Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nule administratīvi sodīto Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieci Ilzi Znotiņu tik ļoti ir aizskāris viņas vadītās iestādes darbam kritisks viedokļraksts, ka viņa par tā autori – advokāti Daigu Siliņu ir sacerējusi sūdzību par „iespējamiem ētikas pārkāpumiem”, ko iesniegusi Latvijas Zvērinātu advokātu padomei.

Advokātes viedokļraksts kritizē valsts iestāžu rīcību

Septembra vidū vairākos medijos tika publicēts zvērinātas advokātes D. Siliņas raksts ar virsrakstu „„Sarkanais terors” pret Latvijas banku klientiem”, kurā viņa detalizēti aprakstīja pašlaik Latvijā reāli pastāvošo pilnīgo banku un valsts kontroli pār cilvēku finanšu plūsmām.

„Demokrātiskā sabiedrībā pieņemts uzskatīt, ka likums ir instruments, ar kuru indivīdam ir iespējas aizsargāt savas tiesības, bet likumdošanas vide ir sistēma, kurai šīs indivīda tiesības jānodrošina. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jomā Latvijā darbojas principi, ko ir ļoti grūti sasaistīt ar demokrātisku kārtību,” publikācijā minēja D. Siliņa, secinot – bankām ir iedota pilnīga rīcības brīvība attiecībā pret klientu.

Raksta autore norādīja, ka kredītiestādes šodien pilda tiesībsargājošo iestāžu funkcijas un fiskālo pienākumu pret sistēmu, nevis fokusējas uz savu pamatdarbību - paredzamu un saprotamu finanšu pakalpojumu sniegšanu, turklāt dara to nevis sava prieka pēc, bet tādēļ, ka valsts uzraudzības un kontroles pienākumus pārnesusi uz tā saucamajiem privāttiesību subjektiem – tātad bankām, notāriem, advokātiem, grāmatvežiem utml.

„Faktiski aizdomās tiek turēti visi, kuru rīcībā ir vairāk nekā 15 tūkst. eiro. No tiesību viedokļa raugoties, tas ir bīstams apstāklis, ja cilvēks likuma un finanšu iestādes priekšā ir nostādīts bezspēka pozīcijā, rokās turot formālus un nepielietojamus tiesību aizsardzības instrumentus. Šāda kārtība ir pretrunā ne vien ar Satversmi, bet arī Eiropā nostiprinātajām cilvēktiesībām,” publikācijā minēja tās autore, norādot - turīgs cilvēks (uzņēmējs) Latvijā ir sinonīms finanšu noziedzniekam.

Nozīmīga vieta publikācijā bija atvēlēta tieši I. Znotiņas vadītajam Finanšu izlūkošanas dienestam (FID). Minot konkrētus piemērus, kad FID darbībā netiek ievērota nevainīguma prezumpcija un kad tā ir „naudas īpašnieka problēma, kuram ir jāpierāda, ka viņš ir nevainīgs, nevis pretēji - valstij jākonstatē un jāpierāda viņa vaina”, D. Siliņa tad arī salīdzina FID rīcību ar „sarkano teroru” – „proti, valsts cīnās ar cilvēkiem, kuriem ir nauda, ar mērķi to atņemt, jo valsts ieskatā, ja tev ir daudz naudas, tad ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir noziedzīgi iegūta”.

Publikācijā norādīts arī uz iespējamām šādas darbības sekām ne tikai tautsaimniecībai un investīciju klimatam, bet arī valsts budžetam kā tādam: D. Siliņa norāda, ka agri vai vēlu nepamatoti un prettiesiski iesaldētās naudas īpašnieki vērsīsies arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un”tas ir tikai laika jautājums, kad politiķiem nāksies meklēt naudu, lai samaksātu valstij piešķirtos sodus un bankas klientiem piešķirtās kompensācijas. Diemžēl tie nebūs institūciju vadītāji vai deputāti, kuri to darīs no sava maka, bet gan iedzīvotāji no savām nodokļu iemaksām”.

Kritika esot apdraudējums sabiedrības drošībai

Par to, ka finanšu sistēmas „kapitālā remonta” veicēji ir pārcentušies un smagi iedragājuši Latvijas tautsaimniecību, pēdējā laikā ir ierunājusies virkne augstu amatpersonu: aizsardzības ministram Artim Pabrikam ir sekojis gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, gan – šīsnedēļas intervijā Dienā – arī Valsts prezidents Egils Levits.

Pret viņu izteikumiem FID priekšniece I. Znotiņa publiski nav atļāvusies iebilst, toties jo asāk un enerģiskāk viņa ir vērsusies pret D. Siliņas viedokli, to nodēvējot par advokātes „personisko reklāmu”, kurā publikācijas autore esot pieļāvusi Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksa pārkāpumus, atļaujoties publicēt savu viedokli plašsaziņas līdzekļos.

