Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nule administratīvi sodīto Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieci Ilzi Znotiņu tik ļoti ir aizskāris viņas vadītās iestādes darbam kritisks viedokļraksts, ka viņa par tā autori – advokāti Daigu Siliņu ir sacerējusi sūdzību par „iespējamiem ētikas pārkāpumiem”, ko iesniegusi Latvijas Zvērinātu advokātu padomei.

Advokātes viedokļraksts kritizē valsts iestāžu rīcību

Septembra vidū vairākos medijos tika publicēts zvērinātas advokātes D. Siliņas raksts ar virsrakstu „„Sarkanais terors” pret Latvijas banku klientiem”, kurā viņa detalizēti aprakstīja pašlaik Latvijā reāli pastāvošo pilnīgo banku un valsts kontroli pār cilvēku finanšu plūsmām.

„Demokrātiskā sabiedrībā pieņemts uzskatīt, ka likums ir instruments, ar kuru indivīdam ir iespējas aizsargāt savas tiesības, bet likumdošanas vide ir sistēma, kurai šīs indivīda tiesības jānodrošina. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jomā Latvijā darbojas principi, ko ir ļoti grūti sasaistīt ar demokrātisku kārtību,” publikācijā minēja D. Siliņa, secinot – bankām ir iedota pilnīga rīcības brīvība attiecībā pret klientu.

Raksta autore norādīja, ka kredītiestādes šodien pilda tiesībsargājošo iestāžu funkcijas un fiskālo pienākumu pret sistēmu, nevis fokusējas uz savu pamatdarbību - paredzamu un saprotamu finanšu pakalpojumu sniegšanu, turklāt dara to nevis sava prieka pēc, bet tādēļ, ka valsts uzraudzības un kontroles pienākumus pārnesusi uz tā saucamajiem privāttiesību subjektiem – tātad bankām, notāriem, advokātiem, grāmatvežiem utml.

„Faktiski aizdomās tiek turēti visi, kuru rīcībā ir vairāk nekā 15 tūkst. eiro. No tiesību viedokļa raugoties, tas ir bīstams apstāklis, ja cilvēks likuma un finanšu iestādes priekšā ir nostādīts bezspēka pozīcijā, rokās turot formālus un nepielietojamus tiesību aizsardzības instrumentus. Šāda kārtība ir pretrunā ne vien ar Satversmi, bet arī Eiropā nostiprinātajām cilvēktiesībām,” publikācijā minēja tās autore, norādot - turīgs cilvēks (uzņēmējs) Latvijā ir sinonīms finanšu noziedzniekam.

Nozīmīga vieta publikācijā bija atvēlēta tieši I. Znotiņas vadītajam Finanšu izlūkošanas dienestam (FID). Minot konkrētus piemērus, kad FID darbībā netiek ievērota nevainīguma prezumpcija un kad tā ir „naudas īpašnieka problēma, kuram ir jāpierāda, ka viņš ir nevainīgs, nevis pretēji - valstij jākonstatē un jāpierāda viņa vaina”, D. Siliņa tad arī salīdzina FID rīcību ar „sarkano teroru” – „proti, valsts cīnās ar cilvēkiem, kuriem ir nauda, ar mērķi to atņemt, jo valsts ieskatā, ja tev ir daudz naudas, tad ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir noziedzīgi iegūta”.

Publikācijā norādīts arī uz iespējamām šādas darbības sekām ne tikai tautsaimniecībai un investīciju klimatam, bet arī valsts budžetam kā tādam: D. Siliņa norāda, ka agri vai vēlu nepamatoti un prettiesiski iesaldētās naudas īpašnieki vērsīsies arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un”tas ir tikai laika jautājums, kad politiķiem nāksies meklēt naudu, lai samaksātu valstij piešķirtos sodus un bankas klientiem piešķirtās kompensācijas. Diemžēl tie nebūs institūciju vadītāji vai deputāti, kuri to darīs no sava maka, bet gan iedzīvotāji no savām nodokļu iemaksām”.

Kritika esot apdraudējums sabiedrības drošībai

Par to, ka finanšu sistēmas „kapitālā remonta” veicēji ir pārcentušies un smagi iedragājuši Latvijas tautsaimniecību, pēdējā laikā ir ierunājusies virkne augstu amatpersonu: aizsardzības ministram Artim Pabrikam ir sekojis gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, gan – šīsnedēļas intervijā Dienā – arī Valsts prezidents Egils Levits.

Pret viņu izteikumiem FID priekšniece I. Znotiņa publiski nav atļāvusies iebilst, toties jo asāk un enerģiskāk viņa ir vērsusies pret D. Siliņas viedokli, to nodēvējot par advokātes „personisko reklāmu”, kurā publikācijas autore esot pieļāvusi Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa pārkāpumus, atļaujoties publicēt savu viedokli plašsaziņas līdzekļos.

Lai gan I. Znotiņas izvērstajā, divarpus lappuses garajā sūdzībā, kas adresēta Zvērinātu advokātu padomei, ir atzīts, ka D. Siliņa vienkārši paudusi savu viedokli, FID priekšnieces ieskatā šis viedoklis esot uzskatāms par advokātes „personisko reklāmu”, bet FID darbībai izteiktā kritika esot „nepatiesa un maldinoša” un radot „kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm”. Vēl vairāk, advokāte ar savu viedokļrakstu esot pat „apdraudējusi sabiedrības intereses un drošību”.

Saskaņā ar FID priekšnieces sūdzībā izteikto pārliecību D. Siliņas vārda brīvība beidzoties tur, kur sākoties Finanšu izlūkošanas dienesta tiesību aizskārums, un ar savu viedokli advokāte esot „aizskārusi FID intereses un nomelnojusi iestādes un tās darbinieku darbību - uzdevumus un pienākumus, kas tai uzlikti ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu”.

Īpaši detalizēti FID priekšniece savā sūdzībā aprakstījusi to, kas tieši ir bijis „sarkanais terors”, kurš saskaņā ar viņas zināšanām esot noticis Krievijā „20. gadsimta sākumā”, un ir pat „pievilkusi klāt” arī notikumus Latvijā 1919. gadā, norādot, ka īpaši sāpīga šī vēstures lappuse esot tāpēc, ka „līdzīgas “akcijas” tika īstenotas arī turpmākajos 20. gadsimta gadu desmitos”.

„Latvijas iedzīvotāji vairāku gadu desmitu ilgušā okupācijas jūgā ir smagi cietuši no komunistiskā režīma radikālākajiem līdzekļiem oponentu izskaušanā un šādu metožu pielīdzināšana valsts institūcijas, kas savu darbību veic stingri no likuma viedokļa regulētā vidē, ir klaji necienīgi un neatbilstoši sabiedrības interesēm,” Zvērinātu advokātu padomei sūdzas I. Znotiņa.

Savā sūdzībā FID priekšniece uzskaitījusi arī nepilnu desmitu D. Siliņas raksta fragmentu, kas esot uzskatāmi par „nepatiesiem un maldinošiem apgalvojumiem” un turklāt neatbilstot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma „burtam un jēgai, kā arī faktiskajai FID darbībai”.

Lai gan ir vispārzināms, ka personas, kuru līdzekļi tiek iesaldēti, par to nesaņem faktiski nekādus detalizētākus paskaidrojumus, publikācijā izteiktais viedoklis, ka „ne bankai, ne FID un arī ne prokuratūrai nav jāsniedz paskaidrojumi vai precizējumi par iemesliem, kādēļ cilvēka nauda ir iesaldēta”, I Znotiņas skatījumā esot nepatiess un maldinošs.

Tāpat, lai gan mediji bieži ziņojuši par banku pakļaušanos varas iestāžu pārspīlētajām informācijas iegūšanas prasībām, FID priekšnieces ieskatā nepatiess un maldinošs esot gan viedoklis, ka “kredītiestādes šodien pilda tiesībsargājošo iestāžu funkcijas”, gan uzskats, ka “valsts uzraudzības un kontroles pienākumus pārnesusi uz privāttiesību subjektiem (bankas, notāri, advokāti, grāmatveži u.c.)”.

„Mēs esam no viena grāvja iegājuši otrā grāvī un tas ir kaut kādā veidā jāierobežo, lai mēs būtu ceļam pa vidu, divu iemeslu dēļ, pirmkārt, tāpēc, ka tas traucē Latvijas ekonomikai, un mēs redzam, tas patiešām sāk kļūt par traucēkli,” – tā par „finanšu sistēmas kapitālā remonta” iznākumu šonedēļ Dienai atzina E. Levits.

Toties I. Znotiņas skatījumā nepatiess un maldinošs esot D. Siliņas izteiktais secinājums, ka „nedrīkst ignorēt, ka lieli investori un noguldītāji jau šobrīd par Latviju runā neglaimojoši. Šī vairs nav vide, kurā viņi būs gatavi ieguldīt savu naudu”.

Znotiņa un Zvērinātu advokātu padome pagaidām klusē

FID priekšniece trešdien nevēlējās atbildēt uz jautājumiem par to, kā tieši viņa pamato savu vēršanos pret kādas personas izteiktu, viņai un viņas vadītajai iestādei kritisku viedokli un par kādām vēl personām par to izteiktu viedokli viņa ir sūdzējusies pēdējo mēnešu laikā.

Tikmēr Latvijas Zvērinātu advokātu padome sūdzību ir izskatījusi un izlēmusi, ka I. Znotiņas sūdzība ir noraidāma, - FID priekšniecei netīkamajā publikācijā neviens nav ticis apvainots, un ikvienam ir tiesības uz savu viedokli. Pašlaik tiek gatavota oficiāla atbilde, kurā tiks detalizēti izklāstīti apsvērumi, kā dēļ I. Znotiņas sūdzība ir atzīta pat nepamatotu.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

110
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

21

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

12

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

FotoKoronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti visās jomās, kas nevis iepazīstina sabiedrību ar dažādiem viedokļiem un cenšas paskaidrot, ap ko tad īsti diskusijas griežas, bet izmanto situāciju savu reitingu un popularitātes celšanai. Tā vien šķiet, ka rajonā līderu pozīcijās izvirzījies jauns sabiedriskās domas “ganītājs”. Aldis Gobzems pēdējo nedēļu laikā “spridzina” ar turbo jaudu. Viņš ne vien aicina ignorēt drošības pasākumus COVID-19 ierobežošanai, bet arī mudina lūgties.
Lasīt visu...

12

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

FotoUz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.
Lasīt visu...

21

Signāls

FotoVai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes. Bailes tikt izsēdinātiem no transporta, bailes tikt administratīvi sodītiem. Tās ir bailes no varas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...