Iesaki rakstu: 
Finanšu izlūkošanas dienests ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas veic aizdomīgu darījumu kontroli, un tieši šīs finanšu sistēmas „kapitālā remonta” apstākļos īpaši nozīmīgās iestādes priekšniece Ilze Znotiņa ne tikai savā amatpersonas deklarācijā ir noklusējusi faktu, ka visu pagājušo gadu ir turpinājusi pildīt valdes locekļa pienākumus pašai piederošā juridisko pakalpojumu firmā, bet gandrīz divus gadus pārkāpusi likumu, šo amatu nepametot.
„Pirms pievienošanās Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) viņa kā zvērināta advokāte specializējās strīdu izšķiršanā. Viņas galvenās kompetences jomas ietver regulatīvos jautājumus, maksātnespēju, kukuļdošanas apkarošanu, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, krāpšanu un “balto apkaklīšu” noziegumus. Ilze Znotiņa ir bijusī zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal partnere, kura pārstāvējusi tiesās plašu vietējo un starptautisko klientu loku,” par I. Znotiņas iepriekšējo veikumu teikts FID interneta mājaslapā.
Taču tajā nav pieminēts, ka tagadējā FID vadītāja ir bijusi arī pietiekami veiksmīga privātuzņēmēja: jau kopš 2006. gada 2. janvāra viņa, kā rāda Lursoft dati, ir bijusi SIA Katre valdes locekle, nomainot savu māti, kuru iepriekš šajā amatā kā uzņēmuma īpašniece bija iecēlusi. Vēl pirms divām nedēļām FID priekšniece bija ne tikai vienīgā šīs 2005. gada pavasarī dibinātās SIA valdes locekle, bet arī īpašniece un patiesā labuma guvēja.
SIA Katre I. Znotiņas vadībā kā darbības veidu ir uzrādījusi juridisko pakalpojumu sniegšanu un savulaik veiksmīgus gadus beigusi pat ar vairāk nekā 78 tūkstošu eiro lielu gada peļņu. Vēl 2019. gadā I. Znotiņa, kā rāda viņas amatpersonas deklarācija, no šīs SIA dividendēs izņēmusi 4631 eiro.
2018. gadā stājoties FID vadītājas amatā, I. Znotiņa savu SIA Katre valdes locekles amatu bija uzrādījusi amatpersonas deklarācijā, savukārt 2019. gadā deklarācijas sadaļā „Citi amati, kurus deklarācijas iesniedzējs ieņem papildus valsts amatpersonas amatam (t.sk. amati biedrībās, nodibinājumos, politiskajās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās), un citi darbi, kurus deklarācijas iesniedzējs strādā, kā arī informācija par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kuros noteiktās saistības tas pilda” tas vairs nav pieminēts.
Šķiršanās no juridisko pakalpojumu uzņēmuma vadītājas posteņa būtu bijusi loģiska: šāda amata saglabāšana radītu FID priekšniecei reālu vai vismaz formālu interešu konflikta situāciju, it īpaši ņemot vērā, ka SIA Katre šādus pakalpojumus sniegusi kopš tālā 2005. gada.
Tomēr, kā rāda Lursoft dati, patiesība ir cita, - Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece I. Znotiņa savu valdes locekļa amatu SIA Katre ir saglabājusi visu 2019. gadu, taču to, pārkāpjot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas, nav norādījusi savā valsts amatpersonas deklarācijā, kas atrodama Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē.
Turklāt vēl nopietnāks likuma pārkāpums ir tas, ka gandrīz divus gadus pēc stāšanās FID priekšnieces amatā I. Znotiņa ir saglabājusi arī privātuzņēmuma valdes locekļa posteni. „Saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta trešo daļu Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amata savienošana ar amatu privātā kapitālsabiedrībā nav pieļaujama,” Dienai apliecina KNAB.
Ir apšaubāmi, vai runa var būt par aizmāršību vai nezināšanu. I. Znotiņa, kā zināms, tiek pozicionēta kā izcila speciāliste, kas „veikusi krāpšanas apkarošanas pārbaudes daudzos starptautiskos un vietējos uzņēmumos, kuru ietvaros viņa ir vadījusi korupcijas, viltus grāmatvedības, krāpšanas, zādzību, līdzekļu atgūšanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un tiesas procesu traucējumu izmeklēšanu”.