Lai gan I. Znotiņas izvērstajā, divarpus lappuses garajā sūdzībā, kas adresēta Zvērinātu advokātu padomei, ir atzīts, ka D. Siliņa vienkārši paudusi savu viedokli, FID priekšnieces ieskatā šis viedoklis esot uzskatāms par advokātes „personisko reklāmu”, bet FID darbībai izteiktā kritika esot „nepatiesa un maldinoša” un radot „kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm”. Vēl vairāk, advokāte ar savu viedokļrakstu esot pat „apdraudējusi sabiedrības intereses un drošību”.

Saskaņā ar FID priekšnieces sūdzībā izteikto pārliecību D. Siliņas vārda brīvība beidzoties tur, kur sākoties Finanšu izlūkošanas dienesta tiesību aizskārums, un ar savu viedokli advokāte esot „aizskārusi FID intereses un nomelnojusi iestādes un tās darbinieku darbību - uzdevumus un pienākumus, kas tai uzlikti ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu”.

Īpaši detalizēti FID priekšniece savā sūdzībā aprakstījusi to, kas tieši ir bijis „sarkanais terors”, kurš saskaņā ar viņas zināšanām esot noticis Krievijā „20. gadsimta sākumā”, un ir pat „pievilkusi klāt” arī notikumus Latvijā 1919. gadā, norādot, ka īpaši sāpīga šī vēstures lappuse esot tāpēc, ka „līdzīgas “akcijas” tika īstenotas arī turpmākajos 20. gadsimta gadu desmitos”.

„Latvijas iedzīvotāji vairāku gadu desmitu ilgušā okupācijas jūgā ir smagi cietuši no komunistiskā režīma radikālākajiem līdzekļiem oponentu izskaušanā un šādu metožu pielīdzināšana valsts institūcijas, kas savu darbību veic stingri no likuma viedokļa regulētā vidē, ir klaji necienīgi un neatbilstoši sabiedrības interesēm,” Zvērinātu advokātu padomei sūdzas I. Znotiņa.

Savā sūdzībā FID priekšniece uzskaitījusi arī nepilnu desmitu D. Siliņas raksta fragmentu, kas esot uzskatāmi par „nepatiesiem un maldinošiem apgalvojumiem” un turklāt neatbilstot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma „burtam un jēgai, kā arī faktiskajai FID darbībai”.

Lai gan ir vispārzināms, ka personas, kuru līdzekļi tiek iesaldēti, par to nesaņem faktiski nekādus detalizētākus paskaidrojumus, publikācijā izteiktais viedoklis, ka „ne bankai, ne FID un arī ne prokuratūrai nav jāsniedz paskaidrojumi vai precizējumi par iemesliem, kādēļ cilvēka nauda ir iesaldēta”, I Znotiņas skatījumā esot nepatiess un maldinošs.

Tāpat, lai gan mediji bieži ziņojuši par banku pakļaušanos varas iestāžu pārspīlētajām informācijas iegūšanas prasībām, FID priekšnieces ieskatā nepatiess un maldinošs esot gan viedoklis, ka “kredītiestādes šodien pilda tiesībsargājošo iestāžu funkcijas”, gan uzskats, ka “valsts uzraudzības un kontroles pienākumus pārnesusi uz privāttiesību subjektiem (bankas, notāri, advokāti, grāmatveži u.c.)”.

„Mēs esam no viena grāvja iegājuši otrā grāvī un tas ir kaut kādā veidā jāierobežo, lai mēs būtu ceļam pa vidu, divu iemeslu dēļ, pirmkārt, tāpēc, ka tas traucē Latvijas ekonomikai, un mēs redzam, tas patiešām sāk kļūt par traucēkli,” – tā par „finanšu sistēmas kapitālā remonta” iznākumu šonedēļ Dienai atzina E. Levits.

Toties I. Znotiņas skatījumā nepatiess un maldinošs esot D. Siliņas izteiktais secinājums, ka „nedrīkst ignorēt, ka lieli investori un noguldītāji jau šobrīd par Latviju runā neglaimojoši. Šī vairs nav vide, kurā viņi būs gatavi ieguldīt savu naudu”.

Znotiņa un Zvērinātu advokātu padome pagaidām klusē

FID priekšniece trešdien nevēlējās atbildēt uz jautājumiem par to, kā tieši viņa pamato savu vēršanos pret kādas personas izteiktu, viņai un viņas vadītajai iestādei kritisku viedokli un par kādām vēl personām par to izteiktu viedokli viņa ir sūdzējusies pēdējo mēnešu laikā.

Tikmēr Latvijas Zvērinātu advokātu padome sūdzību ir izskatījusi un izlēmusi, ka I. Znotiņas sūdzība ir noraidāma, - FID priekšniecei netīkamajā publikācijā neviens nav ticis apvainots, un ikvienam ir tiesības uz savu viedokli. Pašlaik tiek gatavota oficiāla atbilde, kurā tiks detalizēti izklāstīti apsvērumi, kā dēļ I. Znotiņas sūdzība ir atzīta pat nepamatotu.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

110
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi