Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien Pietiek sāk publicēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) apkarošanas mācību materiālus, ko Ilzes Znotiņas vadītais Finanšu izlūkošanas dienests vispirms publiskoja savā interneta mājaslapā, bet pēc tam pasludināja par ierobežotas pieejamības informāciju un „paslēpa”. Pirmais no „paslēptajiem” materiāliem – jaunā ģenerālprokurora Jura Stukāna 29. oktobra lekcija “NILL un citu finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas attīstība un nākotne”, kurā cita starpā izteiktas domas, kas ir tiešā pretrunā I. Znotiņas uzskatiem, ka „mērķis attaisno līdzekļus”.

„Izmeklēšanas iestādēm ir jānodrošina prioritāri izmeklējamu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana. Izmeklēšanas iestāžu vadītājiem ir jāapzinās, ka viņiem arī ir jānodrošina nepieciešamie līdzekļi un resursi. Īpaši jāpievērš uzmanība prioritāro noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai. Lielākais izmeklēšanas iestādes resurss ir jānovirza svarīgākajam.

Ņemot vērā, ka tieši prokurors ir valsts apsūdzības uzturētājs un faktiski noteiktā posmā izlemj par kriminālprocesa turpmāko virzību, tad izmeklētājam prokurora norādījumi būtu jāpilda. Tādējādi norādot uz neizpratni saistībā ar to, ka Kriminālprocesa likumā izmeklētājam ir paredzētas tiesības pārsūdzēt uzraugošā prokurora norādījumus.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un citi finanšu noziedzīgie nodarījumi ir ļoti īpaši un atšķirīgi no pamatnoziegumu izpratnes. Šī ir viena no mūsu lielajām problēmām, ka mēs mēģinām pret šiem noziedzīgajiem nodarījumiem “izturēties”, balstoties uz pamatprincipiem, kas pastāv krimināltiesību (materiālo, procesuālo) teorijā. Proti, iepriekš radītie principi nebūtu attiecināmi (faktiski tie “nedarbojas”) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanā.

Latvija saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas nodarījumiem ir tranzītvalsts. Līdz ar to mums ir tiešām tikai konts un veiksmes gadījumā kontā arestēti lieli naudas līdzekļi (vai nedaudz mazāk). Šādā gadījumā no izmeklētāja un prokuratūras prasīt, lai tiktu izmeklēts un pierādīta personai apsūdzība ir, vienkārši sakot, neiespējami. Saprātīgs jurists to sapratīs un paskaidros. Piemēram, lielas valsts prokurors pasaka, ka mēs neesam tik bagāti, lai mēs varētu izmeklēt, pirmkārt, visus noziegumus, otrkārt, mums nav nekāda pamata izmeklēt kaut kur ārpus valsts (citā valstī) izdarītu nezināmu noziegumu. Taču, ja mēs runājam par Latviju, tad šajā teritorijā notiek legalizācijas nodarījuma izdarīšana. Tā ir tā milzīgā atšķirība uz ko mums norāda starptautiskie eksperti. Proti, uz ko mums jāreaģē. Tieši tādēļ arī bija t.s. finanšu remonts un šobrīd ir šīs stingrās prasības tieši pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu apriti.

Gan tiesas, gan prokurori, gan arī izmeklētāji nepareizi “liek uzsvaru”. Secinājumu, ka līdzekļi kontā ir noziedzīgi iegūti, mēs izdarām, pamatojoties uz prezumpciju. Mums nav tiešu pierādījumu (tie nevar būt), ka līdzekļi ir noziedzīgi iegūti. Tāpēc, ka noziegums, kura rezultātā šie līdzekļi iegūti un “iekrita” Latvijas bankas kontā, nav zināms (kaut kur ārpus Latvijas). Minēto apstākli mēs nevaram pierādīt. Tieši tādēļ Kriminālprocesa likumā ir paredzētas prezumpcijas, kas noteiktas Latvijai saistošajos starptautiskajos dokumentos.