Turklāt Lursoft dati rāda, ka savu privāto uzņēmējdarbību FID priekšniece nav aizmirsusi ne pērn, ne arī šogad. Tieši viņai kā SIA īpašniecei vienīgajai bija tiesības lemt par dividenžu izmaksāšanu sev pašai, un tieši I. Znotiņa kā SIA Katre īpašniece šā gada 8. jūnijā pieņēmusi lēmumu par savas saimniecisko darbību pārtraukušās SIA likvidēšanu, pati sevi ieceļot par uzņēmuma likvidatori. Šis jaunais statuss viņai apstiprināts pirms trim dienām, 16. jūnijā.
Likums nosaka, ka I. Znotiņas vadītais FID ir Ministru kabineta tiešās pārvaldes iestāde, taču, pēc visa spriežot, arī savu tiešo „priekšniecību” dienesta vadītāja nav informējusi par savas privātās uzņēmējdarbības vismaz formālo turpinājumu, arī ieņemot augsto amatu.
Premjera Krišjāņa Kariņa preses pārstāvis Sandris Sabajevs izvairījās no atbildes uz Dienas jautājumu - vai Ministru prezidents ir informēts par to, ka kāds no Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājiem līdz pat 2020. gada jūnijam ir ieņēmis valdes locekļa amatu privātā kapitālsabiedrībā, kas nodarbojas ar juridisko pakalpojumu sniegšanu.
S. Sabajevs vienīgi norādīja, ka „līdz šim nav saņemta informācija par nepieciešamību FID vadītājai saņemt atļauju amatu savienošanai - ja tāda tiktu saņemta, Ministru prezidents aicinātu iekšlietu ministru izvērtēt iespējamību FID vadītājai savienot amatus”.
Savukārt pati I. Znotiņa nevēlējās sniegt atbildes ne uz vienu no Dienas uzdotajiem jautājumiem saistībā ar viņas deklarācijā noklusēto informāciju, savukārt izdevumam Neatkarīgā FID pavēstījis, ka SIA Katre kopš 2014. gada esot apturēta saimnieciskā darbība un „attiecīgi I. Znotiņa nav darbojusies kā minētā uzņēmuma pārstāve”. Par iepriekšējiem deviņiem uzņēmuma darbības gadiem FID klusē.
Gaidāms, ka informācijas neuzrādīšanu amatpersonas deklarācijā, pretlikumīgo privātuzņēmuma amata saglabāšanu un interešu konflikta situāciju izvērtēs KNAB, kas par aprakstītajiem faktiem jau 17. jūnijā ir saņēmis iesniegumu.
Jautājumi, uz kuriem FID priekšniece nevēlējās sniegt atbildes:
1) kādu iemeslu dēļ esat pārkāpusi likuma normas, savā amatpersonas deklarācijā par 2019. gadu neuzrādot valdes locekļa amatu SIA Katre?
2) vai pēc stāšanās FID vadītājas amatā saņēmāt atļauju savienot šo amatu ar SIA Katre valdes locekļa amatu?
3) kādu apsvērumu dēļ uzskatījāt par pieļaujamu savienot FID vadītājas amatu ar valdes locekļa amatu SIA, kas sniedz juridiskos pakalpojumus?
4) kādu iemeslu dēļ minētajā SIA izvēlējāties saņemt nevis algu, bet dividendes?
5) nosauciet visus minētās SIA klientus laikā, kad esat bijusi šīs SIA valdes locekle un īpašniece, no kuriem Jūs kā šīs SIA īpašniece un patiesā labuma guvēja esat guvusi materiālu labumu.
7) nosūtiet FID iekšēju dokumentu, kurā ir fiksēti visi šie klienti un fiksēts tas, ka Jūs brīdināt FID un iestādes darbiniekus par šādu interešu konfliktu iespējamību un atstatāties no jebkādu lēmumu pieņemšanas šajā sakarā.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
