie krāsns.

Tās sievietes, kuras atturas no sava vīra seksuālo vēlmju apmierināšanas, tiek uzskatītas par dumpīgām, un Korānā ir sankcionēta rīcība, kā ar šādām sievām tikt galā (par sišanu detalizētāk referāta 3.nodaļā).

Korāna 4.nodaļas An-Nisa (sievietes) 34.pants: Vīriešiem ir jāsargā un jāuztur sievietes ar to, ko Allāhs vieniem no viņiem devis vairāk, citiem mazāk un arī paša nopelnīto. Savukārt, taisnīgas sievietes ir paklausīgas un vīta prombūtnē sargā visu, ko Allāhs ir licis sargāt. Ja Jūs baidāties, ka viņas var kļūt nepaklausīgas, pārmāciet viņas, neejiet pie viņām gultā un iesitiet viņām (wa-idrībūhunna).

Augstāk jau minēts, ka sieviete nelūdzas un negavē mēnešreižu laikā, kas padarot viņu “mazāk prasmīgu” islāmā nekā vīriešus. Ikdienišķas un dabiskas lietas, kas saistītas ar sievieti, arī tiek aprakstītas islāma tekstos. Piemēram, menstruācijas – un kas to laikā ir atļauts un kas nav. Buharī un Muslims šai tēmai veltījuši vairākas nodaļas.

Korāna 2.nodaļas Al-Baqarah (govs) 222.pants: Viņi Tev jautā par menstruāciju. Saki, ka tas ir sāpīgs laiks, līdz ar to kad sievietēm ir menstruācija, turieties no viņām tālāk. Un netuvojieties viņām, kamēr tās atkal kļūst tīras. Un tad, kad viņas ir attīrījušās, tad ejiet pie tām kā Allāhs to Jums ir nolicis. Patiešām: Allāhs mīl tos, kas nožēlo un tos, kas sevi tur tīrus.

 

Korāns šeit skaidri norāda, ka menstruāciju laikā vīrietis ar sievieti nedrīkst ne tikai stāties seksuālās attiecībās, bet nav ieteicams arī komunicēt ar viņu “turoties no viņām tālāk”. Tomēr zemāk norādītajos hadīsos Muhameda sievas liecina, ka viņš pats savas atklāsmes nav ievērojis.

Sahih Al-Bukhari 6.grāmatas 32.hadīsu stāsta Muhameda sieva Zeinaba bint Abī Salama: Um-Salama (vēl viena Muhameda sieva) sacīja: “Man sākās menstruācija, kad es gulēju ar pravieti zem vilnas deķa. Tāpēc es aizlavījos projām, paņēmu mēnešreižu drēbes un uzvilku tās. Allāha vēstnesis sacīja: “Vai Tev ir mēnešreizes?” Es atbildēju: “Jā.” Tad viņš mani pasauca atpakaļ zem vilnas deķa.” Viņa turpināja: “Pravietis mēdza mani skūpstīt sava gavēņa laikā. Tāpat viņš un es gājām vienā un tajā pašā džanābas[12] vannā.”

 

Sahih Al-Bukhari 6.grāmatas 6.hadīsu stāsta Aīša: Pravietis un es mēdzām iet vienā vannā, kad mēs bijām netīri. Mēnešreižu laikā, viņš man lika uzvilkt izāru (kleita, kas valkājama zem vidukļa) un mēdza mani glāstīt. Itikāf[13] laikā viņš turēja savu galvu tuvu man un es to mazgāju būdama mēnešreižu periodā.

 

Sahih Al-Bukhari 6.grāmatas 8.hadīsu stāsta Muhameda sieva Maimūna: Katru reizi kad Allāha vēstnesis vēlējās glāstīt kādu no savām sievām kad tām ir mēnešreizes, viņš lūdza viņām uzvilkt izāru.

Sahih Al-Bukhari 97.grāmatas 174.hadīsu stāsta Aīša: Pravietis mēdza atkārtot Korānu, savu galvu novietojot manā klēpī menstruāciju laikā.

Gadījumā ja vīrietis ir stājies seksuālās attiecībās ar sievieti menstruāciju laikā, tad par to tiek piešķirts naudassods. Tāpat arī nav ļauts šķirt laulību ar sievieti laikā, kad viņai ir mēnešreizes.

