Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien Pietiek sāk publicēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) apkarošanas mācību materiālus, ko Ilzes Znotiņas vadītais Finanšu izlūkošanas dienests vispirms publiskoja savā interneta mājaslapā, bet pēc tam pasludināja par ierobežotas pieejamības informāciju un „paslēpa”. Pirmais no „paslēptajiem” materiāliem – jaunā ģenerālprokurora Jura Stukāna 29. oktobra lekcija “NILL un citu finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas attīstība un nākotne”, kurā cita starpā izteiktas domas, kas ir tiešā pretrunā I. Znotiņas uzskatiem, ka „mērķis attaisno līdzekļus”.

„Izmeklēšanas iestādēm ir jānodrošina prioritāri izmeklējamu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana. Izmeklēšanas iestāžu vadītājiem ir jāapzinās, ka viņiem arī ir jānodrošina nepieciešamie līdzekļi un resursi. Īpaši jāpievērš uzmanība prioritāro noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai. Lielākais izmeklēšanas iestādes resurss ir jānovirza svarīgākajam.

Ņemot vērā, ka tieši prokurors ir valsts apsūdzības uzturētājs un faktiski noteiktā posmā izlemj par kriminālprocesa turpmāko virzību, tad izmeklētājam prokurora norādījumi būtu jāpilda. Tādējādi norādot uz neizpratni saistībā ar to, ka Kriminālprocesa likumā izmeklētājam ir paredzētas tiesības pārsūdzēt uzraugošā prokurora norādījumus.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un citi finanšu noziedzīgie nodarījumi ir ļoti īpaši un atšķirīgi no pamatnoziegumu izpratnes. Šī ir viena no mūsu lielajām problēmām, ka mēs mēģinām pret šiem noziedzīgajiem nodarījumiem “izturēties”, balstoties uz pamatprincipiem, kas pastāv krimināltiesību (materiālo, procesuālo) teorijā. Proti, iepriekš radītie principi nebūtu attiecināmi (faktiski tie “nedarbojas”) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanā.

Latvija saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas nodarījumiem ir tranzītvalsts. Līdz ar to mums ir tiešām tikai konts un veiksmes gadījumā kontā arestēti lieli naudas līdzekļi (vai nedaudz mazāk). Šādā gadījumā no izmeklētāja un prokuratūras prasīt, lai tiktu izmeklēts un pierādīta personai apsūdzība ir, vienkārši sakot, neiespējami. Saprātīgs jurists to sapratīs un paskaidros. Piemēram, lielas valsts prokurors pasaka, ka mēs neesam tik bagāti, lai mēs varētu izmeklēt, pirmkārt, visus noziegumus, otrkārt, mums nav nekāda pamata izmeklēt kaut kur ārpus valsts (citā valstī) izdarītu nezināmu noziegumu. Taču, ja mēs runājam par Latviju, tad šajā teritorijā notiek legalizācijas nodarījuma izdarīšana. Tā ir tā milzīgā atšķirība uz ko mums norāda starptautiskie eksperti. Proti, uz ko mums jāreaģē. Tieši tādēļ arī bija t.s. finanšu remonts un šobrīd ir šīs stingrās prasības tieši pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu apriti.

Gan tiesas, gan prokurori, gan arī izmeklētāji nepareizi “liek uzsvaru”. Secinājumu, ka līdzekļi kontā ir noziedzīgi iegūti, mēs izdarām, pamatojoties uz prezumpciju. Mums nav tiešu pierādījumu (tie nevar būt), ka līdzekļi ir noziedzīgi iegūti. Tāpēc, ka noziegums, kura rezultātā šie līdzekļi iegūti un “iekrita” Latvijas bankas kontā, nav zināms (kaut kur ārpus Latvijas). Minēto apstākli mēs nevaram pierādīt. Tieši tādēļ Kriminālprocesa likumā ir paredzētas prezumpcijas, kas noteiktas Latvijai saistošajos starptautiskajos dokumentos.

