Fiktīvajā KNAB konkursā izraudzītajam "lietu šuvējam" iepriekš neesot dota pieeja valsts noslēpumam
PIETIEK01.05.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nevēlas atklāt ne to, vai taisnība, ka Pietiek jau aprakstītajā fiktīvajā biroja izmeklētāju konkursā pieņemtajam KNAB speciālistam - "lietu šuvējam" iepriekš neesot izdevies iegūt pieeju valsts noslēpuma objektiem, ne to, vai par pieejas saņemšanu pašlaik jaunais izmeklētājs var pateikties KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes aizbildnībai.
Kā jau ziņots, pagājušā gada rudenī KNAB paziņoja, ka izsludināts atklāts konkurss uz vakantajām vietām Izmeklēšanas nodaļā, un īpaši uzsvēra, ka "aicina pieteikties darbā izmeklētājus ar pieredzi ekonomisku un koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā".
Savukārt tikai 24. aprīlī KNAB ziņu aģentūrai LETA paziņoja, ka birojs beidzot pieņēmis darbā divus jaunus izmeklētājus, kuri februārī izvēlēti no 27 personām, kas pieteikušās konkursā. Nu esot saņemts atzinums, ka viņi varēs saņemt speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, un nu viens jau esot sācis strādāt, savukārt otrs drīzumā sākšot darbu birojā.
Pietiek rīcībā esošā informācija rāda, ka viens no viņiem - līdz šim KNAB speciālista amatu ieņemošais Oskars Gotauts pirms pāris gadiem vēlējies pāriet uz darbu Valsts policijā, kur bijusi nepieciešama pielaide valsts noslēpuma objektiem, taču šādu pielaidi nav saņēmis.
Savukārt tagad, kad izlemts, ka viņš varētu derēt vienai no vakantajām KNAB izmeklētāju vietām, Gotauts no SAB saņēmis otrās kategorijas pieeju valsts noslēpumam. Cik zināms, tas noticis, pateicoties KNAB priekšnieka vietnieces Strīķes labi zināmajām tuvajām attiecībām ar Satversmes aizsardzības biroja vadību.
Taču KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks aizvadītajā nedēļā nevēlējās atbildēt ne uz jautājumu, vai taisnība, ka Gotauts iepriekš nebija saņēmis pieeju valsts noslēpuma objektiem, ne uz jautājumu, kādā tieši veidā tagad panākts, ka nu viņam izsniegta šī pieeja, un kāda loma tajā bijusi Strīķei.
Pietiek jau informējis, ka pieejamie fakti liek domāt - KNAB rīkotais konkurss uz divām izmeklētāju vietām ir bijis tikai fikcija "vajadzīgo" cilvēku pieņemšanai darbā. Vismaz viens no pieņemtajiem cilvēkiem neatbilst paša KNAB oficiāli izsludinātajām prasībām, turklāt, lai gan par konkursa beigām tika paziņots tikai 24. aprīlī, patiesībā abi jaunie izmeklētāji darbu sākuši jau pirms vairākām nedēļām.
Valsts ieņēmumu dienesta publiskā datu bāze rāda, ka pretēji KNAB apgalvojumiem abi izmeklētāji jau ir stājušies darbā - viens pirms mēneša, otra jau marta otrajā pusē. Santa Sietniece saskaņā ar deklarāciju KNAB izmeklētāja amatā stājusies jau šā gada 21. martā, bet Gotauts - šā gada 2. aprīlī.
Lai gan iepriekšējā savā deklarācijā Sietniece sevi minējusi bezdarbnieces statusā, viņa KNAB oficiāli izvirzītajiem kritērijiem varētu būt atbildusi - Sietniece iepriekš strādājusi prokuratūrā un Valsts ieņēmumu dienestā par vecāko izmeklētāju.
Toties nekas ne no publiski pieejamajiem datiem, ne no Pietiek rīcībā esošās informācijas par Gotauta līdzšinējo pieredzi neliecina, ka viņš atbilstu KNAB oficiāli izvirzītajiem kritērijiem.
Kā rāda paša KNAB publiskotais atalgojuma saraksts, vēl šā gada martā Gotauts birojā bijis speciālista statusā ar 343,07 latu mēneša atalgojumu. Kā zināms Pietiek, šādā statusā Gotauts KNAB strādājis jau vairākus gadus un nav veicis neko no tā, ko birojs oficiāli bija formulējis kā "izmeklētāji ar pieredzi ekonomisku un koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā".
Tā vietā Gotauts nodarbojies ar "speciālista" darbiem - rūpējies par dienesta automašīnu, vajadzības gadījumā to vadījis, kā arī veicis dažādus fiziskus darbus, tostarp nodarbojies ar lietu iešūšanu.
Ne Streļčenoks, ne kāda cita no KNAB amatpersonām nav vēlējušies atbildēt arī uz Pietiek jautājumu, kāda ir Gotauta pieredze ekonomisku un koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā, ko kā kritēriju šim konkursam bija izziņojis KNAB priekšnieks. Tāpat Streļčenoks nav vēlējies atklāt, kurās tieši struktūrās, kādos tieši amatos, kad tieši šī pieredze ir gūta.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