Sunan an-Nasa’i 3.grāmatas 22.hadīsu stāsta Ibn Abbāass: Pravietis teica attiecībāuz kādu vīru, kam bijis dzimumakts ar sievieti menstruācijas laikā: “Lai viņš ziedo dināru vai pusi no dināra labdarībai.”

Korāna 65.nodaļas At-Talaq (šķiršanās) 1.pants: Ak pravieti! Ja kāds no jums ir nodomājis šķirties no savām sievām, tas jādara, stingri ievērojot noteikto nogaidīšanas laiku un rūpīgi aprēķinot tam atbilstošo dienu skaitu. Un bīstieties Allāha, Jūsu kunga. Nepadzeniet viņas no mājām, viņām nav jāiet projām, ja vien tās nav darījušas ko apkaunojošu. Šos ierobežojumus noteicis Allāhs. Un tas, kas Allāha noteiktās robežas pārkāpj, nodara sev ļaunu. Jūs to nezināt – varbūt Allāhs pēc tam lemj citādi.

Gadījumos, ja vīrietim kārojas apmierināt savu dizmumtieksmi, bet sievai ir mēnešreizes, vai arī viņa neatrodas uz vietas, tiek piedāvātas alternatīvas ar sievietēm, kas nav precējušās. Allāhs Muhamedam atklāja, ka vīrietis var apmierināt savu dizmumtieksmi zīžot sievieti desmit reizes pēc kārtas, kas vēlāk tika samazinātas uz piecām. Tehniski viņa skaitītos viņa piena māte, līdz ar to tas neskaitītos kā kārdinājums uz dzimumaktu.

Sahih Muslim 17.grāmatas 30.hadīsu stāsta Aīša: Korānā tika atklāts, ka desmit zīdīšanas liegtu laulību, bet šis skaitlis tika vēlāk samazināts līdz piecām reizēm. Allāha apustulis nomira priekšlaicīgi, pirms tas tika ierakstīts Korānā.

Lai arī šajā un vēl pāris hadīsos ir pieminēta “zīdīšana, lai remdētu vīrieša dzimumtieksmi” un, ka tā ir daļa no Korāna, nevienā Korāna nodaļā nav šāda panta. To skaidro Aīša zemāk norādītajā hadīsā.

Sunan Ibn Majah 9.grāmatas 2020.hadīsu stāsta Aīša: Panti par nomētāšanu ar akmeņiem un pieaugušā zīdīšanu desmit reizes tika atklāti un pierakstītais bija pie manis zem spilvena. Kad Allāha vēstnesis nomira, mēs bijām aizņemti ar bērēm. Pa to laiku šos pierakstus apēda aita.

Diez vai nepieciešams komentēt, kā vērtējami izteikumi, ka tieši šos pantus, kas uzliek sievietei par pienākumu šādā savdabīgā veidā apmierināt vīriešu dzimumtieksmi, apēd mājlops. Šiem hadīsiem cēlonis meklējams hadīsā par Sahlu bint Suhailu.

Sunan Ibn Majah 9.grāmatas 2019.hadīsu stāsta Aīša: Sahla bint Suhaila ieradās pie Pravieša un sacīja: “Ak, Allāha vēstnesi, es redzu neapmierinātības pazīmes Abū Hudaifas [vīrs] sejā, kad Salīms [sabiedrotais – vēlāk adoptēts kā dēls] ienāk iekšā.” Pravietis sacīja: “Pabaro viņu ar krūti.” Viņa vaicāja: “Kā es viņu varu pabarot, ja viņš [Salīms] ir pieaudzis vīrietis?” Allāha vēstnesis pasmaidīja un sacīja: “Es zinu, ka viņš ir pieaudzis.” Viņa tā arī izdarīja un vērsās pie Pravieša, sacīdama: “Es vairs neredzu neapmierinātību Abū Hudaifas sejā.” Viņš bija klāt arī Badras kaujā. 

Uz kādu laiku Muhameda sekotājas bija ar mieru izpildīt Allāha norādījumus zīdīt pieaugušus vīriešus. Kad Muhameda sieva Hafsa bint Umāra vēlējās pavadīt laiku ar vīrieti, viņa iepriekš viņu sūtīja pie savas māsas, lai tā viņu aplaimo ar krūti.

