Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šķietami anekdotiski notikumi saistībā ar Ilzes Znotiņas vadītā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vispirms publiskotiem, bet pēc tam lielā steigā noslepenotiem mācību materiāliem viņai pašai liek izsaukties: „Pilnmēness!” Taču patiesībā tie liek uzdot nopietnu jautājumu – cik ilgi vēl līdz brīdim, kad FID vadības paviršā un nolaidīgā attieksme pret informācijas aizsardzības mehānismiem novedīs pie nopietnas datu noplūdes ar smagām sekām, kādas jau ir gadījušās citās valstīs.

Mācību materiāli esot ierobežotas pieejamības informācija

„Diskutē par galvenajām problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā un iztiesāšanā,” – tā vēsta Finanšu izlūkošanas dienesta interneta mājas lapā šā gada novembra sākumā ievietotā informācija par 29.un 30. oktobrī notikušu pasākumu.

Lakoniskajā informācijā četrās rindkopās aprakstīts tas, kā dienesta organizētās divu dienu tiešsaistes mācībās kopumā vairāk nekā 330 dalībnieku – „tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvji, prokurori un tiesneši diskutēja par galvenajām problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā un iztiesāšanā”. Mācību galvenā tēma – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana un apkarošana ir valsts prioritāte.

Kā izriet no informācijas, mācību dalībnieki „atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem” mēģinājuši rast kopā ar Ģenerālprokuratūras, Valsts policijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Universitātes, Finanšu izlūkošanas dienesta pārstāvjiem un arī ārvalstu lektoriem. Tieši šī iemesla dēļ, kā atklāj FID, mācības izmaksājušas diezgan dārgi – 10 178 eiro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).

Par ko tieši tad tika spriests FID organizētajās mācībās? Dienests aprobežojas ar lakonisku skaidrojumu, ka „praksē pastāv situācijas, kad Finanšu izlūkošanas dienestu un izmeklētāju, izmeklētāju un prokuroru, kā arī prokuroru un tiesu viedokļi par pierādījumu apjomu un pietiekamību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) lietās atšķiras”, - par tām tad arī diskutēts.

Taču uz pieprasījumu izsniegt šajās mācībās demonstrētās prezentācijas un uzstāšanos ierakstus, lai ar tiem iepazīstinātu sabiedrību, FID novembra beigās atbildēja ar kategorisku atteikumu: „Mācību materiāli satur ierobežotas pieejamības informāciju, tai skaitā tiesībaizsardzības iestāžu darba informāciju, un Finanšu izlūkošanas dienestam nav tiesību izsniegt Jums mācību materiālus.”

Atteikums tika pamatots ar to, ka mācības bijušas paredzētas tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem un attiecīgi „veidotas specifiski darba vajadzībām ar mērķi izskatīt izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un iztiesāšanas problēmjautājumus, pārskatīt pielietojamās metodes, nodrošināt pieredzes apmaiņu un dalīties ar labākās prakses piemēriem”.

FID pats nopludinājis ierobežotās pieejamības ziņas

Taču realitāte ir cita – šīs pašas mācību prezentācijas novembrī ilgāku laiku bija publiskai apskatei un lejuplādēšanai izvietotas ne tikai sociālajā tīklā YouTube, bet pat Finanšu izlūkošanas dienesta interneta mājaslapā. No tās prezentācijas pazuda tikai pēc tam, kad Diena bija pieprasījusi FID priekšniecei I. Znotiņai oficiālu atļauju ar šīm prezentācijām iepazīties.

Pirms tas tika izdarīts, Diena no FID mājaslapas lejuplādēja kopumā trīspadsmit tajā brīvi pieejamās prezentācijas, par kurām FID tagad apgalvo – tajās esot iekļauta ierobežotas pieejamības informācija, kā dēļ šie materiāli neesot nododami sabiedrības zināšanai.

Šo prezentāciju vidū ir gan pašas FID priekšnieces I. Znotiņas uzstāšanās „NILL vispārējā izpratne”, gan viņas un FID Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja Toma Platača uzstāšanās „Netiešie pierādījumi – NILL tipoloģijas”, gan Valsts policijas prezentācija „NILL izmeklēšanas problēmjautājumi” un prokurora Daiņa Šteinberga uzstāšanās „Finanšu izmeklēšana”, gan ģenerālprokurora Jura Stukāna lekcija „NILL un citu finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas attīstība un nākotne”.

Tāpat sākumā publiskoto, pēc tam „paslēpto” prezentāciju vidū bija nu jau bēdīgi slavenā prokurora Ulda Cinkmaņa uzstāšanās „Prokurora uzraudzība NILL lietās”, LR Ģenerālprokuratūras pārstāvja Igora Gerasimina prezentācija „Kriminālvajāšana noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietās”, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Atbilstības kontroles departamenta direktora Kristapa Markovska prezentācija „Finanšu iestāžu iekšējās kontroles sistēmas” u.c.

Domājams, tikai no saņemtajiem jautājumiem aptverot, ka ierobežotas pieejamības informācijas ir izlikta publiskai apskatei mājaslapā un turklāt tā ir fiksēta, viss, ko FID priekšniece I. Znotiņa elektroniskā pasta vēstulē atbildēja uz iestādei nosūtītu elektroniski parakstītu dokumentu, bija viens vārds: „Pilnmēness.”

Savukārt uz detalizētiem jautājumiem par to, kuri tieši FID darbinieki ir atbildīgi par ierobežotas pieejamības informācijas publisku izvietošanu, un par to, kas un kad steidzīgi pieņēma lēmumu par tās „paslēpšanu”, pagaidām nav atbildējusi ne I. Znotiņa, ne arī Finanšu izlūkošanas dienests.