Piemēram, citās valstīs (krimināllietās) nav redzēti lēmumi, saskaņā ar kuriem atzīta manta par noziedzīgi iegūtu mantu, ja šajā lietā nav aizdomās turētā vai apsūdzētā persona (vai arī notiesātā persona). Taču Latvija ir izveidojusi īpašo Kriminālprocesa likuma 59.nodaļu un tādējādi esam pirmajā vietā pasaulē. Citās valstīs izpratne ir atšķirīga, proti, vienmēr jābūt personai, lai varētu būt noziedzīgi iegūta manta un tai sekotu konfiskācija.

Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece I. Znotiņa teica, ka šobrīd, ņemot vērā banku iesaisti visā apritē, mums ir jāizmeklē un jāizvirza apsūdzības bankas darbiniekiem un bankas atbildīgajām personām, kurām bija pienākums nodrošināt šo līdzekļu kontroli. Nevar būt tā, ka viņi ne pie kā nav vainīgi. Ir stingri noteikumi un prasības, ko izvirza Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Finanšu izlūkošanas dienests (t.sk. Legalizācijas novēršanas likums), bankām.

Mums ir jāatceras, kad ir sācies t.s. finanšu remonts. Nav jēgas par notikumiem 2000.gadā attiecināt šodienas prasības pret līdzekļu aprites uzraudzību un kontroli. Tur ir jāaizmirst, jāpiedod un jāatdod tā nauda, ja mēs nevaram pierādīt citus noziedzīgus nodarījumus. Taču no tā brīža, kad tika pieņemti grozījumi Legalizācijas novēršanas likumā, nosakot stingrākas prasības, un bankas turpināja neredzēt aizdomīgus darījumus, kad tie bija jāredz, ir pamats runāt par savu pienākumu nepildīšanu. Kriminālprocesa likuma 125.panta pirmās daļas 5.punktā paredzēts, ka bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem uzskatāmi šādi apstākļi, ja vien kriminālprocesa gaitā netiek pierādīts pretējais – fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus profesionālos un amata pienākumus.

Kā nosaka, ka manta ir noziedzīgi iegūta? Atbilde nav tik vienkārša, un to nenosaka arī tikai Krimināllikums. Šodien to nosaka vismaz trīs likumi. Primārais ir Legalizācijas novēršanas likums un likuma 4.pants, kas paredz kādi līdzekļi ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Turklāt, pamatojoties uz minētā panta ceturto daļu, ar terminu “noziedzīgi iegūti līdzekļi” saprot Krimināllikumā lietoto terminu “noziedzīgi iegūta manta”. Līdz ar to Legalizācijas novēršanas likums paredz divus pamatus, kad mantu var atzīt par noziedzīgi iegūtu. Pirmkārt, ja personas īpašumā vai valdījumā manta tieši vai netieši iegūta noziedzīga nodarījuma rezultātā. Šeit ir visi tie gadījumu, kad sākotnējais predikatīvais noziegums ir noticis Latvijā. Otrkārt, arī citos Krimināllikumā noteiktajos gadījumos. Šeit savukārt ir divu veidu prezumpcijas pēc satura. Proti, Krimināllikuma 70.11 panta otrā daļa un Krimināllikuma 70.11 panta trešā daļa. Vēl kā trešo veidu var norādīt Krimināllikuma 70.13 pantā paredzēto ar noziedzīgu nodarījumu saistītas mantas konfiskāciju.

Tomēr Legalizācijas novēršanas likumā ir vēl 4.panta trešā daļa, kas paredz, ka papildus Krimināllikumā noteiktajiem par noziedzīgi iegūtiem uzskatāmi arī līdzekļi, kuri pieder personai vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona, kura iekļauta Latvijas vai kādā starptautisko organizāciju sastādītā sarakstā, kura mērķis ir cīnīties pret terorismu, masveida iznīcināšanas ieročiem un organizēto noziedzību.

Jā persona ir iekļauta šajā sarakstā un viņas līdzekļi ir šeit Latvijā, tad attiecīgie līdzekļi bez variantiem ir konfiscējami un pat krimināllietu neprasa šis Legalizācijas novēršanas likuma 4.panta trešās daļas 1. un 2.punkts.

Mūsu problēma ir tajā, ka mēs gaidām, ka tiks pierādīta mantas noziedzīgā izcelsme. Nē, mantas noziedzīgā izcelsme netiks pierādīta un to nevar pierādīt. Par mantas noziedzīgo izcelsmi mēs izdarīsim secinājumu, balstoties uz prezumpcijām. Šis ir jāsaprot tiesnešiem un citiem tiesību normu piemērotājiem, jo mantas noziedzīgo izcelsmi var pierādīt tikai tad, ja mums ir Legalizācijas novēršanas likuma 4.panta pirmās daļas 1.punkts, proti, manta tieši vai netieši iegūta noziedzīga nodarījuma rezultātā. Visos citos gadījumos, īpaši “tranzītceļa” gadījumā mēs nevaram pierādīt. Mēs varam izdarīt uz mums pieejamiem pierādījumiem un lietas apstākļiem prezumpciju, pieņēmumu vai secinājumu, ka, visticamāk, manta ir noziedzīgi iegūta. Šis jāņem vērā gan izskatot apsūdzības pēc Krimināllikuma 195.panta bez predikatīvā, gan lemjot jautājumu par mantas noziedzīgo izcelsmi.

Attiecībā uz izpratni par mantas visticamāk noziedzīgo izcelsmi ir nolasāms izvilkums no iepriekš rakstītā mana darba.[1] Proti, par mantas izcelsmi, kas ir zemāks standarts, nekā tas ir par apsūdzību – bez saprātīgām šaubām. Šai varbūtībai par mantas noziedzīgo izcelsmi ir jābūt pamatotai un pārliecinošai. Šī pamatotība balstās uz lietas apstākļiem un vērtējot pierādījumu apjomu valstu tiesību sistēmas paredz dažādus pierādīšanas standartus. Ir tādi tiesiskie regulējumi, kuros noteikts, ka secinājumi tiek balstīti uz pamatotiem pieņēmumiem, kas ir ticami, salīdzinot ar aizdomām par pretējo. Vienlaikus citās valstīs pastāv tāds tiesiskais regulējums, kurā noteikts, ka ir nepieciešami pierādījumi ārpus saprātīgām šaubām (kas bija līdz attiecīgo grozījumu izdarīšanai) vai pierādījumi, kas pārliecinoši pārliecina tiesnesi. Ir arī regulējumi, kas vairāk atbilst civiltiesiskiem standartiem, kad ir pierādījumu pārsvars vai standartu varbūtības līdzsvars, kas parasti ir līdzīgs, visticamāk, ka tā ir taisnība, nevis nepatiesība, vai arī iespēja, ka šis apgalvojums ir lielāks par 50 procentiem. Tā arī mācību grāmatās un pētījumos tieši arī ir norādīts. Tātad vismaz 51 procents, ka manta, visticamāk, nav legāla. Tomēr, lemjot jautājumu par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu, ņemot vērā, ka prasījums tiek vērsts pret īpašumu kopumā, priekšroka būtu dodama civiltiesiskiem standartiem, kas ir zemāki par pierādīšanas standartu, atzīstot personu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Latvijā šāds standarts ir sākot ar 2017.gada 1.augusta, proti, attiecībā uz mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu paredzēts “iespējamības pārsvara” pierādīšanas standarts.

Latvija ir pārcentusies un ir par daudz (apgrūtinot var būt pat to izpratni) ierakstījusi Krimināllikumā. Proti, ierakstīja kā vērtēšanas obligātu pierādīšanas aspektu to, ka mantas vērtība nav samērīga ar personas likumīgiem ienākumiem, un persona nepierāda likumīgo izcelsmi. Savukārt, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 23.oktobra direktīvas Nr.2018/1673 “par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām” preambulas 13.punktu, tas ir tikai viens no veidiem, kā mēs pierādām “visticamāk” (t.i., izdarām secinājumu, ka personas līdzekļi neatbilst ienākumiem). Secināms, ka līdzekļu nesakritība ir pietiekami, lai mēs varētu pateikt, ka līdzekļi, visticamāk, ir noziedzīgi. Ar to arī pietiek – viss. Personas šodienas līdzekļi neatbilst viņas ienākumiem, bet, veicot grozījumus Kriminālprocesa likumā, mēs personai pasakām – lūdzu, Tev ir iespēja pierādīt likumīgo izcelsmi un persona to dara. Ja mēs tam neticam, tad prokurors uzrāda apsūdzību un iet uz tiesu, kā arī izvirza apgalvojumu, ka manta ir noziedzīgi iegūta un punkts.

Trešā prezumpcija ir ietverta Kriminālprocesa likumā. Proti, trešais Latvijas likums, uz kura pamata mēs varam atzīt, ka manta ir noziedzīga, pat nezinot kāda veida noziegums un kur, kaut kad, varbūt ir – varbūt arī nav noticis. Kriminālprocesa likuma 125.panta trešajā daļā paredzēts, ja ar mantu veiktas legalizēšanas darbības, tad mēs varam uzskatīt, ka ir pierādīta mantas noziedzīgā izcelsme, ja kriminālprocesa iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme. Līdz ar to mums ir vajadzīgs, pirmkārt, pierādīt, ka ir veiktas legalizēšanas darbības (t.i., Legalizācijas novēršanas likuma 5.pantā paredzētās darbības, tostarp par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir atzīstamas arī darbības, kad persona apzināti pieļāva, ka līdzekļi ir noziedzīgi iegūti). Krimināllikumā ir paredzētas līdzdalības formas un jebkurā gadījumā tai pašai bankas amatpersonai līdzdalības forma ir šīs darbības, kuras skaidrotas Legalizācijas novēršanas likuma 5.panta pirmajā daļā. Tādēļ mums ir jāsavāc pierādījumi, kas norāda uz to, ka šis darījums ir nepatiess vai apšaubāms. Ja mēs pierādām šī darījuma, teiksim, fiktivitāti, ar to ir pierādīts tas, ka manta (t.i., naudas, kas ir bankas kontā) ir noziedzīgi iegūta, jo mēs varam izdarīt šo secinājumu. Šie pierādījumi un lietas apstākļi, lai mēs varētu izdarīt Kriminālprocesa likuma 125.panta trešajā daļā paredzēto pieņēmumu, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme, arī ir tas, ko mums savāc bankas amatpersonas, vērtējot darījumus, tas, ko iesniedz pati persona it kā pamatojot naudas izcelsmi (piemēram, vilto līgumu) un Finanšu izlūkošanas dienesta veiktais analītiskais ziņojums vai atzinums, kur viņi izdara secinājumus, balstoties uz viņu rīcībā esošiem dokumentiem. Minētie dokumenti arī ir tie dokumenti, uz kuru pamata mēs izdarām pieņēmumu, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme, jo legalizācijas darbības mums ir jākonstatē, saskaņā ar Legalizācijas novēršanas likuma 5.pantu.

Attiecībā uz Krimināllikumā paredzēto, ka mantas vērtība nav samērīga ar personas likumīgiem ienākumiem, kā palīglīdzeklis var būt Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums. Šī likuma mērķis ir sekmēt fizisko personu mantiskā stāvokļa, ienākumu un izdevumu atbilstības un attiecīgi nodokļu samaksas un ienākumu legalitātes kontroles iespējas. Tādējādi no tiesiskā aspekta šis likuma regulējums nodrošina to atskaites punktu, no kura ir iespējams izsekot, pārbaudīt un apzināt personas rīcībā esošos līdzekļus.

Legalizācijas novēršanas likuma 4.panta trešās daļas 3.punktā paredzētais balstās uz starptautiskajiem dokumentiem un šis punkts principā ir ietverts Krimināllikuma 70.11 panta otrās daļas 2. un 3.punktā.

Ja mēs runājam par prezumēto mantu, piemēram, persona paņēma kukuli un tātad mums ir mantisks nodarījums. Principā, pamatojoties uz Krimināllikuma 70.11 panta otrās daļas 1.punkta prezumpciju, varam konfiscēt visu, kas šai personai pieder.

Krimināllikums arī paredz iespēju arestēt to mantu, kas atrodas, piemēram, pie viņa sievas, bērniem, vecvecākiem un citām ar viņu saistītām personām, kurām ir pastāvīgas ģimenes, saimnieciskas vai citādas mantiskas attiecības ar attiecīgo personu. Savukārt tad uz šo mantu, kura nav nozieguma priekšmets (proti, kukulis) mums ir ļoti vienkāršs vērtējums. Mums ir jāvērtē personas ienākumi un viņa rīcībā esošie līdzekļi. Ja šie līdzekļi neatbilst, tad mēs varētu lemt par konfiskāciju.

Citās Eiropas (pasaules) valstīts ir paredzēts nesamērīgums, piemēram, pieci tūkstoši. Proti, ja mantas nesamērīgums ir pieci tūkstoši, tad valstij ir vērts ieguldīt līdzekļus un pārbaudīt pārējo. Līdz pieci tūkstoši piedot un aizmirst.

Piemēram, ja mēs runājam par līdzekļiem, kas atrodas bankas kontā, pirmkārt, mums ir legalizācijas darbības, kuras mums ir jākonstatē, un, otrkārt, mums ir jāsavāc pierādījumi, kas norāda uz to, ka līdzekļi nav likumīgi, t.i., ir pamats izdarīt secinājumu, ka līdzekļi nav likumīgi (piemēram, persona nekad nav strādājusi un nav legālu ienākumu). Attiecīgi personai ir tiesības pierādīt likumību. Ja persona pierāda, tad mēs atdodam, ja nē, tad mēs konfiscējam. Nekāda subjektīvā puse un viss pārējais nevar būt iedarbināts uz secinājuma izdarīšanu par mantas, visticamāk, noziedzīgo izcelsmi. Tas ir jānorobežo. Es tā to saprotu, iespējams, kļūdīgi sapratu (kāds uzskatīs), bet tā ir mūsu problēma saistībā ar šādu lietu virzību.

Mums ir jānodala, kad mēs skatam par predikatīvo vai sākotnējo noziegumu kopā ar legalizāciju un, kad mēs skatam tikai legalizāciju. Ja mēs skatam tikai legalizāciju, mantas noziedzīgai izcelsmei ir prezumpcija, kas balstīta uz to, ka, piemēram, atbilstoši direktīvām personas ienākumi neatbilst viņas līdzekļiem, ar kuriem viņa darbojas.

Piemēram, kamēr nav pierādīts (atbilstoši Kriminālprocesa līkumā paredzētajai kārtībai), ka persona ir izdarījusi noziegumu, mēs attiecīgās personas tēvam mantu konfiscēt nevaram. Taču arestu uzlikt loģiski, ka varam. Saskaņā ar Krimināllikuma 70.11 panta otro un trešo daļu arestu var uzlikt visām personām, kurām ir kopīga saimniecība, ģimeniskas attiecības vai citādas attiecības ar mantisku raksturu.

Izmeklētājiem un prokuroriem ir jāpievērš uzmanība, ka ļoti būtiski ir pamatot aresta uzlikšanu mantai ar punktu par to, vai aresta uzlikšana mantai ir tādēļ, lai nodrošinātu iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju. Ja šāda pamatojuma nav un tas ir cits, tad mums pazūd Kriminālprocesa likumā paredzētās kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka tiesības. Cilvēks nezina, ka viņa mantu uzskata par noziedzīgi iegūtu un viņam neiedarbojas Kriminālprocesa likumā 111.1 pantā paredzētās tiesības.

Uzliekot arestu, uz iepriekšējā punktā minēto ir jānorāda. Piemēram, ja Jūs sūtīsiet lietu izskatīšanai uz tiesu par kukuļa ņemšanu 1000 euro apmērā un lietā būs uzlikts arests vēl trim nekustamajiem īpašumiem, kurus Jūs uzskatiet par noziedzīgi iegūtiem, tad tam ir jābūt norādītam lietā, lai otra puses (gan apsūdzētais, gan mantas īpašnieks vai valdītājs) varētu realizēt kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka tiesības.

Piemēram, apsūdzībā saistībā ar kukuļa paņemšanu ir norādīti 1000 euro, bet manta būs arestēta daudz plašāk. Visu pārējo mantu, pamatojoties uz prezumpciju, mēs varam atzīt par noziedzīgi iegūtu, ja netiek pierādīta mantas likumība un varam konfiscēt. Tādēļ apsūdzību un kvalifikāciju tas nekādā veidā neietekmē.”

Rīt Pietiek turpinās FID vadības vispirms publiskotos, pēc tam "noslēptos" materiālus.

Novērtē šo rakstu:

67
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēlēšanas: kāpēc vajag iet vai neiet pie balsošanas urnām

FotoPašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Lasīt visu...

18

Mūsu politprostitūciju nedrīkst publiski saukt par politprostitūciju!

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Lasīt visu...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

Satversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder...

Foto

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

Vadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

Nepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet...

Foto

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

Ļoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

Jūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms...

Foto

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

Mums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi...

Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...

Foto

Inflācijas krīze – laiks, kad mērķtiecīgi izvēlēties Latvijas uzturproduktus

„Rudentiņis – bagāts vīrs,” septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir...

Foto

Kariņam aste kājstarpē - "Vienotības" premjers izrādījies Putina skolnieks

Jau vairākus mēnešus virkne mediju aicina ministru prezidentu Krišjāni Kariņu piedalīties raidījumos, kuros bija iecerēts iztirzāt premjera...

Foto

Politikā man kopā ar Pavļutu pie siles tikt neizdevās, tagad izmēģināšu „dzimumu līdztiesības” tēmu

"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad...

Foto

Tikai nesmejieties, kad es jums mēģināšu iestāstīt, ka Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs...

Foto

1. oktobra mājsēdes organizatori

Piežmiegusi CVK naudu Saeimas vēlēšanu popularizēšanai, kliķe atklāti aicināt uz boikotu tomēr neuzdrošinās. Taču izskatās, ka varneši nudien ir nobijušies no ļaužu...

Foto

Subjektīvs Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apskats

Pirms kāda laika aicināju iet uz vēlēšanām un balsot kaut par pašu lielāko “dunduku”, tikai pret varas partijām. Pie viena...

Foto

LPSR 2.0 kūrē reliģiju

Levits, kas identificē sevi kā latvieti, sadarbībā ar valdošās koalīcijas tieslietu ministru (lasi – boļševiku komisāru) Bordānu ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu...

Foto

Vēlēšanas: piedalīties vai ignorēt?

Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu...

Foto

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu,...

Foto

Elektrizētā priekšvēlēšanu kampaņa

Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži...

Foto

Jehovas liecinieki atsāk apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās

Pēc divarpus gadu pārtraukuma no 1. septembra Jehovas liecinieki visā pasaulē, arī Latvijā, atsāks to savas darbības aspektu, kas...

Foto

Uzņēmuma pāreja – jaunā VID granāta

Nu jau ar zināmu regularitāti līdz mums nonāk lietas, kur Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka ir notikusi uzņēmuma vai tā...