FID jau pirms trim mēnešiem sācis pārbaudi par paša nopludināto klasificēto informāciju, bet tā joprojām brīvi pieejama
PIETIEK10.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan Ilzes Znotiņas vadītais Finanšu izlūkošanas dienests (FID) jau pirms trim mēnešiem sācis pārbaudi par to, kādā veidā šī iestāde pati savā interneta mājas lapā publiskoja ierobežotas pieejamības informāciju – mācību materiālus, tās rezultāti joprojām nav zināmi, savukārt pati klasificētā informācija joprojām brīvi pieejama internetā.
Iekšēja haosa un nolaidības dēļ I. Znotiņas vadītais Finanšu izlūkošanas dienests pagājušā agda novembra sākumā nopludināja ziņas, par kurām pats oficiāli atzina – tās satur ierobežotas pieejamības informāciju.
„Diskutē par galvenajām problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā un iztiesāšanā,” – tā vēstīja Finanšu izlūkošanas dienesta interneta mājas lapā pagājušā gada novembra sākumā ievietotā informācija par 29.un 30. oktobrī notikušu pasākumu.
Lakoniskajā informācijā četrās rindkopās bija aprakstīts tas, kā dienesta organizētās divu dienu tiešsaistes mācībās kopumā vairāk nekā 330 dalībnieku – „tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvji, prokurori un tiesneši diskutēja par galvenajām problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā un iztiesāšanā”. Mācību galvenā tēma – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana un apkarošana ir valsts prioritāte.
Par ko tieši tad tika spriests FID organizētajās mācībās? Uz pieprasījumu izsniegt šajās mācībās demonstrētās prezentācijas un uzstāšanos ierakstus, lai ar tiem iepazīstinātu sabiedrību, FID novembra beigās atbildēja ar kategorisku atteikumu: „Mācību materiāli satur ierobežotas pieejamības informāciju, tai skaitā tiesībaizsardzības iestāžu darba informāciju, un Finanšu izlūkošanas dienestam nav tiesību izsniegt Jums mācību materiālus.”
Atteikums tika pamatots ar to, ka mācības bijušas paredzētas tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem un attiecīgi „veidotas specifiski darba vajadzībām ar mērķi izskatīt izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un iztiesāšanas problēmjautājumus, pārskatīt pielietojamās metodes, nodrošināt pieredzes apmaiņu un dalīties ar labākās prakses piemēriem”.
Taču... šīs pašas mācību prezentācijas jau novembrī ilgāku laiku bija publiskai apskatei un lejuplādēšanai izvietotas ne tikai sociālajā tīklā YouTube, bet pat Finanšu izlūkošanas dienesta interneta mājaslapā. No tās prezentācijas pazuda tikai pēc tam, kad mediji pieprasīja FID priekšniecei I. Znotiņai oficiālu atļauju ar šīm prezentācijām iepazīties, savukārt YouTube bija atrodamas vēl ilgāku laiku, līdz dienests to „pamanīja”.
Domājams, tikai no saņemtajiem jautājumiem aptverot, ka ierobežotas pieejamības informācijas ir izlikta publiskai apskatei mājaslapā un turklāt tā ir fiksēta, viss, ko FID priekšniece I. Znotiņa elektroniskā pasta vēstulē atbildēja uz iestādei nosūtītu elektroniski parakstītu dokumentu, bija viens vārds: „Pilnmēness.”
Taču, kā ir apliecinājis Finanšu izlūkošanas dienests, dienesta pārbaude par klasificētās informācijas nopludināšanu ir sākta ar grandiozu novēlošanos – tikai 15. decembrī, savukārt ziņu par to, kā tā beigusies, nav arī pašlaik – trīs mēnešus vēlāk.
Īpaši zīmīgi ir tas, ka visi mācību materiāli, kurus Finanšu izlūkošanas dienesta vadība bija pasludinājusi par ierobežotas pieejamības informāciju, vēl joprojām ir brīvi pieejami dažādos interneta resursos. Pietiek apmēram stundas laikā lejuplādēja visu „Znotiņas slepeno informāciju”, kas tagad apskatāma un lejuplādējama šīs publikācijas pielikumos.
Pašlaik Finanšu izlūkošanas dienestam jau ir nosūtīts oficiāls informācijas pieprasījums par šo situāciju.
Attēlā: Finanšu izlūkošanas dienesta attieksmi pret slepenas informācijas uzglabāšanu demonstrē iestādes vadītāja Ilze Znotiņa, kas mediju publikācijai pozē uz dienesta vajadzībām sazīmētas shēmas fona.
Finanšu iestāžu iekšējās kontroles iekšējās kontroles sistēmas
Netiešie pierādījumi - NILL tipoloģijas
Starptautiskā prakse NILL novēršanā un apkarošanā/paralēlās finanšu izmeklēšanas
NILL izmeklēšanas problēmjautājumi
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana
Starptautiskā labākā prakse noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas jomā
Konfiskācija Latvijā I daļa – Konfiskācija atbilstoši Krimināllikumam
Prokurora uzraudzība NILL lietās
Kriminālvajāšana noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietās
Prakses veidošanas izaicinājumi kriminālprocesos par NILL
Nekas praksē tā nepalīdz, kā laba teorija
----
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