Muwatta Malik 30.grāmatas 1282.hadīsu stāsta nezināms: Jahja man atstāstīja no Malika, no Nafī, ka Safija bint Abī Ubaida teica viņam, ka Hafsa, umm-al-muminin, sūtīja Asimu Ibn Abdullu Ibn Sedu pie savas māsas Fatimas bint Umāras ibn-Al Hatābas, lai viņa dod viņam zīdīt desmit reizes, lai viņš var aiziet pie viāns ciemos. Viņa to darīja un tad viņš gāja pie viņas ciemos.

Hafsa nevarēja zīdīt Asimu, jo viņai nebija bērnu, līdz ar to tas bija jādara viņas māsai, pēc kā viņu varēja uzskatīt par Hafsas māsas dēlu caur piena radniecību. Ar laiku Muhameda sievas pauda neapmierinātību ar šo praksi, kas, iespējams, skaidro kāpēc tieši šie panti bija pie Aīšas un kāpēc tos apēda aita.

Sahih Muslims 17.grāmatas 38.hadīsu stāsta nezināms: Umm Salama, Allāha apustuļa sieva, teica, ka visas viņa sievas noraidīja priekšlikumu viņām zīdīt pieaugušus vīriešus un sacīja Aīšai: “Pie Allāha, mums šķiet, ka šī pieļāvība attiecās tikai uz Salīmu un nevienam netiks ļauts ienākt (mūsu mājoklī) ar šādu nolūku un mēs tam nepiekrītam.”

Mani iepriekšējie raksti:

1. Īstā patiesība par musulmaņu kultūru jeb tas, ko mediji nevēlas publicēt par islāma vēsturi;

2. Kāpēc musulmaņi mūs ienīst, un kāpēc viņi pret mums cīnās?;

3. Par islāmu un sieviešu sišanu;

4. Kāds sakars islāmam ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?;

5. Maskētā džihāda rokasgrāmata un Stokholmas sindroms;

6. Islāma frontē bez pārmaiņām, jeb kā Zanders “analizēja” DP pārskatu;

7. Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi;

8. Muhameda portrets;

9. Takfir: dvieļu kari jeb kāpēc musulmanis nogalina musulmani;

10. Riddah: islāma vienvirziena biļete;

11. Zina: Šahāda zem varavīksnes jeb praids Mekā. Islāma skatījums uz seksuālajām minoritātēm;

12. Islāms – plaģiāta reliģija;

13. Pedofilija islāmā jeb kādus ļaudis mums varētu atvest ANO migrācijas pakts;

14. Pamācība Mārai, kā nēsāt hidžābu, jeb galvassegas izcelsme un regulējums šariātā ;

15. Par Kraistčērčas mošeju apšaudi ;

16. Musulmaņu naids pret ebrejiem* un tā teoloģiskie aspekti

17. Vardarbība pret sievieti islāmā – kulturāla daudzveidība “Progresīvo” iznireļu gaumē


[1] “Tad nu dariet visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet arī jūs viņiem” – Mat. Ev. 7:12

[2] Tulk. uz arābu val. – aslāma, no kā izriet vārds “islāms”

[3] Tunisia: Rapists given a way out while their victims are blamed and punished, Amnesty International, 25 November 2015.

[4] Tafsir ibn Kathir komentārs Korānam 4:15

[5] Tafsir Ibn Kathir komentārs korānam 24:4

[6] Ibid

[7] Woman raped at gunpoint sentenced to be stoned to death for adultery, Metro, Wednesday 31 May 2017.

[8] Woman stoned to death for 'adultery' by members of dangerous al-Qaeda offshoot in Yemen, The Independent, 4 January 2016.

[9] Sunni sharia rulings on lashings and stoning. (arābu val.)

[10] Woman stoned to death in Afghanistan over accusation of adultery, CNN, November 4, 2015.

[11] Tafsir Al-Jalalayn komentārs Korānam 4:19

[12] Janāb (arābu val. – rituāli netīrs) vannas paredzētas, lai partneri tajās nomazgātu savu netiklību pēc orgasma.

[13] Islāma prakse, kas sevī ietver uzturēšanos mošejā vairākas dienas no vietas, velot sevi lūgšanām, noslēdzoties no ārējās pasaules.

Novērtē šo rakstu:

72
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi