Iesaki rakstu: 
Finanšu izlūkošanas dienests ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas veic aizdomīgu darījumu kontroli, un tieši šīs finanšu sistēmas „kapitālā remonta” apstākļos īpaši nozīmīgās iestādes priekšniece Ilze Znotiņa ne tikai savā amatpersonas deklarācijā ir noklusējusi faktu, ka visu pagājušo gadu ir turpinājusi pildīt valdes locekļa pienākumus pašai piederošā juridisko pakalpojumu firmā, bet gandrīz divus gadus pārkāpusi likumu, šo amatu nepametot.
„Pirms pievienošanās Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) viņa kā zvērināta advokāte specializējās strīdu izšķiršanā. Viņas galvenās kompetences jomas ietver regulatīvos jautājumus, maksātnespēju, kukuļdošanas apkarošanu, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, krāpšanu un “balto apkaklīšu” noziegumus. Ilze Znotiņa ir bijusī zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal partnere, kura pārstāvējusi tiesās plašu vietējo un starptautisko klientu loku,” par I. Znotiņas iepriekšējo veikumu teikts FID interneta mājaslapā.
Taču tajā nav pieminēts, ka tagadējā FID vadītāja ir bijusi arī pietiekami veiksmīga privātuzņēmēja: jau kopš 2006. gada 2. janvāra viņa, kā rāda Lursoft dati, ir bijusi SIA Katre valdes locekle, nomainot savu māti, kuru iepriekš šajā amatā kā uzņēmuma īpašniece bija iecēlusi. Vēl pirms divām nedēļām FID priekšniece bija ne tikai vienīgā šīs 2005. gada pavasarī dibinātās SIA valdes locekle, bet arī īpašniece un patiesā labuma guvēja.
SIA Katre I. Znotiņas vadībā kā darbības veidu ir uzrādījusi juridisko pakalpojumu sniegšanu un savulaik veiksmīgus gadus beigusi pat ar vairāk nekā 78 tūkstošu eiro lielu gada peļņu. Vēl 2019. gadā I. Znotiņa, kā rāda viņas amatpersonas deklarācija, no šīs SIA dividendēs izņēmusi 4631 eiro.
2018. gadā stājoties FID vadītājas amatā, I. Znotiņa savu SIA Katre valdes locekles amatu bija uzrādījusi amatpersonas deklarācijā, savukārt 2019. gadā deklarācijas sadaļā „Citi amati, kurus deklarācijas iesniedzējs ieņem papildus valsts amatpersonas amatam (t.sk. amati biedrībās, nodibinājumos, politiskajās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās), un citi darbi, kurus deklarācijas iesniedzējs strādā, kā arī informācija par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kuros noteiktās saistības tas pilda” tas vairs nav pieminēts.
Šķiršanās no juridisko pakalpojumu uzņēmuma vadītājas posteņa būtu bijusi loģiska: šāda amata saglabāšana radītu FID priekšniecei reālu vai vismaz formālu interešu konflikta situāciju, it īpaši ņemot vērā, ka SIA Katre šādus pakalpojumus sniegusi kopš tālā 2005. gada.
Tomēr, kā rāda Lursoft dati, patiesība ir cita, - Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece I. Znotiņa savu valdes locekļa amatu SIA Katre ir saglabājusi visu 2019. gadu, taču to, pārkāpjot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas, nav norādījusi savā valsts amatpersonas deklarācijā, kas atrodama Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē.
Turklāt vēl nopietnāks likuma pārkāpums ir tas, ka gandrīz divus gadus pēc stāšanās FID priekšnieces amatā I. Znotiņa ir saglabājusi arī privātuzņēmuma valdes locekļa posteni. „Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta trešo daļu Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amata savienošana ar amatu privātā kapitālsabiedrībā nav pieļaujama,” Dienai apliecina KNAB.
Ir apšaubāmi, vai runa var būt par aizmāršību vai nezināšanu. I. Znotiņa, kā zināms, tiek pozicionēta kā izcila speciāliste, kas „veikusi krāpšanas apkarošanas pārbaudes daudzos starptautiskos un vietējos uzņēmumos, kuru ietvaros viņa ir vadījusi korupcijas, viltus grāmatvedības, krāpšanas, zādzību, līdzekļu atgūšanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un tiesas procesu traucējumu izmeklēšanu”.