Piemēram, citās valstīs (krimināllietās) nav redzēti lēmumi, saskaņā ar kuriem atzīta manta par noziedzīgi iegūtu mantu, ja šajā lietā nav aizdomās turētā vai apsūdzētā persona (vai arī notiesātā persona). Taču Latvija ir izveidojusi īpašo Kriminālprocesa likuma 59.nodaļu un tādējādi esam pirmajā vietā pasaulē. Citās valstīs izpratne ir atšķirīga, proti, vienmēr jābūt personai, lai varētu būt noziedzīgi iegūta manta un tai sekotu konfiskācija.

Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece I. Znotiņa teica, ka šobrīd, ņemot vērā banku iesaisti visā apritē, mums ir jāizmeklē un jāizvirza apsūdzības bankas darbiniekiem un bankas atbildīgajām personām, kurām bija pienākums nodrošināt šo līdzekļu kontroli. Nevar būt tā, ka viņi ne pie kā nav vainīgi. Ir stingri noteikumi un prasības, ko izvirza Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Finanšu izlūkošanas dienests (t.sk. Legalizācijas novēršanas likums), bankām.

Mums ir jāatceras, kad ir sācies t.s. finanšu remonts. Nav jēgas par notikumiem 2000.gadā attiecināt šodienas prasības pret līdzekļu aprites uzraudzību un kontroli. Tur ir jāaizmirst, jāpiedod un jāatdod tā nauda, ja mēs nevaram pierādīt citus noziedzīgus nodarījumus. Taču no tā brīža, kad tika pieņemti grozījumi Legalizācijas novēršanas likumā, nosakot stingrākas prasības, un bankas turpināja neredzēt aizdomīgus darījumus, kad tie bija jāredz, ir pamats runāt par savu pienākumu nepildīšanu. Kriminālprocesa likuma 125.panta pirmās daļas 5.punktā paredzēts, ka bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem uzskatāmi šādi apstākļi, ja vien kriminālprocesa gaitā netiek pierādīts pretējais – fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus profesionālos un amata pienākumus.

Kā nosaka, ka manta ir noziedzīgi iegūta? Atbilde nav tik vienkārša, un to nenosaka arī tikai Krimināllikums. Šodien to nosaka vismaz trīs likumi. Primārais ir Legalizācijas novēršanas likums un likuma 4.pants, kas paredz kādi līdzekļi ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Turklāt, pamatojoties uz minētā panta ceturto daļu, ar terminu “noziedzīgi iegūti līdzekļi” saprot Krimināllikumā lietoto terminu “noziedzīgi iegūta manta”. Līdz ar to Legalizācijas novēršanas likums paredz divus pamatus, kad mantu var atzīt par noziedzīgi iegūtu. Pirmkārt, ja personas īpašumā vai valdījumā manta tieši vai netieši iegūta noziedzīga nodarījuma rezultātā. Šeit ir visi tie gadījumu, kad sākotnējais predikatīvais noziegums ir noticis Latvijā. Otrkārt, arī citos Krimināllikumā noteiktajos gadījumos. Šeit savukārt ir divu veidu prezumpcijas pēc satura. Proti, Krimināllikuma 70.11 panta otrā daļa un Krimināllikuma 70.11 panta trešā daļa. Vēl kā trešo veidu var norādīt Krimināllikuma 70.13 pantā paredzēto ar noziedzīgu nodarījumu saistītas mantas konfiskāciju.

Tomēr Legalizācijas novēršanas likumā ir vēl 4.panta trešā daļa, kas paredz, ka papildus Krimināllikumā noteiktajiem par noziedzīgi iegūtiem uzskatāmi arī līdzekļi, kuri pieder personai vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona, kura iekļauta Latvijas vai kādā starptautisko organizāciju sastādītā sarakstā, kura mērķis ir cīnīties pret terorismu, masveida iznīcināšanas ieročiem un organizēto noziedzību.

Jā persona ir iekļauta šajā sarakstā un viņas līdzekļi ir šeit Latvijā, tad attiecīgie līdzekļi bez variantiem ir konfiscējami un pat krimināllietu neprasa šis Legalizācijas novēršanas likuma 4.panta trešās daļas 1. un 2.punkts.

Mūsu problēma ir tajā, ka mēs gaidām, ka tiks pierādīta mantas noziedzīgā izcelsme. Nē, mantas noziedzīgā izcelsme netiks pierādīta un to nevar pierādīt. Par mantas noziedzīgo izcelsmi mēs izdarīsim secinājumu, balstoties uz prezumpcijām. Šis ir jāsaprot tiesnešiem un citiem tiesību normu piemērotājiem, jo mantas noziedzīgo izcelsmi var pierādīt tikai tad, ja mums ir Legalizācijas novēršanas likuma 4.panta pirmās daļas 1.punkts, proti, manta tieši vai netieši iegūta noziedzīga nodarījuma rezultātā. Visos citos gadījumos, īpaši “tranzītceļa” gadījumā mēs nevaram pierādīt. Mēs varam izdarīt uz mums pieejamiem pierādījumiem un lietas apstākļiem prezumpciju, pieņēmumu vai secinājumu, ka, visticamāk, manta ir noziedzīgi iegūta. Šis jāņem vērā gan izskatot apsūdzības pēc Krimināllikuma 195.panta bez predikatīvā, gan lemjot jautājumu par mantas noziedzīgo izcelsmi.

Attiecībā uz izpratni par mantas visticamāk noziedzīgo izcelsmi ir nolasāms izvilkums no iepriekš rakstītā mana darba.[1] Proti, par mantas izcelsmi, kas ir zemāks standarts, nekā tas ir par apsūdzību – bez saprātīgām šaubām. Šai varbūtībai par mantas noziedzīgo izcelsmi ir jābūt pamatotai un pārliecinošai. Šī pamatotība balstās uz lietas apstākļiem un vērtējot pierādījumu apjomu valstu tiesību sistēmas paredz dažādus pierādīšanas standartus. Ir tādi tiesiskie regulējumi, kuros noteikts, ka secinājumi tiek balstīti uz pamatotiem pieņēmumiem, kas ir ticami, salīdzinot ar aizdomām par pretējo. Vienlaikus citās valstīs pastāv tāds tiesiskais regulējums, kurā noteikts, ka ir nepieciešami pierādījumi ārpus saprātīgām šaubām (kas bija līdz attiecīgo grozījumu izdarīšanai) vai pierādījumi, kas pārliecinoši pārliecina tiesnesi. Ir arī regulējumi, kas vairāk atbilst civiltiesiskiem standartiem, kad ir pierādījumu pārsvars vai standartu varbūtības līdzsvars, kas parasti ir līdzīgs, visticamāk, ka tā ir taisnība, nevis nepatiesība, vai arī iespēja, ka šis apgalvojums ir lielāks par 50 procentiem. Tā arī mācību grāmatās un pētījumos tieši arī ir norādīts. Tātad vismaz 51 procents, ka manta, visticamāk, nav legāla. Tomēr, lemjot jautājumu par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu, ņemot vērā, ka prasījums tiek vērsts pret īpašumu kopumā, priekšroka būtu dodama civiltiesiskiem standartiem, kas ir zemāki par pierādīšanas standartu, atzīstot personu par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Latvijā šāds standarts ir sākot ar 2017.gada 1.augusta, proti, attiecībā uz mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu paredzēts “iespējamības pārsvara” pierādīšanas standarts.

Latvija ir pārcentusies un ir par daudz (apgrūtinot var būt pat to izpratni) ierakstījusi Krimināllikumā. Proti, ierakstīja kā vērtēšanas obligātu pierādīšanas aspektu to, ka mantas vērtība nav samērīga ar personas likumīgiem ienākumiem, un persona nepierāda likumīgo izcelsmi. Savukārt, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 23.oktobra direktīvas Nr.2018/1673 “par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām” preambulas 13.punktu, tas ir tikai viens no veidiem, kā mēs pierādām “visticamāk” (t.i., izdarām secinājumu, ka personas līdzekļi neatbilst ienākumiem). Secināms, ka līdzekļu nesakritība ir pietiekami, lai mēs varētu pateikt, ka līdzekļi, visticamāk, ir noziedzīgi. Ar to arī pietiek – viss. Personas šodienas līdzekļi neatbilst viņas ienākumiem, bet, veicot grozījumus Kriminālprocesa likumā, mēs personai pasakām – lūdzu, Tev ir iespēja pierādīt likumīgo izcelsmi un persona to dara. Ja mēs tam neticam, tad prokurors uzrāda apsūdzību un iet uz tiesu, kā arī izvirza apgalvojumu, ka manta ir noziedzīgi iegūta un punkts.

Trešā prezumpcija ir ietverta Kriminālprocesa likumā. Proti, trešais Latvijas likums, uz kura pamata mēs varam atzīt, ka manta ir noziedzīga, pat nezinot kāda veida noziegums un kur, kaut kad, varbūt ir – varbūt arī nav noticis. Kriminālprocesa likuma 125.panta trešajā daļā paredzēts, ja ar mantu veiktas legalizēšanas darbības, tad mēs varam uzskatīt, ka ir pierādīta mantas noziedzīgā izcelsme, ja kriminālprocesa iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme. Līdz ar to mums ir vajadzīgs, pirmkārt, pierādīt, ka ir veiktas legalizēšanas darbības (t.i., Legalizācijas novēršanas likuma 5.pantā paredzētās darbības, tostarp par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir atzīstamas arī darbības, kad persona apzināti pieļāva, ka līdzekļi ir noziedzīgi iegūti). Krimināllikumā ir paredzētas līdzdalības formas un jebkurā gadījumā tai pašai bankas amatpersonai līdzdalības forma ir šīs darbības, kuras skaidrotas Legalizācijas novēršanas likuma 5.panta pirmajā daļā. Tādēļ mums ir jāsavāc pierādījumi, kas norāda uz to, ka šis darījums ir nepatiess vai apšaubāms. Ja mēs pierādām šī darījuma, teiksim, fiktivitāti, ar to ir pierādīts tas, ka manta (t.i., naudas, kas ir bankas kontā) ir noziedzīgi iegūta, jo mēs varam izdarīt šo secinājumu. Šie pierādījumi un lietas apstākļi, lai mēs varētu izdarīt Kriminālprocesa likuma 125.panta trešajā daļā paredzēto pieņēmumu, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme, arī ir tas, ko mums savāc bankas amatpersonas, vērtējot darījumus, tas, ko iesniedz pati persona it kā pamatojot naudas izcelsmi (piemēram, vilto līgumu) un Finanšu izlūkošanas dienesta veiktais analītiskais ziņojums vai atzinums, kur viņi izdara secinājumus, balstoties uz viņu rīcībā esošiem dokumentiem. Minētie dokumenti arī ir tie dokumenti, uz kuru pamata mēs izdarām pieņēmumu, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme, jo legalizācijas darbības mums ir jākonstatē, saskaņā ar Legalizācijas novēršanas likuma 5.pantu.

Attiecībā uz Krimināllikumā paredzēto, ka mantas vērtība nav samērīga ar personas likumīgiem ienākumiem, kā palīglīdzeklis var būt Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums. Šī likuma mērķis ir sekmēt fizisko personu mantiskā stāvokļa, ienākumu un izdevumu atbilstības un attiecīgi nodokļu samaksas un ienākumu legalitātes kontroles iespējas. Tādējādi no tiesiskā aspekta šis likuma regulējums nodrošina to atskaites punktu, no kura ir iespējams izsekot, pārbaudīt un apzināt personas rīcībā esošos līdzekļus.

Legalizācijas novēršanas likuma 4.panta trešās daļas 3.punktā paredzētais balstās uz starptautiskajiem dokumentiem un šis punkts principā ir ietverts Krimināllikuma 70.11 panta otrās daļas 2. un 3.punktā.

Ja mēs runājam par prezumēto mantu, piemēram, persona paņēma kukuli un tātad mums ir mantisks nodarījums. Principā, pamatojoties uz Krimināllikuma 70.11 panta otrās daļas 1.punkta prezumpciju, varam konfiscēt visu, kas šai personai pieder.

Krimināllikums arī paredz iespēju arestēt to mantu, kas atrodas, piemēram, pie viņa sievas, bērniem, vecvecākiem un citām ar viņu saistītām personām, kurām ir pastāvīgas ģimenes, saimnieciskas vai citādas mantiskas attiecības ar attiecīgo personu. Savukārt tad uz šo mantu, kura nav nozieguma priekšmets (proti, kukulis) mums ir ļoti vienkāršs vērtējums. Mums ir jāvērtē personas ienākumi un viņa rīcībā esošie līdzekļi. Ja šie līdzekļi neatbilst, tad mēs varētu lemt par konfiskāciju.

