Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šķietami anekdotiski notikumi saistībā ar Ilzes Znotiņas vadītā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vispirms publiskotiem, bet pēc tam lielā steigā noslepenotiem mācību materiāliem viņai pašai liek izsaukties: „Pilnmēness!” Taču patiesībā tie liek uzdot nopietnu jautājumu – cik ilgi vēl līdz brīdim, kad FID vadības paviršā un nolaidīgā attieksme pret informācijas aizsardzības mehānismiem novedīs pie nopietnas datu noplūdes ar smagām sekām, kādas jau ir gadījušās citās valstīs.

Mācību materiāli esot ierobežotas pieejamības informācija

„Diskutē par galvenajām problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā un iztiesāšanā,” – tā vēsta Finanšu izlūkošanas dienesta interneta mājas lapā šā gada novembra sākumā ievietotā informācija par 29.un 30. oktobrī notikušu pasākumu.

Lakoniskajā informācijā četrās rindkopās aprakstīts tas, kā dienesta organizētās divu dienu tiešsaistes mācībās kopumā vairāk nekā 330 dalībnieku – „tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvji, prokurori un tiesneši diskutēja par galvenajām problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā un iztiesāšanā”. Mācību galvenā tēma – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana un apkarošana ir valsts prioritāte.

Kā izriet no informācijas, mācību dalībnieki „atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem” mēģinājuši rast kopā ar Ģenerālprokuratūras, Valsts policijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Universitātes, Finanšu izlūkošanas dienesta pārstāvjiem un arī ārvalstu lektoriem. Tieši šī iemesla dēļ, kā atklāj FID, mācības izmaksājušas diezgan dārgi – 10 178 eiro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).

Par ko tieši tad tika spriests FID organizētajās mācībās? Dienests aprobežojas ar lakonisku skaidrojumu, ka „praksē pastāv situācijas, kad Finanšu izlūkošanas dienestu un izmeklētāju, izmeklētāju un prokuroru, kā arī prokuroru un tiesu viedokļi par pierādījumu apjomu un pietiekamību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) lietās atšķiras”, - par tām tad arī diskutēts.

Taču uz pieprasījumu izsniegt šajās mācībās demonstrētās prezentācijas un uzstāšanos ierakstus, lai ar tiem iepazīstinātu sabiedrību, FID novembra beigās atbildēja ar kategorisku atteikumu: „Mācību materiāli satur ierobežotas pieejamības informāciju, tai skaitā tiesībaizsardzības iestāžu darba informāciju, un Finanšu izlūkošanas dienestam nav tiesību izsniegt Jums mācību materiālus.”

Atteikums tika pamatots ar to, ka mācības bijušas paredzētas tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem un attiecīgi „veidotas specifiski darba vajadzībām ar mērķi izskatīt izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un iztiesāšanas problēmjautājumus, pārskatīt pielietojamās metodes, nodrošināt pieredzes apmaiņu un dalīties ar labākās prakses piemēriem”.

FID pats nopludinājis ierobežotās pieejamības ziņas

Taču realitāte ir cita – šīs pašas mācību prezentācijas novembrī ilgāku laiku bija publiskai apskatei un lejuplādēšanai izvietotas ne tikai sociālajā tīklā YouTube, bet pat Finanšu izlūkošanas dienesta interneta mājaslapā. No tās prezentācijas pazuda tikai pēc tam, kad Diena bija pieprasījusi FID priekšniecei I. Znotiņai oficiālu atļauju ar šīm prezentācijām iepazīties.

Pirms tas tika izdarīts, Diena no FID mājaslapas lejuplādēja kopumā trīspadsmit tajā brīvi pieejamās prezentācijas, par kurām FID tagad apgalvo – tajās esot iekļauta ierobežotas pieejamības informācija, kā dēļ šie materiāli neesot nododami sabiedrības zināšanai.

Šo prezentāciju vidū ir gan pašas FID priekšnieces I. Znotiņas uzstāšanās „NILL vispārējā izpratne”, gan viņas un FID Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja Toma Platača uzstāšanās „Netiešie pierādījumi – NILL tipoloģijas”, gan Valsts policijas prezentācija „NILL izmeklēšanas problēmjautājumi” un prokurora Daiņa Šteinberga uzstāšanās „Finanšu izmeklēšana”, gan ģenerālprokurora Jura Stukāna lekcija „NILL un citu finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas attīstība un nākotne”.

Tāpat sākumā publiskoto, pēc tam „paslēpto” prezentāciju vidū bija nu jau bēdīgi slavenā prokurora Ulda Cinkmaņa uzstāšanās „Prokurora uzraudzība NILL lietās”, LR Ģenerālprokuratūras pārstāvja Igora Gerasimina prezentācija „Kriminālvajāšana noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietās”, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Atbilstības kontroles departamenta direktora Kristapa Markovska prezentācija „Finanšu iestāžu iekšējās kontroles sistēmas” u.c.

Domājams, tikai no saņemtajiem jautājumiem aptverot, ka ierobežotas pieejamības informācijas ir izlikta publiskai apskatei mājaslapā un turklāt tā ir fiksēta, viss, ko FID priekšniece I. Znotiņa elektroniskā pasta vēstulē atbildēja uz iestādei nosūtītu elektroniski parakstītu dokumentu, bija viens vārds: „Pilnmēness.”

Savukārt uz detalizētiem jautājumiem par to, kuri tieši FID darbinieki ir atbildīgi par ierobežotas pieejamības informācijas publisku izvietošanu, un par to, kas un kad steidzīgi pieņēma lēmumu par tās „paslēpšanu”, pagaidām nav atbildējusi ne I. Znotiņa, ne arī Finanšu izlūkošanas dienests.

Nopietnas bažas par iekšēju haosu FID

Taču jau tagad ir skaidrs, ka šis atgadījums nav tik anekdotisks un maznozīmīgs, kā pirmajā mirklī varētu šķist. Lai gan netīši publiskoto prezentāciju saturs skaidri rāda, ka nekādu sensitīvu izmeklēšanas datu tajās nav, fakts paliek fakts: iekšēja haosa un nolaidības dēļ Finanšu izlūkošanas dienests ir nopludinājis ziņas, par kurām pats atzinis – tās satur ierobežotas pieejamības informāciju.

Pēdējos gados pasaule ir pieredzējusi vairākas apjomīgas tieši ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas iestāžu darbību saistītas datu noplūdes. Vēl tikai šā gada septembrī ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) izplatīja paziņojumu par iespējamu informācijas noplūdi – faktiski nozagšanu – no tā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) datubāzes.

Tas, ka FID iekšēji dokumenti ar oficiālu ierobežotas pieejamības informācijas statusu – kā to apliecina iestādes oficiālā atbilde – tiek publiskoti, acīmredzami nenostrādājot FID iekšējiem drošības mehānismiem, rada pamatotas aizdomas par to, cik droši un uzticami tie ir.

Pati I. Znotiņa šīs šaubas nemazina, drīzāk jau otrādāk, - Diena pagaidām tā arī nav saņēmusi FID atbildes saistībā ar šo incidentu. Tikmēr iepazīšanās ar „paslēpto” prezentāciju un lekciju saturu rada aizdomas par to, kādu iemeslu dēļ FID vadība vispār ir izlēmusi par to ierobežotas pieejamības statusa noteikšanu.

Noslepenotas „neērtas” uzstāšanās

Kā zināms, pēdējā laikā FID priekšniece ir publiski nostājusies gan pret Valsts prezidenta, gan pret Ministru prezidenta pausto par to, ka viņas īstenotais „finanšu sistēmas kapitālais remonts” ir izrādījies postošs Latvijas tautsaimniecībai un prasa kursa pārskatīšanu.

Kā izrādās, arī FID organizētajās mācībās ir publiski izskanējuši viedokļi, kas bijuši tieši pretēji I. Znotiņas nostājai. Turklāt viena šajā ziņā „visneērtākajām” ir bijusi jaunā LR ģenerālprokurora J. Stukāna uzstāšanās par finanšu noziegumu izmeklēšanas perspektīvām.

Ir neiespējami pateikt, kas no šīs uzstāšanās, kurā ģenerālprokurors izklāsta savu redzējumi, saskaņā ar FID skaidrojumu varētu būt „ierobežotas pieejamības informācija, tai skaitā tiesībaizsardzības iestāžu darba informācija”. Toties tēzes, kas varētu būt īpaši nepatīkamas FID vadībai, ir skaidri saskatāmas.