Nopietnas bažas par iekšēju haosu FID

Taču jau tagad ir skaidrs, ka šis atgadījums nav tik anekdotisks un maznozīmīgs, kā pirmajā mirklī varētu šķist. Lai gan netīši publiskoto prezentāciju saturs skaidri rāda, ka nekādu sensitīvu izmeklēšanas datu tajās nav, fakts paliek fakts: iekšēja haosa un nolaidības dēļ Finanšu izlūkošanas dienests ir nopludinājis ziņas, par kurām pats atzinis – tās satur ierobežotas pieejamības informāciju.

Pēdējos gados pasaule ir pieredzējusi vairākas apjomīgas tieši ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas iestāžu darbību saistītas datu noplūdes. Vēl tikai šā gada septembrī ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) izplatīja paziņojumu par iespējamu informācijas noplūdi – faktiski nozagšanu – no tā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) datubāzes.

Tas, ka FID iekšēji dokumenti ar oficiālu ierobežotas pieejamības informācijas statusu – kā to apliecina iestādes oficiālā atbilde – tiek publiskoti, acīmredzami nenostrādājot FID iekšējiem drošības mehānismiem, rada pamatotas aizdomas par to, cik droši un uzticami tie ir.

Pati I. Znotiņa šīs šaubas nemazina, drīzāk jau otrādāk, - Diena pagaidām tā arī nav saņēmusi FID atbildes saistībā ar šo incidentu. Tikmēr iepazīšanās ar „paslēpto” prezentāciju un lekciju saturu rada aizdomas par to, kādu iemeslu dēļ FID vadība vispār ir izlēmusi par to ierobežotas pieejamības statusa noteikšanu.

Noslepenotas „neērtas” uzstāšanās

Kā zināms, pēdējā laikā FID priekšniece ir publiski nostājusies gan pret Valsts prezidenta, gan pret Ministru prezidenta pausto par to, ka viņas īstenotais „finanšu sistēmas kapitālais remonts” ir izrādījies postošs Latvijas tautsaimniecībai un prasa kursa pārskatīšanu.

Kā izrādās, arī FID organizētajās mācībās ir publiski izskanējuši viedokļi, kas bijuši tieši pretēji I. Znotiņas nostājai. Turklāt viena šajā ziņā „visneērtākajām” ir bijusi jaunā LR ģenerālprokurora J. Stukāna uzstāšanās par finanšu noziegumu izmeklēšanas perspektīvām.

Ir neiespējami pateikt, kas no šīs uzstāšanās, kurā ģenerālprokurors izklāsta savu redzējumi, saskaņā ar FID skaidrojumu varētu būt „ierobežotas pieejamības informācija, tai skaitā tiesībaizsardzības iestāžu darba informācija”. Toties tēzes, kas varētu būt īpaši nepatīkamas FID vadībai, ir skaidri saskatāmas.

„Ilze Znotiņa teica, ka šobrīd, ņemot vērā banku iesaisti visā apritē, mums ir jāizmeklē un jāizvirza apsūdzības bankas darbiniekiem un bankas atbildīgajām personām, kurām bija pienākums nodrošināt šo līdzekļu kontroli. Nevar būt tā, ka viņi ne pie kā nav vainīgi. Ir stingri noteikumi un prasības, ko izvirza Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Finanšu izlūkošanas dienests (t.sk. Legalizācijas novēršanas likums) bankām,” savā lekcijā pieminējis ģenerālprokurors.

Taču vienlaikus viņš norādījis uz to, cik neadekvāti ir FID vadības mēģinājumi mūsdienās pieņemtus normatīvos aktus attiecināt uz notikumiem pirms desmit un divdesmit gadiem: „Mums ir jāatceras, kad ir sācies tā sauktais finanšu remonts. Nav jēgas par notikumiem 2000. gadā attiecināt šodienas prasības pret līdzekļu aprites uzraudzību un kontroli. Tur ir jāaizmirst, jāpiedod un jāatdod tā nauda, ja mēs nevaram pierādīt citus noziedzīgus nodarījumus.”

Tāpat J. Stukāns savā lekcijā skaidri norādījis uz Latvijas pārcenšanos noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas apkarošanas jomā – piemēram, saistībā ar jautājumu par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu. „Latvija ir pārcentusies un ir par daudz (apgrūtinot var būt pat to izpratni) ierakstījusi Krimināllikumā. Proti, ierakstīja kā vērtēšanas obligātu pierādīšanas aspektu to, ka mantas vērtība nav samērīga ar personas likumīgiem ienākumiem un persona nepierāda likumīgo izcelsmi,” kā piemēru minējis ģenerālprokurors.

Tieši tāpat noslepenota ir arī pašas FID priekšnieces I. Znotiņas uzstāšanās, kurā gan nav atrodams nekas no „tiesībaizsardzības iestāžu darba informācijas”, toties ir uzskatāmi atklāts tas, kādās domās FID vadītāja ir par „nepietiekami efektīvu” tiesu darbu atmazgāšanas lietās.

„Es ceru, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācijas jomā jūs ļoti lielā, teiksim, tādā strupceļā iebrauksiet, ja sāksiet, piemēram, aicināt uz tiesu milzīgu daudzumu, teiksim, lieciniekus vai sāksiet prasīt kaut kādas milzīgi lielas apjomīgas ekspertīzes, kas ir, protams, jādara, ja mēs runājām par apsūdzībām,” savu vīziju par „pareizu” tiesnešu darbu ir izklāstījusi I. Znotiņa.

FID pagaidām nav atklājis – kurš un kādu apsvērumu dēļ ir noslepenojis arī šo uzstāšanos, kura tāpat tikusi publiskota tieši dienesta nolaidības un nepietiekamu drošības mehānismu dēļ.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

96
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...