Citās Eiropas (pasaules) valstīts ir paredzēts nesamērīgums, piemēram, pieci tūkstoši. Proti, ja mantas nesamērīgums ir pieci tūkstoši, tad valstij ir vērts ieguldīt līdzekļus un pārbaudīt pārējo. Līdz pieci tūkstoši piedot un aizmirst.

Piemēram, ja mēs runājam par līdzekļiem, kas atrodas bankas kontā, pirmkārt, mums ir legalizācijas darbības, kuras mums ir jākonstatē, un, otrkārt, mums ir jāsavāc pierādījumi, kas norāda uz to, ka līdzekļi nav likumīgi, t.i., ir pamats izdarīt secinājumu, ka līdzekļi nav likumīgi (piemēram, persona nekad nav strādājusi un nav legālu ienākumu). Attiecīgi personai ir tiesības pierādīt likumību. Ja persona pierāda, tad mēs atdodam, ja nē, tad mēs konfiscējam. Nekāda subjektīvā puse un viss pārējais nevar būt iedarbināts uz secinājuma izdarīšanu par mantas, visticamāk, noziedzīgo izcelsmi. Tas ir jānorobežo. Es tā to saprotu, iespējams, kļūdīgi sapratu (kāds uzskatīs), bet tā ir mūsu problēma saistībā ar šādu lietu virzību.

Mums ir jānodala, kad mēs skatam par predikatīvo vai sākotnējo noziegumu kopā ar legalizāciju un, kad mēs skatam tikai legalizāciju. Ja mēs skatam tikai legalizāciju, mantas noziedzīgai izcelsmei ir prezumpcija, kas balstīta uz to, ka, piemēram, atbilstoši direktīvām personas ienākumi neatbilst viņas līdzekļiem, ar kuriem viņa darbojas.

Piemēram, kamēr nav pierādīts (atbilstoši Kriminālprocesa līkumā paredzētajai kārtībai), ka persona ir izdarījusi noziegumu, mēs attiecīgās personas tēvam mantu konfiscēt nevaram. Taču arestu uzlikt loģiski, ka varam. Saskaņā ar Krimināllikuma 70.11 panta otro un trešo daļu arestu var uzlikt visām personām, kurām ir kopīga saimniecība, ģimeniskas attiecības vai citādas attiecības ar mantisku raksturu.

Izmeklētājiem un prokuroriem ir jāpievērš uzmanība, ka ļoti būtiski ir pamatot aresta uzlikšanu mantai ar punktu par to, vai aresta uzlikšana mantai ir tādēļ, lai nodrošinātu iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju. Ja šāda pamatojuma nav un tas ir cits, tad mums pazūd Kriminālprocesa likumā paredzētās kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka tiesības. Cilvēks nezina, ka viņa mantu uzskata par noziedzīgi iegūtu un viņam neiedarbojas Kriminālprocesa likumā 111.1 pantā paredzētās tiesības.

Uzliekot arestu, uz iepriekšējā punktā minēto ir jānorāda. Piemēram, ja Jūs sūtīsiet lietu izskatīšanai uz tiesu par kukuļa ņemšanu 1000 euro apmērā un lietā būs uzlikts arests vēl trim nekustamajiem īpašumiem, kurus Jūs uzskatiet par noziedzīgi iegūtiem, tad tam ir jābūt norādītam lietā, lai otra puses (gan apsūdzētais, gan mantas īpašnieks vai valdītājs) varētu realizēt kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka tiesības.

Piemēram, apsūdzībā saistībā ar kukuļa paņemšanu ir norādīti 1000 euro, bet manta būs arestēta daudz plašāk. Visu pārējo mantu, pamatojoties uz prezumpciju, mēs varam atzīt par noziedzīgi iegūtu, ja netiek pierādīta mantas likumība un varam konfiscēt. Tādēļ apsūdzību un kvalifikāciju tas nekādā veidā neietekmē.”

Rīt Pietiek turpinās FID vadības vispirms publiskotos, pēc tam "noslēptos" materiālus.

Novērtē šo rakstu:

67
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...