„Ilze Znotiņa teica, ka šobrīd, ņemot vērā banku iesaisti visā apritē, mums ir jāizmeklē un jāizvirza apsūdzības bankas darbiniekiem un bankas atbildīgajām personām, kurām bija pienākums nodrošināt šo līdzekļu kontroli. Nevar būt tā, ka viņi ne pie kā nav vainīgi. Ir stingri noteikumi un prasības, ko izvirza Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Finanšu izlūkošanas dienests (t.sk. Legalizācijas novēršanas likums) bankām,” savā lekcijā pieminējis ģenerālprokurors.

Taču vienlaikus viņš norādījis uz to, cik neadekvāti ir FID vadības mēģinājumi mūsdienās pieņemtus normatīvos aktus attiecināt uz notikumiem pirms desmit un divdesmit gadiem: „Mums ir jāatceras, kad ir sācies tā sauktais finanšu remonts. Nav jēgas par notikumiem 2000. gadā attiecināt šodienas prasības pret līdzekļu aprites uzraudzību un kontroli. Tur ir jāaizmirst, jāpiedod un jāatdod tā nauda, ja mēs nevaram pierādīt citus noziedzīgus nodarījumus.”

Tāpat J. Stukāns savā lekcijā skaidri norādījis uz Latvijas pārcenšanos noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas apkarošanas jomā – piemēram, saistībā ar jautājumu par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu. „Latvija ir pārcentusies un ir par daudz (apgrūtinot var būt pat to izpratni) ierakstījusi Krimināllikumā. Proti, ierakstīja kā vērtēšanas obligātu pierādīšanas aspektu to, ka mantas vērtība nav samērīga ar personas likumīgiem ienākumiem un persona nepierāda likumīgo izcelsmi,” kā piemēru minējis ģenerālprokurors.

Tieši tāpat noslepenota ir arī pašas FID priekšnieces I. Znotiņas uzstāšanās, kurā gan nav atrodams nekas no „tiesībaizsardzības iestāžu darba informācijas”, toties ir uzskatāmi atklāts tas, kādās domās FID vadītāja ir par „nepietiekami efektīvu” tiesu darbu atmazgāšanas lietās.

„Es ceru, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācijas jomā jūs ļoti lielā, teiksim, tādā strupceļā iebrauksiet, ja sāksiet, piemēram, aicināt uz tiesu milzīgu daudzumu, teiksim, lieciniekus vai sāksiet prasīt kaut kādas milzīgi lielas apjomīgas ekspertīzes, kas ir, protams, jādara, ja mēs runājām par apsūdzībām,” savu vīziju par „pareizu” tiesnešu darbu ir izklāstījusi I. Znotiņa.

FID pagaidām nav atklājis – kurš un kādu apsvērumu dēļ ir noslepenojis arī šo uzstāšanos, kura tāpat tikusi publiskota tieši dienesta nolaidības un nepietiekamu drošības mehānismu dēļ.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

96
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Nepieciešama Saeima, kas spēj vadīt valsti cauri vētrainiem ūdeņiem (un ievēlēt mani uz otru termiņu, lūdzu)

FotoGodātie Latvijas pilsoņi! Vēlētāji! Nākamajos četros gados Latvijai ir nepieciešama tāda Saeima un valdība, kas spēj droši vadīt mūsu valsti cauri vētrainiem ūdeņiem.
Lasīt visu...

12

Mēs izmisīgi gribam izkrāpt valsts iepirkuma garantijas mūsu terminālim!

FotoDarbs pie sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG (liquefied natural gas) termināļa izveides Latvijā norisinās jau teju desmitgadi un varētu turpināties vēl tikpat ilgi, ja ne Krievijas agresija Ukrainā, kas nepārprotami lika saprast mūsu valsts enerģētisko atkarību ar visām no tā izrietošajām sekām.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas: kāpēc vajag iet vai neiet pie balsošanas urnām

FotoPašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Lasīt visu...

18

Mūsu politprostitūciju nedrīkst publiski saukt par politprostitūciju!

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Lasīt visu...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

Satversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder...

Foto

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

Vadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

Nepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet...

Foto

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

Ļoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

Jūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms...

Foto

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

Mums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi...

Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...