Turklāt Lursoft dati rāda, ka savu privāto uzņēmējdarbību FID priekšniece nav aizmirsusi ne pērn, ne arī šogad. Tieši viņai kā SIA īpašniecei vienīgajai bija tiesības lemt par dividenžu izmaksāšanu sev pašai, un tieši I. Znotiņa kā SIA Katre īpašniece šā gada 8. jūnijā pieņēmusi lēmumu par savas saimniecisko darbību pārtraukušās SIA likvidēšanu, pati sevi ieceļot par uzņēmuma likvidatori. Šis jaunais statuss viņai apstiprināts pirms trim dienām, 16. jūnijā.
Likums nosaka, ka I. Znotiņas vadītais FID ir Ministru kabineta tiešās pārvaldes iestāde, taču, pēc visa spriežot, arī savu tiešo „priekšniecību” dienesta vadītāja nav informējusi par savas privātās uzņēmējdarbības vismaz formālo turpinājumu, arī ieņemot augsto amatu.
Premjera Krišjāņa Kariņa preses pārstāvis Sandris Sabajevs izvairījās no atbildes uz Dienas jautājumu - vai Ministru prezidents ir informēts par to, ka kāds no Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājiem līdz pat 2020. gada jūnijam ir ieņēmis valdes locekļa amatu privātā kapitālsabiedrībā, kas nodarbojas ar juridisko pakalpojumu sniegšanu.
S. Sabajevs vienīgi norādīja, ka „līdz šim nav saņemta informācija par nepieciešamību FID vadītājai saņemt atļauju amatu savienošanai - ja tāda tiktu saņemta, Ministru prezidents aicinātu iekšlietu ministru izvērtēt iespējamību FID vadītājai savienot amatus”.
Savukārt pati I. Znotiņa nevēlējās sniegt atbildes ne uz vienu no Dienas uzdotajiem jautājumiem saistībā ar viņas deklarācijā noklusēto informāciju, savukārt izdevumam Neatkarīgā FID pavēstījis, ka SIA Katre kopš 2014. gada esot apturēta saimnieciskā darbība un „attiecīgi I. Znotiņa nav darbojusies kā minētā uzņēmuma pārstāve”. Par iepriekšējiem deviņiem uzņēmuma darbības gadiem FID klusē.
Gaidāms, ka informācijas neuzrādīšanu amatpersonas deklarācijā, pretlikumīgo privātuzņēmuma amata saglabāšanu un interešu konflikta situāciju izvērtēs KNAB, kas par aprakstītajiem faktiem jau 17. jūnijā ir saņēmis iesniegumu.
Jautājumi, uz kuriem FID priekšniece nevēlējās sniegt atbildes:
1) kādu iemeslu dēļ esat pārkāpusi likuma normas, savā amatpersonas deklarācijā par 2019. gadu neuzrādot valdes locekļa amatu SIA Katre?
2) vai pēc stāšanās FID vadītājas amatā saņēmāt atļauju savienot šo amatu ar SIA Katre valdes locekļa amatu?
3) kādu apsvērumu dēļ uzskatījāt par pieļaujamu savienot FID vadītājas amatu ar valdes locekļa amatu SIA, kas sniedz juridiskos pakalpojumus?
4) kādu iemeslu dēļ minētajā SIA izvēlējāties saņemt nevis algu, bet dividendes?
5) nosauciet visus minētās SIA klientus laikā, kad esat bijusi šīs SIA valdes locekle un īpašniece, no kuriem Jūs kā šīs SIA īpašniece un patiesā labuma guvēja esat guvusi materiālu labumu.
7) nosūtiet FID iekšēju dokumentu, kurā ir fiksēti visi šie klienti un fiksēts tas, ka Jūs brīdināt FID un iestādes darbiniekus par šādu interešu konfliktu iespējamību un atstatāties no jebkādu lēmumu pieņemšanas šajā sakarā.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
Seko mums 
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā depresija sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no “apgrozības”, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika “izņemti no apgrozības”.
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
